Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apturēja militāro palīdzību Ukrainai, krasi pastiprinot spiedienu uz Kijivu, lai tā piekristu miera sarunām ar Krieviju, paziņoja Baltā nama amatpersona.

"Prezidents ir skaidri licis saprast, ka fokusējas uz mieru. Mums vajag, lai arī mūsu partneri būtu uzticīgi šim mērķim. Mēs iepauzējam un pārskatām mūsu palīdzību, lai nodrošinātu, ka tas veicina atrisinājumu," īsā paziņojumā sacīja Baltā nama amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.

Ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz ASV Aizsardzības ministrijas augsta ranga ierēdni, ziņoja, ka Tramps pavēlējis Pentagonam apturēt visu militāro palīdzību Ukrainai.

Pentagona ierēdnis sacīja, ka lēmums būs spēkā, līdz Tramps izlems, ka Kijiva "demonstrē apzinīgu uzticību mieram".

Viņš pateica, ka Tramps uzdevis aizsardzības ministram Pītam Hegsetam apturēt visas ASV militārās tehnikas piegādes, kas vēl nav nonākušas Ukrainā. Tas attiecas arī uz bruņojumu, kas tiek transportēts ar lidmašīnām un kuģiem vai atrodas tranzīta zonās Polijā.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par plāniem pārdot jauna veida uzturēšanās atļaujas "zelta kartes" par pieciem miljoniem ASV dolāru gabalā un pieļāva iespēju, ka uz tām varētu pretendēt krievu oligarhi.

Tramps sacīja, ka šīs "zelta kartes", kas ir tradicionālās "zaļās kartes" dārga versija, piesaistīs Savienotajām Valstīm jaunu darbavietu radītājus un varēs tikt izmantotas, lai samazinātu ASV valsts budžeta deficītu.

"Mēs pārdosim zelta karti. Ir zaļā karte, šī ir zelta karte. Mēs šai kartei noteiksim cenu - apmēram piecus miljonus dolāru," Tramps sacīja reportieriem Ovālajā kabinetā.

Tramps, kurš par savas otrās prezidentūras prioritāti ir noteicis miljoniem nelegālo imigrantu izraidīšanu, sacīja, ka jaunā karte būs ceļš uz augsti vērtētās ASV pilsonības iegūšanu.

"Daudz cilvēku gribēs būt šajā valstī, un viņi spēs strādāt, nodrošināt darbavietas un veidot uzņēmumus. Tie būs cilvēki ar naudu," sacīja Tramps.

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka muitas tarifi, kurus viņš plāno ieviest tuvāko dienu laikā, aptvers visas valstis, ne tikai tās, kurām ar Savienotajām Valstīm ir vislielākā ārējās tirdzniecības nelīdzsvarotība.

Tramps solījis "Atbrīvošanas dienu" 2.aprīlī, kad viņš plāno paziņot par tarifiem, lai novērstu tirdzniecības praksi, ko viņa valdība uzskata par negodīgu.

"Mēs sāksim ar visām valstīm, un tad redzēsim, kas notiks," žurnālistiem svētdien sacīja Tramps, kliedējot cerības, ka viņš varētu neieviest daļu no paredzētajiem tarifiem vai ka tie varētu būt vērsti tikai pret valstīm ar pastāvīgu tirdzniecības nelīdzsvarotību.

Tramps norādīja, ka "būtībā mēs runājam par visām valstīm, nevis par daļu valstu."

Iepriekš bija izskanējušas spekulācijas, ka Trampa gaidāmie tarifi tiks vērsti pret 15% partnervalstu, kurām ir pastāvīga tirdzniecības nelīdzsvarotība ar ASV.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības organizācijai (PVO), jo šī ANO aģentūra, pēc viņa teiktā, slēpusi jaunā koronavīrusa uzliesmojuma nopietnību Ķīnā pirms tā izplatīšanās pa visu pasauli.

Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir devis savai administrācijai norādījumus apturēt finansējumu, kamēr "tiek veikta pārbaude, lai izvērtētu Pasaules Veselības organizācijas lomu koronavīrusa izplatības nopietni aplamā pārvaldībā un slēpšanā".

Tramps sacīja, ka PVO ir liegusi pārredzamības iespēju saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un ka ASV tagad "apspriedīs, ko darīt ar visu naudu, kas tiek nodota PVO". PVO lielākais finansējuma avots ir ASV, kas pērn tai piešķīra 400 miljonus ASV dolāru.

"Pēc Covid-19 pandēmijas izcelšanās mums ir dziļas bažas, vai Amerikas dāsnums ir izmantots vislabākā iespējamā veidā," sacīja ASV prezidents.

Jau vēstīts, ka Tramps 7.aprīlī paziņoja, ka viņš apsver ASV finansējuma apturēšanu PVO, un apsūdzēja šo ANO aģentūru Ķīnai labvēlīgā neobjektivitātē jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā dažiem tuviem ASV tirdzniecības partneriem, un šis solis var izraisīt postošu tirdzniecības karu.

Runājot Baltā nama Rožu dārzā uz ASV karogu fona, Tramps paziņoja par augstu tarifu noteikšanu ASV svarīgajiem tirdzniecības partneriem Ķīnai un Eiropas Savienībai (ES). Dienu, kurā viņš paziņoja par jaunajiem tarifiem, Tramps nodēvēja par "Atbrīvošanas dienu".

Trampa runas laikā ASV dolāra vērtība pret eiro kritās par 1%, kā arī samazinājās pret citām svarīgākajām valūtām.

"Gadu desmitiem mūsu valsts ir tikusi izlaupīta un izvarota, ko darījušas tuvas un tālas valstis, gan draugi, gan ienaidnieki," sacīja Tramps.

Tramps rezervēja dažus no smagākajiem triecieniem "valstīm, kas slikti izturas pret mums", tai skaitā nosakot 49% tarifu precēm no Kambodžas, 47% - Madagaskaras, 48% - Laosas, 46% - Vjetnamas, 44% - Mjanmas, 37% - Bangladešas un Serbijas, 36% - Taizemes, 34% - Ķīnas, 32% - Indonēzijas un Taivānas, 31% - Šveices, 30% - Dienvidāfrikas, 29% - Pakistānas, 28% - Tunisijas, 27% - Kazahstānas, 26% - Indijas, 25% - Dienvidkorejas, 24% - Japānas un Malaizijas, 21% - Kotdivuāras, 20% - precēm no ES un Jordānijas, 18% - Nikaragvas, 17% - Filipīnām un Izraēlas, 15% - precēm no Norvēģijas.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja muitas tarifus Turcijas tērauda produkcijai un izbeidza tirdzniecības sarunas, šādi protestējot pret Turcijas ofensīvu Sīrijā.

«Es esmu pilnīgi gatavs ātri sagraut Turcijas ekonomiku, ja Turcijas līderi turpinās iet pa šo bīstamo un iznīcinošo taku,» paziņoja Tramps. Prezidents sacīja, ka ir izdevis izpildrīkojumu, kas ļauj noteikt sankcijas esošām un bijušām Turcijas amatpersonām, kā arī nekavējoties izbeidzis sarunas par ASV-Turcijas tirdzniecības vienošanos.

Tramps arī sacīja, ka viņš atjaunos 50% muitas tarifu Turcijas tērauda produkcijai. Šāds tarifs bija viens no pasākumiem, kurus ASV pērn īstenoja, lai panāktu Turcijā aizturēta amerikāņu mācītāja atbrīvošanu. Tramps maijā pazemināja šo tarifu līdz 25%, pielāgojoties tarifiem, ko Tramps bija piemērojis citiem ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES). Pēc Trampa izpildrīkojuma tika noteiktas ASV sankcijas Turcijas Aizsardzības ministrijai un Enerģētikas ministrijai, kā arī iekšlietu, aizsardzības un enerģētikas ministriem.

Laužot tradīciju un izvairoties no sava pēcteča Džo Baidena inaugurācijas, Līdzšinējais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien beidzamo reizi atstājis Balto namu, ar helikopteru dodoties uz tuvējo militāro bāzi, no kurienes viņš paredzējis lidot uz Floridu.

74 gadus vecais Tramps un pirmā lēdija Melānija Trampa iekāpa prezidenta helikopterā "Marine One", lai dotos uz netālu esošo Endrū aviobāzi, kur viņus gaida prezidenta lidmašīna "Air Force One".

Īsā uzrunā žurnālistiem Tramps atzina, ka Baltajā namā aizvadītais laiks bijuši "četri aizraujoši gadi" un "pagodinājums visam mūžam".

"Vēlos tikai pateikt uzredzēšanos," piebilda prezidents.

Ar garāku atvadu runu viņš uzstājās pēc ierašanās Endrū bāzē.

"Būt par jūsu prezidentu man bija lielākais gods un privilēģija," paziņoja Tramps. "Vēlu jaunajai administrācijai lielu veiksmi un lielus panākumus. Manuprāt, viņiem būs lieli panākumi. Viņiem ir pamats, lai paveiktu kaut ko patiesi iespaidīgu."

ASV prezidents Donalds Tramps solījis rīkoties, lai novērstu Francijas vīnu ievešanu ASV ar niecīgu muitas nodevu, lai gan Francija ASV vīniem noteikusi lielāku muitas nodevu.

«Francija mums noteikusi lielu nodevu par vīniem. Un tomēr mēs viņiem prasām ļoti maz par Francijas vīniem,» Tramps pirmdien sūkstījās intervijā raidsabiedrībai CNBC pēc tam, kad pagājušajā nedēļā apmeklēja Normandiju.

Viņš apgalvoja, ka, piemēram, Kalifornijas vīndari viņam sakot, ka viņiem ir jāmaksā lielas nodevas, lai savu produkciju ievestu Francijā, bet Francijas vīnus ASV ļauts ievests bez nodevām.

«Tas nav godīgi. Mēs kaut ko darīsim šajā lietā,» paziņoja Tramps, uzsverot, ka Francijas vīni ir lieliski, bet arī ASV tiek ražoti lieliski vīni.

Tramps jau agrāk ir sūdzējies par Francijas noteiktajām muitas nodevām ASV vīniem, bet rīcība tam nav sekojusi. Novembrī mikroemuāru vietnē «Twitter» viņš rakstīja, ka «ir jāmaina» situācija, ka ASV vīndariem produkcijas pārdošana Francijā ir pārāk grūta, bet Francijas vīniem ASV tirgus ir viegli pieejams.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien solīja noteikt muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm un piebilda, ka 10% muitas nodeva Ķīnas preču importam var tikt ieviesta jau no 1.februāra.

Tramps, runājot ar reportieriem Baltajā namā dienu pēc stāšanās amatā, atsaucās uz nepieciešamību labot ES tirdzniecības nelīdzsvarotību ar ASV, kā arī vēlreiz kritizēja Ķīnu par fentanila kontrabandu.

"Viņi izturas pret mums ļoti, ļoti slikti. Tāpēc viņiem tiks noteikti tarifi," sacīja Tramps, runājot par ES. "Jūs nevarat gaidīt taisnīgumu, ja paši tā nerīkojaties."

Dienu pirms tam Tramps apsūdzēja ES, ka tā neimportē pietiekami daudz ASV produkcijas, un solīja "to izlabot", nosakot muitas nodevas vai aicinot pirkt vairāk naftas un gāzes.

Runājot par Ķīnu, Tramps otrdien atkārtoja savus draudus noteikt 10% muitas tarifu, sakot, ka tie "pamatoti ar faktu, ka viņi sūta fentanilu uz Meksiku un Kanādu".

ASV uz 30 dienām aizliegs ieceļošanu no Eiropas, lai apturētu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

"Lai apturētu jaunu [koronavīrusa] gadījumu nonākšanu mūsu krastos, mēs uz nākamajām 30 dienām apturēsim visus ceļojumus no Eiropas uz ASV. Jaunie noteikumi stāsies spēkā pusnaktī" uz sestdienu, Tramps sacīja uzrunā valsts iedzīvotājiem no Ovālā kabineta.

Viņš precizēja, ka šis aizliegums "neattieksies uz Lielbritāniju". Tas arī netiks attiecināts uz "amerikāņiem, kas izgājuši attiecīgas pārbaudes".Baltais nams vēlāk nāca klajā ar paziņojumu, precizējot aizliegumu un tā izņēmumus.

Ieceļošanas aizliegums attieksies uz cilvēkiem, kas fiziski atradušies Šengenas zonā pēdējās 14 dienās pirms sava mēģinājuma ierasties ASV.

Aizliegums tomēr neattieksies uz tiem Šengenas zonu apmeklējušajiem cilvēkiem, kas ir ASV pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, ASV pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju dzīvesbiedri vai ASV pilsoņu vecāki.

Donalds Tramps pirmdien Kapitolijā devis zvērestu, stājoties amatā kā 47.ASV prezidents.

Zvēresta ceremonijā viņš izmantoja no mātes pārmantoto Bībeli.

Savā inaugurācijas runā Tramps paziņoja, ka "sācies Amerikas zelta laikmets". No šīs dienas "mūsu valsts uzplauks un atkal tiks cienīta visā pasaulē" norādīja jaunais prezidents.

Viņš nosodīja sava priekšteča Džo Baidena "radikālo un korumpēto" administrāciju, piebilstot, ka ASV pagrimums ir beidzies.

"Daudzus gadus radikālā un korumpētā valsts vadība uz mūsu pilsoņu rēķina ir iedzīvojies varā un bagātībā, kamēr mūsu sabiedrības pīlāri tikuši gāzti un nebija vairs šķietami glābjami," norādīja jaunais ASV līderis.

"Mana ievēlēšana ir pilnvarojums pilnīgi un galīgi pavērst pretējā virzienā briesmīgo nodevību un visas šīs notikušās daudzās nodevības un atdot ļaudīm ticību, viņu bagātību, viņu demokrātiju un patiesu brīvību," uzsvēra Tramps.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka jau 1.februārī var noteikt 25% muitas tarifus Kanādai un Meksikai, vienlaikus solot, ka jaunā ASV tirdzniecības politika paredzēs soda pasākumus arī citām valstīm.

Tramps dažas stundas pēc amata zvēresta nodošanas no jauna izteica draudus abām galvenajām ASV tirdzniecības partnerēm - apsūdzot tās nespējā apturēt nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandā uz ASV.

"Mēs domājam par 25% attiecībā uz Meksiku un Kanādu, jo tās ļauj iebraukt milzīgam skaitam cilvēku - arī Kanāda ir ļoti slikta ļaunprātīga izmantotāja - milzīgam skaitam cilvēku un ievest fentanilu," Ovālajā kabinetā pavēstīja Tramps.

Viņš piebilda, ka domā par tarifu ieviešanu 1.februārī.

Tramps pirmdien parakstīja arī rīkojumu, ar kuru valsts iestādēm uzdeva izpētīt virkni tirdzniecības jautājumu, tostarp deficītu, negodīgu praksi un valūtas manipulācijas.

Pagājušās nedēļas svētdienā noslēdzās viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem – G7 samits, kurā piedalās ASV, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda, Japāna.

Šoreiz samits noslēdzās bez tradicionālā komunikē, lai izvairītos no pērnā gada situācijas, kad ASV prezidents Donalds Tramps atteicās to parakstīt. Līdz ar to, kā norāda starptautiskie politiskie komentētāji, katra valsts pēc samita brīvi runā to, kas atbilst tās interesēm, un šoreiz runāt par kādām kopējām panāktām vienošanām nav iespējams. Samita sausais atlikums ir secinājums, ka starp ES līderiem un ASV pastāv nepārvaramas domstarpības.

Ārzemju prese un portāli, rakstot par samitu, ir pilni ar tādiem virsrakstiem kā, piemēram, «Trampa negaiss iesper Makrona samitam». Ja samita namatēvs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, masu medijos tiek dēvēts par multilaterālisma čempionu, tad Tramps – par ekonomisko nacionālistu. Portāls politico.com raksta, ka G7 lielvalstis izteikti pārstāvēja katra savas intereses, nevis kādas kolektīvas. Samita dienaskārtībā bija jautājumi par tirdzniecības kariem, Irānas kodolprogrammu, Krieviju, Sīriju, klimata pārmaiņām un Amazones mežu ugunsgrēkiem.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā ticies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Samitu abi līderi sāka ar sarokošanos un nesmaidot pozēja fotogrāfiem pie savu valstu karogiem.

Tramps veltīja dažus vārdus žurnālistiem, tostarp izteicās, ka, viņaprāt, samits būs veiksmīgs.

Jautāts, vai viņš gatavojas oficiāli paziņot par Korejas kara beigām, Tramps atbildēja: «Redzēsim.»

Vēršoties pie Kima, ASV prezidents sacīja, ka Ziemeļkorejai ir «milzīgs ekonomiskais potenciāls».

«Jūsu valstij ir milzīgs ekonomiskais potenciāls, neticams, neierobežots,» Kimam preses konferencē pirms samita sākuma sacīja Tramps.

«Es gaidu, kad varēšu redzēt to notiekam un palīdzēt tam notikt,» piebilda Tramps.

Viņš arī piebilda, ka ir gods Vjetnamā tikties ar Kimu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pirmdien brīdināja, ka tirdzniecības karā ar ASV uzvarētāju nebūtu, vienlaikus uzsverot, ka bloks īstenos pretpasākumus, ja Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps noteiks muitas tarifus ES preču importam.

ES dalībvalstu līderi, kā arī Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pirmdien pulcējušies Beļģijas galvaspilsētā Briselē uz neformālu Eiropadomes sanāksmi, kuras galvenā tēma ir aizsardzība, taču šīs diskusijas aizēnojis Trampa lēmums noteikt muitas tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai.

Vienlaikus Tramps draudējis tarifus noteikt arī ES.

Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka ES ir jāparāda savs spēks, ja Tramps īstenos savus draudus un blokam noteiks muitas tarifus.

Tikmēr pašreizējās bloka prezidējošās valsts Polijas premjerministrs Donalds Tusks uzsvēra, ka ir jādara viss iespējamais, lai izvairītos no "pilnīgi nevajadzīga un muļķīga" tirdzniecības kara.

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

ASV Senāts, kurā vairākums ir republikāņiem, trešdien attaisnoja prezidentu Donaldu Trampu abās impīčmenta apsūdzībās.

Senāts vispirms nobalsoja, ka Tramps nav vainīgs varas ļaunprātīgu izmantošanā, un pēc tam otrā balsojumā - ka viņš nav vainīgs šķēršļu likšanā ASV Kongresam.

Tramps uzreiz pēc balsojumiem paziņoja par uzvaru, un Baltais nams pavēstīja, ka prezidents ir pilnībā attaisnots. Demokrāti savukārt nodēvēja to par "bezvērtīgu netaisnīgas tiesas iznākumu".

Apsūdzības Trampam tika izvirzītas saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps jūlijā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par sava politiskā sāncenša Džo Baidena un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu personīga politiska labuma gūšanai.

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis izpildrīkojumus, kas paredz no 12.marta noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam valstī.

"Šodien es vienkāršoju mūsu tarifus tēraudam un alumīnijam," Tramps pirmdien sacīja Ovālajā kabinetā. "Tie ir 25% bez izņēmumiem vai atbrīvojumiem."

Pēc tam Trampa izdotajā izpildrīkojumā teikts: "No 2025.gada 12.marta visam alumīnija izstrādājumu un alumīnija atvasināto izstrādājumu importam no Argentīnas, Austrālijas, Kanādas, Meksikas, ES valstīm un Apvienotās Karalistes tiks piemērots papildu vērtībai atbilstošs tarifs."

Tramps izdeva arī atsevišķu izpildrīkojumu par tēraudu, kurā teikts, ka muitas tarifs tiks piemērots tērauda importam no šīm pašām valstīm, kā arī no Brazīlijas, Japānas un Dienvidkorejas.

Tramps līdzīgus tarifus noteica arī savas iepriekšējās prezidentūras laikā, lai aizsargātu ASV rūpniecību, kas, viņaprāt, saskārās ar negodīgu Āzijas un Eiropas valstu konkurenci.

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās izšķirsies vai Baltā nama saimnieka godu saglabās republikāņu pārstāvis Donalds Tramps, vai arī viņu nomainīs demokrātu izvirzītais bijušais viceprezidents Džo Baidens.

Tomēr, kampaņai beidzoties, tā arī nav skaidrs, kad kļūs zināmi galīgie vēlēšanu rezultāti, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ krasi pieaugušo balsošanu pa pastu, kā arī iespējamo rezultātu apstrīdēšanu tiesā.

Gan šie faktori, gan nepieredzētā ASV sabiedrības polarizācija radījusi bažas arī par iespējamajiem nemieriem.

Kamēr neparasti asās debates novedušas pie šķelšanās pat atsevišķu ģimenes locekļu starpā, dažviet veikalnieki jau steidz aizklāt skatlogus ar dēļu vairogiem.

Apliecinājums tam, cik lielas emocijas šoreiz raisījušas vēlēšanas, kā arī, iespējams, tam, cik lielā mērā amerikāņus ir iebiedējusi pandēmija, iepriekšējā balsošanā šogad gan pa pastu, gan iecirkņos nobalsojuši vairāk nekā 93 miljoni vēlētāju.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā svarīgākajiem ASV tirdzniecības partneriem, izraisot asu šo valstu reakciju.

Ķīna ceturtdien paziņoja, ka tā stingri iebilst pret jauniem ASV tarifiem tās eksportam, un solīja pretpasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses.

Tramps trešdien noteica īpaši skarbus muitas tarifus 34% apmērā Ķīnai, kas ir viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm, turklāt uz to arī attieksies 10% pamattarifs, kas noteikts visām valstīm.

Tas papildina pagājušajā mēnesī noteiktos 20% tarifus.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija norādīja, ka šie tarifi neatbilst starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un aicināja Vašingtonu nekavējoties tos atcelt, jo tie apdraud globālās ekonomikas attīstību.

Tikmēr Eiropas Savienībai (ES) piemēroti 20% tarifi, un Tramps iepriekš noteicis tarifus tērauda un alumīnija importam, kā arī automašīnām un automobiļu detaļām.

Lai zinātu nākamās tirgus noskaņojuma izmaiņas, ir jāzina, ko un kad Tramps tvītos

Finanšu tirgus dalībniekiem jau kādu laiku jārēķinās, ka straujas cenu svārstības var izraisīt politikas veidotāju ziņojumi sociālajos tīklos. Slavenākais personāžs, kurš aktīvi piekopj šādu praksi, nenoliedzami ir ASV prezidents Donalds Tramps – viņš sevišķi iemīlējis izpausties ar Twitter starpniecību.

Tramps ir kolorīta personība, un diez vai viņš nākotnē gribēs mainīt savus šādus komunicēšanas ieradumus. Līdz ar šādu situāciju tirgus dalībnieki lauza galvu par to, kā pareizāk tirgot Trampa Twitter nelielos – maksimums 140 rakstu zīmju – paziņojumus pasaulei, kuriem mēdz būt ietekme gan uz obligāciju un akciju, gan izejvielu un valūtu vērtībām.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā paziņojis, ka pasaulei ir jāsauc Ķīna pie atbildības par tās rīcību saistībā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Runā, kas bija iepriekš ierakstīta video un tagad atskaņota ANO Ģenerālās asamblejas zālē, Tramps pārmeta Pekinai, ka tā ļāvusi Covid-19 izkļūt no Ķīnas un inficēt visu pasauli.

"Apvienotajām Nācijām ir jāsauc Ķīna pie atbildības par tās rīcību," sacīja Tramps.

Tramps, kuru 3.novembrī gaida smaga cīņa par pārvēlēšanu prezidenta amatā, centies kliedēt vēlētāju kritiku par viņa politiku pandēmijas laikā, vainojot šajā nelaimē Ķīnu.

"Mums jāsauc pie atbildības valsts, kas palaida šo sērgu pasaulē," uzsvēra Tramps.

Viņš pārmeta Ķīnai, ka tā rūpējusies tikai un vienīgi par savām interesēm, kad potenciāli letālais vīruss pagājušajā gadā pirmo reizi parādījās Uhaņā.

Iespējamajiem ASV ievedmuitas tarifiem produkcijai no Eiropas Savienības (ES) tiešā ietekme uz Latvijas preču eksportu varētu būt neliela, kamēr pakalpojumu eksportu tarifi varētu neietekmēt, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Viņš skaidroja, ka Latvijas preču eksports uz ASV pērn 11 mēnešos bija 483 miljoni eiro, kas ir 2,8% no kopējā Latvijā preču eksporta apmērā. ASV attiecīgajā periodā bija ārpus top10 Latvijas eksporta partneriem. Uz ASV galvenokārt tiek eksportēti koksnes izstrādājumi, mehāniskās ierīces, elektriskās iekārtas un precīzijas instrumenti.

Mirošņikovs norādīja, ka tiešā veidā uz preču eksportu ietekme varētu būt neliela, bet būtiskāka tā varētu būt caur galvenajām Latvijas tirdzniecības partnervalstīm, kuras ar ASV tirgojas krietni vairāk, piemēram, Vācija un Skandināvija.

Tāpat viņš atzīmēja, ka savukārt pakalpojumu eksports uz ASV pērn deviņos mēnešos veidoja 340 miljonus eiro jeb 6% no kopējā pakalpojumu eksporta.