Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.
Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.
Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.
Kopumā kopš šā gada sākuma Brent naftas vērtība palēkusies gandrīz par ceturto daļu.Šis gads bijis zīmīgs vēl ar to, ka septembrī naftas tirgus piedzīvoja vienu no lielākajiem tā šokiem vēsturē. Pēc ziņām par uzbrukumu Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai Ziemeļjūras naftas Brent cena paviesojās virs 70 ASV dolāriem par barelu jeb - vienā mirklī melnā zelta cena bija palēkusies par piekto daļu, kas bija visvairāk gandrīz 30 gadu laikā. Dronu uzbrukumu rezultātā stopkrāns tika norauts vairāk nekā pusei no Saūda Arābijas naftas ieguves, kas gan, par laimi visiem, tika ļoti ātri atjaunota. Tas parādīja - cik liela ietekme uz šī pasaules ekonomikai izšķirīgās izejvielas tirgu var būt kādiem neparedzamiem melnā gulbja notikumiem un cik viegli no sliedēm var noslīdēt kādi investoru un ekonomistu bāzes scenāriji.
Protams, uz notiekošo var paraudzīties arī nedaudz citādāk - naftas cena jau nedēļu pēc šī notikuma uzvedās tā, it kā gandrīz nekas nebūtu noticis. Tas liecina, ka tirgus dalībnieki par kādu naftas nepietiekamību īpaši nesatraucās. Nozīmīgāko valstu stratēģiskie šī resursa uzkrājumi ir gigantiski un pat šāda mēroga šoka ietekmi uz tirgu drīzāk varētu saukt par apgrūtinājumu, nevis katastrofu. Kopumā melnā zelta tirgū tādējādi šis gads pat bijis nedaudz paradoksāls - naftas cena vēsturiskā kontekstā patiesībā svārstījās ļoti maz - pamatā ap 60 ASV dolāru par barelu līmeni. Piemēram pagājušajā gadā naftas cena līdz rudenim strauji pieauga, bet tad - nogāzās par 40%.
OPEC+ un Tramps
Tradicionāli gada beigās daudz tiek spriests par to, ko naftas tirgum varētu atnest nākamais atskaites periods. Populāri norādīt, ka šī resursa vērtībai būtiski palielināties īsti pamats nav. Jā, OPEC+ aiztur savu naftu. Tomēr šajā pašā laikā - to apjomīgāk pumpē tie melnā zelta ieguvēji, kuri nesadarbojas ar šo karteli. Rezultātā vadošie pasaules prognozētāji lēš, ka vismaz visu nākamo gada pirmo pusi turpinās palielināties valstu melnā zelta uzkrājumi (citiem vārdiem sakot - naftas piedāvājums būs ļoti liels).Pēdējā laikā daudz arī tiek norādīts, ka drīzāk naftas virzienu iezīmēs ne jau tas, ko dara OPEC+, bet tas, cik strauji turpinās attīstīties ASV slānekļa apguves industrija.
Katrā ziņā šī ir bijusi šīs industrijas desmitgade, un tieši astronomiskajos tempos augošā ASV naftas ieguve ir galvenais faktors, kādēļ melnā zelta tirgū drīzāk tiek runāts par gandrīz konstantu šī resursa ieguves pārpalikumu.Nākamgad gan tiks meklētas pazīmes, ka ASV naftas ieguve beidzot sabremzējas. Ja tā būs, tad melnais zelts var kļūt dārgāks. Lai gan arī tas tad var nebūt uz ilgu laiku, jo naftu var sākt vairāk iegūt dažādi tā ražotāji, kuriem darbībai nepieciešama augstāka cena.Daži uzmanību pievērsuši vēl arī ASV prezidenta vēlēšanu ciklam. ASV pašreizējais vadītājs Donalds Tramps, komunicējot ar vēlētājiem, solījis, ka lētas naftas laikmeta uzturēšana ir viena no viņa prioritātēm. Katrā ziņā ASV ir pozīcijas, kas ļauj stabilizēt šo tirgu (vismaz īstermiņā), kas ir būtiska atšķirība no agrākās bildes, kad ASV pamatā bija ļoti atkarīga no ārvalstu naftas piegādātājiem.
Pamata pieņēmums vēl ir, ka Trampa sabiedrotais ir OPEC ietekmīgāka valsts - Saūda Arābija. Tramps ļoti stigri iestājies pret Irānu, kas ir Saūda Arābijas reģionālais konkurents (iepriekšējais ASV prezidents Baraks Obama sankcijas pret Irānu relaksēja. Tiek runāts, ka tas Saūda Arābijas nostāju pret ASV Demokrātu partiju padarījis visai saltu). Rezultātā tiek spekulēts - ja melnā zelta cena arī pārsniedz 70 ASV dolāru par barelu slieksni, Saūda Arābija var dot mājienus par savu naftas ieguves slūžu pavēršanu, lai ne tikai nestātos ceļā Trampam, bet pat palīdzētu viņam pildīt savus solījumus (un tikt pārvēlētam).
Mazasinīga izaugsme
Naftas cenu noteiks arī tas, vai (un cik ļoti) bremzēsies pieprasījuma pieaugums pēc šī resursa. Tas būs atkarīgs no pasaules ekonomikas virziena. Ja globālā tautsaimniecība galu galā tomēr būs spēcīgāka, tad nafta var būt dārgāka. Pagaidām tiek lēsts, ka pieprasījuma izaugsme pēc melnā zelta nākamgad gan varētu būt vien neizteiksmīga nepilna procenta apmērā. Kopumā pasaules ekonomikai tiek paredzēta mazasinīga izaugsme (bet arī neizbēgama recesija netiek gaidīta), kas nozīmē, ka arī naftas pieprasījuma frontē viss varētu būt daudzmaz mierīgi.
Aplūkojot dažādas analītiķu aptaujas, manāms, ka naftas vidējā cena tiek pārsvarā paredzēta ap 60 ASV dolāru par barelu atzīmi. Protams, šī ir vien vidēja prognoze (tā var neko daudz neizteikt), un naftas tirgus ir slavens ar to, ka tur tendences paredzēt faktiski neiespējami ir arī ļoti īsos termiņus, nemaz nerunājot par veselu gadu.Vēl, runājot par naftas nozari, tiek spriests, kurā brīdī to krietni jūtamāk ietekmēs arvien nopietnākie centieni apkarot klimata pārmaiņas. Pagaidām izskatās, ka uz strīpas varētu būt nolikti Eiropas šīs industrijas pārstāvji, kuriem kādā brīdī var sadārdzināties pieeja kapitālam. Problēma gan ir tā, ka naftas patērēšanai tādos mērogos alternatīva īsti nav.
Protams, kādas revolucionāras tīrās enerģijas prasības un saistītās izmaksas kādam būs jāsedz. Ļoti iespējams, ka tas lielā mērā būs patērētājs. Populāri apcerēt, ka nākamā varētu būt tā desmitgade, kad pieprasījums pēc naftas sasniedz savu augstāko punktu.
DB jau rakstījis - ASV naftas ieguve ilgstoši stagnēja. Tomēr vairāk nekā pirms 10 gadiem vairākas kompānijas ar pielāgotu tehnoloģiju palīdzību iemācījās iegūt hidrokarbonus no slānekļa formācijām. Rezultātā ASV naftas ieguve pēdējo gadu laikā aug gluži vai rekordtempos, un kopš 2008. gada tā ir dubultojusies. Šajā pašā laikā Saūda Arābijas naftas ieguve ir bijusi salīdzinoši stabila. ASV arvien vairāk izmantojusi ne tikai slānekļa naftas iespējas, bet arī šādas dabasgāzes bagātības. Šāda situācija jau 2013. gadā rezultējās ar to, ka ASV pārspēja Krieviju un kļuva par pasaulē lielāko naftas un dabasgāzes (kopā) ieguvēju, ja iegūtās vienības izsaka naftas barela ekvivalentos (enerģijas vienība, kas satur tādu pašu enerģijas daudzumu, kā sadedzinot barelu naftas).
tarptautiskā Enerģētikas aģentūra paredz, ka par pārliecinoši lielāko daļu - 85% - no naftas ražošanas pieauguma līdz 2030. gadam būs atbildīga tieši ASV slānekļa apguves industrija. Tāpat ASV vēl būšot atbildīga arī par lielāko daļu no sašķidrinātās gāzes tirgus pieauguma.