Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Igaunijas plāni paātrināt pievienošanos eirozonai šodien var tikt iedragāti. ES monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja visticamāk iebildīs šiem plāniem, liecina Bloombergs rīcībā nonācis Eiropas Komisijas iekšējās lietošanas dokuments.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips šodien ir iecerējis tikties ar H. Almunju un apspriest iespējamo pievienošanās eirozonai datumu pārcelt no 2011.gada uz nākamā gada vasaru.

Igaunijai «būs ļoti maz laika sagatavoties», ja tā plāno pievienoties eirozonai 2010.gada jūlijā, teikts EK dokumentā. Tajā iekļauti arī vairāki ar A. Ansipu pārrunājami punkti, kas signalizējot par EK skepticismu.

Bloomberg arī norāda, ka Igaunija, kas šobrīd piedzīvo smagāko recesiju kopš tā 1991.gadā atguva neatkarību no PSRS, šogad var piedzīvot par 10 % IKP samazinājumu. Tā prognozējuši SEB bankas un Royal Bank of Scotland Group Plc speciālisti.

Neviena no Austrumeiropas valstīm, kas pretendē uz pievienošanos eirozonai, šī gada jūnijā nav panākusi inflācijas līmeni, kas atbilstu Māstrihtas kritērijiem. Tā liecina Eurostat dati par Eiropas Savienības (ES) valstu inflāciju jūnijā.

Vairākas Austrumeiropas valstis patlaban vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, jo globālās finanšu krīzes izraisītais ārvalstu kapitāla aizplūdums izraisījis pastiprinātu spiedienu uz šo valstu valūtām.

ES noteikumi paredz, ka eirozonas pretendentu vidējam inflācijas līmenim pēdējos 12 mēnešos jābūt ne augstākam kā 1.5 procenta punktus virs trīs ES valstu ar zemāko inflāciju vidējā rādītāja.

Tuvākie rādītāji nepieciešamajiem bijuši Polijā (4.0%), Ungārijā (4.2%) un Čehijas Republikā (3.3%), taču arī tie ir nepietiekami. Citām ES valstīm Austrumeiropā līdz šo kritēriju panākšanai ir vēl tālāks ceļš ejams. Piemēram, Latvijas vidējais inflācijas rādītājs pēdējos 12 mēnešos šogad jūnijā bija 10%.

Viena no lielākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām Fitch Ratings pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Mūsu valsts novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB uz BBB+ ar stabilu reitinga prognozi nākotnē (Outlook Stable).

«Kredītreitinga paaugstināšana ir secīgs notikums Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē apstiprinātajam galīgajam lēmumam par Latvijas pievienošanos eirozonai. To apstiprina arī iepriekšējās prognozes par to, ka, tiklīdz Latvija saņems akceptu eiro ieviešanai, kredītreitings tiks paaugstināts. Šis valstij ir ļoti nozīmīgs novērtējums, kas saistāms ar tautsaimniecības attīstību un valsts reputāciju ārvalstu investoru acīs. Kredītreitinga paaugstināšana ir arī starptautisks pierādījums, ka joprojām varam sevi parādīt kā uz attīstību un konkurētspēju orientētu valsti,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) paudis pārliecību, ka Latvijai un Lietuvai ir jāiestājas eirozonā pēc iespējas ātrāk, piebilstot, ka pievienošanās palielinātu Baltijas valstu ietekmi tā dēvētajā «Eiropas kodolā», citējot ERR, raksta BBN.

Igaunijas pievienošanās eirozonai 2011. gadā bija pareizs solis, iepriekš T. H. Ilvess pauda medijam Veidas. Pievienošanās vienotās valūtas blokam palīdzēja Igaunijai atgūt ārvalstu investoru uzticību un novērst ārējo spiedienu devalvēt tās nacionālo valūtu, uzskata T. H. Ilvess.

Viņš uzskata, ka dažas valstis vēlas veidot divu līmeņu attīstības Eiropu. «Mums jābūt godīgiem un jāatzīst, ka dažas Eiropas Savienības valstis vēlas būvēt divu līmeņu Eiropu, izmantojot eirozonu,» norādījis Igaunijas prezidents, skaidrojot, ka tādēļ Igaunija vēlas redzēt Latviju un Lietuvu pievienojamies eirozonai tik ātri, cik vien iespējams.

2014.gada 1. janvārī Latvija pievienosies tā dēvētajai eirozonai, kas nozīmē atteikšanos no nacionālās valūtas Lata un pievienošanos tai pašai valūtas grupai - eiro - kā pārējās septiņpadsmit Eiropas Savienības valstīs, kuras jau izmanto eiro.

Pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā, politiķu runās, diskusijās, medijos šis jautājums tiek aktualizēts un apspriests atkal un atkal. Man - Latvijā dzīvojošam, strādājošam un investējušam uzņēmējam no Lielbritānijas - ir nācies iesaistīties vairākās diskusijās, kurās “eiro jautājums” tiek apspriests no investīciju, politiskā, ekonomiskā, nacionālās pašapziņas, un virkni citu aspektu.

Ap šo jautājumu tiek radīts liels troksnis un jāatzīst, ka vērotājam no malas, rodas iespaids, ka to dara cilvēki, kuru rūpe nav vis valsts intereses, bet gan tieksme un vēlme iegūt publicitāti un būt “nozīmīgiem” šajā procesā.

Lielākais izaicinājums bija krīzes pārvarēšana, pārņemot no I. Godmaņa valdības jau 2008. gada decembrī uzsākto starptautiskā aizdevuma programmu ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju un divpusējiem aizdevējiem par 7,5 miljardus eiro lielu aizdevumu. Vienošanās noteica, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2009. gadā nedrīkst pārsniegt 5% no IKP, 2010. gadā – arī 5% no IKP, bet 2011. gadā – 3% no IKP. 2009. gada sākumā kļuva skaidrs, ka straujas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā būs grūti pildīt sākotnējo vienošanos ar aizdevējiem par budžeta deficītu zem 5% no IKP, tāpēc ekonomisko krīzi pastiprināja politiskā.

2009. gada martā mana pirmā valdība atradās smagu izaicinājumu priekšā. Bija nepieciešams panākt vienošanos par starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu, lai varētu nodrošināt valsts funkciju finansēšanu. Vienlaicīgi vajadzēja vienoties par pieļaujamo budžeta deficīta mērķu palielināšanu, stabilizēt valsts ekonomiku un risināt pieaugošās sociālās problēmas, galvenokārt saistībā ar straujo bezdarba pieaugumu.

Lai 2009. gadā nodrošinātu budžeta deficītu zem 10% no IKP, bija nepieciešami fiskālās konsolidācijas pasākumi 500 miljonu latu apjomā – tāda vienošanās tika panākta ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ņemot vērā daudzos nepopulāros lēmumus, ko prasīja šāda apjoma fiskālā konsolidācija, sarunas par attiecīgajiem 2009. gada budžeta grozījumiem bija ārkārtīgi sarežģītas. Vienošanās tika panākta 2009. gada 11. jūnijā pēc daudzu stundu ilgām pārrunām, kurās bez valdības un politisko partiju pārstāvjiem iesaistījās arī Valsts prezidents, sociālie partneri un nevalstiskā sektora pārstāvji. Jāpiebilst, ka krīzes pārvarēšanas pasākumi tika īstenoti arī, veidojot 2010. gada un 2011. gada valsts budžetus.

Igaunijai ir mazākais valsts parāds Eiropas Savienībā, tādēļ tieši mūsu kaimiņi varētu kļut par paraugu, ar kuru salīdzinās pārējās kandidātvalstis, kā arī eirozonā jau esošās dalībvalstis.

«Igaunija varētu kļūt par paraugu fiskālajai disciplīnai, ko Eiropas Savienība vēlās ieviest pašreizējās eirozonas dalībvalstīs,» intervijā Bloomberg, norādīja Barclays Capital vecākais ekonomists Kristians Kellers (Christian Keller).

Grieķijas fiskālais sabrukums izraisīja lielākos draudus, par vienotas Eiropas valūtas pastāvēšanu, kopš tās dibināšanas - 11 gadus atpakaļ. Lai tas nenotiktu, Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds kopumā atvēlēja 750 miljardus eiro Grieķijas krīzes iegrožošanai un eirozonas ekonomikas stabilizēšanai.

Lielbritānija varētu sarīkot referendumu par valsts attiecībām ar Eiropas Savienību (ES), paziņojis britu premjers Deivids Kamerons, norādot, ka ir gatavs apsvērt šāda soļa īstenošanu.

Komentārā Lielbritānijas laikrakstam Sunday Telegraph, Apvienotās Karalistes premjers norādījis, ka vēlas britiem sniegt «patiesu izvēli» jautājumā par Lielbritānijas attiecībām ar ES un tas varētu būt panākams referenduma vai vispārēju vēlēšanu ceļā. Tomēr viņš arī uzsvēra, ka nepropagandē referendumu par to, vai Lielbritānijai jāpaliek vai jāizstājas no savienības, un ka Lielbritānijas interesēs ir palikt ES.

Tāpat viņš norādīja, ka lēmums par referenduma organizēšanu netiks pieņemts tuvākajā laikā.

Analītiķi uzskata, ka D. Kamerona izteikumi ir saistīti ar izpatikšanu viņa partijas konservatīvi noskaņotajiem biedriem, kuri vairākkārt izteikušies, ka Lielbritānijai esot jāizstājas no ES. D. Kamerons arī norādīja, ka Eiropas Savienībā valda pārāk daudz birokrātijas un savienība pārmērīgi cenšas iejaukties nacionālos jautājumos.

Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons pirmdien izklāstījis Londonas nostāju gaidāmajās sarunās par jauno tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), savā runā uzsverot, ka Lielbritānijai nav nepieciešamības turpmāk pakļauties ES normām.

Viņš noraidīja prasību, lai Lielbritānija pakļautos ES normām attiecībā uz "konkurences politiku, subsīdijām, sociālo aizsardzību, vidi vai ko citu tamlīdzīgu".

Džonsons sacīja, ka Londonai nav jāievēro šie noteikumi vairāk kā ES ievēro Lielbritānijas noteikumus.

Lielbritānijas premjers aicināja ES piekrist līgumam, kas būtu līdzīgs ar Kanādu noslēgtajam brīvās tirdzniecības līgumam, un paziņoja, ka gadījumā, ja šāda vienošanās netiks panākta, tirdzniecība ar ES notiks saskaņā ar pašreizējo līgumu par Lielbritānijas izstāšanos no bloka un tas vairāk līdzināsies Austrālijas gadījumam.

Saskaņā ar ES un Kanādas līgumu vairumam preču netiek piemēroti importa tarifi, bet pakalpojumu plūsma, piemēram banku pakalpojumos, ir ierobežotāka.

Pēc tam, kad Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei atgūt savu pilsoņu noguldījumu glābšanā iztērēto naudu, Lielbritānija izteikusi draudus nepieļaut Īslandes pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).

Saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās zonas noteikumiem, valsts nevar pievienoties ES, ja tā nav spējusi nodrošinātu savu banku noguldījumus ārpus valsts robežām. Tas nozīmē, ka Lielbritānijai un Nīderlandei ir tiesības uzlikt veto Islandes pieteikumam pievienoties ES.

Savukārt reitingu aģentūra Fitch Ratings pēc šīs Īslandes rīcības samazinājusi valsts ilgtermiņa emitenta saistību reitingus ārvalstu un vietējā valūtā attiecīgi uz BB+ un BBB+.

Db.lv jau vēstīja, ka Īslandē tagad notiks referendums par to, vai valstij būtu jāatmaksā Lielbritānijai un Nīderlandei vairāk nekā 5 miljardu ASV dolāru lielā summa, kuru abas valstis tērējušas savu pilsoņu zaudēto noguldījumu kompensēšanai pēc tam, kad sabruka Īslandes bankas. Aptuveni 400 tūkst. noguldītāju zaudēja savu naudu pēc Icesave īpašnieces Landsbanki «sabrukuma» pagājušajā gadā.

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Polija eirozonai, iespējams, nespēs pievienoties vēl 10 gadus, jo nav nepieciešamā politiskā vairākuma, lai valsts konstitūcijā veiktu izmaiņas, intervijā Gazeta Wyborcza paziņojis Polijas premjers Donalds Tusks.

Polijas konstitūcija paredz, ka valsts nacionālo valūtu var emitēt vien valsts centrālā banka. Pievienošanās eirozonai nozīmētu, ka šādas funkcijas jānodod Eiroaps Centrālajai Bankai (ECB). Lai mainītu Polijas konstitūciju, tam būtu nepieciešamas divas trešdaļas valsts parlamenta atbalsta.

«Mēs eirozonai nepievienosimies pirms mēs nebūsim mainījuši konstitūciju. Šobrīd tam nav vairākuma atbalsta un, balstoties uz manu intuīciju, tam tuvāko gadu laikā atbalsts neradīsies. Ja jūs gribat, lai es zaudēju vēlēšanās, tad, jā, pārlieciniet mani darīt to, no kā cilvēki baidās. Paturiet arī prātā, ka eirozonā notiek dziļš renovācijas process,» norāda D. Tusks.

Latvijai «de iure» eirozonai vajadzētu pievienoties nākamā gada vasarā, sacīja Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone, norādot, ka nākamā gada aprīlī tiks izvērtēts, kā Latvijai veicies ar Māstrihtas kritēriju izpildi.

Pēc viņas sacītā, katram kritērijam ir atbilstoša metodika - inflācija tiks mērīta no šā gada aprīļa līdz nākamā gada martam, tāpat tiks vērtēta gada vidējā procentu likme. Savukārt budžeta deficītu un valdības parādu vērtēs pēc faktiskajiem 2012.gada rādītājiem un vidēja termiņa prognozēm.

2013.gada aprīlī Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) izvērtēs Latvijas tautsaimniecības konverģenci. Līdz maijam konverģences ziņojums tiks analizēts, bet jūnijā pozitīva novērtējuma gadījumā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) aicinās Latviju pievienoties eirozonai. Pēc ECOFIN aicinājuma Eiropas Padome (EP) jūnijā pieņems politisku lēmumu aicināt Latviju pievienoties vienotai valūtai. Savukārt jūlijā ECOFIN pieņems gala lēmumu par Latvijas uzaicinājumu pievienoties eirozonai un noteiks arī valūtas kursu - lata pret eiro. Pēc EP jūnija lēmuma tiks atjaunota regula, kurā tiks fiksēts valūtas kurss, kas nozīmēs, ka Latvijai «de iure» ir ļauts pievienoties eirozonai.

Latvijai jāstājas eirozonā, bet īpašs notikums būs Polijas pievienošanās eirozonai. Tā uzskata prominentās un neatkarīgās Briselē bāzētās ekonomikas domnīcas Bruegel jaunais vadītājs Guntrams Volfs, kurš kopā ar Bruegel ekonomikas pētnieku Soltu Darvas intervijā DB sniedz savu ieskatu par ieilgušo krīzi eirozonā un to, vai Latvijai vajadzētu pievienoties monetārajai savienībai.

«Paskatieties uz šo jautājumu tā – ja jūs nepievienojaties eirozonai, tad jums ir jāuztraucas gan par eiro, gan latu, savukārt ar eiro jums būtu jāuztraucas tikai par eiro. Tādai mazai, atvērtai ekonomikai kā Latvija, kas jau šobrīd latu ir piesaistījusi eiro, ir maz negatīvo faktoru. Kopumā risku analīze skaidri rāda, ka Latvijas ekonomika būtu ieguvēja no pievienošanās monetārajai savienībai. Šobrīd vienkārši nav loģiski nespert šo soli. Pievienojoties eirozonai, jūs iegūstat piekļuvi lētākiem kredītiem, Eiropas Centrālās bankas (ECB) nodrošinātai banku likviditātei, jūs piedalīsieties lēmumu pieņemšanā eirozonā. Jūs veicat arī stratēģisku lēmumu par pievienošanos Eiropas centram, tādēļ es neredzu iemeslus, kādēļ atsacīties no tā,» sarunā ar DB sacīja G. Volfs.

Lai kā arī Latvija un pārējās Baltijas valstis necenstos pievienoties eirozonai, lai kā arī tās necenstos samazināt budžeta izdevumus, to ekonomikas rādītāji neatbilst Māstrihta kritērijiem un tuvāko gadu laikā arī tiem neatbildīs, raksta The Economist.

The Economist norāda uz Baltijas valstu divām lielākajām problēmām, kas ir nespēja piesaistīt ārvalstu kapitālu, kā arī krītošā konkurētspēja. Šīs problēmas, pēc The Economist domām, varētu tikt atrisinātas ar valūtas devalvāciju, taču šāds scenārijs, kā zināms, jau ir atmests. Tam par iemeslu daļēji varētu būt vairāku gadu ilgā Baltijas valstu valūtu piesaiste eiro. Plaši izplatītā uzticība šai piesaistei ir radījusi situāciju, kurā aizņēmēji izvēlējušies kredītus ņemt eiro valūtā. Rezultātā valūtas devalvācija līdz maksātnespējai varētu novest daudzus uzņēmumus un mājsaimniecības.

Igaunija, Latvija un Lietuva ir valstis ar padomju pagātni, tādēļ tās nedrīkst rādīt, ka ir nespējīgas, saka Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Igaunijas finanšu ministrs Ivari Padars.

«Mums jāparāda, ka mums ir spēks un mēs protam savā valstī saimniekot. Ir nepieciešama liela iekšējā ticība, lai visas trīs Baltijas valstis pievienotos eirozonai. Svarīgs ir gan emocionālais, gan politiskais faktors,» intervijā žurnāam Kapitāls skaidro Padars, uzsverot, ka Igaunijas politiskajās debatēs eksistē divi aspekti, kas nepatīk tās austrumu kaimiņiem - eirozona un kopējs dzelzceļš. Viņaprāt, tie ir aspekti, kas Igauniju saista vairāk ar Eiropu, nevis Maskavu,

Baltijas valstu interesēs ir saglabāt Eiropas Savienību (ES). ES jēga mūsu acīs atšķiras no Portugāles, Maltas, Kipras skatījuma. «Ziemeļu un dienvidu valstu vērtības atšķiras. Dienvidos ir vairāk runu nekā darbu. Lai kas arī notiktu ar ES, jāparāda, ka mēs cienām fiskālo politiku - tas mums nesīs tikai labumu,» sacīja Padars.

Parādu krīzes nogurdinātā Eiropas Savienība (ES) 2014. gadā varētu nebūt gatava paplašināt savu eirozonas robežu austrumu virzienā, norādīja Lietuvas prezidenta Daļa Grībauskaite.

Ja Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu, «protams, ka mēs tai pievienosimies», D. Grībauskaite norādīja intervijā Bloomberg News Čikāgā.

«Eirozonas paplašināšana nav atkarīga tikai no Lietuvas, bet gan visas Eiropas. Jautājums ir - vai Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu 2014. gadā, jo mēs vēl joprojām redzam sarežģījumus Eiropas dienvidos, tāpat arī iepējamas jaunas vēlēšanas Grieķijā,» Bloomberg pauda Lietuvas prezidente.

Bloomberg atgādina, ka Latvija un Lietuva ir nākamās valstis, kuru pievienošanās paredzēta eirozonai. Savukārt Čehijas, Polijas un Ungārijas valdības ir atlikušas savu pievienošanās termiņu, ņemot vērā reģiona parādu krīzi, raksta medijs. Tāpat Eiropu nepamet bažas par to, vai Grieķija paliks vai izstāsies no 17 valstu lielās vienotās valūtas saimes.

Eiro ieviešanas likumprojekta akceptēšana ļauj uzsākt pievienošanos eirozonai, taču lēmumu par to, kad un kā Latvija pievienosies Eirozonai, pieņems Eiropas Komisija (EK), norāda premjerministrs Valdis Dombrovskis.

Viņš, runājot LNT raidījumā 900 sekundes, norādīja, ka Ministru kabineta apstiprinātais likumprojekts tikai ļauj uzsākt pievienošanos eirozonai, pieprasot EK konverģences ziņojumu.

Premjers gan atkārtoti uzsvēra, ka Latvijas mērķis, kas ir spēkā jau vairākus gadus, ir pievienoties eirozonai 2014. gadā.

Jau ziņots, ka otrdien, 6. novembrī, Ministru kabinets akceptēja Eiro ieviešanas likumprojektu, kurš cita starpā arī noteic, ka latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods ir divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu.

Tas tāpat arī paredz, ka Privātajiem uzņēmumiem visas izmaksas, kas saistītas ar Latvijas pievienošanos eirozonai, būs jāsedz no savas kabatas, savukārt valsts iestāžu izdevumi tiks segti no līdzekļiem, kuri šim mērķim tiks atvēlēti no valsts budžeta.

Ja Latvija nerealizēs nospraustos mērķus un nepievienosies eirozonai 2014.gadā, šāda iespēja mums var tikt liegta līdz pat 2020.gadam.

Ar šādu prognozi parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus iepazīstināja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

LB prognozes I. Rimšēvičs pamatoja ar to, ka līdz 2014.gadam Latvijas ekonomika kļūs aizvien spēcīgāka un līdz tam iegrožotā inflācija atgūs spēku un aizvien vieglāk būs pieejami kredīti. Tas viss palielinās inflāciju, visticamāk pārsniedzot Māstrihtas kritērijos pieļaujamo, un kaut arī valsts ekonomikas pieaugums būs lielāks nekā līdz 2014.gadam, atkal var palielināties budžeta deficīts, kā rezultātā pievienošanās eirozonai kļūs neiespējama.

Centrālās bankas prezidents gan atzina, ka pievienošanās eirozonai nav jāuztver par pašmērķi, taču Māstrihtas kritēriju izpilde, neatkarīgi no tā pievienosies vai nē Latvijai eirozonai, ir mūsu pašu interesēs. «Māstrihtas kritēriju sasniegšana ir vajadzīga mums pašiem – darba vietām, kredītreitingiem, iedzīvotājiem,» teica I. Rimšēvičs.

Igaunija gūs labumu, ja Latvija pievienosies eirozonai 2014. gadā, citējot Igaunijas lielākā laikraksta Postimees galvenā redaktora Anvara Samosta (Anvar Samost) pausto vietējam radio, raksta BBN.

Latvija pašlaik atbilst kritērijiem, kas jāizpilda, lai valsts iestātos eirozonā, savukārt Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis varētu izmantot pievienošanos vienotās valūtas blokam, lai vēlreiz apliecinātu savas valdības pozīcijas iekšpolitikā, Igaunijas radio pauda A. Samosts, kurš uzskata, ka Latvija, tāpat kā Igaunija, no eiro ieviešanas, iegūs.

Viņš norāda, ka pievienošanās eirozonai Latvijai būs izdevīga, jo tā ir uz eksportu orientēta valsts. Savukārt darījumi, kas tiek veikti starp Latviju un Igauniju, pēc Latvijas pievienošanās vienotās valūtas blokam kļūs vieglāk veicami un caurspīdīgāki. Tāpat Igaunija gūs labumu no Latvijas pievienošanās eirozonai, jo tad abām valstīm būs vieglāk pārstāvēt savus līdzīgos uzskatus «dažādās jomās» eirozonas «aliancē».

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Ja Tonijs Blērs (Tony Blair) laikā, kad viņš bija premjerministrs, būtu Lielbritāniju pievienojis eirozonai, tad tagad valsts bezdarba līmenis patlaban būtu divas reizes augstāks.

Ar šādu viedokli klajā nācis Ekonomikas un biznesa izpētes centrs (CEBR), ziņo BBC.

CEBR izveidojis savu ekonomikas modeli, lai uzzinātu, kas būtu noticis, ja T. Blērs būtu pievienojis Lielbritāniju eirozonai.

CEBR norāda, ka, Lielbritānijai esot eirozonā, valsts ekonomiskā izaugsme laika posmā no 1998. līdz 2006. gadam būtu nedaudz lielāka, taču tāpat augstāka arī būtu inflācija, jo, visticamāk, procentu likmes būtu zemākas.

Taču pēc 2006. gada ekonomiskā lejupslīde, Lielbritānijai esot eirozonā, būtu krietni vien straujāka nekā tā bija, valstij neesot eirozonā. «Iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn būtu sarucis par 7%, nevis 5% kā tas bija, un bezdarba līmenis tagad būtu ap 15%,» teikts CEBR ziņojumā.

Kamēr Latvijā aizvien tiek domāts par potenciālajiem ieguvumiem, ko sola valsts pievienošanās eirozonai, pie pašas monetārās savienības debesīm mākoņi kļūst aizvien tumšāki.

Tēlaini runājot, situāciju eirozonā var salīdzināt ar plašas un materiālā ziņā stipri vien atšķirīgas radu saimes pasēdēšanu glaunā krogā, turklāt vēlmi pēc izsmalcinātākās virtuves izrādījuši tieši nabadzīgākie banketa dalībnieki. Tuvojoties vakara izskaņai, kāds ieminējies par rēķina apmaksu, pie galda radot nervozu sačukstēšanos, tai pamazām pāraugot skaļākā vārdu apmaiņā. Balsi pacēlusi pat iepriekš kautrīgā meitene no ziemeļiem, kas visu vakaru pie vienīgās baltvīna glāzes bija knibinājusi salātiņus, kamēr tās mazāk turīgie radi, neskatoties cenu listē, bija devuši priekšroku steikam un plašākai dzērienu izvēlei. Platoniskā simpozija ārējais spožums vēlmi ieprecēties radu saimē radījis arī citiem, taču tiem, kas tikai tikko to izdarījuši, tiek izteikti nepārprotami mājieni gatavībai atvērt makus vēl vakara sākumā nemitīgi augošā tēriņa apmaksā, pierē ievelkot pārdomu rievas arī citiem radoties gribētājiem.

Pašreizējās problēmas Portugālē, Īrijā, Itālijā, Grieķijā un Spānijā nostādījušas vairākas Centrālās un Austrumeiropas valstis dilemmas priekšā attiecībā uz pievienošanos eirozonai, kas apsolīta, vai vēl tikai tiks solīta, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), raksta BBC.

Portugāle, Īrija, Itālija, Grieķija un Spānija ir iesprostotas eiro slazdā, kas savulaik veicināja straujāku izaugsmi, taču tagad pēc krīzes atstāj šīs valstis ar ierobežotām iespējām cīnīties ar lielā parāda problēmām un zemo konkurētspēju.

Ierastie soļi šādu problēmu risināšanai, piemēram, valūtas devalvācija, eirozonas gadījumā nav iespējami, līdz ar to ES jaunās valstis, kas tiekušās pēc eiro, tagad varētu uz vienotās valūtas valstu bloku skatīties skeptiskāk.

Centrālās un Austrumeiropas hedžfondu speciālists Austrijas kompānijā Ithuba Capital Martins Blūms (Martin Blum) norāda, ka, piemēram, Čehijas Republika un Polija, kurās ir ievērojams daudzums eiroskeptisku politiķu, īpaši nevēlas pievienoties eirozonai.