Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess asus vārdus veltījis enerģētikas kompānijai Eesti Energia un bankai Swedbank.

Tiekoties ar Igaunijas pašvaldību vadītājiem T. Hendriks Ilvess runājis par veidiem, kādos valdība var ietekmēt reģionu dzīvi. Saistībā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām prezidents velkot paralēles ar bezmaksas transportu Tallinā, aicināja iedzīvotājus uzmanīties no «bezmaksas siera». «Patiesībā nekas nav bez maksas. Jebkas notiek uz kaut kā rēķina – esiet prasīgi un jautājiet, uz kā rēķina jums tiek piedāvāts šis vai tas,» Igaunijas prezidenta sacīto citē kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Runājot par Eesti Energia, T. Hendriks Ilvess kritizējis energokompānijas vadības lēmumu investēt uzņēmējdarbībā, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā no Igaunijas [investīcijas slānekļa gāzes ieguvē ASV]. «Tas, ka Eesti Energia saņem peļņu, protams, ir lieliski, tomēr jautājums ir par to, kāda ir šīs peļņas ietekme uz nacionālo tirgu – cik lielu daļu viņi tērē, lai attīstītu infrastruktūru un veidotu rezerves. Diemžēl šajā jautājumā es neesmu redzējis pārliecinošu rīcību no Eesti Energia vadības puses,» sacīja T. Hendriks Ilvess.

Eiropas Savienība (ES) nav sašķēlusies ziemeļu un dienvidu daļā, drīzāk šāds dalījums vērojams starp austrumiem un rietumiem. Šķelšanās notiek «Vecās Eiropas» valstu augstprātīgās attieksmes dēļ pret it kā «primitīvajām un neizglītotajām» Austrumeiropas valstīm, citējot Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) aizvadītajā nedēļā Austrijas laikrakstam Die Presse teikto, raksta Igaunijas mediji.

«Ir diezgan nomācoši sekot «spēles noteikumiem» un rezultātā novērot, ka citi spēles dalībnieki tos nievājoši pārkāpj,» norādīja Igaunijas prezidents. Kā piemēru viņš min ES lauksaimniecības politiku – neņemot vērā to, ka savienība bāzēta uz vienotu tirgu, tā dēvētajām «Vecās Eiropas» valstīm, ir trīs reizes lielākas subsīdijas nekā, piemēram, Baltijas valstīm.

Tāpat T. H. Ilvess norādīja, ka starptautiskie mediji Austrumeiropas valstis Eiropas parādu krīzes kontekstā atspoguļo pozitīvi. Saskaņā ar viņa pausto mediji bijuši labvēlīgi Baltijai, jo tie labprāt izceļ neordinārus fenomenus un atbildību finanšu lietās.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) paudis pārliecību, ka Latvijai un Lietuvai ir jāiestājas eirozonā pēc iespējas ātrāk, piebilstot, ka pievienošanās palielinātu Baltijas valstu ietekmi tā dēvētajā «Eiropas kodolā», citējot ERR, raksta BBN.

Igaunijas pievienošanās eirozonai 2011. gadā bija pareizs solis, iepriekš T. H. Ilvess pauda medijam Veidas. Pievienošanās vienotās valūtas blokam palīdzēja Igaunijai atgūt ārvalstu investoru uzticību un novērst ārējo spiedienu devalvēt tās nacionālo valūtu, uzskata T. H. Ilvess.

Viņš uzskata, ka dažas valstis vēlas veidot divu līmeņu attīstības Eiropu. «Mums jābūt godīgiem un jāatzīst, ka dažas Eiropas Savienības valstis vēlas būvēt divu līmeņu Eiropu, izmantojot eirozonu,» norādījis Igaunijas prezidents, skaidrojot, ka tādēļ Igaunija vēlas redzēt Latviju un Lietuvu pievienojamies eirozonai tik ātri, cik vien iespējams.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess š.g. 19.decembrī Rīgā prezentēja savu jaunības dienu mīļāko dziesmu izlasi Teenage Wasteland - Favourites 1963-1978 (Jaunības dienu maksimālisma izlase 1963-1978). Daļa naudas no albumu pārdošanas tiek ziedota labdarības fondam My Dream Day (Mana sapņu diena), kas palīdz īstenot smagi slimu bērnu sapņus, teikts paziņojumā medijiem.

Albuma prezentācijas pasākums norisinājās 19.decembrī pilsētas bārā Vest (Stabu iela 1, Rīga). Teenage Wasteland - Favourites 1963-1978 varēja iegādāties uz vietas pasākumā, kā arī iegūt prezidenta autogrāfu. Albumā iekļauto, kā arī citus nozīmīgus skaņdarbus Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atskaņoja kopā ar savu padomnieku drošības jautājumos Adresu Vosmanu, kurš pazīstams arī kā DJ Drummie un tieši viņam ir liels nopelns šīs kompilācijas tapšanā.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess dziesmu izlasē iekļāvis dziesmas no tādiem mūzikas žanriem kā new wave punk, grunge down, kā arī mūsdienu izpildītājus Wolf Alice, Palma Violets un Vaiko Eplik. «Tās bija dziesmas, kuras es klausījos uz maza 12 tranzistoru radio aparāta laikā, kad augu. Tās deva nepieciešamo atvieglojumu, ko The Who dēvēja par Teenage Wasteland. Šobrīd 62 gadu vecumā tā apgalvot varētu šķist nedaudz smieklīgi, bet jaunībā manu ikdienu glāba rokenrols,» atzīst Ilvess.

Pievienošanās eirozonai sniedz labumu ekonomikai un vispārējai attīstībai, šodien tikšanās laikā ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu sacījis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

Ilvess ar Bērziņu šodien tikušies Igaunijas prezidenta ārpilsētas rezidencē Vīlandes apkaimē, un abu valstu vadītāji pārrunājuši Eiropas un eirozonas aktualitātes, informē Prezidenta preses dienests

Igaunijas prezidents Bērziņam paudis sapratni par daudzu Latvijas iedzīvotāju bažām, kas saistītas ar atteikšanos no nacionālās valūtas. Taču, pieminot Igaunijas pieredzi, viņš uzsvēris, ka pievienošanās eirozonai sniedz labumu valsts ekonomikai un vispārējai attīstībai. «Latvijas gadījumā eiro būs zīme jūsu spēkam un veiksmei. Tas pārliecinoši parādīs, kuras izvēles ir būtiskas Latvijai kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij,» sacījis Ilvess.

Jācer, ka eiro ieviešana Latvijā stimulēs abu valstu pierobežas pilsētu savstarpējo sadarbību un attīstību, šodien pēc Rūjienas saldējuma iegādāšanās sacīja Igaunijas prezidents Tomass Henriks Ilvess.

Viņš pauda cerību, ka eiro ieviešana veicinās pierobežas iedzīvotāju iespēju iepirkties arī tuvējās pilsētās kaimiņvalstīs, tādējādi stiprinot šo pilsētu attīstību.

Kā ziņots, Ilvess šodien apciemoja Rūjienu, lai sveiktu Latviju ar pievienošanos eirozonai un iegādātos savu iecienīto saldējumu.

Pirms veikala apmeklēšanas abu valstu prezidenti tikās un apmainījās ar eiro monētām. Valsts prezidents Andris Bērziņš Ilvesam uzdāvināja īpašu Latvijas eiro starta komplektu, savukārt Ilvess Bērziņam pasniedza pirmās eiro piemiņas monētas no cēlmetāla. Monētu ar nosaukumu «Igaunijas pievienošanās» veidojis igauņu mākslinieks Prīts Cērns, bet otru - «Igaunijas nākotne» - veidojis mākslinieks Simsons von Sīkals.

Igaunijā izstrādātais un ražotais bezpilota modulārais kāpurķēžu hibrīddzinēja robots (THeMIS - Tracked Hybrid Modular Infantry System) sekmīgi izturējis pirmos pārbaudījumus Igaunijā notikušo Kevadtorm (Pavasara vētras) militāro mācību laikām informē AS Milrem pārstāvji.

Igaunijas Bruņoto Spēku Kaujas nodrošinājuma bataljona karavīri trīs dienas izmēģināja Milrem robotu, galvenokārt pārbaudot tā spējas transportēt vienības materiāltehniskos līdzekļus.

«Labi, ka obligātā dienesta karavīriem tiek sniegta šāda iespēja izmēģināt nākotnes tehnoloģijas,» atzīmē nodrošinājuma bataljona kaprālis Sterns Ilvess (Stern Ilves), kam bija iespēja izmēģināt kāpurķēžu robota vadīšanu. Ilvess tic, ka nākotnē šādi kāpurķēžu roboti varēs ievērojami atvieglot karavīra dzīvi. «Visu, ko līdz šim no vienas vietas uz otru nācās transportēt ar vienības transporta līdzekļiem – materiālus, ūdeni, malku, degvielu vai munīciju –, tagad pavisam vienkārši būs iespējams pārvadāt ar šādām kāpurķēžu ierīcēm,» piebilda Ilvess.

Svētdien Tallinā uz operas skatuves debitēja kantāte, ko iedvesmoja Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa tvitera ķilda ar amerikāņu ekonomistu Polu Krugmanu, ziņo nacionālā raidorganizācija ERR.

15 minūtes garais priekšnesums nodēvēts par Nostra Culpa, un abu strīdnieku partijas izpilda mecosoprāns Irisa Oja. Libretu sarakstījis komentētājs Skots Dīls, bet mūzikas autors ir latviešu komponists Eižens Birmanis.

Kā jau ziņots, Nobela prēmijas laureāts Krugmans 2012.gada jūnijā savā blogā pievērsa uzmanību tam, ka Igaunijā neesot notikusi īpaša tautsaimniecības atveseļošanās, savukārt Ilvess ar vairākiem dusmīgiem tvītiem aizstāvēja Igauniju.

«Labāk rakstīsim par kaut ko tādu, par ko mums nav nekādas saprašanas, būsim pašapmierināti, valdonīgi un aizbildnieciski. Galu galā viņi ir tikai melnstrādnieki,» tviterī rakstīja Ilvess. «Liekas - Nobels tirdzniecībā nozīmē, ka tu vari gudri izrunāties par fiskāliem jautājumiem un pasludināt manu valsti par «tukšaini».»

Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa un ekonomista Pola Krugmana ķilda mikroblogošanas vietnē Twitter par finanšu jautājumiem tiks iemūžināta nelielā operā, vēsta žurnāls The Wall Street Journal.

Nobela prēmijas laureāts P. Krugmans 2012. gada jūnijā savā blogā pievērsa uzmanību tam, ka Igaunijā neesot notikusi īpaša tautsaimniecības atveseļošanās, savukārt T. H. Ilvess ar vairākiem dusmīgiem tvītiem aizstāvēja Igauniju.

«Labāk rakstīsim par kaut ko tādu, par ko mums nav nekādas saprašanas, būsim pašapmierināti, valdonīgi un aizbildnieciski. Galu galā viņi ir tikai melnstrādnieki,» Twitter rakstīja T. H. Ilvess. «Liekas - Nobels tirdzniecībā nozīmē, ka tu vari gudri izrunāties par fiskāliem jautājumiem un pasludināt manu valsti par «tukšaini».»

«Personiski es gribētu uzsvērt vēl vienu svarīgu punktu tieši mums - baltiešiem. Eiro ir arī drošības garantija,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

«Ilustrēšu to ar vienu epizodi. Pagājušā gada decembrī bija liela intervija ar Mihailu Gorbačovu, un pēdējais jautājums Mihailam Sergejevičam - tā kā tika apspriesta arī Belovežas vienošanās - bija - vai ir kāds, kas ir laimīgs, ka PSRS sabruka? Viņš kādu minūti klusēja un tad atbildēja - jā, igauņi, jo viņiem ir eiro. Tas parāda, ka tieši eiro vairāk nekā jebkas cits simbolizē mūsu austrumu kaimiņam - mēs esam projām uz neatgriešanos un esam laimīgi par to,» vaicāts, vai no eiro ieviešanas ir tikai plusi, atbildējis Igaunijas prezidents.

Runājot par to, ka Eiropas Centrālā banka pašreizējos apstākļos, iespējams, ne pārāk grib riskēt ar eirozonas paplašināšanu, Ilvess sacījis: «Mums bija līdzīgi uztraukumi, kad mēs stājāmies eirozonā. Taču beigās viņi neko tādu neizdarīja. Tagad ar mums iekšpusē jūsu pusē ir vēl viena balss jūsu interešu aizstāvībai. Varbūt tāda ideja arī eksistē, tomēr ir jāpieturas pie principa - jūs nedrīkstat mainīt noteikumus procesa vidū. Tas jau ir sens romiešu tiesību princips. Eiropas tiesību princips.»

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

«Kā jums izdodas ziemas periodā uzturēt tik tīru pilsētu bez sniega?»Igaunijas prezidents Hendriks Ilvess un viņu pavadošā delegācija šodien, tiekoties ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC), pauduši atzinību par tīrajām ielām Rīgā ziemas periodā.

«Igauņi šodien slavēja, ka mēs labāk tīram sniegu nekā Tallinā. To apliecināja arī Igaunijas vēstnieks Latvijā Mati Vārmans, kurš šeit visu laiku dzīvo,» aģentūrai LETA uzsvēra Ušakovs.

«Igauņu kolēģi pajautāja: «Kā jums izdodas ziemas periodā uzturēt tik tīru pilsētu bez sniega?» Tas ir liels kompliments pašvaldībai, ka ielas ir tīras un sakoptas. Tallinā ziemā esot grūti izbraukt,» pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Vadims Jerošenko (SC), taču piebilda, ka viņam, viesojoties Tallinā ziemas periodā, šķitis otrādi.

Rīdzinieki Ilvesam apsolīja Rīgas Igauņu pamatskolai atrast citu ēku, tiklīdz noslēgsies reorganizācija pilsētas centrā. «Sagādāsim igauņu skolai citu ēku, jo esošo [Atgāzenes ielā 26] vairs nav jēgas remontēt. Tā ir pēdējā mazākumtautību skola Rīgā, kas vēl nav remontēta. Lietuviešiem, ebrejiem, ukraiņiem, poļiem, baltkrieviem skolas ir daudz labākā stāvoklī,» atzina Ušakovs.

Igaunija sasniegusi tādu labklājības līmeni, ka tauta prasa zināmas izmaiņas arī valsts pārvaldē, uzrunā kaimiņvalsts parlamentam šodien sacījis prezidents Tomass Hendriks Ilvess, ziņo raidsabiedrība ERR. Viņa paša pērnruden sāktā pilsoniskā iniciatīva Tautas Asambleja (TA) apkopojusi Igaunijas iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem sabiedriskās dzīves jautājumiem un nāk klajā ar 16 likumprojektiem.

Prezidents T. Ilvess atsaucās uz savas tautietes, Eiropas Komisijas augsti stāvošas darbinieces Maives Rutes sacīto, ka, sasniedzot zināmu labklājības līmeni, veiksmīgās valstīs sākas krīzes situācija. Prezidenta vērtējumā pērnā rudens politiskā «rūgšana» Igaunijā ir tam par zīmi. «Mainās tas, ko cilvēki sagaida,» raidsabiedrība citē T. Ilvesa sacīto. «Ļaužu pamatvajadzības ir apmierinātas, tāpēc cilvēki vairs nevar būt mierā ar esošo situāciju. Dažās valstīs, kā Dienvidkoreja vai Taivāna, tas noveda pie revolūcijas. Čīlē un Spānijā tas noveda pie vērtību maiņas. Šo robežu – 15 tūkstošus ASV dolāru IKP uz iedzīvotāju – Igaunija sasniedza 2012. gadā.»

Baltijā vislielākās valsts augstāko amatpersonu algas ir Igaunijā, kam seko Lietuva un Latvija; atalgojuma ziņā visā Eiropā amatpersonas sapnis tomēr ir ES institūcijas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad nedaudz ir augusi Saeimas deputātu alga, kas mēnesī ir apmēram 2291 eiro liela, un valsts augstākās amatpersonas ik pa laikam ar piesardzīgu retoriku norāda uz ministrijās nepieciešamo atalgojuma pieaugumu, kas ir zemāks nekā Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Tas ir saprotams, jo algu pacelšana pašiem sev nav populārs temats, kas vairotu vēlētāju simpātijas pret politiskajām partijām, jo daudzās nozarēs vēl aizvien atalgojuma līmenis ir ārkārtīgi zems. Tāpat būtisks ir jautājums par to, vai, paceļot algas amatpersonām, tiešām mazinātos iespējamie korupcijas riski valsts pārvaldē, jo, kā zināms, apetīte aug ēdot. Savukārt uzņēmēji vairākkārt ir norādījuši, ka biznesā cilvēki ar vajadzīgām iemaņām saņem daudz vairāk nekā valsts pārvaldē, tomēr kopumā sabiedrībā šāds temats nav populārs un negūst vairākuma atbalstu. Viens no veidiem, kas izskanējis saistībā ar ierēdņu algu palielināšanu, ir tāds, ka varētu tikt saglabāts esošais atalgojuma apmērs, bet samazināts valstī kopējais strādājošo skaits, tādējādi paceļot algas. Jāatgādina, ka pērn Saeima rosināja 800 eiro neto algas pielikumus ministriem, kas tika argumentēta ar nepieciešamību pēc daudzmaz atbilstoša atalgojuma attiecīgās nozares līderim, tomēr priekšlikums caurkrita, un pašlaik ir dzirdama vien murmināšana par principiālu nepieciešamību pēc korekcijas, bet ne par konkrētiem skaitļiem.

Līderis Austrumeiropas ūdens filtru tirgū Aquaphor Narvā atklāj līdz šim lielākā un modernākā sadzīves ūdens filtru rūpnīca Eiropā, informē kompānijā.

Uzņēmums Aquaphor jaunajā rūpnīcā ražos modernākās ūdens attīrīšanas sistēmas, kuras pakāpeniski nomaina tradicionālos filtrus-krūzes, kā arī atbilst augošajām patērētāju prasībām pret ūdens kvalitāti un servisa līmeni ūdens patēriņam mājās. Tāpat jaunā rūpnīca ļaus uzņēmumam nostiprināt līderpozīciju ES tirgū, augošā pieprasījuma apstākļos, piedāvājot sadzīves ūdens attīrīšanas sistēmas par konkurētspējīgu cenu.

«Cilvēku izpratne un prasības attiecībā uz ūdens kvalitāti nepārtraukti pieaug, bet mēs vēlamies iet līdzi laikam. Aquaphor ražotnes atvēršana Narvā ir nozīmīgs solis uzņēmumam, kas ļaus mums piedāvāt modernus un kompaktus risinājumus ūdens attīrīšanas jomā,» sacīja Aquaphor Group vadītājs Džozefs Šmits.

Ukrainas situācija apliecina, ka Baltijas valstīm ir vairāk jārūpējas par aizsardzības jomu - šādu pārliecību ceturtdien izteicis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, ceturtdien sveikdams Baltijas aizsardzības koledžu dibināšanas 15.gadadienā.

«Notikumi Ukrainā liecina, ka šī cīņa turpinās arī Eiropā. Tas nozīmē skaidru vēstījumu Igaunijai un Baltijas jūras reģionam - valsts aizsardzības jomā mums ir jādara vairāk. No mūsu drošības viedokļa joprojām ir ļoti svarīgi pietiekami lieli izdevumi aizsardzības vajadzībām - tas sakāms gan par Igauniju, gan Latviju un Lietuvu,» viņš norādījis.

Ilvess īpaši uzsvēris, ka uz NATO var paļauties tiktāl, ciktāl var paļauties uz alianses dalībvalstīm un to atbildības sajūtu.

«NATO uzticamība mūsu reģionā ir atkarīga tiklab no pārējo dalībvalstu gatavības mūs aizstāvēt, kā no pašu Baltijas valstu centieniem ieguldīt līdzekļus savā aizsardzībā,«» piebildis Igaunijas prezidents.

Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska konts sociālajā tīklā Twitter atzīts par labāko starp Austrumeiropas premjeru kontiem. Prezidentu vidū Latvijas prezidenta konts atzīts par trešo labāko, bet pirmo vietu ieguvis Igaunijas Tomass Hendrikss Ilvess.

Interneta vietnē presidentialactivism.com, kuru izveidojis Lielbritānijas politisko zinātņu doktorants Filips Kokers, apkopoti Austrumeiropas valstu premjeru un prezidentu aktivitātes sociālajā tīklā Twitter. Rangs veidots ņemot vērā konta aktivitāti, ziņojumu aktualitāti, valodu, kādā pasniegti ziņojumi, to, vai tas ir personīgais Twitter konts, kā arī citas detaļas.

Premjera V. Dombrovska Twitter konts saņēmis augstāko novērtējumu, jo tas esot viņa personīgais konts, kuru viņš pats aktīvi izmanto. Latvijas premjers arī atbild uz jautājumiem un citu lietotāju ziņojumiem. Premjeram ir arī salīdzinoši liels skaits sekotāju, ņemot vērā, ka V. Dombrovska ieraksti lielākoties nav angļu valodā.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess kļūs par Pasaules Bankas prezidenta Džima Jonga Kima padomnieku, trešdien vēstīja laikraksts Eesti Paevaleht.

«Esmu piekritis pievienoties Pasaules Bankas prezidenta padomnieku komandai,» Ilvess sacīja Pasaules Bankas izdevuma Digital Dividends prezentācijā.

Digital Dividends ir plašs Pasaules Bankas projekts, kurā tiek pētīts, kā samazināt nabadzību, nodrošinot nacionālo identitāti nabadzīgiem cilvēkiem un tādējādi palielinot viņiem digitālo pakalpojumu pieejamību. Projektam tiks veidota padomnieku grupa un Ilvesam lūgts tai pievienoties, informēja Igaunijas prezidenta preses pārstāvji.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu, vēsta Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR.

Ansips ar Ilvesu tikās plkst.11.

Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošā Tēvzemes un ResPublica apvienība (IRL) saistībā ar notikumiem Ukrainā bija aicinājusi Ilvesu nepieņemt Ansipa demisiju.

Pēc Ansipa demisijas pieņemšanas Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras.

«Tādēļ es nesaskatu šeit loģiku. Ko mēs tad darīsim? Teiksim, ka, lai gan valdībai joprojām ir visas pilnvaras, valdība nedemisionēs? Šāds signāls drīzāk izraisītu paniku,» skaidroja Igaunijas prezidents.

Otrdien Ansips par savu nolūku rakstiski informēja arī parlamentu.

Igaunijas uzņēmējdarbības ministre Līza Ovīra uzdevusi Igaunijas Investīciju un tirdzniecības aģentūras (EAS) padomei veikt auditu saistībā ar bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa uzņēmumam Ermamaa sniegto finanšu palīdzību tūrisma biznesa attīstībai, vēsta laikraksts Eesti Paevaleht.

«Esmu uzdevusi EAS uzraudzības padomei veikt neatkarīgu auditu, lai izpētītu un izvērtētu EAS valdes 2007.-2016.gadā pieņemtos lēmumus saistībā ar (..) [uzņēmumam] Ermamaa sniegto atbalstu tūrisma biznesa attīstībai,» paziņojusi Ovīra.

«Pirmkārt es gaidu atbildes uz jautājumiem, vai valdei bija tiesības 2012.gadā pieņemt lēmumu par atmaksājamās summas apmēru nākamajos gados un vai lēmums atbilda tajā laikā spēkā esošajiem tiesiskajiem aktiem. Ceru, ka audits tiks veikts pēc iespējas drīz,» norādījusi ministre.

Jau ziņots, ka Ilvess 12.oktobrī atmaksāja Igaunijas Investīciju un tirdzniecības aģentūrai (EAS) pieprasīto summu - 19 039 eiro - jeb 10% no piešķirtā atbalsta tūrisma biznesa attīstībai, jo viņam piederošais uzņēmums Ermamaa vairs nesniegs tūrisma pakalpojumus Ilvesa lauku īpašumā Ermā.

Ļoti iespējams, ka Igaunijas Investīciju un tirdzniecības aģentūra (EAS) sāks piešķirtā finansējuma atgūšanas procedūru pret Igaunijas bijušajam prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam piederošo uzņēmumu Ermamaa, kas apsaimnieko Ilvesa lauku īpašumu, trešdien paziņoja EAS padomes priekšsēdētājs Erki Melders.

Trešdien preses konferencē Melders atzina, ka EAS valdes pieņemtie lēmumi kopumā ir likumīgi, lai gan pieņemti steigā. «Tā ir vienīgā kritika pašreizējai EAS valdei, mums vajadzēja izmantot vairāk laika lēmumu pieņemšanai,» viņš paziņoja.

Tomēr Melders piebilda, ka iespējams arī tad, ja lēmumam atvēlētu vairāk laika, tas nebūtu citādāks. Alternatīva valdei būtu sākt jaunu finansējuma atprasīšanas procedūru, sacīja EAS padomes priekšsēdētājs.

«Un acīmredzams, ka tas tagad arī tiks darīts, bet pirms tam ir jāsniedz juridiskais novērtējums,» teica Melders.

Divos auditos, kas veikti pēc Finanšu ministrijas un EAS pasūtījuma un kas publicēti trešdien, secināts, ka no Ermamaa vajadzētu atgūt 90% no finansējuma, kas piešķirts lauku tūrisma attīstībai Igaunijas dienvidos esošajā Ilvesa lauku īpašumā Ermā. Iepriekš EAS pieprasīja Ermamaa atmaksāt 10% no piešķirtā finansiālā atbalsta.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš šonedēļ iesniedza prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam demisijas rakstu, pauda, ka labākais premjera amata kandidāts ir Sīms Kallass (Siim Kallas), ziņo BBN.

A. Ansips pauda, ka S. Kallass, kurš pašlaik ir Eiropas Transporta lietu komisāra amatā, ir labākais viņa pēctecis. Viņš norādīja, ka Igaunijas kā ES prezidējošās valsts tituls 2018. gadā tikai vēlreiz pastiprina to, ka S. Kallass ir labākā izvēlē premjera amatam. Pēc viņa vārdiem, S. Kallasam darbā noderēs desmit gadu pieredze darbā Briselē.

Jau vēstīts, ka Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu. T. H. Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt. Pēc A. Ansipa demisijas pieņemšanas T. H. Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras. Saskaņā ar Igaunijas likumiem demisionējusī valdība turpina darbu līdz jaunas valdības apstiprināšanai.

Igaunija ir 132. pasaules mazākā valsts pēc platības, tomēr, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Igaunijā ir vairāk iesācējuzņēmumu jeb start-up nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Igaunijas iedzīvotāju skaits ir vienlīdzīgs ar Kopenhāgenu, tomēr tai ir viena no pasaules attīstītākajām elektroniskās pārvaldības sistēmām, jūsmo the Wall Street Journal, mēģinot noskaidrot Igaunijas veiksmes iemeslus.

Šā gada sākumā notiekošajā starptautiskajā pasākumā Seedcamp četri no divdesmit finālistiem bija no Igaunijas. Tostarp Igauniju pārstāvēja arī Seedcamp uzvarētājs GrabCAD – sociāls tīkls inženieriem, kurā reģistrējušies 10% no pasaules mehānikas inženieriem.

ArcticStartup līdzdibinātājs un izpilddirektors Anti Vilponens (Antti Vilpponen) norāda, ka Igaunijai ir trīs priekšrocības veiksmīgai iesācējuzņēmumu kustības attīstībai: politiskā vadība, Skype veiksmes stāsts un valsts kultūra.

Par politiķu atbalstu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai jautājumi neseko – uz Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) darba galda atrodas 27 collu iMac, tāpat viņš lieto MacBook Air, kā arī iPad2. Pēc The Wall Street Journal vēstītā, par Igaunijas prezidentu daudz ko liecina fakts, ka viņš pats regulāri «čivina» mikroblogošanas vietntē Twitter, ko «izvēlējies par savu kaujas lauku». Igaunija izveidojusi arī veiksmīgu e-valdības sistēmu, ieviesusi e-vēlēšanas, e-veselības sistēmu un e-parakstu.

Igaunijai atgūstot neatkarību 1991. gadā, situācija tās telekomunikāciju sistēmās bija visai bēdīga ar apgrūtinātiem sakariem ar ārpasauli. Divas desmitgades vēlāk Igaunija ir kļuvusi par vienu no pasaules tehnoloģiju līderiem, raksta medijs The Economist, kas pievērsies kaimiņvalsts pieredzes izpētei.

Igaunijas programmētāji piedalījušies Kazaa izstrādē, kā arī radījuši Skype. Pirms dažiem gadiem – 2007. gadā – valsts kļuva par pirmo pasaulē, kas vēlēšanās ļauj piedalies ar interneta starpniecību. Igaunijai pieder pasaules rekords iesācējuzņēmumu skaita ziņā uz vienu cilvēku utt.

Ceļš uz šiem sasniegumiem iesākās 1992. gadā, kad Marta Lāra valdība veica ekonomiskās reformas – privatizāciju, atvēra savu tirgu, ieviesa kronu un atviegloja jaunu uzņēmumu radīšanu. Igaunija daudzās jomās sāka no «baltas lapas», tādējādi izvairoties no novecojošu tehnoloģiju mantojuma, skaidro The Economist. «Mēs vienkārši pārlēcām pāri daudzām lietām. Visiem bija vienlīdzīgi konkurences apstākļi,» atminas Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess.

Pēc Tibetas garīgā līdera Dalailamas vizītes Igaunijā 2011.gadā un viņa uzņemšanas augstākajā līmenī Igaunijas piena pārstrādes uzņēmumiem Ķīnas tirgus ir slēgts, vēsta laikraksts Eesti Päevaleht.

2011.gadā Dalailama neformālā vizītē ieradās Igaunijā, tomēr pēc viņa tikšanās ar vairākām augstām Igaunijas amatpersonām, tostarp valsts prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, Igaunijas un Ķīnas tirdzniecības attiecības vēl joprojām ir iesaldētās. Tas attiecas arī uz piena produktiem, kuriem Krievijas sankciju dēļ Igaunijas uzņēmumi aktīvi meklē jaunas tirgus iespējas.

Ķīnas tirgū aktīvi darbojas somi, tomēr Igaunijai tur vietas nav. «Igaunijai un Somijai ir atšķirīgas piena produktu eksporta stratēģijas. Viņi koncentrējas uz Ķīnu, bet mēs nē, jo tās tirgus mums pašlaik ir slēgts. Mums nav jēgas slēgt līgumus uzņēmumu līmenī, jo mūsu produkti tur ir aizliegti. Pēc Dalailamas uzņemšanas Igaunijā mūsu situācija Ķīnas tirgos nav attīstījusies mums par labu,» norādīja ārvalstu tirdzniecības un uzņēmējdarbības ministre Anne Sullinga.