Igaunija sasniegusi tādu labklājības līmeni, ka tauta prasa zināmas izmaiņas arī valsts pārvaldē, uzrunā kaimiņvalsts parlamentam šodien sacījis prezidents Tomass Hendriks Ilvess, ziņo raidsabiedrība ERR. Viņa paša pērnruden sāktā pilsoniskā iniciatīva Tautas Asambleja (TA) apkopojusi Igaunijas iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem sabiedriskās dzīves jautājumiem un nāk klajā ar 16 likumprojektiem.
Prezidents T. Ilvess atsaucās uz savas tautietes, Eiropas Komisijas augsti stāvošas darbinieces Maives Rutes sacīto, ka, sasniedzot zināmu labklājības līmeni, veiksmīgās valstīs sākas krīzes situācija. Prezidenta vērtējumā pērnā rudens politiskā «rūgšana» Igaunijā ir tam par zīmi. «Mainās tas, ko cilvēki sagaida,» raidsabiedrība citē T. Ilvesa sacīto. «Ļaužu pamatvajadzības ir apmierinātas, tāpēc cilvēki vairs nevar būt mierā ar esošo situāciju. Dažās valstīs, kā Dienvidkoreja vai Taivāna, tas noveda pie revolūcijas. Čīlē un Spānijā tas noveda pie vērtību maiņas. Šo robežu – 15 tūkstošus ASV dolāru IKP uz iedzīvotāju – Igaunija sasniedza 2012. gadā.»
«Virkne jautājumu, kas pirms pieciem vai 10 gadiem varētu sagādāt balsis vēlēšanās, tagad izraisa vien smīnu,» prezidents raksturo mūsdienu Igaunijas sabiedrību, piebilstot – «un jo īpaši to starpā, kurus uzskatām par savas nākotnes garantu – atvērtā un labi izglītotā jaunatnē.»
TA izkristalizējusi sfēras, kurās Igaunijas sabiedrība pieprasa pārmaiņas. Tās ir partiju finansēšana, politiskās partijas, valsts un pašvaldību amatu politizēšana, vēlēšanu likums un publiskā līdzdalība demokrātijā.
Jāpiebilst, ka TA iniciatīva, kas materializējās vietnē rahvakogu.ee un bija vērsta uz pretrunīgi vērtētu likumu uzlabošanu, bija pieejama tiem, kas lietoja nacionālās elektroniskās identifikācijas kartes, kas ir pēdējā laika aktualitāte arī Latvijā. DB ir rakstījis (20013.2603.), ka gada laikā (līdz šā gada aprīlim) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir izsniegusi aptuveni 170 tūkstošus personas apliecību, no kurām e-paraksts ir iekļauts aptuveni 150 tūkstošos apliecību. Tiesa, aktivizēti Latvijā ir vien aptuveni 60 tūkstoši e-parakstu.
Latvijā diskusijas par ID karšu izsniegšanu ilga vismaz desmit gadus. Šobrīd starp ID karšu izsniedzēju (PMLP) un e-paraksta turētāju – Latvijas Valsts radio un televīzijas centru, kā arī Satiksmes ministriju ir domstarpības par to, vai visās ID kartēs būtu jāaktivizē e-paraksts.