Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Liela daļa organizāciju lēmumus par atalgojuma izmaiņām pieņem gada pirmajā ceturksnī. Lai sarunas par atalgojumu būtu produktīvas un apmierinātu gan darba devēju, gan darba ņēmēju prasības, svarīgi, lai organizācijas rīcībā būtu skaidra un saprotama informācija par to, kā veidojas atalgojuma fiksētā un mainīgā daļa, vai attiecīgā amata atalgojums organizācijā ir augstāks vai zemāks par attiecīgā amata atalgojumu tirgū u.tml.

Datos balstīti lēmumi par atalgojumu palīdz organizācijām izvairīties no vairākiem būtiskiem riskiem, piemēram, nesamērīgi augstu vai zemu atalgojumu noteikšanas, kas var ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju. Turklāt, darbinieki, kuri izjūt stresu atalgojuma dēļ, aptuveni divas reizes biežāk nolemj meklēt citu darbu, un ir teju astoņas reizes mazāka iespēja, ka viņi veiksmīgi izpildīs ikdienas pienākumus.

Izmantojot kvalitatīvus datus par atalgojumu (gan organizācijā, gan nozarē un tirgū kopumā), organizācija var saglabāt atalgojuma konkurētspēju, kā arī veicināt darbinieku apmierinātību. Sakārtota, viegli saprotama un pārskatāma atalgojuma sistēma būtiski atvieglo arī sarunas ar darbiniekiem par atalgojumu, kā arī jaunu talantu piesaisti. Minētos datus var iegūt dažādos veidos, taču svarīgi izvērtēt, vai datu ieguvē tiek izmantota atbilstoša metodoloģija, kas nosaka, vai dati ir ticami un atspoguļo pietiekami lielu tirgus daļu, attiecīgi – ļaujot organizācijai ne tikai argumentēti reaģēt uz darbinieku jautājumiem par atalgojumu, bet arī sakārtot atalgojuma sistēmu un pat būt proaktīviem sarunās par atalgojuma izmaiņām.

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2024.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos bija 29 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,1 miljarda eiro apmērā.

2024.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 2,5%. Pievienotā vērtība kritusies gan pakalpojumu nozarēs - par 2%, gan arī ražošanas nozarēs - par 2,7%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares pievienotā vērtība samazinājās par 1,8%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

2023. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8 %.

2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3 %, bet stundas samaksa – par 14,1 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 114 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 114 eiro jeb 73,0 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.

Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam. Finansiālā labbūtība ir cieši saistīta ar dzīvei nepieciešamo algu (living wage) un, lai gan tā nav pati svarīgākā no visām komponentēm, tiklīdz cilvēks nesaņem pietiekami, finansiālais aspekts kļūst par dominējošo, jo prātu nodarbina jautājums, vai man pietiks naudas. Starptautiskie dati liecina, ka cilvēki par naudas jautājumiem raizējas aptuveni 13 stundas mēnesī. Ņemot vērā, ka labbūtību veido vairākas komponentes, rodas jautājums - vai darba devējs var palīdzēt visās?

Algu iesaldēšana valdes un padomes locekļiem pirmām kārtām attieksies uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kas faktiski nav konkurējošas tirgū un saņem valsts budžeta finansējumu 80% apmērā, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Vienlaikus prezidents atzina, ka tas nav šī gada jautājums un ka šai diskusijai ir jābūt plašākai.

Prezidents rosinās iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla...

Prezidents atklāja, ka grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs, taps sadarbībā ar Valsts kanceleju, ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, lai nenotiktu dublēšanās.

Prezidents norādīja, ka vēlreiz vēlas atgriezties pie diskusijas par to, vai kapitālsabiedrības forma ir pareizākā topošajam vienotajam sabiedriskajam medijam - VSIA "Latvijas sabiedriskais medijs" (LSM). Viņš atklāja, ka ir runājis ar atsevišķiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem par to, ka, iespējams, jāskatās uz Igaunijas modeli, kur sabiedriskais medijs ir nodibinājums.

"Visu cieņu tam, ko dara žurnālisti, bet samērīgums pretim privātajam sektoram vai pretim pelnošiem uzņēmumiem ir mazliet citādāks," sacīja Rinkēvičs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka tomēr līdz galam nav korekti no SEPLP puses teikt, ka atalgojuma aprēķināšanai piemērotas Valsts kancelejas vadlīnijas, jo tās bija attiecinātas uz tām kapitālsabiedrībām, kuras ir konkurējošas un pelnošas, bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzija šobrīd pamatā saņem valsts budžeta dotāciju.

Līdztekus prezidents norādīja, ka neapšauba topošā vienotā LSM darba apjomu, bet nav nedz izskaidrojams, nedz saprātīgs tāds lēciens atalgojumā.

"Domāju, ka neviens nediskutētu par 20-30% pieaugumu, bet pamatot šāda veida lietas ir grūti," sacīja Rinkēvičs.

Prezidents norādīja, ka algu iesaldēšana būtu terminēta, līdzīgi kā tiek runāts par terminētu algas iesaldēšanu tām amatpersonām, kurām atalgojuma pieaugums ir garantēts.

"Tai brīdī, kad mums ekonomika uzlabosies, tai brīdī, kad mēs redzēsim attīstību, es domāju, ka tad varbūt šīs diskusijas nebūtu," sacīja Rinkēvičs.

Jautāts, kāpēc par LSM valdes atalgojumu netika runāts pirms mēneša vai diviem, prezidents norādīja, ka tad vēl šis atalgojums nebija zināms, tas bijis pārsteigums visiem.

"Brīdī, kad ir jārunā par algām, tad viss ir kārtībā saskaņā ar likumiem, normatīviem - perfekta birokrātija. Bet ir arī cilvēku gaidas un reālijas," teica prezidents.

Tāpat prezidents atklāja, ka būs diskusija arī par tām kapitālsabiedrībām, kas konkurē privātajā tirgū un kas lielā mērā ir monopolisti.

Prezidents atgādināja, ka gala lēmums ir Saeimas rokās.

Kā ziņots, Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs.

"Mērķis ir uz laiku iesaldēt valžu un padomju locekļu atalgojumu," pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) teica Rinkēvičs un piebilda, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.

"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī norādīja, ka šie grozījumi ir saistīti ar topošā vienotā LSM valdes locekļu sastāvu un algas apmēru. "Ceru, ka Saeima par šo diskutēs un priekšlikumos ieklausīsies," piebilda prezidents.

Prezidenta priekšlikums tikšot iesniegts drīzumā, nedēļas, tuvāko desmit dienu laikā.

Kā vēstīts, SEPLP izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.

Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Noteiktais atalgojums radījis sašutumu koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Saeimai apstiprinot 2025.gada valsts budžetu, ministriem algas pieaugs par 195 eiro, bet Saeimas deputātiem - par 110 eiro, liecina Ministru kabineta tīmekļvietnē pieejamā Valsts kancelejas informācija.

Piemērojot atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu līdz 2,6%, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja maksimālā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas pieaugs par 219 eiro. Minētajām amatpersonām maksimālā mēnešalga 2025.gadā plānota 8659 eiro apmērā, bet šogad šīs amatpersonas saņem 8440 eiro.

Savukārt Saeimas deputātu atalgojums, attiecinot atalgojuma pieauguma ierobežojumu, būs par 110 eiro lielāks. Ja šogad deputātu mēnešalga sasniedza 4220 eiro, tad nākamgad tā ir plānota 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas. Deputātu amatalgu nodrošināšanai 2025.gadā plānoti 5,2 miljoni eiro, kas ir par 133 308 eiro vairāk nekā 2024.gadā, aģentūrai LETA pauda Saeimas preses dienestā.

2022.gadā labāk atalgotā profesiju grupa bija ārsti, kuru mēneša vidējā bruto darba samaksa, pārrēķināta pilnā slodzē, bija 4 805 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darba samaksas struktūras apsekojuma dati.

Starp labāk atalgotajām profesiju grupām ierindojas arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji (4 259 eiro), kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti (3 564 eiro).

Darba samaksas struktūras apsekojums tiek veikts reizi četros gados visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pēc vienotas metodoloģijas, kas nodrošina salīdzināmus atalgojuma rādītājus.

Pārdevēji, kas pārdod dažādas preces (izņemot pārtiku) ielās, stadionos, kinoteātros, teātros un citās sabiedriskās vietās, vidēji mēnesī saņēma 598 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir zemākais rādītājs starp visām profesiju grupām. Mazāk atalgoti bija arī bērnu pieskatītāji un skolotāju palīgi (754 eiro), pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki (755 eiro), apģērbu izgatavotāji (756 eiro) un māju, viesnīcu un biroju apkopēji un to palīgi, kuriem mēneša alga bija 801 eiro pirms nodokļu apmaksas.

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.

Pasaulē runā par jauno fenomenu darba tirgū – “mūžīgo darbaspēka trūkumu” (Forever Labor Shortage), kas ir tieši saistīts ar demogrāfiju.

Kopš 2. pasaules kara, kad tika piedzīvots demogrāfiskais sprādziens jeb augsta dzimstība (darbspējīgo iedzīvotāju skaits pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga par 17%, bet nākamajā desmitgadē – vēl par 19%), uzņēmumi ir bijuši priviliģētā stāvoklī, ilgstoši baudot darbaspēka pārpilnību.

Šobrīd šie darbinieki ir devušies vai dodas pensijā, savukārt dzimstība samazinās un darbaspēka trūkums, ar kuru saskaras lielā daļā valstu, visticamāk, tāds saglabāsies un, iespējams, vēl pasliktināsies, veidojot to, ko var saukt par “mūžīgo darbaspēka trūkumu”. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijā, tāpēc aktuāls ir jautājums – kā uzņēmumiem to risināt?

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas darbaspēka nodokļu likmē un minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada ne bez iemesla izpelnījušās ne mazums kritiku.

No vienas puses ir pozitīvi, ka paaugstināsies minimālā alga un valdība domā par risinājumiem darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai, bet no otras puses – izvēlētie risinājumi nav vērtējami kā optimālākie, kas tiešām radītu viennozīmīgus ieguvumus visiem darba ņēmējiem, uzlabotu situāciju darba tirgū un palīdzētu arī eksportspējīgajām nozarēm uzlabot savu konkurētspēju.

Jāatgādina, ka septembra sākumā finanšu ministrs Arvils Ašeradens informēja, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, paaugstināt minimālo algu un veikt pārdali starp 1. un 2. pensiju fondu. Lai gan teorētiski tas izklausās pozitīvi, ne viss ir tik labi un rožaini, kā sākumā varētu šķist. Patiesībā piedāvātās reformas darbaspēku nodokļos drīzāk vērtējams kā koks ar diviem apdegušiem galiem, kas ar laiku var sāpīgi atspēlēties gan darba ņēmējiem, gan pensionāriem, gan arī Latvijas uzņēmumu konkurētspējas kritumā.

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Pašlaik Latvijā inflācija jau ir zem eirozonas vidējā līmeņa. Septembrī inflācija Latvijā samazinājusies līdz 3.3 %, mēneša laikā cenu līmenim sarūkot par 0.4 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, sarukums vērojams galvenokārt ar enerģiju saistītām cenām, nedaudz arī pārtikai un atsevišķiem pakalpojumiem.

Inflācijas samazinājumu septembrī veicināja valdības atbalsts daļējai elektroenerģijas sadales tarifu kompensēšanai mājsaimniecībām. Papildus tam atsevišķās apdzīvotās vietās jau ir stājušies spēkā zemāki centralizētās siltumapgādes tarifi, vairākās citās – zemāki tarifi gaidāmi tuvāko mēnešu laikā. Lai gan, salīdzinot ar augustu, degvielas cena ir pieaugusi, tā ir zemāka nekā pirms gada. Šādas tendences liecina, ka energocenu krīzes lielākie saspīlējumi nu ir pārvarēti.

Zemākas energoresursu cenas mazina arī spiedienu uz pārtikas cenu pieaugumu. Tomēr maize netiek ražota no elektrības vai gāzes vien, tāpēc vēl neizjūtam tik strauju pārtikas cenu samazinājumu. Šajā gadījumā svarīgu lomu spēlē arī laika apstākļu ietekme uz ražu, piegādes ķēžu procesi un daudzi citi faktori, no kuriem vēlētos izcelt atalgojumu nodarbinātajiem. Lai arī, piemēram, lauksaimniecībā, pārtikas produktu ražošanā un tirdzniecībā nodarbināto atalgojums Latvijā ir zem valsts vidējā līmeņa, gada laikā, tostarp minimālās algas paaugstināšanas ietekmē, tas ir pieaudzis straujāk nekā vidējais atalgojums Latvijā.

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Darbavietas meklējumi var izvērsties par veselu piedzīvojumu, un ne velti, jo darbā pavadām vairāk nekā 50% no sava nomoda laika un kolēģus mēdzam dēvēt arī par savu otro ģimeni, tāpēc arī izvēlei jābūt pārdomātai.

Jo dziļāka izpēte, jo labāks lēmums

Lai noskaidrotu par darba devēja aktivitātēm labbūtības jomā un citiem jautājumiem, jāveic rūpīga izpēte, it sevišķi gadījumos, kad uzņēmums nav plaši pazīstams. Pirmā roka parasti ir Google meklētājam un sociālajiem medijiem, bet lietderīgi ir arī apjautāties draugiem un paziņām par saskarsmi un pieredzi ar uzņēmumu, kura vakance ir uzrunājusi. Veicot izpēti, jāpievērš uzmanība uzņēmuma iekšējam klimatam un vērtībām, ko demonstrē gan esošo darbinieku, gan uzņēmuma komunikācija. Vērts arī apmeklēt tādus portālus kā Sūdzības.lv, lai izsvērtu, cik veiksmīgi uzņēmums dzēš reputācijas ugunsgrēkus un vada saskarsmi ar saviem klientiem. Veiksmīga krīzes komunikācijas vadība ir vēl viens veids, kā pārliecināties, ka uzņēmums nopietni uztver savu ārējo tēlu.

Šogad atalgojums varētu neaugt tik strauji, kā tas notika pērn, bet darba tirgus joprojām saglabājas "karsts", tādēļ nevar gaidīt, ka spiediens uz algu celšanu mazināsies, intervijā sacīja pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vecākā konsultante Anta Praņēviča.

Viņa uzsvēra, ka viens no iemesliem, kādēļ algas tik strauji cēlās, ir demogrāfija, jo no darba tirgus iziet daudz vairāk darbinieku, nekā tajā ienāk. Piemēram, 2022.gadā no darba tirgus izgāja ap 12 400 darbinieku, kas ir gandrīz līdzvērtīgi Cēsu pilsētas iedzīvotāju skaitam.

Arī ekonomika aug un tas nozīmē, ka pieprasījums pēc darbiniekiem kļūst tikai lielāks.

Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, ienākot mākslīgajam intelektam, strauji mainās tas, kas darba devējam ir nepieciešams, un prasības kandidātiem jau ir pavisam citādākas nekā vēl pirms pieciem gadiem.

"Tā visa rezultātā var prognozēt, ka spiediens darba tirgū tuvākajā laikā nemazināsies. Gaidīt, ka darba tirgū parādīsies daudz brīvu darbinieku, nevar," pauda Praņēviča.

Dzīvei nepieciešamā alga ir temats, par kuru nepieciešama nopietna diskusija. Lai gan aizvien vairāk darba devēju Baltijā pievērš uzmanību darbinieku labklājībai, daudzi cilvēki joprojām nesaņem pietiekamu atalgojumu, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Finansiālā drošība ir viens no svarīgākajiem labklājības aspektiem un būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti.

Pētījumi liecina, ka, sasniedzot noteiktu ienākumu līmeni, atalgojuma pielikums vairs nerada būtisku motivācijas pieaugumu, tomēr, ja cilvēkam trūkst līdzekļu, tas var kļūt par galveno ikdienas rūpi, ko nevar viegli atrisināt vai apiet. Ja atalgojums nesasniedz dzīvei nepieciešamo slieksni, tas kļūst par ļoti būtisku problēmu.

Dzīvei nepieciešamā alga ir minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, piemēram, 2024. gadā Rīgā tas ir 1638 EUR bruto. Finansiālā labklājība ir cieši saistīta ar atalgojuma apmēru, īpaši ar to, vai atalgojums ir pietiekams, salīdzinot ar minēto slieksni, un taisnīgs. Dzīvei nepieciešamā alga ietver dzīvesvietu, pārtiku, transportu, veselības aprūpi, izglītību, kā arī citas dzīves sastāvdaļas, piemēram, sporta kluba abonementu vai teātra biļeti. Šis atalgojuma līmenis pārsniedz juridiski noteikto minimālo algu, kas bieži vien nav pietiekama visu dzīves izdevumu segšanai.

Latvijas darba tirgū nākas dzirdēt par darbinieku diskrimināciju atalgojuma ziņā vecuma dēļ, intervijā aģentūrai LETA sacīja pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vecākā konsultante Anta Praņēviča.

"Dati liecina, ka atalgojumā tiešām ir diskriminācija. Jaunajai paaudzei maksā augstākas algas nekā pirmspensijas vecuma paaudzei," sacīja Praņēviča.

Viņa gan norādīja, ka iemesls, kādēļ ir redzamas atšķirības atalgojumā atkarībā no vecuma, nav tādēļ, ka vecākiem cilvēkiem speciāli maksātu zemākas algas, bet gan tādēļ, ka viņiem ir mazāk iespēju darba tirgū, tostarp ir grūtāk atrast jaunu darbu.

"Diskriminācija izpaužas tā, ka darba devējs pasaka: "mēs gribam jaunāku darbinieku", "viņš neiederēsies mūsu uzņēmuma kultūrā". Te nu uz āru nāk ļoti daudz aizspriedumu. Turklāt nav jāgaida pat pirmspensijas vecums, jau sasniedzot 40 gadus, iespējas darba tirgū kļūst daudz ierobežotākas. Te gan es uzreiz uzsvēršu, ka tas attiecas uz speciālistu, nevis vadītāju līmeni," norādīja Praņēviča.

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Latvijā ir strauji jāsāk domāt par inovāciju ieviešanu, lai mazinātu spiedienu darba tirgū, ko rada mazais pieejamo darbinieku skaits, intervijā aģentūrai LETA sacīja pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vecākā konsultante Anta Praņēviča.

Viņa atgādināja, ka viens no iemesliem, kādēļ pēdējā laikā ir redzams straujš atalgojuma pieaugums un liela konkurence par darbiniekiem, ir demogrāfiskā situācija, kura dēļ darba tirgu pamet daudz vairāk cilvēku, nekā tajā ienāk.

"Lai risinātu šo situāciju, ir tikai divi ceļi. Viens ir darbinieku ievešana, kam mūsu sabiedrība nav ļoti atvērta. Otrs ir ļoti strauja inovāciju attīstība, darbinieku pārkvalifikācija un viss iespējamais atbalsts mācībām un jaunu prasmju iegūšanai. Te nu ir jāspiež gāze grīdā, jo darbinieku nākotnē trūks vēl vairāk un tas nozīmē, ka spiediens uz algām arī tikai un vienīgi augs," uzsvēra Praņēviča.

Viņa stāstīja, ka pašlaik darbinieku ievešana no citām valstīm vēl nav ļoti izplatīta prakse un par to var runāt tikai konkrētās nozarēs. Tomēr turpmāk no tā varēs izvairīties vien tad, ja mēs ļoti strauji ejam uz inovācijām un daudzas funkcijas var nodrošināt ar tehnoloģiju palīdzību.