Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024.gadā Rīgā ir 1630 eiro bruto, bet reģionos - 1384 eiro bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" veiktais šī gada pētījums.

Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos - mainījusies minimāli. 2023.gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 eiro bruto, bet reģionos - 1397 eiro bruto.

Uzņēmums "Figure Baltic Advisory" aprēķina šo slieksni, ņemot vērā noteiktu pakalpojumu un produktu klāstu. Dzīvei nepieciešamā alga ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, Rīgā ir 2119 eiro bruto, bet reģionos 1724 eiro bruto, ja abi vecāki pelna un saņem vienādu atalgojumu. Vidējā alga Rīgā šobrīd ir 2286 eiro bruto, bet reģionos - 1590 eiro bruto.

Salīdzinot situāciju kaimiņvalstīs, pētījumā secināts, ka Viļņā dzīvei nepieciešamā alga ir visaugstākā - 2173 eiro bruto, savukārt, Tallinā (Harju apriņķī) tā ir zemākā - 1621 eiro bruto. Salīdzinot ar 2023.gadu, Viļņā vērojams lielāks pieaugums, pērn šis slieksnis bija 1995 eiro bruto, bet pieaugums Tallinā bijis salīdzinoši neliels (1614 eiro bruto 2023.gadā).

Nav bērnu, nav rūpju un naudas pietiek – to pēcindustriālajā laikmetā zina daudzi un tā arī dzīvo. Šodienas lēmumi demogrāfijas jautājumos noteiks ne tikai to, kāda Latvija būs, bet arī to, vai paliks tikai nosaukums, vai tā būs vispār.

Proti, demogrāfijas jautājums nav par ideoloģijām, valsts pārvaldes formām vai politikām. Tas ir hamletisks jautājums – būt vai nebūt? Ir robeža, kad bezrūpīgs miers vienmērīgā uzdzīvē nozīmē beigas.

Nepielūdzamā statistika

Statistikas dati rāda nepielūdzamu ainu: 1987. gadā piedzima 42 135 bērni, bet 2023. gadā – vairs tikai 14 490, un nav vairs šaubu, ka 2024. gada skaitlis būs vēl mazāks. Datiem pievienojot mirstības rādītājus un migrācijas bilanci, iegūstam vien iedzīvotāju skaita sarukuma datus. Pie ārējiem iemesliem nosacīti var minēt tikai lielo finanšu krīzi. Tomēr arī te bija liela daļa iekšējo iemeslu, tostarp tas, ka valsts pārvalde izdevumu samazinājumu lielā mērā pārcēla uz jauno vecāku pleciem un neieviesa elementārāko aizsardzību ģimenēm ar bērniem. Rezultātā krīzes laikā Latviju pameta vairāki simti tūkstošu cilvēku ar visiem bērniem, kuri ceļ citu valstu ekonomikas un nākotni. 1987. gadā Latvijā dzīvoja 2,67 miljoni iedzīvotāju. 2023. gada nogalē iedzīvotāju skaits bija vairs tikai 1,88 miljoni – tas ir aptuveni 1950. gada līmenis. Proti, 36 gados izgaisuši teju 0,8 miljoni jeb 34,5% iedzīvotāju. Šādi turpinot, aiznākamajai politiķu paaudzei pārvaldāmo skaits būs tik niecīgs, ka vajadzēs pašiem slaucīt ietves, ja cilvēku iztrūkumu neaizpildīs citu pasaules reģionu iedzīvotāji. Arī šādā notikumu attīstības scenārijā par Latviju, kāda tā ir pašlaik, jau pēc pusgadsimta var būt ļoti problemātiski runāt – ja titulnācija nonāk mazākumā un teritoriju pārsvarā apdzīvo citi, tad arī balsošanas rezultāti var būt citādi. Pašreizējai demogrāfijas bedrei, kas kļūst arvien pamanāmāka, seko visas iespējamās problēmas – samazinās iekšējais patēriņš, aug cenas, nav pietiekams uzņēmējdarbībai nepieciešamais darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits. Visbeidzot nav vērtību, kuras politiķi varētu pārdalīt, un atliek tikai aizņemties. Mums jāsāk sevi atražot un nodrošināt. Attiecībā uz ģimenēm ar bērniem ilgstoši un plaši tiek lietots arguments «naudas ir tik, cik ir», tā visu atstājot nākamajam deputātu sasaukumam.

Ņemot vērā slikto situāciju valsts budžetā, Igaunijas skolotāji vēlas solidarizēties ar pārējo sabiedrību un saistībā ar algu iesaldēšanu nākamgad, paziņoja Izglītības darbinieku arodbiedrības (EHL) vadītājs Rēmo Voltri.

Viņš teica, ka 24.septembrī notikušas pēdējās EHL sarunas ar izglītības ministri Kristīnu Kallasu. Tajās apstiprināts, ka skolotāju algas nākamgad netiks celtas, tādējādi tās salīdzinājumā ar vidējo algu valstī kļūs mazākas.

Neskatoties uz to, skolotāji nestreikos, lai gan sarunu sākumā šomēnes Voltri solīja, ka skolotāji varētu streikot.

"Pašlaik, ņemot vērā valsts budžeta stāvokli, kas lielā mērā radies, jo Igaunijai ir jāiegulda valsts aizsardzībā, skolotāji vēlas izrādīt solidaritāti ar pārējo sabiedrību," viņš klāstīja.

"Ar nosacījumu, ka mēs saņemsim garantijas turpmākajiem gadiem, lai būtu skaidrs, ka skolotāja profesijas vērtība nav tikai runas, bet gan patiesi atspoguļota uz papīra ar konkrētiem soļiem turpmākajos gados," piebilda Voltri.

Šī gada 3. ceturksnī algas Latvijā pieauga par 9,9%, un šāds algu kāpums turpina pārsniegt gaidas. Vidējā bruto alga jūlijā - septembrī sasniedza 1703 eiro, bet vidējā neto alga: 1231 eiro.

Protams, vienmēr jāpieļauj iespēja, ka notiek ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās, publicētie dati ietver legāli izmaksātās algas. Taču šis efekts nevar būt tik liels, lai datos redzamais reālo algu kāpums būtu ilūzija apstākļos, kad inflācijas 3. ceturksnī gandrīz nebija. Statistiķu aprēķinātais reālo algu kāpums 3.ceturksnī bija 8,3%, bet vidēji pēdējā gada laikā (no 2023. gada oktobra) tas bija 8,7%. Tātad notiek gaidītā reālo algu kāpuma bremzēšanās, bet ļoti pakāpeniski. Šobrīd diemžēl vairs nevar teikt, ka inflācijas “gandrīz” nav, tāpēc reālo algu kāpums bremzēsies, bet joprojām būs pozitīvs skaitlis arī turpmāk. Nākamgad reālo algu pieaugums varētu būt 3-5% robežās.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Ja valstī bērnu nav pietiekami daudz tāpēc, ka viņus nevar pabarot, šāda valsts beidzas iedzīvotāju trūkuma dēļ.

Tieši ar šādu Arhimēda cienīgu izsaucienu, kāds lasāms virsrakstā, varam nākt Latvijas politiķu un valdības priekšā, jo patlaban ģimene ar diviem bērniem un vienu apgādnieku pārtikai tērē vairāk nekā pusi no mājsaimniecības ienākumiem, un tas ir otrais lielākais rādītājs Eiropas Savienībā.

55,7% pārtikai divu bērnu ģimenē

Eurostat piedāvā datus par izdevumiem pārtikai procentos no visiem izdevumiem ģimenei ar diviem bērniem, kurai ir viens apgādnieks un kuras apgādnieka ienākumi veido 67% no vidējiem ienākumiem valstī. Šajā kategorijā Latvija ierindojas otrajā vietā pēc Bulgārijas. Proti, Latvijā šāda ģimene pārtikai tērē 55,7% no visiem ienākumiem. Precizēsim, cik ir 67% no vidējā ieņēmuma valstī. 2024. gada 3. ceturksnī vidējā alga bruto valstī bija 1703 eiro, bet neto, aptuveni noapaļojot, – 1250 eiro. Proti, divu bērnu ģimenes apgādnieks uz rokas saņem 837,5 eiro un no šīs summas aptuveni 467 eiro iztērē pārtikai, lai pabarotu ģimeni. Par atlikušajiem 370,5 eiro šai divu bērnu ģimenei ir jāspēj samaksāt mājokļa, transporta un higiēnas izdevumus un jāspēj domāt par trešo bērnu, lai valsts kļūtu plaukstoša un nācija stipra.

Daudzu automobiļu īpašniekiem, kas nav izmantojuši sertificētu auto dīleru servisu pakalpojumus, ir priekšstats, ka remonts tur noteikti izmaksās dārgāk. Taču bieži vien tas ir tikai mīts.

Manā profesionālajā pieredzē bieži nākas saskarties ar situācijām, kad klienti, veicot pēcgarantijas remontu, sākotnēji vēršas tā sauktajā “pelēkajā servisā”, bet pēc tam pieprasa auto remonta tāmi arī no mums. Gala rezultāts viņiem bieži vien ir pārsteigums, jo autorizētā servisa piedāvātā summa izrādās zemāka. Tas ir īpaši raksturīgi sarežģītākiem remontdarbiem.

Jautāsiet – kā tas iespējams, ja autorizētajos servisos darba stundas izmaksas var būt divas vai pat trīs reizes augstākas nekā “pelēkajos servisos”?

Normstundas pret virsstundām

Atbilde ir vienkārša – “pelēkie servisi” piedāvājumā norāda remonta kopējo summu, bet autorizētie servisi veic remontu saskaņā ar ražotāja noteiktajām normstundām katram darbam. “Pelēkā servisa” mehāniķis savā aprēķinā vadās pēc pieredzes, aptuveni novērtējot, cik ilgs laiks būs nepieciešams remontdarbiem. Autorizētajā servisā šādi aprēķini nav nepieciešami, jo ražotājs jau ir noteicis precīzas normstundas.

Nedēļā, kad jaunuzņēmumi un investori pulcējas lielākajā nozares pasākumā "TechChill", apkopoti un publiskoti dati par jaunuzņēmumu veikumu un finansiālo pienesumu valsts ekonomikā pēdējo gadu laikā. Tā ir tapis zināms, ka, piemēram, 2023. gadā valsts budžetā nodokļos jaunuzņēmumi ir samaksājuši par 16% vairāk kā gadu iepriekš - 71,4 miljonus eiro.

Kopējais nozares apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro. Jaunuzņēmumos Latvijā strādā 4000 darbinieku. Viņu vidējā alga ir 2850 eiro.

Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" datubāzē ir 512 jaunuzņēmumi. Lielākā daļa jeb 315 jaunuzņēmumi ir reģistrēti Rīgā, vēl 84 bāzējas Pierīgā. Vidzemē un Kurzemē reģistrēti attiecīgi 39 un 32 jaunuzņēmumi. Zemgalē - 16. Vismazāk jaunuzņēmumu ir Latgalē - tikai seši.

"Neskatoties uz to, ka no jauna reģistrēto jaunuzņēmumu skaits 2024. gadā ir samazinājies, pagājušajā gadā tapa vairākas būtiskas iniciatīvas, kas ļauj pozitīvi raudzīties uz šo gadu. Īpaši gribas izcelt "Startup House Riga" izveidošanu. Pasaules pieredze liecina, ka jaunas idejas dzimst tur, kur pulcējas līdzīgi domājoši cilvēki. Tagad Rīgā arī ir tāda vieta. "Startup House Riga" organizētajā pirmsakselerācijas programmā, kas nule noslēdzās, izveidotas 15 jaunas komandas, kas turpinās darbu un mēģinās pierādīt savu ideju dzīvotspēju. Ar interesi vērosim, ko spēs pirmie 100 informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programmas "StartSchool" dalībnieki. Tieši šo iniciatīvu dēļ, kas tapušas gan ar valsts un pašvaldības, gan pieredzējušo jaunuzņēmumu dibinātāju atbalstu, esmu pārliecināta, ka tieši Latvijai ir iespēja kļūt par nākamo jaunuzņēmumu centru," saka jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences "TechChill" vadītāja Annija Mežgaile.

Pašlaik pieejamie starptautiskie statistikas dati liecina, ka patiesībai neatbilst informācija par to, ka Latvijas veselības nozare tiek nepietiekami finansēta.

Kopējie izdevumi Latvijas veselības nozarē ir atbilstoši un pat lielāki par Latvijas ekonomiskās attīstības un bagātības līmeni. Tomēr statistikas datu analīze liecina, ka ir pēdējais laiks uzdot stingri pamatotus jautājumus, vai veselības nozares finansējuma izlietojums atbilst mērķim - uzlabot sabiedrības veselību - un vai tas ir sabiedrības interesēs.

Turpinās darbs pie 2025. gada valsts budžeta projekta aprisēm. Diemžēl tā vietā, lai apspriestu jautājumu, vai visi pašreizējie valsts izdevumi ir adekvāti, vai starp izdevumiem nav pozīcijas, kas ir klaji izšķērdīgas, vai Latvijas sabiedrība vispār spēj samaksāt par politiķu iecerētajiem valsts naudas tēriņiem utt., tiek piedāvāti tikai vairāki nodokļu palielinājuma scenāriji. Pirms sākt palielināt nodokļus, vajadzētu izvērtēt, kurās pozīcijās valsts izdevumi ir neadekvāti lieli, un pirms lemt par nodokļu palielinājumu, vispirms vajadzētu atteikties no izšķērdīgiem tēriņiem.

Interese par mājokļiem reģionos ir – 26% cilvēku, kas nākamajos trīs gados plāno iegādāties jaunu mājokli, labprāt pirktu to kādā no Latvijas mazpilsētām vai lauku reģioniem, noskaidrots Luminor aptaujā.

Tomēr iegādāties dzīvokli vai privātmāju šādās vietās visbiežāk ir grūti, jo nākas saskarties ar dažādām problēmām, tostarp mazu piedāvājumu, novecojušiem mājokļiem un sliktu infrastruktūru. Lai gan sarežģījumu netrūkst, vienlaikus ir arī gana daudz ideju risinājumiem, ar kuru palīdzību, apvienojot valsts un privātā sektora spēkus, mājokļu kreditēšanu reģionos var uzlabot.

Galvenā problēma, kas padara mājokļu kreditēšanu reģionos sarežģītu, ir ekonomiskās problēmas. Zemāki ienākumi, augstāks bezdarba līmenis un ēnu ekonomikas izplatība daudziem iedzīvotājiem apgrūtina hipotekārajam kredītam nepieciešamo oficiālo ienākumu uzrādīšanu. Turklāt algu atšķirības Latvijas mērogā ir diezgan ievērojamas – pagājušajā gadā Rīgā vidējā alga (bruto) bija nedaudz virs 1700 eiro, tikmēr Latgalē – vien nepilni 1100 eiro. Bankām, izvērtējot kreditēšanas iespējas, jānodrošina tas, lai aizņēmēji spētu ne tikai atmaksāt kredītu, bet arī turpinātu savu dzīvi kvalitatīvi, un pie tik zemiem ienākumiem tas ir ļoti sarežģīti.

Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums pēc profesijām un atalgojuma tendencēm? Un, pats galvenais, kā uzņēmumiem pielāgoties, lai nezaudētu konkurētspēju?

Personāla atlases uzņēmuma “Biuro” eksperti, balstoties uz jaunākajām nozares tendencēm un savu pieredzi darbinieku atlases procesā, apkopojuši 2025. gada prognozes.

2025. gadā Latvijas ekonomikas attīstību lielā mērā vadīs tehnoloģiju un IT sektors. Digitalizācija, mākslīgā intelekta ieviešana un automatizācija turpinās pārveidot uzņēmumu darbības modeļus. Programmētāji, datu analītiķi un kiberdrošības speciālisti kļūs par neaizvietojamu uzņēmuma infrastruktūras daļu. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ne tikai būs jākonkurē par talantiem šajā nozarē, bet arī jāinvestē darbinieku prasmju attīstībā, lai uzturētu ilgtspējīgu biznesa izaugsmi.

Paralēli IT nozares izaugsmei arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta zaļajai ekonomikai. Eiropas Savienības zaļais kurss, kas paredz būtiskus resursus ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, ienesīs jaunas iespējas uzņēmumos, kas darbojas atjaunojamās enerģijas, ilgtspējīgas loģistikas un vides aizsardzības jomās. Tas radīs pieprasījumu pēc vides inženieriem, ilgtspējas vadītājiem un speciālistiem, kas prot pielāgot esošos procesus zaļajai pārejai. Uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt šo jomu profesionāļus, jābūt gataviem piedāvāt ne tikai konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī skaidru stratēģiju ilgtspējības mērķu sasniegšanai.

Jaunās paaudzes elektroauto lietoto auto tirgū varētu būt konkurētspējīgākas pēc apmēram pieciem gadiem; šobrīd valstij būtu jādomā par atbalsta instrumentu uzlabošanu, atzīmē Oskars Cekuls, SIA “eLizings.lv” transportlīdzekļu finansēšanas eksperts.

Pašlaik sociālekonomisko apstākļu dēļ Latvijas iedzīvotāji viesbiežāk izvēlas iegādāties vismaz desmit gadus vecas automašīnas, taču šajā segmentā pieejamie elektromobiļi bieži vien neattaisno pircēju ekspektācijas, tāpēc pārsvarā lēmums tiek pieņemts par labu iekšdedzes dzinējam, teic O.Cekuls. “Tā rezultātā veidojas pretrunas starp gaidām un realitāti - cilvēki labprāt vēlētos iegādāties elektroauto, taču viņi to nevar atļauties. Vecākie elektroauto modeļi šajā gadījumā neattaisno klientu ekspektācijas ikdienā pārvietoties ar modernu transportlīdzekli, taču jaunākie pagaidām vienkārši ir pārāk dārgi,” atzīmē O.Cekuls.

Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā reģistrēti 1258 jauni elektroauto, kas ir par 22,5% mazāk nekā 2023. gadā. Tādējādi pērn Latvijā jauno elektroauto reģistrācija veidoja 7,3% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, kamēr 2022. un 2023. gadā šis apjoms bija teju 9%.

Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas darbaspēka nodokļu likmē un minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada ne bez iemesla izpelnījušās ne mazums kritiku.

No vienas puses ir pozitīvi, ka paaugstināsies minimālā alga un valdība domā par risinājumiem darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai, bet no otras puses – izvēlētie risinājumi nav vērtējami kā optimālākie, kas tiešām radītu viennozīmīgus ieguvumus visiem darba ņēmējiem, uzlabotu situāciju darba tirgū un palīdzētu arī eksportspējīgajām nozarēm uzlabot savu konkurētspēju.

Jāatgādina, ka septembra sākumā finanšu ministrs Arvils Ašeradens informēja, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, paaugstināt minimālo algu un veikt pārdali starp 1. un 2. pensiju fondu. Lai gan teorētiski tas izklausās pozitīvi, ne viss ir tik labi un rožaini, kā sākumā varētu šķist. Patiesībā piedāvātās reformas darbaspēku nodokļos drīzāk vērtējams kā koks ar diviem apdegušiem galiem, kas ar laiku var sāpīgi atspēlēties gan darba ņēmējiem, gan pensionāriem, gan arī Latvijas uzņēmumu konkurētspējas kritumā.

Lietuvai arī nākamgad būs valsts budžets ar deficītu, jo valstij būs jāaizņemas finanšu saistību izpildei, paziņoja finanšu ministre Gintare Skaiste.

"Aizņēmumi tiek ņemti visu laiku - gan lai apkalpotu veco parādu, gan lai to refinansētu. Budžeta deficīts būs 2025.gadā, tāpat kā tas ir šogad. Mēs tikai ceram, ka ievērosim Eiropas Savienības fiskālo disciplīnu un budžeta deficīts nepārsniegs 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP)," trešdien Seima Eiropas lietu komitejai sacīja ministre.

Igaunijas valdība atbalsta nākamā gada valsts budžeta projektu

Igaunijas valdība ārkārtas sēdē trešdien atbalstīja Likuma par 2025.gada valsts budžetu projektu....

Skaiste teica, ka arī nākamgad daļa valsts finanšu saistību tiks segta no aizņemtiem līdzekļiem, kas ir loģisks solis, ņemot vērā mierīgāku ekonomikas periodu un konsekventāku vidējās algas pieaugumu.

"Mums būs jāatgriežas normālā stāvoklī, kad budžeta ieņēmumi pieauga vidēji par aptuveni 5% gadā," piebilda finanšu ministre.

Pirms divām nedēļām Finanšu ministrija paaugstināja Lietuvas ekonomikas prognozes, paredzot, ka IKP 2024.gadā pieaugs par 2,3% salīdzinājumā ar jūnijā prognozētajiem 2,1%.

Ministrijas jaunākajā ekonomikas attīstības scenārijā teikts, ka inflācija turpinās strauji samazināties, šogad sasniedzot 1%. 2025.gadā inflācijai vajadzētu būt 2,5%.

Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju no 2025. līdz 2027.gadam valsts IKP pieaugs par 2,9% gadā.

Paredzams, ka vidējā alga 2024.gadā palielināsies par 10,1%, bet 2025.gadā - par 7,6%. Prognozēts, ka bezdarba līmenis šogad būs 7,3%, bet nākamgad - 7,1%.

Pieprasītākajās specialitātēs potenciālo praktikantu konkurence ir augsta, prakses devēji saņem vairākus desmitus vai pat simtus studentu pieteikumu, jo iespējas nodrošināt prakses vietas ir ierobežotas – uzņēmumam tas nozīmē ieguldīt zināmus resursus, topošajiem speciālistiem nodrošināt prakses vadītājus, jārēķinās, ka uzticētie darbi uzreiz var tik labi nesekmēties, vajadzēs laiku, lai praktikants iestrādātos, iedzīvotos kolektīvā.

Prakses devējs studentam nodrošina iespēju zināšanas izmēģināt darba procesā un prakses vadītāja uzraudzībā gūt jaunas, augt profesionāli – tas ir topošā speciālista papildu ceļš uz izaugsmi un bieži vien nākamo darbavietu, tomēr vajadzētu koncentrēties uz prakses vietas iegūšanu pašreiz, mazāk uz nākotnes darbu, noteikti nebaidīties par savām zināšanām un spējām – nenovērtēt sevi par zemu un atcerēties, ka viena no svarīgākajām prakses devēja vērtētajām īpašībām būs attieksme pret darbu prakses laikā.

SIA ZZ Dats galvenie darbības virzieni ir vienotā pašvaldības sistēma, mākoņskaitļošana un oriģinālprogrammatūras izstrāde, ieviešana un uzturēšana, sniedzot pakalpojumus Latvijas pašvaldībām, valsts iestādēm un komercuzņēmumiem. Uzņēmuma birojs atrodas Rīgas Klusajā centrā, tajā strādā 230 darbinieki, un šogad uz prakses sludinājumu saņemti 70 pieteikumi, tai skaitā 19% no tiem bija iesniegušas jaunietes. Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir viena no tām, kurā zinošiem studentiem praksi atrast ir salīdzinoši viegli, tomēr jebkuram arī no viņiem potenciālais prakses devējs jāspēj pārliecināt par sevi kā labāko kandidatūru.