Jācer, ka eiro ieviešana Latvijā stimulēs abu valstu pierobežas pilsētu savstarpējo sadarbību un attīstību, šodien pēc Rūjienas saldējuma iegādāšanās sacīja Igaunijas prezidents Tomass Henriks Ilvess.

Viņš pauda cerību, ka eiro ieviešana veicinās pierobežas iedzīvotāju iespēju iepirkties arī tuvējās pilsētās kaimiņvalstīs, tādējādi stiprinot šo pilsētu attīstību.

Kā ziņots, Ilvess šodien apciemoja Rūjienu, lai sveiktu Latviju ar pievienošanos eirozonai un iegādātos savu iecienīto saldējumu.

Pirms veikala apmeklēšanas abu valstu prezidenti tikās un apmainījās ar eiro monētām. Valsts prezidents Andris Bērziņš Ilvesam uzdāvināja īpašu Latvijas eiro starta komplektu, savukārt Ilvess Bērziņam pasniedza pirmās eiro piemiņas monētas no cēlmetāla. Monētu ar nosaukumu «Igaunijas pievienošanās» veidojis igauņu mākslinieks Prīts Cērns, bet otru - «Igaunijas nākotne» - veidojis mākslinieks Simsons von Sīkals.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess š.g. 19.decembrī Rīgā prezentēja savu jaunības dienu mīļāko dziesmu izlasi Teenage Wasteland - Favourites 1963-1978 (Jaunības dienu maksimālisma izlase 1963-1978). Daļa naudas no albumu pārdošanas tiek ziedota labdarības fondam My Dream Day (Mana sapņu diena), kas palīdz īstenot smagi slimu bērnu sapņus, teikts paziņojumā medijiem.

Albuma prezentācijas pasākums norisinājās 19.decembrī pilsētas bārā Vest (Stabu iela 1, Rīga). Teenage Wasteland - Favourites 1963-1978 varēja iegādāties uz vietas pasākumā, kā arī iegūt prezidenta autogrāfu. Albumā iekļauto, kā arī citus nozīmīgus skaņdarbus Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atskaņoja kopā ar savu padomnieku drošības jautājumos Adresu Vosmanu, kurš pazīstams arī kā DJ Drummie un tieši viņam ir liels nopelns šīs kompilācijas tapšanā.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess dziesmu izlasē iekļāvis dziesmas no tādiem mūzikas žanriem kā new wave punk, grunge down, kā arī mūsdienu izpildītājus Wolf Alice, Palma Violets un Vaiko Eplik. «Tās bija dziesmas, kuras es klausījos uz maza 12 tranzistoru radio aparāta laikā, kad augu. Tās deva nepieciešamo atvieglojumu, ko The Who dēvēja par Teenage Wasteland. Šobrīd 62 gadu vecumā tā apgalvot varētu šķist nedaudz smieklīgi, bet jaunībā manu ikdienu glāba rokenrols,» atzīst Ilvess.

Igaunijā izstrādātais un ražotais bezpilota modulārais kāpurķēžu hibrīddzinēja robots (THeMIS - Tracked Hybrid Modular Infantry System) sekmīgi izturējis pirmos pārbaudījumus Igaunijā notikušo Kevadtorm (Pavasara vētras) militāro mācību laikām informē AS Milrem pārstāvji.

Igaunijas Bruņoto Spēku Kaujas nodrošinājuma bataljona karavīri trīs dienas izmēģināja Milrem robotu, galvenokārt pārbaudot tā spējas transportēt vienības materiāltehniskos līdzekļus.

«Labi, ka obligātā dienesta karavīriem tiek sniegta šāda iespēja izmēģināt nākotnes tehnoloģijas,» atzīmē nodrošinājuma bataljona kaprālis Sterns Ilvess (Stern Ilves), kam bija iespēja izmēģināt kāpurķēžu robota vadīšanu. Ilvess tic, ka nākotnē šādi kāpurķēžu roboti varēs ievērojami atvieglot karavīra dzīvi. «Visu, ko līdz šim no vienas vietas uz otru nācās transportēt ar vienības transporta līdzekļiem – materiālus, ūdeni, malku, degvielu vai munīciju –, tagad pavisam vienkārši būs iespējams pārvadāt ar šādām kāpurķēžu ierīcēm,» piebilda Ilvess.

Baltijā vislielākās valsts augstāko amatpersonu algas ir Igaunijā, kam seko Lietuva un Latvija; atalgojuma ziņā visā Eiropā amatpersonas sapnis tomēr ir ES institūcijas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad nedaudz ir augusi Saeimas deputātu alga, kas mēnesī ir apmēram 2291 eiro liela, un valsts augstākās amatpersonas ik pa laikam ar piesardzīgu retoriku norāda uz ministrijās nepieciešamo atalgojuma pieaugumu, kas ir zemāks nekā Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Tas ir saprotams, jo algu pacelšana pašiem sev nav populārs temats, kas vairotu vēlētāju simpātijas pret politiskajām partijām, jo daudzās nozarēs vēl aizvien atalgojuma līmenis ir ārkārtīgi zems. Tāpat būtisks ir jautājums par to, vai, paceļot algas amatpersonām, tiešām mazinātos iespējamie korupcijas riski valsts pārvaldē, jo, kā zināms, apetīte aug ēdot. Savukārt uzņēmēji vairākkārt ir norādījuši, ka biznesā cilvēki ar vajadzīgām iemaņām saņem daudz vairāk nekā valsts pārvaldē, tomēr kopumā sabiedrībā šāds temats nav populārs un negūst vairākuma atbalstu. Viens no veidiem, kas izskanējis saistībā ar ierēdņu algu palielināšanu, ir tāds, ka varētu tikt saglabāts esošais atalgojuma apmērs, bet samazināts valstī kopējais strādājošo skaits, tādējādi paceļot algas. Jāatgādina, ka pērn Saeima rosināja 800 eiro neto algas pielikumus ministriem, kas tika argumentēta ar nepieciešamību pēc daudzmaz atbilstoša atalgojuma attiecīgās nozares līderim, tomēr priekšlikums caurkrita, un pašlaik ir dzirdama vien murmināšana par principiālu nepieciešamību pēc korekcijas, bet ne par konkrētiem skaitļiem.

Līderis Austrumeiropas ūdens filtru tirgū Aquaphor Narvā atklāj līdz šim lielākā un modernākā sadzīves ūdens filtru rūpnīca Eiropā, informē kompānijā.

Uzņēmums Aquaphor jaunajā rūpnīcā ražos modernākās ūdens attīrīšanas sistēmas, kuras pakāpeniski nomaina tradicionālos filtrus-krūzes, kā arī atbilst augošajām patērētāju prasībām pret ūdens kvalitāti un servisa līmeni ūdens patēriņam mājās. Tāpat jaunā rūpnīca ļaus uzņēmumam nostiprināt līderpozīciju ES tirgū, augošā pieprasījuma apstākļos, piedāvājot sadzīves ūdens attīrīšanas sistēmas par konkurētspējīgu cenu.

«Cilvēku izpratne un prasības attiecībā uz ūdens kvalitāti nepārtraukti pieaug, bet mēs vēlamies iet līdzi laikam. Aquaphor ražotnes atvēršana Narvā ir nozīmīgs solis uzņēmumam, kas ļaus mums piedāvāt modernus un kompaktus risinājumus ūdens attīrīšanas jomā,» sacīja Aquaphor Group vadītājs Džozefs Šmits.

Ukrainas situācija apliecina, ka Baltijas valstīm ir vairāk jārūpējas par aizsardzības jomu - šādu pārliecību ceturtdien izteicis Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, ceturtdien sveikdams Baltijas aizsardzības koledžu dibināšanas 15.gadadienā.

«Notikumi Ukrainā liecina, ka šī cīņa turpinās arī Eiropā. Tas nozīmē skaidru vēstījumu Igaunijai un Baltijas jūras reģionam - valsts aizsardzības jomā mums ir jādara vairāk. No mūsu drošības viedokļa joprojām ir ļoti svarīgi pietiekami lieli izdevumi aizsardzības vajadzībām - tas sakāms gan par Igauniju, gan Latviju un Lietuvu,» viņš norādījis.

Ilvess īpaši uzsvēris, ka uz NATO var paļauties tiktāl, ciktāl var paļauties uz alianses dalībvalstīm un to atbildības sajūtu.

«NATO uzticamība mūsu reģionā ir atkarīga tiklab no pārējo dalībvalstu gatavības mūs aizstāvēt, kā no pašu Baltijas valstu centieniem ieguldīt līdzekļus savā aizsardzībā,«» piebildis Igaunijas prezidents.

Igaunijas uzņēmējdarbības ministre Līza Ovīra uzdevusi Igaunijas Investīciju un tirdzniecības aģentūras (EAS) padomei veikt auditu saistībā ar bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa uzņēmumam Ermamaa sniegto finanšu palīdzību tūrisma biznesa attīstībai, vēsta laikraksts Eesti Paevaleht.

«Esmu uzdevusi EAS uzraudzības padomei veikt neatkarīgu auditu, lai izpētītu un izvērtētu EAS valdes 2007.-2016.gadā pieņemtos lēmumus saistībā ar (..) [uzņēmumam] Ermamaa sniegto atbalstu tūrisma biznesa attīstībai,» paziņojusi Ovīra.

«Pirmkārt es gaidu atbildes uz jautājumiem, vai valdei bija tiesības 2012.gadā pieņemt lēmumu par atmaksājamās summas apmēru nākamajos gados un vai lēmums atbilda tajā laikā spēkā esošajiem tiesiskajiem aktiem. Ceru, ka audits tiks veikts pēc iespējas drīz,» norādījusi ministre.

Jau ziņots, ka Ilvess 12.oktobrī atmaksāja Igaunijas Investīciju un tirdzniecības aģentūrai (EAS) pieprasīto summu - 19 039 eiro - jeb 10% no piešķirtā atbalsta tūrisma biznesa attīstībai, jo viņam piederošais uzņēmums Ermamaa vairs nesniegs tūrisma pakalpojumus Ilvesa lauku īpašumā Ermā.

Ļoti iespējams, ka Igaunijas Investīciju un tirdzniecības aģentūra (EAS) sāks piešķirtā finansējuma atgūšanas procedūru pret Igaunijas bijušajam prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam piederošo uzņēmumu Ermamaa, kas apsaimnieko Ilvesa lauku īpašumu, trešdien paziņoja EAS padomes priekšsēdētājs Erki Melders.

Trešdien preses konferencē Melders atzina, ka EAS valdes pieņemtie lēmumi kopumā ir likumīgi, lai gan pieņemti steigā. «Tā ir vienīgā kritika pašreizējai EAS valdei, mums vajadzēja izmantot vairāk laika lēmumu pieņemšanai,» viņš paziņoja.

Tomēr Melders piebilda, ka iespējams arī tad, ja lēmumam atvēlētu vairāk laika, tas nebūtu citādāks. Alternatīva valdei būtu sākt jaunu finansējuma atprasīšanas procedūru, sacīja EAS padomes priekšsēdētājs.

«Un acīmredzams, ka tas tagad arī tiks darīts, bet pirms tam ir jāsniedz juridiskais novērtējums,» teica Melders.

Divos auditos, kas veikti pēc Finanšu ministrijas un EAS pasūtījuma un kas publicēti trešdien, secināts, ka no Ermamaa vajadzētu atgūt 90% no finansējuma, kas piešķirts lauku tūrisma attīstībai Igaunijas dienvidos esošajā Ilvesa lauku īpašumā Ermā. Iepriekš EAS pieprasīja Ermamaa atmaksāt 10% no piešķirtā finansiālā atbalsta.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess kļūs par Pasaules Bankas prezidenta Džima Jonga Kima padomnieku, trešdien vēstīja laikraksts Eesti Paevaleht.

«Esmu piekritis pievienoties Pasaules Bankas prezidenta padomnieku komandai,» Ilvess sacīja Pasaules Bankas izdevuma Digital Dividends prezentācijā.

Digital Dividends ir plašs Pasaules Bankas projekts, kurā tiek pētīts, kā samazināt nabadzību, nodrošinot nacionālo identitāti nabadzīgiem cilvēkiem un tādējādi palielinot viņiem digitālo pakalpojumu pieejamību. Projektam tiks veidota padomnieku grupa un Ilvesam lūgts tai pievienoties, informēja Igaunijas prezidenta preses pārstāvji.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu, vēsta Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR.

Ansips ar Ilvesu tikās plkst.11.

Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošā Tēvzemes un ResPublica apvienība (IRL) saistībā ar notikumiem Ukrainā bija aicinājusi Ilvesu nepieņemt Ansipa demisiju.

Pēc Ansipa demisijas pieņemšanas Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras.

«Tādēļ es nesaskatu šeit loģiku. Ko mēs tad darīsim? Teiksim, ka, lai gan valdībai joprojām ir visas pilnvaras, valdība nedemisionēs? Šāds signāls drīzāk izraisītu paniku,» skaidroja Igaunijas prezidents.

Otrdien Ansips par savu nolūku rakstiski informēja arī parlamentu.

Pēc Tibetas garīgā līdera Dalailamas vizītes Igaunijā 2011.gadā un viņa uzņemšanas augstākajā līmenī Igaunijas piena pārstrādes uzņēmumiem Ķīnas tirgus ir slēgts, vēsta laikraksts Eesti Päevaleht.

2011.gadā Dalailama neformālā vizītē ieradās Igaunijā, tomēr pēc viņa tikšanās ar vairākām augstām Igaunijas amatpersonām, tostarp valsts prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, Igaunijas un Ķīnas tirdzniecības attiecības vēl joprojām ir iesaldētās. Tas attiecas arī uz piena produktiem, kuriem Krievijas sankciju dēļ Igaunijas uzņēmumi aktīvi meklē jaunas tirgus iespējas.

Ķīnas tirgū aktīvi darbojas somi, tomēr Igaunijai tur vietas nav. «Igaunijai un Somijai ir atšķirīgas piena produktu eksporta stratēģijas. Viņi koncentrējas uz Ķīnu, bet mēs nē, jo tās tirgus mums pašlaik ir slēgts. Mums nav jēgas slēgt līgumus uzņēmumu līmenī, jo mūsu produkti tur ir aizliegti. Pēc Dalailamas uzņemšanas Igaunijā mūsu situācija Ķīnas tirgos nav attīstījusies mums par labu,» norādīja ārvalstu tirdzniecības un uzņēmējdarbības ministre Anne Sullinga.

Par Igaunijas pirmo e-iedzīvotāju kļūs Economist apskatnieks, Austrumeiropas jautājumu eksperts Edvards Lūkass, ceturtdien valdības preses konferencē paziņoja iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess e-dzīvesvietas identifikācijas (ID) karti Lūkasam pasniegs 1.decembrī plkst.16.

Lūkass ir veicinājis Igaunijas publicitāti pasaulē, un viņš saņems Igaunijas e-dzīvesvietas statusu bez pieteikuma iesniegšanas.

Nākamajā nedēļā Tallina uzsāks iecerēto starptautisko plānu, kura ietvaros visi Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu pilsoņi, kuri nav Igaunijas rezidenti, varēs pieteikties e-dzīvesvietas ID kartei, kas ļaus izmantot valsts daudzās e-pakalpojumu sistēmas.

E-iedzīvotājs ir ārzemnieks, kuram Igaunija izveidos digitālu identitāti, kas balstīta uz personas pilsonības valsti, un izdos digitālu ID karti. E-iedzīvotājiem būs pieeja Igaunijas e-pakalpojumiem, kas ļaus, piemēram, vienas dienas laikā izveidot uzņēmumu vai bankas kontu. Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Tāvi Kotka uzsvēris, ka e-dzīvesvietas galvenā loma ir attīstīt biznesa iespējas.

Eiropas transporta pakalpojumu platforma Bolt piedāvā klientiem iespēju par braucieniem norēķināties arī ar Apple Pay, informē uzņēmumā.

Apple Pay funkcija automātiski parādīsies Apple ierīču lietotājiem kā viena no maksājuma metodēm, ja klients ir atjauninājis Bolt aplikāciju.

«Mēs vienmēr cenšamies piedāvāt risinājumus, kas nodrošinātu mūsu klientiem patīkamāku servisu, tajā skaitā arī ērtu maksājumu sistēmu. Apple Pay iekļaušana mūsu lietotnē palīdzēs klientiem ātrāk, ērtāk un drošāk apmaksāt braucienus,» papildināja Bolt tirdzniecības operāciju vadītājs Martti Ilvess (Martti Ilves).

Maksājumi ar Apple Pay ir pieejami Bolt klientiem Austrijā, Austrālijā, Horvātijā, Kiprā, Čehijā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Ungārijā, Kazahstānā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Krievijā, Slovākijā, Zviedrijā, Ukrainā un Lielbritānijā.

Uzņēmēji gatavi izkliegt uzņēmējdarbības vides problēmas kameru priekšā, bet valsts aparāta skrūvītēm arvien tīk būt labi ieeļļotām

Kamēr valsts vadītāji velta enerģiju dažādiem augstiem jautājumiem, piemēram, plaši diskutējot par sejas aizsegu aizliegšanu, tiek kārtējo reizi aizmirsts par tādām piezemētām lietām kā politiskā higiēna un elementāri kārtības noteikumi pašā valsts aparātā. Tā problēmas izgaismojusi Rīgā un Tallinā darbojošos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu saimniece Linda Liepiņa. Uzņēmējas izteiktās frāzes Latvijas Televīzijā ir kā virpuļviesulis, kas uzsūcis daudzu uzņēmēju varbūt skaļi nepateikto. Uzņēmēja vispirms asi pātago nodokļu administrācijas darba stilu un ar tādu pašu jaudu triec smagu un labi nogatavojušos tomātu ierēdniecības vaibstos. Pēc Liepiņas domām, Latvijā ierēdņi un iestādes nevis veicina ekonomisko attīstību, bet biznesu ar savu darbu kavē. Atbildīgie par to gan nesēž šauros ierēdņu kabinetos, bet pa vītņu kāpnēm uzkāpj līdz augstākajām politiskajām virsotnēm. Nieks, ka valdības mainās, nieks, ka Saeimai jauns sasaukums. Būsim godīgi, varas kliķes zupa parasti ir tā pati vecā, jaunas garšvielas tajā ir retums, kas ātri vien izšķīst kopējā buķetē, kur sāji jūtams vien kādu noteiktu interešu salkanums. Visi tie daudzie valsts mašinērijas darbinieki, kas nav pelnījuši nevienu no šiem vārdiem, nereti dzīvo mokās, aiziet no valsts pārvaldes vai arī pārvēršas radījumos, kas nevis domā, bet ar klapēm uz acīm dara pakaļ normatīvajiem aktiem, sliktiem priekšniekiem, korumpētiem ielikteņiem, no zemes atrāvušamies politiķiem.

Laikā, kad Krievija tiek izslēgta no attīstītāko valstu foruma G8 un starptautiskā sabiedrība spriež par sankcijām pret šo agresorvalsti, Latvijas Valsts prezidents un bruņoto spēku virspavēlnieks Andris Bērziņš intervijā telekompānijai LNT ceturtdien pauda, ka 2010.gadā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izteiktais ielūgums apmeklēt Latviju oficiālā valsts vizītē vēl joprojām ir spēkā. Vairākums laikraksta Diena aptaujāto ekspertu uzsver, ka šādi izteikumi ir nevietā un nav atbilstoši pašreizējai situācijai, kas ir ievērojami mainījusies kopš 2010.gada.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds laikrakstam norādījis, ka, ilgāku laiku vērojot prezidenta darbību, rodas pamatots jautājums par viņa spēju adekvāti pārstāvēt Latvijas valsti starptautiski. «Diemžēl Andris Bērziņš nespēj mūs pārstāvēt tā, kā Lietuvu pārstāv Daļa Grībauskaite vai Igauniju Tomass Hendriks Ilvess. Situācija ir tikai pasliktinājusies. Laikā, kad sākās Krievijas agresija Ukrainā, Valsts prezidents vienkārši nebija valstī, bet gan atpūtās atvaļinājumā. Tas lika uzdot jautājumu par viņa rīcībspēju. Vakardienas izteikums par Putina vizīti liek apšaubīt prezidenta spriestspēju. Pašreizējos apstākļos, kad Krievija ir izmesta no G8, uz Baltiju tiek nosūtītas papildu NATO lidmašīnas, Putina vizīte Latvijā nav iespējama. Ja Vācijas kanclere Angela Merkele par Putinu teica, ka viņš dzīvo citā realitātē, tad nupat man liekas, ka arī mūsu prezidents dzīvo citā realitātē,» skarbs ir Sprūds.

Baltijas valstīs ar ASV piedalīšanos varētu tikt intensificēti militārie sauszemes un jūras manevri, tādējādi sniedzot papildu garantijas pret iespējamo Krievijas apdraudējumu, viesojoties Polijā, pieļāva ASV viceprezidents Džo Baidens, ziņo Reuters.

Tiekoties ar Polijas un Baltijas valstu līderiem, ASV viceprezidents Dž. Baidens apstiprināja, ka ASV aizstāvētu šīs valstis no jebkādas Krievijas agresijas, piemēram, tamlīdzīgām aktivitātēm, kādas Kremlis veica Krimas pussalā.

Dž Baidens uzsvēra NATO Eiropas biedru un ASV sadarbības nozīmi, norādot, ka «vienīgi Eiroatlantiskā solidaritāte ļaus mums sagatavot efektīvu un spēcīgu pretsparu Krievijas agresijai».

ASV viceprezidents norādīja, ka ASV domā par vairākiem papildu soļiem, lai palielinātu savas militārās sadarbības mērogu, tostarp arī ASV spēku izvietošanu Baltijas reģionā, lai veiktu sauszemes un jūras manevrus un apmācības misijas. Kā ziņo medijs, atsaucoties uz augsti stāvošu, bet anonīmu ASV administrācijas avotu, sīkākas ziņas par iecerētajiem militārajiem pasākumiem tiks sniegtas tuvāko dienu laikā. Tiek ziņots, ka tā gan nebūs «fundamentāla» militārās klātbūtnes paplašināšana, bet vairāk attieksies uz iespējām palielināt kopīgo mācību apjomu.

Tomass Hendriks Ilvess, kurš rudenī atstās Igaunijas prezidenta amatu, saņēmis vairāku ārvalstu augstskolu darba piedāvājumus, tomēr viņš savu izvēli vēl nav izdarījis, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Piedāvājumi lasīt lekcijas saņemti no vairākām Eiropas un ASV augstskolām, un, pēc ERR rīcībā esošās informācijas, arī no Stenforda universitātes Savienotajās Valstīs.

Igaunijas prezidenta preses sekretārs Tomass Sildams ERR apliecināja, ka saņemti vairāki piedāvājumi, no kuriem izvēlēties.

«Prezidentam Ilvesam ir izteikti darba priekšlikumi laikam pēc viņa prezidenta amata pilnvaru beigām, tostarp piedāvājumi saņemti no vairākām respektablām augstskolām Eiropā un ASV. Viņu aicina akadēmiskajā darbā uz īsāku vai ilgāku laiku. Kad viņš pieņems lēmumu, tad varēs par to pastāstīt,» sacīja Sildams.

Ilvesa otrais piecu gadu amata termiņš Igaunijas prezidenta amatā noslēgsies oktobrī. Konstitūcija viņam liedz kandidēt uz trešo amata termiņu pēc kārtas.

Latvijas uzņēmuma Tilde mašīntulkošanas tehnoloģija, atšķirībā no Google, Baltijas valstīs ne tikai izmanto algoritmus, kas apgūst tulkošanas mākslu, analizējot lielu tekstu apjomu, bet papildu tam izmanto arī zināšanas par valodas specifiskajām īpatnībām.

Tāpēc Tildes tulkotājs mazajām valodām pētījumos uzrāda labāku tulkojuma kvalitāti nekā Google, norāda uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Tilde tehnoloģiju arī novērtējusi Eiropas Komisija, kas to izvēlējusies demonstrācijai Eiropas IT un inovāciju pasākumā ICT 2013.

Ceturtdien, 7. novembrī, ICT 2013 ietvaros Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atklāja Tildes mašīntulkošanas tehnoloģiju igauņu valodai.

Ceturtdien agri no rīta aizdedzināts Igaunijas vienīgais bēgļu uzņemšanas centrs, kas atrodas Vao ciemā, Rietumviru apriņķī, vēsta nacionālā raidorganizācija ERR. Negadījumā neviens cilvēks nav cietis.

Policija sākusi nozieguma izmeklēšanu.

Glābšanas centrs plkst.4.31 saņēmis informāciju, ka deg bēgļu centra siena aptuveni desmit kvadrātmetru platībā. Glābēji apdzēsuši liesmas desmit minūšu laikā, bet, lai pārliecinātos, ka nav citu uguns avotu, viņiem vajadzēja uzlauzt sienu. Dzēšanas darbi beigušies plkst.5.44.

Dūmi iekštelpās nebija iekļuvuši.

Kaut arī neviens nav cietis, notikušais uzskatāms par ļoti nopietnu incidentu, sacīja Rakveres policijas priekšnieks Indreks Links.

«Ugunsgrēka laikā namā atradās vairāk nekā 50 cilvēku, no viņiem 13 - bērni. Notikušā sekas varēja būt ļoti nopietnas," norādīja Links.

Automašīna, ko var vadīt, sēžot ratiņkrēslā, ātrāki un lētāki Ebolas vīrusa noteikšanas testi, bezpilota lidmašīnas, ko iespējams izmantot glābšanas operācijās, – šo inovāciju radītāji ir tikai daži no izcilniekiem, kas iekļauti otrajā Centrālās un Austrumeiropas vadošo inovāciju līderu sarakstā New Europe 100, teikts paziņojumā medijiem.

Jaunajā sarakstā ir iekļauti trīs inovatori no Latvijas – AirDog vadītājs Edgars Rozentāls, kura uzņēmums ražo ekstrēmajā sportā izmantojamus bezpilota lidaparātus, portāla Meduza galvenā redaktore Gaļina Timčenko un Reach.ly vadītājs Ernests Štāls, kura vadītais uzņēmums e-komercijas portāliem piedāvā analītisku rīku klientu uzvedības tendenču apkopošanai.

Šo 100 inovāciju līderu vidū ir cilvēki, kas ar modernām tehnoloģijām paver jaunas iespējas kultūrā, politikā, uzņēmējdarbībā, zinātnē vai sociālajās aktivitātēs. Vairākums no viņiem (50%) ir uzņēmēji vai aktīvisti un politiķi (32%). «Šajā sarakstā ir apkopoti cilvēki, kas jau tuvākajā nākotnē būs pārmaiņu priekšgalā Centrālajā un Austrumeiropā,» stāsta projekta idejas autora, fonda Res Publica pārstāvis Voičeks Pržibilskis (Wojciech Przybylski).

Šī gada jūnijā Centrāleiropas vadošā politikas institūta GLOBSEC Sieviešu līderu padomei, kas izveidota ar mērķi stiprināt sieviešu balsis politikā, biznesā, akadēmiskajā vidē un pilsoniskajā sabiedrībā, pievienojusies Latvijas premjerministre Evika Siliņa.

Savukārt GLOBSEC Starptautiskajai konsultatīvajai padomei piebiedrojies Latvijas bijušais ārlietu un satiksmes ministrs, diplomāts Aivis Ronis.

GLOBSEC Sieviešu līderu padome izveidota šī gada maijā, un tajā uzaicinātas desmit līderes no dažādām valstīm. Līdz ar Latvijas premjerministri Eviku Siliņu padomē darbojas Džena Ben-Jehuda, Kolinda Grabar-Kitaroviča, Kersti Kaljulaida, Sallija Peintere, Ursula Plasnika, Maitreiji Sitaramana, Mārgrete Vestagere un Sjūzana Voltone, kā arī Džons Barters.

Sieviešu līderu padomi vada GLOBSEC valdes locekle Anita Orbāna. Katru gadu padomes sastāvs tiks papildināts ar nolūku nodrošināt pēc iespējas plašu dialogu un radīt spēcīgu globālo kopienu. Sieviešu līderu padomei būs būtiska loma arī ikgadējā GLOBSEC drošības foruma un GLOBSEC Tatru samita satura veidošanā.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.