Igaunija ir 132. pasaules mazākā valsts pēc platības, tomēr, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Igaunijā ir vairāk iesācējuzņēmumu jeb start-up nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Igaunijas iedzīvotāju skaits ir vienlīdzīgs ar Kopenhāgenu, tomēr tai ir viena no pasaules attīstītākajām elektroniskās pārvaldības sistēmām, jūsmo the Wall Street Journal, mēģinot noskaidrot Igaunijas veiksmes iemeslus.
Šā gada sākumā notiekošajā starptautiskajā pasākumā Seedcamp četri no divdesmit finālistiem bija no Igaunijas. Tostarp Igauniju pārstāvēja arī Seedcamp uzvarētājs GrabCAD – sociāls tīkls inženieriem, kurā reģistrējušies 10% no pasaules mehānikas inženieriem.
ArcticStartup līdzdibinātājs un izpilddirektors Anti Vilponens (Antti Vilpponen) norāda, ka Igaunijai ir trīs priekšrocības veiksmīgai iesācējuzņēmumu kustības attīstībai: politiskā vadība, Skype veiksmes stāsts un valsts kultūra.
Par politiķu atbalstu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai jautājumi neseko – uz Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) darba galda atrodas 27 collu iMac, tāpat viņš lieto MacBook Air, kā arī iPad2. Pēc The Wall Street Journal vēstītā, par Igaunijas prezidentu daudz ko liecina fakts, ka viņš pats regulāri «čivina» mikroblogošanas vietntē Twitter, ko «izvēlējies par savu kaujas lauku». Igaunija izveidojusi arī veiksmīgu e-valdības sistēmu, ieviesusi e-vēlēšanas, e-veselības sistēmu un e-parakstu.
Start-up uzņēmumu valsts tēla izveidošanā Igaunijai lieti noderējusi veiksme. Laikraksts norāda, ka, runājot, ar igauņu uzņēmējiem, atkārtoti izskan Skype vārds. Kompāniju, ko dibināja zviedrs un dānis, uzbūvēja igauņi. «Ir nepieciešams lokāls veiksmes stāsts, kas piešķirtu svaru start-up veidošanai kā dzīvotspējīgam biznesam,» norāda Tāvets Hinrikuss (Taavet Hinrikus), valūtas maiņas pakalpojumu sniedzēja TranferWise dibinātājs. «Daudzi cilvēki atskārta – ja pasauli var mainīt puisis, ar ko iepriekš kopā spēlēts basketbols, tad arī es to varu,» norāda Andruss Purde (Andrus Purde), profesionāļiem paredzēta sociālā tīkla Achoo izveidotājs.
Runājot par trešo aspektu – kultūru – laikraksts norāda: Igaunija vairākas desmitgades bija aizmirsta okupācijas dēļ. «Būtisks ir psiholoģiskais aspekts. Patlaban ir jāatbrīvojas no visa, kas bijis iepriekš. Tikai daži cilvēki Igaunijā redz vērtību Padomju sistēmas tradīciju saglabāšanai,» norādīja T. H. Ilvess.
Paradoksāli, bet start-up kustības attīstībā lielu lomu ieņem arī valsts nelielais izmērs – Igaunija ir pārāk maza, lai tajā atbalstītu vietējā tirgus spēlētājus. «Mūsu iekšējā tirgus nelielais izmērs liek radīt tādas idejas, kas darbojas pasaules tirgū,» norāda Heiki Haldre (Heikki Haldre) no Fits.me.
Daži no The Wall Street Jornal aptaujātajiem Igaunijas tehnoloģiju nozares uzņēmējiem norādīja, ka savu lomu spēlējuši arī Igaunijas sliktie laikapstākļi. «Dzīvojot Igaunijā, kur ziemā dienasgaisma ir vien piecas stundas, cilvēkam jābūt ļoti pacietīgam – šī īpašība lieti noder arī tehnoloģiju radīšanā,» norāda Tonis Sāgs (Tonis Saag), Sportlyzer.com līdzdibinātājs.
Tajā pašā laikā laikraksts atgādina, ka Igaunija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm – tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir vien 13,2 tūkst. eiro (aptuveni puse no Zviedrijas IKP uz vienu iedzīvotāju), tomēr tas ir ievērojami vairāk nekā citās Baltijas valstīs – Latvijā 9,9 tūks. eiro uz vienu iedzīvotāju un Lietuvā 11,0 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju.
Tallinā bāzētā iepazīšanās portāla Flirtic.com līdzdibinātājs Andress Susi (Andres Susi) pauž, ka igauņi ir daudz darījuši, lai izveidotu start-up nācijas tēlu, bet tagad jāpierāda, ka valsts ir spējīga visus start-up uzņēmumus pārvērst īstās kompānijās.