Kamēr Latvijā aizvien tiek domāts par potenciālajiem ieguvumiem, ko sola valsts pievienošanās eirozonai, pie pašas monetārās savienības debesīm mākoņi kļūst aizvien tumšāki.
Tēlaini runājot, situāciju eirozonā var salīdzināt ar plašas un materiālā ziņā stipri vien atšķirīgas radu saimes pasēdēšanu glaunā krogā, turklāt vēlmi pēc izsmalcinātākās virtuves izrādījuši tieši nabadzīgākie banketa dalībnieki. Tuvojoties vakara izskaņai, kāds ieminējies par rēķina apmaksu, pie galda radot nervozu sačukstēšanos, tai pamazām pāraugot skaļākā vārdu apmaiņā. Balsi pacēlusi pat iepriekš kautrīgā meitene no ziemeļiem, kas visu vakaru pie vienīgās baltvīna glāzes bija knibinājusi salātiņus, kamēr tās mazāk turīgie radi, neskatoties cenu listē, bija devuši priekšroku steikam un plašākai dzērienu izvēlei. Platoniskā simpozija ārējais spožums vēlmi ieprecēties radu saimē radījis arī citiem, taču tiem, kas tikai tikko to izdarījuši, tiek izteikti nepārprotami mājieni gatavībai atvērt makus vēl vakara sākumā nemitīgi augošā tēriņa apmaksā, pierē ievelkot pārdomu rievas arī citiem radoties gribētājiem.
Tieši neskaidrība par iepriekšējo gadu uzdzīves apmaksu kā vienu no negatīvajiem faktoriem attiecībā uz pievienošanos eirozonai min bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis, norādot, ka nav godīgi uzspiest iepriekšējo tēriņu apmaksu monetārās savienības jaunpienācējiem.
Iepriekš finanšu aprindās bieži tika norādīts uz Igaunijas ieguvumiem pievienojoties eirozonai. Taču tagad, kad kļūst zināms, ka arī tai jāņem dalība kredītu garantēšanā problemātiskajam Spānijas banku sektoram, skatījums pamazām kļūst piesardzīgāks.
Pēc DNB bankas ekonomikas eksperta Pētera Strautiņa domām, Igaunijas attīstība pēc pievienošanās eirozonai nav bijusi sevišķi sekmīga. Viņš norāda, ka sākotnēji ļoti straujais izaugsmes temps ir piebremzējies, eksports pat brīžiem ir samazinājies. Samērā strauji aug patēriņš, bet tempā, kas šobrīd vairs varētu nebūt ilgtspējīgs pie šāda eksporta snieguma.
«Es noteikti nesaku, ka tur ir cēloņsakarība. Šādai dinamikai var būt daudzi un dažādi iemesli, tādu mazu ekonomiku var spēcīgi ietekmēt atsevišķu uzņēmumu veiksmes un neveiksmes. Vai Igaunijai būs zaudējumi dēļ sniegtajām garantijām dienvidu bēdubrāļiem? Kaut kādi zaudējumi būs gandrīz noteikti, bet to precīzo apjomu šobrīd paredzēt būtu ļoti grūti. Vēl grūtāk ir tos salīdzināt ar ļoti neskaidro pārējo ieguvumu un zaudējumu bilanci,» komentē P. Strautiņš.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis piebilst, ka pie tik eiroizētas ekonomikas, kāda ir Latvija, negatīvas sekas būs jūtamas gan esot, gan neesot eirozonā. Tikmēr dalība ļautu izmantot priekšrocības lēmumu pieņemšanā un atbalsta mehānismos, kas ārpus eirozonas nav pieejami.
«Protams, situācija ir pietiekami sarežģīta, lai izdarītu tālejošus secinājumus. Situāciju ir pastāvīgi jāmonitorē un ar galasecinājumiem par iestāšanos nav pārāk jāsteidzas. Parādu krīze savu dziļāko / zemāko punktu vēl nav sasniegusi, un daudzi būtiski lēmumi un to īstenošana vēl priekšā,» vērtē D. Gašpuitis.