Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata
To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.
Fragments no intervijas:
Ko Latvija ir ieguvusi, iestājoties eirozonā?
Latvijas iestāšanās eirozonā ir bijis trešais būtiskākais notikums pēc iestāšanās ES un kļūšanas par NATO dalībvalsti. Nav piepildījies neviens no Armagedona scenārijiem, par kuriem brīdināja un ar kuriem baidīja Latvijas iedzīvotājus pirms iestāšanās eirozonā gan atsevišķi ekonomisti, gan arī politiķi. It īpaši ekonomiskās recesijas laikā redzējām, ka Latvijai pietrūkst vienas lielas starptautiskas institūcijas, kas stāvētu mums aiz muguras un pie kuras varētu vērsties un saņemt nepieciešamo naudu īstermiņa problēmu risināšanai.
Pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valsts nav tikusi ierauta nevienā īstermiņa spekulāciju vilnī. Faktiski Latvijā beidzot ir sākts īstenot monetāro politiku, kur centrālā banka laiž apgrozībā naudu, nerūpējoties par to, vai ārvalstu rezervju apjoms ir 100%, 90% vai 70%. Ja Latvija joprojām būtu ar latu, tad tieši ekonomikas nelielais izmērs radītu risku. Proti, notikumi ne pārāk tālās zemēs, kas radīja nedrošības sajūtu, būtu atstājuši ļoti smagu ietekmi uz valūtas kursu, būtu uzbrukumi latam.
Monetārās politikas īstenošana eirozonā ir bijusi ļoti tālredzīga, mēģinot nodrošināt stabilu cenu līmeni un prognozējamību. Pašlaik piedzīvojam viszemākās procentu likmes, garākos naudas aizdevumu termiņus, Latvijas Banka kopā ir iegādājusies ap 5 miljardiem eiro Latvijas un starptautisko organizāciju vērtspapīru aktīvu pirkšanas programmas ietvaros, tostarp mūsu un Eiropas Centrālās bankas veiktās Latvijas valsts vērtspapīru iegādes ir ap 1,5 miljardiem eiro. Šī nauda ir domāta iepludināšanai reālajā ekonomikā, tautsaimniecībā, tomēr diemžēl daļa no tās joprojām atrodas komercbanku kontos. Nodokļu sistēmas neskaidrības, uzņēmumu bilanču necaurspīdīgums un pašu kapitāla trūkums daudzos gadījumos liedz bankām aizdot naudu – kreditēt Latvijas tautsaimniecību.
Latvijas Banka kopš iestāšanās eirozonā ir nodrošinājusi trīs lietas – stabilu valūtas kursu, neierobežotus kredītresursus un ekstra zemas procentlikmes komercbankām, kas dod iespējas aizdot naudu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Salīdzinājumam – iepriekš vienmēr bija jautājums, kur ņemt naudu tautsaimniecības kreditēšanai. Protams, jautājums bija par piedāvājuma un pieprasījuma attiecībām, kā arī risku, vai aizdotā nauda tiks atgūta. Tas izraisīja banku vēlmi pārapdrošināties kredītu neatgūšanas gadījumā, vienkārši prasot ķīlas un papildu garantijas no aizņēmējiem.
Tādu laiku, kādus pašlaik piedzīvo Latvija no kredītresursu pieejamības un nodrošinājuma viedokļa, nekad nav bijis. Tas viss ir, pateicoties tam, ka Latvija ir eirozonā un aiz mūsu muguras stāv Eiropas Centrālā banka.
Visu interviju Latvija bauda eirozonas labumus lasiet 29. marta laikrakstā Dienas Bizness.