Polija eirozonai, iespējams, nespēs pievienoties vēl 10 gadus, jo nav nepieciešamā politiskā vairākuma, lai valsts konstitūcijā veiktu izmaiņas, intervijā Gazeta Wyborcza paziņojis Polijas premjers Donalds Tusks.
Polijas konstitūcija paredz, ka valsts nacionālo valūtu var emitēt vien valsts centrālā banka. Pievienošanās eirozonai nozīmētu, ka šādas funkcijas jānodod Eiroaps Centrālajai Bankai (ECB). Lai mainītu Polijas konstitūciju, tam būtu nepieciešamas divas trešdaļas valsts parlamenta atbalsta.
«Mēs eirozonai nepievienosimies pirms mēs nebūsim mainījuši konstitūciju. Šobrīd tam nav vairākuma atbalsta un, balstoties uz manu intuīciju, tam tuvāko gadu laikā atbalsts neradīsies. Ja jūs gribat, lai es zaudēju vēlēšanās, tad, jā, pārlieciniet mani darīt to, no kā cilvēki baidās. Paturiet arī prātā, ka eirozonā notiek dziļš renovācijas process,» norāda D. Tusks.
DB jau ziņojis, ka runas par eiro ieviešanas labumiem un ēnas pusēm aktuālas ir ne tikai pie mums Latvijā, bet arī Polijā. Tiesa gan, šīs valsts pārstāvji, lai gan norāda, ka valsts virzās uz dalību monetārajā reģionā, signalizē, ka reāla eiro ieviešana Polijā nebūs tuvāko gadu jautājums. Liela daļa Polijas konservatīvo politiķu nav par zlota aizstāšanu ar eiro. Viņi norāda, ka eiro ieviešana valstī izraisīs strauju cenu pieaugumu. Arī D. Tusks apliecina – lai ieviestu eiro, Polijai jābūt 100% drošai un 100% gatavai.
Lielu lomu Polijas visai izvairīgajā nostājā pret eiro ieviešanu bijusi iepriekšējai finanšu krīzei. Tā gaismā arī izcēla, ka eirozona nebūt nav tuvu savai labākajai formai. Monetārā savienībā ir recesijā, turklāt tai ilgstoši paredz zemus ekonomikas izaugsmes tempus. Pastāv arī bažas, ka dalībvalstīm būs jāmaksā par citu bloka valstu ekonomiku nedienām.
Poļu nostāju pret eiro raksturo arī DB agrāk intervētais bijušais finanšu ministrs Jerži Hosners, kurš pauda uzskatu, ka nacionālās ražošanas interesēs noteikti neesot iestāšanās monetārajā savienībā, kurā dalībvalstij nav pa spēkam spēlēt ar līdzvērtīgiem noteikumiem. Hosners pie jautājuma par Polijas iestāšanos eirozonā strādājis jau kopš 90. gadu vidus, kad mērķis bija pievienoties monetārajai savienībai 2006. gadā. Tomēr bijušais ministrs pauž pārliecību, ka ne jau datumam ir nozīme, bet gan ekonomikas iekšējam stāvoklim. «Tas nenozīmē tikai formālos kritērijus, jo jautājums nav par to, vai jūs piepildāt visus nominālos Māstrihtas kritērijus, bet gan – vai jūs atbilstat strukturālajiem kritērijiem. Kas ir labi Vācijai, nenozīmē, ka tas ir labi Grieķijai. Tāpēc Polijai ir svarīgs nevis datums, kurā iestāties eirozonā, bet gan – ko darīt, lai Polijas ekonomika un valstiskums būtu tik stipri, lai spētu spēlēt šai līgā? Tāda ir patiesi suverēna stratēģiskā domāšana,» uzsver J. Hosners.
Jāatgādina, ka D. Tusks 2008. gadā paziņoja, ka Polija eirozonai pievienosies 2012. gadā. Pēc divām nedēļām sabruka pasaules banku sektora milzis Lehman Brothers, kas ievadīja globālo finanšu krīzi un lika Polijai iesaldēt plānus par pievienošanos eiro monetārajam reģionam.
Šobrīd vien mazāk par trešdaļu Polijas iedzīvotāju atbalsta valsts pievienošanos eirozonai, ziņo Reuters.