Latvijai jāstājas eirozonā, bet īpašs notikums būs Polijas pievienošanās eirozonai. Tā uzskata prominentās un neatkarīgās Briselē bāzētās ekonomikas domnīcas Bruegel jaunais vadītājs Guntrams Volfs, kurš kopā ar Bruegel ekonomikas pētnieku Soltu Darvas intervijā DB sniedz savu ieskatu par ieilgušo krīzi eirozonā un to, vai Latvijai vajadzētu pievienoties monetārajai savienībai.
«Paskatieties uz šo jautājumu tā – ja jūs nepievienojaties eirozonai, tad jums ir jāuztraucas gan par eiro, gan latu, savukārt ar eiro jums būtu jāuztraucas tikai par eiro. Tādai mazai, atvērtai ekonomikai kā Latvija, kas jau šobrīd latu ir piesaistījusi eiro, ir maz negatīvo faktoru. Kopumā risku analīze skaidri rāda, ka Latvijas ekonomika būtu ieguvēja no pievienošanās monetārajai savienībai. Šobrīd vienkārši nav loģiski nespert šo soli. Pievienojoties eirozonai, jūs iegūstat piekļuvi lētākiem kredītiem, Eiropas Centrālās bankas (ECB) nodrošinātai banku likviditātei, jūs piedalīsieties lēmumu pieņemšanā eirozonā. Jūs veicat arī stratēģisku lēmumu par pievienošanos Eiropas centram, tādēļ es neredzu iemeslus, kādēļ atsacīties no tā,» sarunā ar DB sacīja G. Volfs.
Sarunā ar DB pētnieks Solts Darvas norādīja, ka, savukārt, Polijas gadījums ir zināmā mērā pārsteidzošs. «Polija vienmēr ir bijusi izteikti atvērta integrācijai Eiropā, un to var secināt no politiķu un sabiedrības viedokļa. Cita lieta ir Polijas veiksmīgā ekonomikas veiktspēja krīzes laikā, atrodoties ārpus eirozonas. Neskatoties uz to, redzam, ka Polija plāno pievienoties eirozonai agrāk nekā, piemēram, Čehija, un tas noteikti nāks par labu arī pašai eirozonai, jo tas dotu pozitīvu signālu, respektīvi, vēsturiskā kontekstā tas simboliski būtu liels un īpašs notikums,» tā S. Darvas.