Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Kad reiz esi «iekšā», attieksme ir pielaidīgāka, skaidro ES politikas eksperti.

Tāds eirozonas kandidātvalstīm būtisks kritērijs kā inflācija patiesībā sistēmiski nemaz nav tik nozīmīgs elements, Latvijas žurnālistu seminārā Briselē sacīja ekonomikas un finanšu politikas domnīcas Bruegel vadītājs Guntrams Volfs. «Var būt laba un slikta inflācija. Sliktā ir kredītu un patēriņa bums, kas nav ilgtspējīgs. Tādu pirms nesenās krīzes pieredzēja arī Latvija,» sacīja ekonomists.

Cita ES amatpersona, kas nebija pilnvarota runāt visas institūcijas vārdā, komentēja, ka gan Latvijā pašlaik un konkrēti, gan kurā katrā dalībvalstī vēl būtiskāks faktors ir konkurētspēja. Tāpat zināms, ka Latvijā atalgojumam laika gaitā ir visai augstu jāpievelkas pie Rietumeiropas vidējā līmeņa, un bez inflācijas tam nenotikt. ES amatpersona tāpat norādīja, ka arī deflācija nav ilgtermiņa risinājums zemai konkurētspējai.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Latvijai jāstājas eirozonā, bet īpašs notikums būs Polijas pievienošanās eirozonai. Tā uzskata prominentās un neatkarīgās Briselē bāzētās ekonomikas domnīcas Bruegel jaunais vadītājs Guntrams Volfs, kurš kopā ar Bruegel ekonomikas pētnieku Soltu Darvas intervijā DB sniedz savu ieskatu par ieilgušo krīzi eirozonā un to, vai Latvijai vajadzētu pievienoties monetārajai savienībai.

«Paskatieties uz šo jautājumu tā – ja jūs nepievienojaties eirozonai, tad jums ir jāuztraucas gan par eiro, gan latu, savukārt ar eiro jums būtu jāuztraucas tikai par eiro. Tādai mazai, atvērtai ekonomikai kā Latvija, kas jau šobrīd latu ir piesaistījusi eiro, ir maz negatīvo faktoru. Kopumā risku analīze skaidri rāda, ka Latvijas ekonomika būtu ieguvēja no pievienošanās monetārajai savienībai. Šobrīd vienkārši nav loģiski nespert šo soli. Pievienojoties eirozonai, jūs iegūstat piekļuvi lētākiem kredītiem, Eiropas Centrālās bankas (ECB) nodrošinātai banku likviditātei, jūs piedalīsieties lēmumu pieņemšanā eirozonā. Jūs veicat arī stratēģisku lēmumu par pievienošanos Eiropas centram, tādēļ es neredzu iemeslus, kādēļ atsacīties no tā,» sarunā ar DB sacīja G. Volfs.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras izvēlējušās neieviest eiro, katrai ir sava motivācija, bet eiro skeptiķi visbiežāk ignorē šos individuālos argumentus un parasti šīs valstis min kā vienotu grupu, kas izvēlējusies nostāties pret eiro, vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas (LB) ekonomists Igors Kasjanovs.

Savā rakstā LB ekonomists koncentrējas uz četrām valstīm - Zviedriju, Poliju, Lielbritāniju un Dāniju. Kā būtisku aspektu viņš min šo valstu tautsaimniecības lielumu, kuru labi raksturojot iekšzemes kooprodukta (IKP) īpatsvars kopējā ES IKP. Saskaņā ar Eurostat datiem, Lielbritānija veido 13.8% no ES IKP (2011. gada dati), Zviedrija – 3.1%, Polija – 2.9%, Dānija – 1.9%. Ekonomists norāda, ka salīdzinājumā Latvija veido vien 0.2% no ES IKP.

Ar šiem datiem ekonomists norāda, ka minēto četru valstu iekšzemes tirgi ir ievērojami lielāki nekā Latvijā, kas nozīmē to, ka tautsaimniecībā lielāku nozīmi veido iekšējais tirgus – tas spēj ģenerēt pieprasījumu pēc vietējās rūpniecības produkcijas (un tādējādi darba vietas).

Eiro ieviešana Latvijā no nākamā gada stiprinās Latvijas ekonomiku, atbalstot iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi 4,2 % līmenī nākamgad, kam sekos 5,2 un 5 % izaugsme turpmākajos gados. Latvija kā eirozonas valsts arī turpmāk būs Eiropas straujāk augošā ekonomika ar stabiliem pamatiem, uzskata Ernst & Young eirozonas ekonomiku pētījuma Eurozone Economic Forecast (EEF) autori.

Eiro ieviešana atstās būtisku iespaidu uz ilgtermiņa investīciju ieplūdi, jo zudīs šaubas par valūtas stabilitāti, kā arī eiro iespaidā mazināsies gan uzņēmumu, gan privātā sektora aizņēmumu procentu likmes. Tāpat, gaidāms, ka Latvija kļūs vēl pievilcīgāka arī Austrumu kaimiņiem, kuri meklēs eksporta ceļus uz eirozonu. Nākamgad būtu jāaug arī iekšzemes investīciju līmenim, ņemot vērā eksporta pieprasījumu, teikts pētījumā.

Taču tajā pašā laikā strauji augot tautsaimniecībai, nākamgad Latvijā pieņemsies spēkā inflācija, kas varētu sasniegt 2,4% līmeni – eirozonas vidējā apmērā. Inflācijas spiediens paaugstināt algas būs viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijas ekonomikas produktivitātei un konkurētspējai, uzskata pētījuma autori. Jāņem vērā arī tuvojošās vēlēšanas, kuru priekšvakarā jārēķinās ar partiju cīņu par elektorātu, kas var radīt spiedienu palielināt valsts tēriņus vai mazināt nodokļu slogu. Šāda rīcība palielinātu inflācijas risku, norāda Ernst & Young speciālisti.

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm - tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk - sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Pēc laikraksta The New York Times atskata uz Latvijas izvēlēto ceļu ekonomikas krīzes pārvarēšanai un tā sekām, Latvijas veiksmes stāsta apskatīšanai kārtējo reizi pievērsies arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans.

P. Krugmans savā blogā ASV laikraksta New York Times interneta vietnē norāda, ka ir zināma taisnība apgalvojumam, ka situācija Latvijā uzlabojusies, tomēr tā esot vēl ļoti smaga, neskatoties uz daudzu kāri to saukt par «brīnišķīgu veiksmes stāstu».

Ekonomists atgādina, ka bezdarba līmenis Latvijā, lai arī samazinājies, joprojām ir ļoti augsts. Savukārt bezdarba līmeņa kritums ir saistīts ar emigrācijas apmēriem. «Tā nav lieta, kuru varētu saukt par triumfālu veiksmes stāstu. Vismaz ne vairāk, kā ASV ekonomikas daļējo atveseļošanos no 1933. līdz 1936. gadam, varētu saukt par uzvaru pār [Lielo] Depresiju,» raksta P. Krugmans.

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP kāpumu galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 2,5 %.

Salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,8 %.

«Tas ir vājākais sniegums gandrīz divu gadu laikā un prognozētāju gaidu diapazona lejasdaļā,» IKP pieaugumu par 2,1% komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Īpaši vājš sniegums ir preču sektoros. Enerģētikā ir kritums, ko izskaidro laika apstākļi, taču arī apstrādes rūpniecības kāpums ir gandrīz apstājies,» viņš norāda.

«Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet šobrīd virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā, bet šobrīd ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi. Latvieši un lietuvieši ne tikai ir brāļi, bet arī ļoti daudz tirgojas. Baltijas valstis arī kopā ir ļoti maza ekonomika uz pasaules fona, taču tās viena otru «silda» ar ļoti ciešajām tirdzniecības saitēm. Lietuva ir vien divtūkstošā daļa pasaules ekonomikas, bet ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus. Varētu vēlēties, ka kaimiņvalsti izvēlējušies Rietumeiropas ražotāji būtu būvējuši rūpnīcas Latvijā, taču labāk, lai viņi to dara Lietuvā, nevis Polijā. Lietuvas IKP pieaugums 2.ceturksnī bija gandrīz divreiz straujāks jeb 4,1%.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Lai pārvarētu ekonomisko krīzi un cīnītos ar aizvien augošo bezdarbu, eirozonai nepieciešama vispārēja ekonomikas stimulēšanas programma, pauž Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel analītiķis Žots Darvašs.

«Varat to saukt par Māršala plānu vai vispārēju ekonomikas stimulēšanas programmu, bet es neredzu cita ceļa, kā pārvarēt šo valstu ekonomikas krīzi,» pauž ekonomists.

Darvašs uzskata, ka grūtībās nonākušajām eirozonas ekonomikām ir ļoti ierobežoti instrumenti, ar kuru palīdzību panākt izaugsmi. Taču lielākajai daļai vienotās monetārās sistēmas dalībvalstu ir pietiekami veselīga bilance, lai tās varētu atļauties ekonomiskas stimulus, un tas atstāšot pozitīvu ietekmi arī uz perifērijas valstīm.

Pēc Darvaša teiktā, būtu aktīvāk jāizmanto Eiropas Investīciju bankas potenciāls. Pērn tika nolemts palielināt tās kapitālu par desmit miljardiem eiro (septiņiem miljardiem latu), kurus tā izmantotu, lai aizņemtos finanšu tirgos ap 60 miljardiem eiro (42 miljardiem latu), kurus ieguldīt dalībvalstu ekonomikās.

Īstermiņa izmaksās eiro ieviešanai ir tikai negatīva ietekme – pati jaunās valūtas ieviešana maksā naudu, tāpat ienākumi pazūd arī valūtas konvertācijā. Savukārt ilgtermiņā eiro ieviešana Latviju padarīs izturīgāku pret krīzēm, intervijā Latvijas Radio pauda Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks.

«Nav jādomā, ka līdz ar iestāšanos eiro laikapstākļi visu cauru gadu būs tikpat labi kā tagad,» ekonomists skaidro, ka pievienošanās vienotās valūtas blokam nepaveiks brīnumu. «Taču eiro dos dažas labas lietas – automātiski izzudīs devalvācijas riski, un tas ir sevišķi svarīgi sliktos laikos. Tādējādi eiro var uzskatīt par apdrošināšanas polisi krīzes laikiem,» norādīja M. Kazāks.

Viņš norāda, ka sabiedrības attieksmi attiecībā pret eiro pasliktina fakts, ka patlaban par eirozonas valstīm dominē negatīvas ziņas. «Medijos pārsvarā atrodamas ziņas, ka eirozonā ir problēmas, lai arī, ja skatāmies pēc būtības – tās nav eiro problēmas, bet gan eirozonas valstu problēmas. Negatīvā attieksme iedzīvotāju vidū rodas tādēļ, ka cilvēkiem nav pietiekami daudz skaidroti ieguvumi, kas radīsies pēc iestāšanās eirozonā,» norādīja ekonomists. Viņš min, ka, lai mainītu iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret eiro, informācijas plūsmai būtu bijis jābūt sabalansētākai. «Ja no valdības cilvēki dzird tikai pozitīvas ziņas par eirozonu, bet no medijiem - tikai negatīvas, iedzīvotāji vairs nezina, kam ticēt,» M. Kazāks min eiro ieviešanas skaidrošanas trūkumus.

Latvijas ezeros atrodamā zemes dzīļu resursa sapropeļa izmantošanas iespējas nav apgūtas nesakārtotās likumdošanas dēļ, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Tas bija pirms vairākiem gadu desmitiem, kad Ogres Trikotāžas kombināta darbiniekiem tika izveidota speciāla dziednīca un piešķirta iespēja pēc darba relaksēties desmit spēcinošās, labsajūtu veicinošās Ogres apkaimes ezeros iegūtā sapropeļa vannās. Vai būtu daudz tādu, kuri no šādas iespējas atteiktos mūsdienās?

Sapropelis ir ezerdobes pamatnē ilgākā laika periodā bioķīmisku un fizikālu pārvērtību rezultātā – sajaucoties minerāliem komponentiem – veidojušies ezeru organiskie nogulumi. Jau XX gadsimta otrajā pusē zinātnieki izpētīja, ka sapropeli var izmantot ne tikai kosmetoloģijā un ārstniecībā, bet arī lauksaimniecībā, lopkopībā, būvmateriālu ražošanā un ķīmiskajā pārstrādē. Par šo ezeru dzīļu bagātību, kas veidojas, ūdenstilpei aizaugot, netika aizmirsts arī XXI gadsimta pirmajā desmitgadē. Inovatīvām idejām atvērti uzņēmēji, kuri bija gatavi ieguldīt līdzekļus ne tikai tūrisma attīstībā viņiem piederošos ezeros un to apkaimēs, bet arī ilgtspējīgā biznesa attīstībā, arī saimnieciski domājošas pašvaldības ar jauniem spēkiem ķērās pie idejas par racionālu sapropeļa izmantošanu. Turklāt speciālisti sapropeļa izņemšanā no aizaugošiem ezeriem saskatīja arī videi draudzīgus ieguvumus.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.