Eiro ieviešana Latvijā no nākamā gada stiprinās Latvijas ekonomiku, atbalstot iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi 4,2 % līmenī nākamgad, kam sekos 5,2 un 5 % izaugsme turpmākajos gados. Latvija kā eirozonas valsts arī turpmāk būs Eiropas straujāk augošā ekonomika ar stabiliem pamatiem, uzskata Ernst & Young eirozonas ekonomiku pētījuma Eurozone Economic Forecast (EEF) autori.
Eiro ieviešana atstās būtisku iespaidu uz ilgtermiņa investīciju ieplūdi, jo zudīs šaubas par valūtas stabilitāti, kā arī eiro iespaidā mazināsies gan uzņēmumu, gan privātā sektora aizņēmumu procentu likmes. Tāpat, gaidāms, ka Latvija kļūs vēl pievilcīgāka arī Austrumu kaimiņiem, kuri meklēs eksporta ceļus uz eirozonu. Nākamgad būtu jāaug arī iekšzemes investīciju līmenim, ņemot vērā eksporta pieprasījumu, teikts pētījumā.
Taču tajā pašā laikā strauji augot tautsaimniecībai, nākamgad Latvijā pieņemsies spēkā inflācija, kas varētu sasniegt 2,4% līmeni – eirozonas vidējā apmērā. Inflācijas spiediens paaugstināt algas būs viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijas ekonomikas produktivitātei un konkurētspējai, uzskata pētījuma autori. Jāņem vērā arī tuvojošās vēlēšanas, kuru priekšvakarā jārēķinās ar partiju cīņu par elektorātu, kas var radīt spiedienu palielināt valsts tēriņus vai mazināt nodokļu slogu. Šāda rīcība palielinātu inflācijas risku, norāda Ernst & Young speciālisti.
«Jaunākais eirozonas pētījums Latvijai paredz būtiskus ieguvumus no eiro ieviešanas, it sevišķi investīciju jomā. Tomēr mums jāraugās, lai valūtas maiņa gadu mijā nerada papildu mākslīgu spiedienu uz cenu līmeni, jo jāatceras, ka inflācija jebkurā gadījumā būs straujas tautsaimniecības izaugsmes blakus pārādība. To nevajadzētu veicināt vēl arī ar negodprātīgu tirgotāju rīcību cenu izteiksmes nomaiņā no latiem uz eiro,» uzskata Guntars Krols, Ernst & Young Baltic partneris.
Tāpat zināms risks Latvijas tautsaimniecībā saistāms ar lielo nerezidentu noguldījumu apjomu Latvijas bankās, it sevišķi pēc kapitāla ieplūdes palielināšanās Kipras nesenās krīzes iespaidā. Lai arī uzraugošās institūcijas stingri seko līdzi nerezidentu ieguldījumu izvietošanai Latvijā, šī kapitāla ātrā kustība var radīt noteiktu nestabilitāti finanšu sistēmā, kurā aptuveni puse noguldījumu ir ārvalstnieku izcelsmes, norāda pētījuma autori.
Jau rakstīts, ka ekonomists Jānis Ošlejs uzskata - ja Latvija būtu piedrukājusi naudu, mums būtu bijusi daudz mazāka krīze. «Tā ir taisnība, ka visvieglākais veids, kā izrisināt krīzi, ir piedrukāt naudu. Jājautā, kāpēc Latvija neizvēlējās naudas piedrukāšanas veidu, lai beigtu savu krīzi un nepieļautu, ka krīze aiziet tik dziļi, kā tā aizgāja,» norādījis ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.
Tikmēr Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti pauž, ka eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt. Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija.