Eirozonas perifērijas bankās par tīru mantu uzdotie aktīvi regulatora acīs tādi nav un raisa arī aizdomas par negodīgu konkurenci , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Eiropas Komisija vāc pierādījumus, vai ir nepieciešams sākt izmeklēšanu par nelikumīgu valsts atbalsta sniegšanu bankām Grieķijā, Portugālē, Spānijā un Itālijā, raksta Financial Times. Runa ir par atliktā nodokļa aktīviem (ANA) šo valstu komercbanku bilancēs, ko Eiropas Centrālā banka saskaņā ar Bāzeles III noteikumiem un Kapitāla prasību direktīvu (CRD4) neatzīst par gana kvalitatīvu kapitālu, ko drīkstētu uzrādīt par bankas pirmā līmeņa pašu kapitāla daļu, un prasība ir līdz 2019. gadam ANA no bilanču attiecīgās sadaļas izņemt. Izņēmuma kārtā vietējie finanšu tirgus regulatori dalībvalstīs savām bankām šo termiņu gan var pagarināt līdz 2023. gadam. EK aizdomu lokā nākušās valstis ir veikušas «kapitāla alķīmiju», kā to raksturo The Wall Street Journal, lai no savu banku apgrūtinājuma izvairītos. Arī EK tomēr šķiet atradusi radošu pieeju, kā izvairīgo eirozonas dienvidu perifēriju gluži mierā vis neatstāt.
Aizvien saistīti
Par konkurenci ES atbildīgās komisāres Margrētes Vestageres birojs «pašlaik sūta vēstules un prasa informāciju no tām dalībvalstīm, kas sniedz garantijas ANA», ES oficiālu pārstāvi citē WSJ. Regulators šādi noskaidro, vai par atliktā nodokļa kredītiem (ANK) pārstrukturētie ANA nav uzskatāmi par attiecīgo valstu savām bankām sniegtu palīdzību, kas attiecīgi būtu konkurences noteikumu pārkāpums. ANA ir uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras atgūstamas nākamajos pārskata gados. Eiropas banku gadījumā tie finanšu krīzes laikā ir savairojušies banku ciesto zaudējumu dēļ, kas attiecīgi paredzami var tikt atgūti no ienākuma nodokļa atlaidēm nākotnē. Tam gan ir nosacījums ‒ bankai ir jāstrādā ar peļņu, kas mūsdienās daudzām kredītinstitūcijām nebūt nav pašsaprotami, un attiecīgi šāda kaut kad nākotnē plānotā kapitāla iekļaušana pamatkapitāla aktīvos jau šodien ir visai nedroša.
Lai to novērstu, Spānija, Itālija, nedaudz vēlāk arī Portugāle ir veikusi izmaiņas likumdošanā, lai bankas savus ANA varētu pārvērst par ANK, kam ir cits statuss, un kredītiestādes par tiem naudu dabūtu jebkurā gadījumā – vai nu uz nodokļu rēķina no nākotnes peļņas, vai arī no valdības maksājumiem, ja tās turpinātu ciest zaudējumus. Šāds radošums ne ECB, ne EK neiet pie sirds, DB skaidro ES politikas domnīcas Bruegel finanšu ekonomikas pētniece Silvija Merlere, jo šis «risinājums» patur spēkā vienu no nesenās globālās finanšu krīzes apburtajiem lokiem – finanšu sektora saistību ar valdībām un otrādi, kas, vienam krītot, līdzi parauj arī otru.
Visu rakstu Banku kapitāls aizvien grīļīgs lasiet 8. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.