Finanses

Papildināta - Eirozonas lielākās bankas, sākot ar šodienu, uzraudzīs Eiropas Centrālā banka

Žanete Hāka,04.11.2014

Jaunākais izdevums

Otrdien stājas spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu.

Tas nozīmē, ka no šodienas 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem Eiropas Centrālā banka (ECB) un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.

FKTK priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver, ka krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai, saka K. Zakulis.

Latvijas gadījumā ECB ciešā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzraudzīs trīs pēc aktīviem lielākās bankas – AS Swedbank, AS SEB banka un AS ABLV Bank. Šo banku uzraudzībai ir izveidotas atsevišķas uzraugu komandas, kurās darbosies arī FKTK eksperti, apkopojot un iesniedzot uzraudzībai nepieciešamo informāciju, gatavojot lēmumu projektus, sniedzot atbalstu lēmumu piemērošanā.

Nodrošinot tiešo uzraudzību, ECB sekos līdzi, vai bankas stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu, vai bankas pašu kapitāls ir atbilstošs tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. Attiecībā uz pārējām bankām šie uzdevumi paliks FKTK kompetencē. Tāpat nacionālās uzraudzības iestādes turpinās līdzšinējā kārtībā uzraudzīt parējos tirgus dalībnieku segmentus - krājaizdevu sabiedrības, apdrošinātājus, finanšu instrumentu tirgus dalībniekus, pensiju fondus, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes u.c.

Tāpat FKTK sadarbosies ar ECB, sniedzot informāciju par būtiskiem uzraudzības lēmumiem arī par pārējām Latvijas bankām. FKTK kompetencē joprojām būs pārraudzīt kredītiestāžu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumus, finanšu instrumentu tirgus likumu ievērošanu un citus banku darbības aspektus.

Vienotais uzraudzības mehānisms ir daļa no Eiropas banku savienības plāna. Banku savienības mērķis izveidot vienotu banku uzraudzību Eiropas Savienībā tiek īstenots, lai stiprinātu finanšu stabilitāti un paplašinātu banku sektora pārraudzību. Tā sekmīgai ieviešanai ir trīs stūrakmeņi: 1) vienotais uzraudzības mehānisms; 2) vienots noregulējuma mehānisms problēmās nonākušām bankām, lai nākotnē pēc iespējas mazāk būtu jāpiesaista nodokļu maksātāju līdzekļi banku glābšanai; 3) harmonizēta noguldījumu garantiju sistēma.

«Eiropas līmeņa banku savienības veidošana, kas sastāvēs no trim pīlāriem, veicinās Eiropas finanšu sistēmas stabilitāti un sabiedrības uzticības vairošanu. Latvijas bankas atbalsta šīs vienotās sistēmas darbību – ECB uzraudzība ir papildu garants banku darbības kvalitātei, caurspīdībai un uzticamībai. Oktobra beigās paziņotie vispārējā aktīvu kvalitātes un stresa testa rezultāti apliecināja, ka trim mūsu lielākajām bankām, kas nonāk tiešā ECB pārraudzībā, ir laba aktīvu kvalitāte un pietiekams kapitāla līmenis, » stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

ECB centralizētajā uzraudzībā nonāks 120 bankas no kopumā aptuveni 6000 banku ES dalībvalstīs. Uzraudzība tiks veikta ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem. Latvijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija turpinās visu pārējo banku uzraudzību, kā arī atsevišķas trīs lielo banku uzraudzības funkcijas. Turklāt arī virknē lēmumu par mazākajām bankām, kas nenonāk ECB uzraudzībā, nacionālie uzraugi sadarbosies ar ECB.

Vienotais noregulējuma mehānisms, kura mērķis ir piedāvāt Eiropas līmeņa krīžu risināšanas un finansēšanas sistēmu, sāks darboties jau no 2015. gada 1. janvāra, bet pilnībā – no 2016. gada 1. janvāra, kad sāks funkcionēt Vienotais noregulējuma fonds, ko veidos banku iemaksas. Noregulējuma mehānisms paredz, ka gadījumā, ja kāda ES valstu banka nonāks finanšu grūtībās, tā saņems atbalstu no Vienotā noregulējuma fonda, nevis no nodokļu maksātāju naudas.

Savukārt no 2015. gada 1. jūlija sāks darboties trešais Banku savienības pīlārs – Harmonizēta noguldījumu garantiju sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt noguldījumu izmaksu līdz 100 tūkstošiem eiro bankas problēmu gadījumā. Latvijas Noguldījumu garantiju fonds jau pašlaik pamatā atbilst paredzētajiem harmonizētās sistēmas nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zakulis: Skeptiķi teica, ka vajadzēs mūžību, lai ieviestu eirozonas banku vienoto uzraudzību

Žanete Hāka,04.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 4. novembrī, aprit viens gads, kopš sācis darboties Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotais vienotais uzraudzības mehānisms (VUM), kura ietvaros ECB uzrauga eiro zonas, tostarp Latvijas, sistēmiski nozīmīgākās bankas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Latvijā ECB kopā ar FKTK uzrauga AS Swedbank, AS SEB banka un AS ABLV Bank.

Atzīmējot VUM gadadienu, šodien ECB rīko forumu par banku uzraudzības aktualitātēm Eiropā. Tajā piedalās arī FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

«Skeptiķi teica, ka vajadzēs mūžību, lai ieviestu eirozonas banku vienoto uzraudzību. Šodien, kad jau svinam tās darbības pirmo gada dienu, šķiet, ka ir pagājis tikai mēnesis. ECB ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzraugiem pasaulē, kas strādā ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, tostarp FKTK, jo mūsu pieredze un kompetence ir liels atspaids ECB komandai,» norāda K. Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mazina iespēju, ka grūtībās nonākušu eirozonas banku būs jāglābj par nodokļu maksātāju naudu

Žanete Hāka,04.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) 1. janvārī darbību sācis vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) un Vienotā noregulējuma valde, kas pieņems lēmumus par to, kā rīkoties, ja grūtības radīsies kādai no eirozonas kredītiestādēm, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienotā noregulējuma mehānisma mērķis ir nodrošināt grūtībās nonākušu eirozonas banku noregulējumu ar minimālām izmaksām un samazināt noregulējuma iespējamo ietekmi uz kopējo tautsaimniecības ekonomiku.

FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: «Vienotais noregulējuma mehānisms ir otrs svarīgākais solis Eiropas Banku savienības izveidē. Tagad ar vienotā noregulējuma ieviešanu eirozonā ir izveidota vēl viena jauna sistēma saskaņotai rīcībai – ja kādai svarīgai eirozonas bankai ir radušās problēmas, kā tas risināt kopīgiem spēkiem. Latvijas uzraugi jau vairāk nekā gadu aktīvi līdzdarbojas eirozonas vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros, un ar katru nākamo soli Eiropas banku savienība kļūst stiprāka, veicinot šī reģiona banku drošību, noturību un kopējo stabilitāti Eiropā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis pieņēmis lēmumu darbu FKTK vairs neturpināt un ir iesniedzis atlūgumu, informē FKTK.

Lēmums par amata atstāšanu ir izsvērts, un pēdējās dienās izskanējušās runas medijos par FKTK vadītāja nomaiņu nav negaidītas: «Šo četru gadu laikā kopš esmu amatā kopā ar kolēģiem intensīvi strādājām, lai sasniegtu pašu izvirzītos un formulētos mērķus. Tas ietver arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas sakārtošanu un pilnveidošanu, piemēram, kvantitatīvi un kvalitatīvi padziļinot regulārās pārbaudes bankās, gan paaugstinot soda naudas apmērus. Jāsaprot, ka pēdējā laikā bankām piemērotie sodi nav kādi kampaņveida pasākumi, bet gan rūpīgs banku uzrauga darbs vairāku gadu garumā. Būsim reālisti – šādu iestāžu vadības maiņa Latvijā nav jauna prakse, un tam biju gatavs. Tā kā FKTK priekšsēdētāja amats ir uzticības amats, tāpēc uzskatu, ka mana atkāpšanās mazinās šo aizdomu, baumu un šaubu ēnu pār FKTK. Turklāt šis amats man nekad nav bijis pašmērķis,» norāda FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Tuvojas brīdis, kad trīs lielākās Latvijas bankas sāks uzraudzīt ECB

Žanete Hāka,04.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc diviem mēnešiem - 4. novembrī stāsies spēkā Eiropas banku vienotais uzraudzības mehānisms (VUM), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.

Tādējādi lielāko eirozonas banku uzraudzības grožus pārņems Eiropas Centrālā banka (ECB), kas sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem rūpēsies par Eiropas banku sistēmas drošību un stabilitāti.

ECB uzraudzībā būs 128 bankas, kas veido aptuveni 85% no kopējiem aktīviem.

Latvijā ECB ciešā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzraudzīs trīs pēc aktīviem lielākās bankas – AS Swedbank, AS SEB banka un AS ABLV Bank - to aktīvu apjoms veido 44% no kopējā banku sektora aktīviem.

Swedbank vadītājs Māris Mančinskis skaidro, ka jaunais mehānisms nozīmē gan iespējas, gan izaicinājumus – tas prasīs bankai jaunus resursus un būs jāmācās kā strādāt ar vairākiem jauniem regulatoriem. Tāpat uzraudzība pievienos jaunu caurspīdību un banku sektors savu darbību varēs salīdzināt ar citu valstu banku darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā krīze, ko var piedzīvot Eiropa un pasaule, iespējams, būs saistīta ar nekustamo īpašumu tirgu un hipotekāro kreditēšanu, intervijā aģentūrai LETA pieļāva Eiropas Centrālās bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī.

«Izaugsme nekustamo īpašumu tirgū, komercīpašumu tirgū ir ļoti būtiska gan cenu, gan darījumu apjoma ziņā. Manā skatījumā risku rada mainīgo procentu likmju izmantošana, jo nav garantijas, ka, likmēm pieaugot, palielināsies arī uzņēmumu ieņēmumi vai iedzīvotāju algas, taču maksājumi par kredītiem pieaugs. Mēs ļoti uzmanīgi sekosim norisēm nekustamo īpašumu tirgū. Tas attiecas ne tikai uz Latviju vai Baltiju, bet arī uz citām valstīm,» sacīja Nuī.

Tādēļ viņa uzsvēra, ka krīzei ir jābūt gataviem un bankām ir jābūt drošām un stabilām, nodrošinot pietiekamu labas kvalitātes kapitālu. Pēc Nuī teiktā pašlaik eirozonas banku vidējais pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir virs 14%, kas būtiski pārsniedz pirmskrīzes līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viena no finanšu krīzes mācībām - atbilstošas banku darbības atjaunošanas un noregulējuma plānošanas nepieciešamība

Žanete Hāka,24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 24. oktobrī, divu dienu darba vizītē Latvijā ierodas Vienotā noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane (Joanne Kellermann).

Vizītes laikā plānots pārrunāt galvenās Vienotā noregulējuma mehānisma prioritātes un Latvijas banku sektora aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāju Nadeždu Karpovu un ekspertiem. 25. oktobrī Joanne Kellermane tiksies arī ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, informē FKTK.

«Viena no finanšu krīzes mācībām ir atbilstošas banku darbības atjaunošanas un noregulējuma plānošanas nepieciešamība. Vienotā noregulējuma valde ir gandarīta par ciešo un labo sadarbību ar nacionālajām noregulējuma iestādēm, tai skaitā FKTK. Ar kopīgu darbu mēs nodrošinām efektīvu banku glābšanu, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz reālo ekonomiku, dalībvalstu finansēm, kā arī eirozonu kopumā,» teica Vienotās noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK sākusi vērtēt bankas Citadele jauno investoru un dokumentus

Žanete Hāka,07.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada nogalē valdības apstiprinātā bankas Citadele investora Ripplewood Advisors LLC meitas kompānija RA Citadele Holdings LLC iesniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) iesniegumu un dokumentus būtiskas līdzdalības atļaujas saņemšanai, informē FKTK.

Saskaņā ar 2014. gada 5. novembrī parakstīto bankas Citadele akciju pirkuma līgumu, RA Citadele Holdings LLC un 12 starptautisku investoru grupa vēlas iegūt visu valsts īpašumā esošo bankas daļu jeb 75% akciju mīnus 1 akcija.

Nodrošinot rūpīgu investora izvērtēšanas procesu, FKTK balstās uz pieciem galvenajiem likumā noteiktajiem kritērijiem - brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, ieguldīšanai paredzēto līdzekļu izcelsmes legalitāti, investora reputāciju un biznesa plānu, kurā ir atklāts redzējums un stratēģija bankas turpmākajai darbībai.

2014. gada 4. novembrī stājās spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas paredz, ka visi būtiski lēmumi Eiropas banku uzraudzības nodrošināšanai tiek pieņemti valsts kompetentajām iestādēm sadarbojoties ar Eiropas Centrālo banku (ECB). Tāpēc turpmāko nedēļu laikā norisināsies darbs pie minēto dokumentu izvērtēšanas, paralēli strādājot gan FKTK, gan ECB ekspertiem. Pēc izvērtēšanas procesa FKTK sagatavos savu atzinumu un iesniegs ECB priekšlikumu turpmākai rīcībai, balstoties uz kuru ECB būs iespēja pieņemt gala lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu. Šo lēmumu plānots pieņemt līdz š.g. 26. martam un informācija par to būs pieejama publiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodokļu brīvdienas uzņēmējiem varētu piešķirt līdz trim gadiem

Zane Atlāce - Bistere,16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem, plānots uzņēmējiem paredzēt nodokļu brīvdienas līdz trim gadiem, tā pēc vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai paziņoja tās vadītājs finanšu ministrs Jānis Reirs.

Likums patlaban paredz nodokļu brīvdienas līdz vienam gadam, bet taču plānots izstrādāt grozījumus, kas ļaus to darīt līdz trim gadiem.

"Šobrīd ietekme uz ekonomiku kopumā un atsevišķām nozarēm ir mainīgs lielums, jo situācija gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē kopumā strauji attīstās. Arvien vairāk valstu nosaka jaunus ierobežojumus, aizliedzot organizēt publiskus pasākumus, slēdzot izglītības iestādes un ierobežojot robežu šķērsošanu. Ierobežojumu dēļ arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar kavētām piegādēm, atceltiem pasūtījumiem vai rezervācijām, kā rezultātā atsevišķu nozaru uzņēmumu apgrozījums strauji krītas. Lai pārvarētu šīs īslaicīgās grūtības, valdība uzņēmējiem un darba ņēmējiem piedāvās vairākus atbalsta risinājumus," norāda J.Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eirozonas bankām par uzraudzību ECB būs jāmaksā 326 miljoni eiro

Žanete Hāka,29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) no eirozonas bankām par uzraudzību divu gadu laikā iekasēs 326 miljonus eiro, liecina bankas paziņojums.

Šajā summā iekļauti 30 miljoni eiro par uzraudzību pērnā gada pēdējos divos mēnešos, kad ECB sāka sektoru uzraudzīt, bet 296 miljoni eiro bankām jāmaksā par šā gada uzraudzību.

Vienotais Uzraudzības mehānisms darbu sāka pērnā gada novembrī un tā tiešā uzraudzībā ir 123 banku grupas eirozonā. Šīm bankām ir jāmaksā 289,7 miljoni eiro jeb 89% no kopējās summas.

Pārējos 11% jeb 36,3 miljoni eiro jāmaksā aptuveni 3500 mazāk nozīmīgu banku, kuras netieši uzrauga ECB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome piektdien pieņēmusi lēmumu noteikt AS Trasta komercbanka darbības ierobežojumus, aizliedzot veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tai skaitā ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā klientiem par summu, kas pārsniedz 100 tūkstoši eiro vienam noguldītājam, informē FKTK.

Bankai ir pienākums nodrošināt, ka klienti šo ierobežojumu laikā var brīvi rīkoties (pārskaitīt vai izņemt skaidrā naudā) ar summu līdz FKTK noteiktajam ierobežojumu apmēram – 100 tūkstoši eiro. 93% bankas klientu naudas līdzekļi bankā nepārsniedz šo limitu, un FKTK noteiktie ierobežojumi tos neietekmēs. Ierobežojumi neattieksies uz naudas līdzekļiem, kas klientu kontos tiks ieskaitīti pēc FKTK lēmuma pieņemšanas dienas.

AS Trasta komercbankai turpina darbu ikdienas režīmā, sniedz pakalpojumus un pilda saistības pret klientiem,ievērojot FKTK noteiktos ierobežojumus.

Lēmumu par ierobežojumiem FKTK pieņēmusi, jo uzraudzības procesā netika panākts atbilstošs progress vairāku svarīgu bankas darbības jomu sakārtošanā (kapitāla palielināšana, bankas darbības attīstības stratēģijas un iekšējās kontroles sistēmas pilnveide). Tāpat tika ņemts vērā fakts, ka bankas lielākajiem akcionāriem ar būtisku līdzdalību – Igoram Buimisteram un Ivanam Fursinam FKTK jau ir izteikusi brīdinājumu par nespēju veikt Kredītiestāžu likumā akcionāriem ar būtisku līdzdalību noteikto pienākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru