2014.gada 1. janvārī Latvija pievienosies tā dēvētajai eirozonai, kas nozīmē atteikšanos no nacionālās valūtas Lata un pievienošanos tai pašai valūtas grupai - eiro - kā pārējās septiņpadsmit Eiropas Savienības valstīs, kuras jau izmanto eiro.
Pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā, politiķu runās, diskusijās, medijos šis jautājums tiek aktualizēts un apspriests atkal un atkal. Man - Latvijā dzīvojošam, strādājošam un investējušam uzņēmējam no Lielbritānijas - ir nācies iesaistīties vairākās diskusijās, kurās “eiro jautājums” tiek apspriests no investīciju, politiskā, ekonomiskā, nacionālās pašapziņas, un virkni citu aspektu.
Ap šo jautājumu tiek radīts liels troksnis un jāatzīst, ka vērotājam no malas, rodas iespaids, ka to dara cilvēki, kuru rūpe nav vis valsts intereses, bet gan tieksme un vēlme iegūt publicitāti un būt “nozīmīgiem” šajā procesā.
Vienkāršots skats uz šo jautājumu - katrs Latvijas iedzīvotājs, 2004. gadā balsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā daļu no nosacījumiem pieņēma arī par iestāšanos Eirozonā. Latvija teica “jā” un kopš tā laika ir izmantojusi virkni priekšrocību, ko sniedz ES, to vidū finansiālu un cita veida atbalstu, kas tika nodrošināts 2008. gada krīzes laikā. Es neapgalvoju, ka šīs atbalsta sistēmas nevajag uzlabot un Latvijai nevajag saņemt vairāk no ES atbalsta mehānismiem - protams, vajag - bet izvairīšanās no eiro ieviešanas nav īstais veids kā to panākt. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa to eiro oponentu, kas ceļ vislielāko “troksni”, to lieliski apzinās.
Salīdzinot ar biznesu - ja es noslēdzu līgumu ar savu sadarbības partneri uz ilgstošu laiku, gadiem ilgi sadarbojos, gūstu peļņu, attīstu savu uzņēmumu, risinu aktuālos jautājumus un tad pēkšņi - pēc 10 gadiem sāku iebilst pret līguma punktu par atsevišķu pakalpojumu sniegšanu. Jo neesmu tos kārtīgi izlasījis, vai pamanījis, vai iepriekš izmantojis, bet tagad gribu, bet ar citiem noteikumiem. Biznesa vidē es atstātu vismaz neuzticam, vai pat smieklīgu, pārstrādājušos vai nenosvērtu iespaidu.
Eiro ieviešana nedrīkst pārvērsties par politikas dienas kārtības jautājums, tam ir tikai un vienīgi ekonomisks raksturs. Būsim atklāti - diskusija par vai pret eiro ir novēlota un nekorekta.
Sakot “jā” Eiropas Savienībai, Latvijas iedzīvotāji akceptēja visu līgumu, arī punktu par pievienošanos eirozonai tiklīdz tiks izpildīti visi Māstrijas kritēriji. Eiropas Savienībā no 27 valstīm tikai Lielbritānijai un Dānijai ir garantēta iespēja nepievienoties eirozonai. “Ārpusē” ir palikusi arī Zviedrija, kura izmanto procesa nepilnību un nepievienojas ERM II (European Exchange Rate Mechanism), kur tai būtu jābūt dalībniecei divus gadus pirms eiro ieviešanas. Pārējām septiņām ES valstīm, kuras vēl nav eirozonā, nākotnē ir jāpievienojas eiro.
Bet, neskatoties uz šiem birokrātiskajiem un līgumiskajiem līkločiem, Latvijas iedzīvotājiem pašiem sev ir jāatzīst, ka Latvija pēc būtības ir bijusi eiro zonā jau kopš brīža, kad lats tika piesaistīt eiro.
Oficiāla eiro ieviešana nozīmēs virkni priekšrocību Latvijas uzņēmējdarbības videi - zemākas izmaksas valūtu konvertēšanas procesā. Tirdzniecībai eirozonā vispār nebūs šo valūtas pirkšanas - pārdošanas ierobežojumu un izmaksu. Latvijas uzņēmumi, kuri darbojas ES tirgū, viennozīmīgi būs ieguvēji.
Lielākā daļa uzņēmumu, it īpaši tie, kuri eksportē savus pakalpojumus un produktus, jau šobrīd izmanto eiro starptautiskos darījumos un kā savu darbības pamatvalūtu, jo nevar atļauties būt atkarīgi no maiņas kursiem un izmaksām, kas ar to saistītas.
Vēl viens ieguvumus - ārvalstu investori varēs ērti un uzskatāmi investēt Latvijas tirgū eiro. Tīri psiholoģiski ir būtiski redzēt investīcijas uzskaitītas eiro nevis latos, kas tāpat ir piesaistīti eiro.
Pat ja ignorējam priekšrocības, ko eiro ieviešana nozīmēs vietējiem uzņēmējiem, eksportētājiem un investoriem Latvijā, arī vidusmēra Latvijas iedzīvotājs, kurš turpmāk ikdienā izmantos eiro, būs ieguvējs tīri praktiski. Pirmkārt, visi kredītmaksājumi, kuri lielākoties ir ņemti eiro un tiek maksāti, mainot latus uz eiro, nu būs vienā valūtā. Latvijas valdības aprēķini liecina, ka eiro ieviešana neatstās būtisku ietekmi uz inflāciju, vien 0,3%.
Tīri praktiski - apmainot ietaupījumus latos pret eiro par noteiktu kursu vienu reizi, turpmāk aktīvi ceļotāji uz citām eirozonas valstīm, vairs nebūs spiesti mainīt valūtu pirms un neiztērētos atlikumus pēc ceļojuma, bieži vien par ne visai pievilcīgiem maiņas kursiem.
Latvija un Lielbritānijai šobrīd ir izveidojušās ļoti labas attiecības visās sadarbības jomās un fakts, ka Latvija turpmāk vairs neizmantos latu (kas tāpat ir piesaistīts eiro), bet eiro kā savu valūtu darījumos ar Lielbritāniju un tās mārciņu, gluži vienkārši neietekmēs pilnīgi nekā. Esmu pārliecināts, ka tā pat eiro ieviešana ietekmēs Latvijas attiecības ar citām ES valstīm - atvieglos tās, vai neietekmēs.
