Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Latvijai «de iure» eirozonai vajadzētu pievienoties nākamā gada vasarā, sacīja Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone, norādot, ka nākamā gada aprīlī tiks izvērtēts, kā Latvijai veicies ar Māstrihtas kritēriju izpildi.

Pēc viņas sacītā, katram kritērijam ir atbilstoša metodika - inflācija tiks mērīta no šā gada aprīļa līdz nākamā gada martam, tāpat tiks vērtēta gada vidējā procentu likme. Savukārt budžeta deficītu un valdības parādu vērtēs pēc faktiskajiem 2012.gada rādītājiem un vidēja termiņa prognozēm.

2013.gada aprīlī Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) izvērtēs Latvijas tautsaimniecības konverģenci. Līdz maijam konverģences ziņojums tiks analizēts, bet jūnijā pozitīva novērtējuma gadījumā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) aicinās Latviju pievienoties eirozonai. Pēc ECOFIN aicinājuma Eiropas Padome (EP) jūnijā pieņems politisku lēmumu aicināt Latviju pievienoties vienotai valūtai. Savukārt jūlijā ECOFIN pieņems gala lēmumu par Latvijas uzaicinājumu pievienoties eirozonai un noteiks arī valūtas kursu - lata pret eiro. Pēc EP jūnija lēmuma tiks atjaunota regula, kurā tiks fiksēts valūtas kurss, kas nozīmēs, ka Latvijai «de iure» ir ļauts pievienoties eirozonai.

Parādu krīzes nogurdinātā Eiropas Savienība (ES) 2014. gadā varētu nebūt gatava paplašināt savu eirozonas robežu austrumu virzienā, norādīja Lietuvas prezidenta Daļa Grībauskaite.

Ja Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu, «protams, ka mēs tai pievienosimies», D. Grībauskaite norādīja intervijā Bloomberg News Čikāgā.

«Eirozonas paplašināšana nav atkarīga tikai no Lietuvas, bet gan visas Eiropas. Jautājums ir - vai Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu 2014. gadā, jo mēs vēl joprojām redzam sarežģījumus Eiropas dienvidos, tāpat arī iepējamas jaunas vēlēšanas Grieķijā,» Bloomberg pauda Lietuvas prezidente.

Bloomberg atgādina, ka Latvija un Lietuva ir nākamās valstis, kuru pievienošanās paredzēta eirozonai. Savukārt Čehijas, Polijas un Ungārijas valdības ir atlikušas savu pievienošanās termiņu, ņemot vērā reģiona parādu krīzi, raksta medijs. Tāpat Eiropu nepamet bažas par to, vai Grieķija paliks vai izstāsies no 17 valstu lielās vienotās valūtas saimes.

«Vienīgais veids, kā Igaunija varētu tikt vaļā no baumām par devalvāciju, ir pievienošanās eirozonai, cik ātri vien tas ir iespējams,» žurnālistiem sacījis Igaunijas premjers Andrus Ansips, noslēdzot vizīti Zviedrijā, ziņo ft.com.

A. Ansips sacījis, ka Igaunijai ir jāsasniedz Māstrihtas kritēriji šā gada laikā un tā varētu eirozonai pievienoties pat 2010.gada vidū, ja turpināsies deflācija. Taču 2011.gada janvāris joprojām ir noteiktais datums eiro ieviešanai.

Igaunijas premjers sacījis, ka, viņaprāt, Latvija nedevalvēs latu, bet, ja tomēr tā notiks, Igaunijas valūtu tas neietekmēs. Viņš akcentējis, ka tikai 9% no Igaunijas eksporta ir uz Latviju, līdz ar to Igaunijas kompānijas situācija Latvijā pārāk neietekmēs.

«Kā gan šī mazā Latvija varētu nodarīt pāri Igaunijas ekonomikai, ja pat lielā Zviedrija to nespēja?,» viņš paziņojis.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) paudis pārliecību, ka Latvijai un Lietuvai ir jāiestājas eirozonā pēc iespējas ātrāk, piebilstot, ka pievienošanās palielinātu Baltijas valstu ietekmi tā dēvētajā «Eiropas kodolā», citējot ERR, raksta BBN.

Igaunijas pievienošanās eirozonai 2011. gadā bija pareizs solis, iepriekš T. H. Ilvess pauda medijam Veidas. Pievienošanās vienotās valūtas blokam palīdzēja Igaunijai atgūt ārvalstu investoru uzticību un novērst ārējo spiedienu devalvēt tās nacionālo valūtu, uzskata T. H. Ilvess.

Viņš uzskata, ka dažas valstis vēlas veidot divu līmeņu attīstības Eiropu. «Mums jābūt godīgiem un jāatzīst, ka dažas Eiropas Savienības valstis vēlas būvēt divu līmeņu Eiropu, izmantojot eirozonu,» norādījis Igaunijas prezidents, skaidrojot, ka tādēļ Igaunija vēlas redzēt Latviju un Lietuvu pievienojamies eirozonai tik ātri, cik vien iespējams.

Viena no lielākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām Fitch Ratings pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Mūsu valsts novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB uz BBB+ ar stabilu reitinga prognozi nākotnē (Outlook Stable).

«Kredītreitinga paaugstināšana ir secīgs notikums Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē apstiprinātajam galīgajam lēmumam par Latvijas pievienošanos eirozonai. To apstiprina arī iepriekšējās prognozes par to, ka, tiklīdz Latvija saņems akceptu eiro ieviešanai, kredītreitings tiks paaugstināts. Šis valstij ir ļoti nozīmīgs novērtējums, kas saistāms ar tautsaimniecības attīstību un valsts reputāciju ārvalstu investoru acīs. Kredītreitinga paaugstināšana ir arī starptautisks pierādījums, ka joprojām varam sevi parādīt kā uz attīstību un konkurētspēju orientētu valsti,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Neviena no Austrumeiropas valstīm, kas pretendē uz pievienošanos eirozonai, šī gada jūnijā nav panākusi inflācijas līmeni, kas atbilstu Māstrihtas kritērijiem. Tā liecina Eurostat dati par Eiropas Savienības (ES) valstu inflāciju jūnijā.

Vairākas Austrumeiropas valstis patlaban vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, jo globālās finanšu krīzes izraisītais ārvalstu kapitāla aizplūdums izraisījis pastiprinātu spiedienu uz šo valstu valūtām.

ES noteikumi paredz, ka eirozonas pretendentu vidējam inflācijas līmenim pēdējos 12 mēnešos jābūt ne augstākam kā 1.5 procenta punktus virs trīs ES valstu ar zemāko inflāciju vidējā rādītāja.

Tuvākie rādītāji nepieciešamajiem bijuši Polijā (4.0%), Ungārijā (4.2%) un Čehijas Republikā (3.3%), taču arī tie ir nepietiekami. Citām ES valstīm Austrumeiropā līdz šo kritēriju panākšanai ir vēl tālāks ceļš ejams. Piemēram, Latvijas vidējais inflācijas rādītājs pēdējos 12 mēnešos šogad jūnijā bija 10%.

Lai kā arī Latvija un pārējās Baltijas valstis necenstos pievienoties eirozonai, lai kā arī tās necenstos samazināt budžeta izdevumus, to ekonomikas rādītāji neatbilst Māstrihta kritērijiem un tuvāko gadu laikā arī tiem neatbildīs, raksta The Economist.

The Economist norāda uz Baltijas valstu divām lielākajām problēmām, kas ir nespēja piesaistīt ārvalstu kapitālu, kā arī krītošā konkurētspēja. Šīs problēmas, pēc The Economist domām, varētu tikt atrisinātas ar valūtas devalvāciju, taču šāds scenārijs, kā zināms, jau ir atmests. Tam par iemeslu daļēji varētu būt vairāku gadu ilgā Baltijas valstu valūtu piesaiste eiro. Plaši izplatītā uzticība šai piesaistei ir radījusi situāciju, kurā aizņēmēji izvēlējušies kredītus ņemt eiro valūtā. Rezultātā valūtas devalvācija līdz maksātnespējai varētu novest daudzus uzņēmumus un mājsaimniecības.

Latvijai jāstājas eirozonā, bet īpašs notikums būs Polijas pievienošanās eirozonai. Tā uzskata prominentās un neatkarīgās Briselē bāzētās ekonomikas domnīcas Bruegel jaunais vadītājs Guntrams Volfs, kurš kopā ar Bruegel ekonomikas pētnieku Soltu Darvas intervijā DB sniedz savu ieskatu par ieilgušo krīzi eirozonā un to, vai Latvijai vajadzētu pievienoties monetārajai savienībai.

«Paskatieties uz šo jautājumu tā – ja jūs nepievienojaties eirozonai, tad jums ir jāuztraucas gan par eiro, gan latu, savukārt ar eiro jums būtu jāuztraucas tikai par eiro. Tādai mazai, atvērtai ekonomikai kā Latvija, kas jau šobrīd latu ir piesaistījusi eiro, ir maz negatīvo faktoru. Kopumā risku analīze skaidri rāda, ka Latvijas ekonomika būtu ieguvēja no pievienošanās monetārajai savienībai. Šobrīd vienkārši nav loģiski nespert šo soli. Pievienojoties eirozonai, jūs iegūstat piekļuvi lētākiem kredītiem, Eiropas Centrālās bankas (ECB) nodrošinātai banku likviditātei, jūs piedalīsieties lēmumu pieņemšanā eirozonā. Jūs veicat arī stratēģisku lēmumu par pievienošanos Eiropas centram, tādēļ es neredzu iemeslus, kādēļ atsacīties no tā,» sarunā ar DB sacīja G. Volfs.

Polija eirozonai, iespējams, nespēs pievienoties vēl 10 gadus, jo nav nepieciešamā politiskā vairākuma, lai valsts konstitūcijā veiktu izmaiņas, intervijā Gazeta Wyborcza paziņojis Polijas premjers Donalds Tusks.

Polijas konstitūcija paredz, ka valsts nacionālo valūtu var emitēt vien valsts centrālā banka. Pievienošanās eirozonai nozīmētu, ka šādas funkcijas jānodod Eiroaps Centrālajai Bankai (ECB). Lai mainītu Polijas konstitūciju, tam būtu nepieciešamas divas trešdaļas valsts parlamenta atbalsta.

«Mēs eirozonai nepievienosimies pirms mēs nebūsim mainījuši konstitūciju. Šobrīd tam nav vairākuma atbalsta un, balstoties uz manu intuīciju, tam tuvāko gadu laikā atbalsts neradīsies. Ja jūs gribat, lai es zaudēju vēlēšanās, tad, jā, pārlieciniet mani darīt to, no kā cilvēki baidās. Paturiet arī prātā, ka eirozonā notiek dziļš renovācijas process,» norāda D. Tusks.

Budžeta konsolidācija būs nepieciešama ne tikai šogad, bet arī 2011. un 2012.gadā. Tas esot obligāts priekšnosacījums, lai pārdzīvotu recesiju un atgrieztu Latvijas ekonomikai ilgtspējīgu izaugsmi, intervijā Latvijas Radio teica ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Pūliņi ir tā vērti, jo ar tiem izdosies uzlabot ekonomisko situāciju, sakārtot makroekonomisko nelīdzsvarotību un tāpat ar šiem pūliņiem varēs radīt vidi investīcijām, nodarbinātībai un galu galā izaugsmei. Tādējādi šie pasākumi ir jāturpina. Es ceru, ka Latvijas amatpersonas gan valdība, gan parlaments pirms un pēc vēlēšanām pieturēsies pie šiem mērķiem,» norādīja H.Almunja.

Savukārt tas, ka Igaunija ātrāk plāno pievienoties eirozonai sūtīs pozitīvu signālu un vadlīnijas abām pārējām Baltijas valstīm, kas arī gribētu pievienoties eirozonai pēc iespējas drīzāk. Igaunijas iespējamā pievienošanās eirozonai jau nākamgad varētu apliecināt, ka eirozonas durvis vienmēr ir atvērtas tiem, kas izpilda nepieciešamos nosacījumus un grib iegūt tās labumus. Almunja cer, kas šis pozitīvais signāls liks Latvijai un Lietuvai nodrošināt atbilstošus valstu vadītājus, kas pieliks pūles, lai šos mērķus sasniegtu.

«Tā vienkārši sakot - ja tagad būtu 2012. vai 2014. gads, šī diskusija par konverģences ziņojuma prasīšanu un visu ar to saistīto mums izpaliktu,» intervijā laikrakstam Diena, skaidrojot, ko nozīmē konverģences ziņojuma prasīšana, skaidrojusi Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.

«Jo reizi divos gados visā Eiropas Savienībā (ES) notiek regulārais izvērtēšanas process attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas nav eirozonā. Respektīvi, šis regulārais izvērtējums rāda, vai ir iestājusies konverģence, vai valsts ir gatava pievienoties arī eirozonai,» stāstījusi ministrijas pārstāve.

«Latvijas gadījumā šī ziņojuma «pieprasīšana» ir tāpēc, ka mēs esam «iekrituši» t. s. tukšajā gadā. Tas ir - mēs redzam, ka esam izpildījuši konverģences kritērijus, ka mums ir pamats pievienoties eirozonai, vienkārši šogad nav šī regulārā ziņojuma. Tādēļ mēs izmantojam mūsu tiesības «pieprasīt» ārkārtas ziņojumu. Tātad ziņojums būs tieši par Latviju, nevis citām ES dalībvalstīm ārpus eirozonas. Ziņojumu veido atsevišķi Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB), tāpēc korektāk būtu runāt par diviem neatkarīgiem, savstarpēji nesaskaņotiem ziņojumiem. Attiecīgi Latvija ir vērsusies šajās institūcijās ar lūgumu sagatavot šo ārkārtas ziņojumu,» stāstījusi S. Bajāre.

Igaunijies nāksies apcirpt budžeta izdevumus par 500 miljoniem kronu, lai varētu cerēt 2011. gadā pievienoties eirozonai, atzinusi Igaunijas valdība.

Igaunijas likumdevējiem var nākties balsot par to, lai jau otrreiz samazinātu valsts izdevumus četru mēnešu laikā, bet vēl joprojām jādara vairāk, lai varētu plānotajā laikā pievienoties eirozonai, paziņojusi Igaunijas Finanšu ministrija.

Ceturtdien Igaunijas valdība vienojās samazināt izdevumus, lai 2009. gadā budžeta deficīts nepārsniegtu 3.2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču tas nedrīkst būt virs 3 % , ja Igaunija vēlas ieviest eiro, norādījusi FM.

Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, izdevumi jāsamazina par apaļiem 500 miljoniem kronu (ap 45 miljoniem ASV dolāru), lai sasniegtu 3 % budžeta deficītu un izpildītu Māstrihtas kritērijus.

Igaunija cer pievienoties eirozonai jau 2011. gadā.

Analizējot Latvijas ekonomikas nedienas, The Economist norāda, ka Latvijai atliek vien turpināt cīņu, saglabājot piesaisti eiro. Labākais risinājums būtu pievienoties eirozonai jau tūlīt, kas atceltu maksu, ko Latvija maksā par valūtas risku.

Kaut gan Latvijas tautsaimniecība aizņem vien nieka 0.1% no Eiropas Savienības (ES) ekonomikas, Baltijas valsts valūtas problēmu sekas atsauktos arī uz citām valstīm Austrumeiropā, un tam būtu jābūt trauksmes zvanam Eiropas politikas veidotājiem atvieglot nosacījumus eiro ieviešanai, raksta The Economist.

Kredītu tirgus sabrukums Latviju ir skāris smagāk nekā jebkuru citu valsti. Vairāku gadu ilgā straujā izaugsme, ko veicināja lēti ārvalstu aizdevumi un valūta, kas piesaistīta eiro, pārvērtusies iespaidīgā lejupslīdē. Pēdējā gada laikā Latvijas ekonomika ir sarukusi par aptuveni piektdaļu un bezdarba līmenis valstī «uzkāpis» līdz rekordlieliem augstumiem. Arī mājokļu cenas kopš uzplaukuma virsotnes sasniegšanas ir samazinājušas pat vairāk nekā uz pusi.

Igaunijai ir mazākais valsts parāds Eiropas Savienībā, tādēļ tieši mūsu kaimiņi varētu kļut par paraugu, ar kuru salīdzinās pārējās kandidātvalstis, kā arī eirozonā jau esošās dalībvalstis.

«Igaunija varētu kļūt par paraugu fiskālajai disciplīnai, ko Eiropas Savienība vēlās ieviest pašreizējās eirozonas dalībvalstīs,» intervijā Bloomberg, norādīja Barclays Capital vecākais ekonomists Kristians Kellers (Christian Keller).

Grieķijas fiskālais sabrukums izraisīja lielākos draudus, par vienotas Eiropas valūtas pastāvēšanu, kopš tās dibināšanas - 11 gadus atpakaļ. Lai tas nenotiktu, Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds kopumā atvēlēja 750 miljardus eiro Grieķijas krīzes iegrožošanai un eirozonas ekonomikas stabilizēšanai.

Eiro ieviešanas likumprojekta akceptēšana ļauj uzsākt pievienošanos eirozonai, taču lēmumu par to, kad un kā Latvija pievienosies Eirozonai, pieņems Eiropas Komisija (EK), norāda premjerministrs Valdis Dombrovskis.

Viņš, runājot LNT raidījumā 900 sekundes, norādīja, ka Ministru kabineta apstiprinātais likumprojekts tikai ļauj uzsākt pievienošanos eirozonai, pieprasot EK konverģences ziņojumu.

Premjers gan atkārtoti uzsvēra, ka Latvijas mērķis, kas ir spēkā jau vairākus gadus, ir pievienoties eirozonai 2014. gadā.

Jau ziņots, ka otrdien, 6. novembrī, Ministru kabinets akceptēja Eiro ieviešanas likumprojektu, kurš cita starpā arī noteic, ka latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods ir divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu.

Tas tāpat arī paredz, ka Privātajiem uzņēmumiem visas izmaksas, kas saistītas ar Latvijas pievienošanos eirozonai, būs jāsedz no savas kabatas, savukārt valsts iestāžu izdevumi tiks segti no līdzekļiem, kuri šim mērķim tiks atvēlēti no valsts budžeta.

Igaunija, Latvija un Lietuva ir valstis ar padomju pagātni, tādēļ tās nedrīkst rādīt, ka ir nespējīgas, saka Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Igaunijas finanšu ministrs Ivari Padars.

«Mums jāparāda, ka mums ir spēks un mēs protam savā valstī saimniekot. Ir nepieciešama liela iekšējā ticība, lai visas trīs Baltijas valstis pievienotos eirozonai. Svarīgs ir gan emocionālais, gan politiskais faktors,» intervijā žurnāam Kapitāls skaidro Padars, uzsverot, ka Igaunijas politiskajās debatēs eksistē divi aspekti, kas nepatīk tās austrumu kaimiņiem - eirozona un kopējs dzelzceļš. Viņaprāt, tie ir aspekti, kas Igauniju saista vairāk ar Eiropu, nevis Maskavu,

Baltijas valstu interesēs ir saglabāt Eiropas Savienību (ES). ES jēga mūsu acīs atšķiras no Portugāles, Maltas, Kipras skatījuma. «Ziemeļu un dienvidu valstu vērtības atšķiras. Dienvidos ir vairāk runu nekā darbu. Lai kas arī notiktu ar ES, jāparāda, ka mēs cienām fiskālo politiku - tas mums nesīs tikai labumu,» sacīja Padars.

Igaunija gūs labumu, ja Latvija pievienosies eirozonai 2014. gadā, citējot Igaunijas lielākā laikraksta Postimees galvenā redaktora Anvara Samosta (Anvar Samost) pausto vietējam radio, raksta BBN.

Latvija pašlaik atbilst kritērijiem, kas jāizpilda, lai valsts iestātos eirozonā, savukārt Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis varētu izmantot pievienošanos vienotās valūtas blokam, lai vēlreiz apliecinātu savas valdības pozīcijas iekšpolitikā, Igaunijas radio pauda A. Samosts, kurš uzskata, ka Latvija, tāpat kā Igaunija, no eiro ieviešanas, iegūs.

Viņš norāda, ka pievienošanās eirozonai Latvijai būs izdevīga, jo tā ir uz eksportu orientēta valsts. Savukārt darījumi, kas tiek veikti starp Latviju un Igauniju, pēc Latvijas pievienošanās vienotās valūtas blokam kļūs vieglāk veicami un caurspīdīgāki. Tāpat Igaunija gūs labumu no Latvijas pievienošanās eirozonai, jo tad abām valstīm būs vieglāk pārstāvēt savus līdzīgos uzskatus «dažādās jomās» eirozonas «aliancē».

Līdz ar 2014.gada atnākšanu Latvija kļuvusi par 18.eirozonas dalībvalsti un iekļāvusies Eiropas Savienības valstu kodolā.

Pāreja no latiem uz eiro notiek saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi. Banku kontos noguldītā nauda, iedzīvotājiem un uzņēmējiem latos izsniegtie kredīti, citi finanšu instrumenti šonakt saskaņā ar šo kursu tiek pārvērsti eiro.

Algas, pensijas un pabalstus turpmāk visiem izmaksās eiro. Lai arī cipari būs lielāki, naudas vērtība būs tāda pati kā iepriekš, proti, ar saņemtajiem eiro iedzīvotāji varēs iegādāties tādu pat daudzumu preču un pakalpojumu kā iepriekš latos.

Lats pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis 15.janvārī. Gada pirmās divas nedēļas Latvijā būs latu un eiro paralēlās apgrozības periods, kad iedzīvotāji tirdzniecības vietās vēl varēs norēķināties latos, bet atlikums tiks izdots eiro. Izņēmums ir sabiedriskais transports, kur klientiem, kas maksās latos, arī atlikums tiks izsniegts latos, bet atlikums no eiro maksājumiem tiks izsniegts eiro. Lai šajā sarežģītajā laikā norēķini ritētu raitāk, iedzīvotāji aicināti izmantot maksājumu kartes vai iespējami precīzu summu norēķiniem. No 15.janvāra maksājumus Latvijā varēs veikt tikai eiro.

Ja Latvija nerealizēs nospraustos mērķus un nepievienosies eirozonai 2014.gadā, šāda iespēja mums var tikt liegta līdz pat 2020.gadam.

Ar šādu prognozi parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus iepazīstināja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

LB prognozes I. Rimšēvičs pamatoja ar to, ka līdz 2014.gadam Latvijas ekonomika kļūs aizvien spēcīgāka un līdz tam iegrožotā inflācija atgūs spēku un aizvien vieglāk būs pieejami kredīti. Tas viss palielinās inflāciju, visticamāk pārsniedzot Māstrihtas kritērijos pieļaujamo, un kaut arī valsts ekonomikas pieaugums būs lielāks nekā līdz 2014.gadam, atkal var palielināties budžeta deficīts, kā rezultātā pievienošanās eirozonai kļūs neiespējama.

Centrālās bankas prezidents gan atzina, ka pievienošanās eirozonai nav jāuztver par pašmērķi, taču Māstrihtas kritēriju izpilde, neatkarīgi no tā pievienosies vai nē Latvijai eirozonai, ir mūsu pašu interesēs. «Māstrihtas kritēriju sasniegšana ir vajadzīga mums pašiem – darba vietām, kredītreitingiem, iedzīvotājiem,» teica I. Rimšēvičs.

Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komiteja ir nobalsojusi par to, lai Igaunija pievienotos eirozonai no nākamā gada 1. janvāri, informēja Eiropas Parlamenta deputāts un komitejas loceklis Krišjānis Kariņš.

«Par» nobalsoja 40 eiroparlamentārieši, divi bija «pret». Pēc K. Kariņa domām šis balsojums un runas Eiropas Parlamenta kuluāros liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalsts noteikti pievienosies eirozonai. «Tas ir pozitīvs signāls visām Baltijas valstīm, kas pierāda, ka Māstrihtas kritēriju ievērošana, tiek apbalvota ar atļauju ieviest eiro,» atzīmē K. Kariņš.

«Neskatoties uz paniku finanšu tirgos, Eiropas Savienība spēj pieņemt atbildīgus lēmumus,» norādīja K. Kariņš, uzsvērot, ka Igaunija nav drauds eirozonai un, ka problēmas ir tām valstīm, kas jau atrodas vienotās valūtas teritorijā nevis tām valstīs, kas plāno pievienoties.

Latvijai arī pēc pievienošanās eirozonai būs jāturpina īstenot stabila ekonomiskā un fiskālā politika, šodien preses konferencē pēc Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru lēmuma par Latvijas uzņemšanu eirozonā sacīja ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Viņš uzsvēra, ka ir būtiski, lai jebkura valsts, tai skaitā arī Latvija, īsteno ilgtspējīgu ekonomisko un fiskālo politiku. Tās valstis, kas rūpējas par ilgtspējīgu ekonomisko politiku, spēj gūt labumu no līdzdalības vienotās Eiropas valūtas zonā.

Igaunijas pieredze pēc pievienošanās eirozonai rāda, ka valsts var gūt labumus no eiro valūtas stabilitātes, var piesaistīt ārējās tiešās investīcijas. Pievienošanās eirozonai nozīmē, ka Latvijai būs Eiropas politiskajā un ekonomiskajā kodolā, skaidroja ES komisārs.

Viņš uzsvēra, ka no nākamā gada 1. janvāra Latvijas iedzīvotāji varēs doties iepirkties eiro un lati tiks konvertēti pēc kursa, par ko šodien vienojās ES finanšu ministri.

Pašreizējās problēmas Portugālē, Īrijā, Itālijā, Grieķijā un Spānijā nostādījušas vairākas Centrālās un Austrumeiropas valstis dilemmas priekšā attiecībā uz pievienošanos eirozonai, kas apsolīta, vai vēl tikai tiks solīta, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), raksta BBC.

Portugāle, Īrija, Itālija, Grieķija un Spānija ir iesprostotas eiro slazdā, kas savulaik veicināja straujāku izaugsmi, taču tagad pēc krīzes atstāj šīs valstis ar ierobežotām iespējām cīnīties ar lielā parāda problēmām un zemo konkurētspēju.

Ierastie soļi šādu problēmu risināšanai, piemēram, valūtas devalvācija, eirozonas gadījumā nav iespējami, līdz ar to ES jaunās valstis, kas tiekušās pēc eiro, tagad varētu uz vienotās valūtas valstu bloku skatīties skeptiskāk.

Centrālās un Austrumeiropas hedžfondu speciālists Austrijas kompānijā Ithuba Capital Martins Blūms (Martin Blum) norāda, ka, piemēram, Čehijas Republika un Polija, kurās ir ievērojams daudzums eiroskeptisku politiķu, īpaši nevēlas pievienoties eirozonai.

Latvijas pievienošanās eirozonai varētu veicināt interesi par nekustamā īpašuma projektiem no ārvalstu investoru puses, saka nekustamā īpašuma kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«Runa ir par tiem investoriem, kuri nekustamā īpašuma objektus pērk kā naudas plūsmas avotus, jo šiem investoriem svarīgākais ir īpašuma ienesīgums,» sacīja Šīns.

Patlaban nekustamā īpašuma objektu ienesīgums ir 6%-9% gadā, bet, pievienojoties eirozonai, pazudīs starpvalūtu konvertācijas riski, un tas ienesīgumu varētu palielināt vēl par aptuveni 0,5% gadā, skaidroja Šīns.

«Tas ir pietiekami liels ienesīguma pieaugums, lai investoriem rastos interese. Var prognozēt, ka lielāks aktivitātes pieaugums varētu būt komercobjektu segmentā, jo tur kritums bija lielāks, taču dzīvojamo ēku projektu attīstīšana varētu būt drošāka un garantētu lielāku stabilitāti,» sacīja Šīns.

Latvijai, tāpat kā Igaunijai, nav citu iespēju, kā vien izpildīt Māstrihtas kritērijus un pievienoties eirozonai. «Tas ir Latvijas ceļš uz priekšu. Tā ir pārāk maza valsts, lai paliktu ārpus monetārās savienības. Ir svarīgi, lai Latvija pievienojas [eirozonai],» sacījis Igaunijas finanšu ministrs Jurgens Ligi.

Kā vēsta portāls BBN, tad J. Ligi uzskata, ka eiro ieviešana nesekmēs būtiskas izmaiņas investīciju plūsmā, jo Baltijas valstis kopumā ir viens tirgus – viena ekonomiskā vide.

Viņš min tikai vienu valsti - Lielbritāniju, kurai bijušas visas iespējas pievienoties eirozonai, taču šāda stratēģija netiek piekopta. «Lielākā daļa [Eiropas Savienības] valstu vēlas tā darīt, taču tās to nespēj,» saka J. Ligi.

Latvija par savu eiro ieviešanas mērķi noteikusi 2014. gada 1. janvāri.

Jau vairākkārt ziņots, ka Igaunijā eiro tiks ieviests nākamā gada 1. janvārī.