Latvijas valdības septembra beigās pieņemtais lēmums par valsts krājobligāciju emitēšanu iedzīvotājiem 2013. gadā izskatās diezgan prātīgs un savlaicīgs, uzskata eksperti (krājobligācijas ir domātas pārdošanai privātpersonām, bet ne finansu iestādēm).
«Mērķi, kurus vēlas sasniegt valdība emitējot obligācijas, ir pilnībā saprotami. Valsts jau šogad ir sākusi atgriezt no starptautiskajiem donoriem saņemto stabilizācijas kredītu 4,4 miljardu eiro apmērā, bet no 2013. līdz 2015. gadam ir jāatmaksā lielāka daļu no šīs summas. Ir skaidrs, ka atmaksāt tādu naudu no budžeta līdzekļiem nav iespējams un šos parādus būs jāpārkreditē ar citiem aizņēmumiem,» skaidro ABLV bank galvenais analītiķis Leondīs Aļšanskis.
Lai atrisinātu šo uzdevumu, Latvija 2011. un 2012. gadā jau emitēja vairākas 5 un 10 gadu termiņa eiroobligācijas (ārvalstu valūtā emitētu obligācijas, kuras izvietotas ārējos tirgos) 1,5 miljardu ASV dolāru apmērā (1,15 miljardi EUR). «Emisijām bija ļoti labs pieprasījums un tās tika izvietotas ar pieņemamu ienesīgumu 5,5% rajonā ar tā laika Latvijas kredītreitingiem - BB+ 2011. gadā un BBB 2012. gadā. Tiesa, nav īsti saprotams, kādēļ eiro valūtā nominētu parādu nolēma pārkreditēt ar parādu nominētu ASV dolāros. Protams, dolāru likmes ir nedaudz zemākas nekā eiro, bet visi ieņēmumi Valsts kasē ienāk latos, kas cieši piesaistīts eiro. Šādā gadījumā rodas valūtas risks – risks par nelabvēlīgu eiro (un lata) kursa izmaiņu pret dolāru parāda atdošanas brīdī. Iespējams gan, ka šis risks tika apdrošināts ar atbilstošiem speciāliem finanšu instrumentiem,» stāsta eksperts.
Ir jāatzīmē, ka brīvā tirgū aizņemtās naudas cena ir krietni dārgāka, nekā saņemtais Latvijas stabilizācijas kredīts no Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF). «Bet citas izejas Latvijai nav – stabilizācijas kredītus ir strauji jāatdod. Esošā finanšu sistēmas uzbūve nepiedāvā tādu praksi, kad ir iespējams ilgstoši finansēties ārpus tirgus ar zemiem procentiem. Līdzekļu cena brīvā obligāciju tirgū veidojas no investoru uzticības konkrētai valstij. Lai arī formāli šo uzticību izmēra starptautiskās kredītreitingu aģentūras, situācija nav tik viennozīmīga. Piemēram, esošais Brazīlijas (reitings BBB) 10 gadīgo vērtspapīru ienesīgums ir 2%, bet Itālijai ar tās reitingu BBB+ ienesīgums ir 5%. Protams, uzticību veido nacionālās ekonomikas stāvoklis un valsts parādu slodze. Savukārt Latvijā, neskatoties uz visām pārdzīvotajām ekonomiskajām grūtībām un problēmām, situācija nav nemaz tik bēdīga. Tas pats valsts parāds Latvijā ir nedaudz virs 40% no IKP un tas izskatās ārkārtīgi pozitīvi uz tādu valstu fona kā Japāna (230%), Grieķija (165%), Itālija (120%), Amerika (100%) un pat uz izslavētās Vācijas (85%) fona,» piebilst L. Aļšanskis.
Cits valsts parādu refinansēšanas avots ir iekšējais obligāciju tirgus, kur galvenie tirgus spēlētāji ir komercbankas. «Tomēr, ievērojot tirgus slikto likviditāti, salīdzinoši zemās likmes un … zināmu banku neuzticību valstij, šis tirgus pagaidām nav īpaši attīstījies. Šī brīža aizņēmuma apjoms šajā tirgū ir aptuveni 650 miljoni latu (laikā, kad kopējais banku sistēmas aktīvu apjoms ir gandrīz 19 miljardi). Turklāt privātie investori līdz šim šajā tirgū praktiski nebija. Bet tas ir samērā liels potenciālo investīciju apjoms valsts vērtspapīriem (ir grūti noteikt, cik liels tas ir, bet valsts kases speciālisti lēš, ka tas varētu būt vairāku simtu miljonu latu apmērā). Jaunais instruments var kļūt kā laba alternatīva latu depozītiem bankās, it īpaši ievērojot straujo likmju kritumu pēdējā laikā. Šobrīd depozītu likmes vienam gadam Latvijas bankās ir nokritušas zem 1% atzīmes. Tādēļ vairums iedzīvotāju dod priekšroku naudas glabāšanai zeķē, nevis noguldīšanai bankā. Ja valsts piedāvās daudz augstāku likmi, piemēram, par vērtspapīriem ar termiņu virs viena gada augstāk par 1,5% un 2% līdz 5% par daudz garāka termiņa vērtspapīriem, tad pieprasījums tik tiešām varētu būt liels. Bet valstij tas tik un tā būs zemāk, nekā finansēšanās ārējos tirgos. Turklāt, ja mēs tik ļoti raujamies uz eirozonu, tad daļu vērtspapīru varētu uzreiz nominēt eiro, lai tauta pierastu,» krājobligāciju emitēšanas perespektīvas iezīmē ABLV eksperts.