Latvijā noteikta minimālā un maksimālā summa, ko persona varēs tērēt, iegādājoties valsts krājobligācijas.
Uz laikraksta Dienas bizness jautājumiem atbild Latvijas Centrālā depozitārija vadītājs Indars Aščuks.
Kādi ir bijuši apsvērumi, nosakot minimālo un maksimālo summu krājobligāciju iegādei?
Minimālā summa 30 Ls apmērā ir noteikta vairākās pasaules valstīs, piemēram, ASV un Lietuvā. Noteikt mazāku minimālo summu vairs nebūtu jēgas, ņemot vērā salīdzinoši mazās procentlikmes, kas tiek maksātas par šīm obligācijām
Maksimālā summa ir noteikta 49 tūkst. Ls apmērā...
Maksimālajai summai gan vairāk ir tikai tehniska nozīme. Piemēram, tādējādi tiek plānots nodrošināties, lai persona par šīm obligācijām nepārskaitītu lielāku summu, nekā patiesībā ir vēlējusies. Savukārt, ja cilvēks vēlēsies aizdot valstij vienu miljonu latu, viņš to varēs darīt, veicot 21 maksājumu – šajā jomā ierobežojumu nav.
Tiek arī prognozēts, ka ar krājobligāciju palīdzību valsts varētu piesaistīt 150 milj. Ls. Cik tas ir reāli?
Šis skaitlis ir radies kā optimālais vēlamais risinājums, ka valsts iekšējā tirgū varētu aizņemties noteiktu daļu no kopējā aptuveni 5 mljrd. latu lielā parāda.
Db.lv jau vēstīja - iedzīvotāji no vakardienas interneta vietnē krajobligacijas.lv var iegādāties 12 mēnešu, piecu gadu un desmit gadu krājobligācijas. Drīz tiks piedāvāta iespēja iegādāties arī krājobligācijas ar dzēšanas termiņu seši mēneši.