Ieguldījumus krājobligācijās ir izdevīgi plānot vidējā termiņā, kur izceļas piedāvājuma stiprās puses: ienesīgums gan attiecībā pret depozītiem, gan citiem vērtspapīriem, kā arī iespēja strauji reaģēt uz izmaiņām finanšu tirgū, stāsta Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
«Kamēr uz termiņu līdz vienam gadam krājobligācijas ar gada ienesīgumu 0,3% nav spēcīgs konkurents banku depozītiem ar vidēji 0,8% likmi gadā, krājobligācijām ir ievērojamas priekšrocības, ja mājsaimniecības apsver vidēji ilga termiņa ieguldījumu,» uzsver eksperte, piebilstot, ka pašreizējie piecu gadu krājobligāciju procenti izkonkurē lielāko daļu banku piecgadīgu depozītu piedāvātās likmes, savukārt depozītus uz 10 gadiem piedāvā reta banka. Vienlaikus krājobligāciju ienesīgumu ir vērts salīdzināt ne tikai ar noguldījumiem depozītos, bet arī ar citiem vērtspapīriem, kas pielīdzināmi noguldījumam uz procentiem, piemēram, uzņēmumu vai valsts obligācijām.
Pērkot 12 mēnešu krājobligācijas par summu 2000 lati, pēc gada ieguldītājs būs nopelnījis sešus latus. Tāda pati summa noguldīta bankas depozītā ar likmi 0,8% pēc gada ienesīs 16 latus, no kuriem pēc kapitāla nodokļa atvilkšanas noguldītājs saņems 14,4 latus. Krājobligāciju peļņas procenti atšķirībā no depozītiem nav apliekami ar kapitāla nodokli 10% apmērā, taču šodienas krājobligāciju un depozītu likmju starpība ir pietiekami nozīmīga, lai ienākumi no depozīta pat ar visu nodokļa atvilkumu būtu lielāki nekā ienākumi no krājobligācijām, skaidro Swedbank eksperti.
Pērkot piecu gadu krājobligācijas par 2000 latu lielu summu, termiņa beigās ieguldītājs būs nopelnījis 200 latus jeb ekvivalentu summu eiro valūtā pēc oficiālā maiņas kursa, ņemot vērā gaidāmo eiro ieviešanu. Tāda pati summa, noguldīta bankas piecu gadu depozītā ar likmi 1,3% termiņa beigās ienesīs 130 Ls, ko kuriem pēc kapitāla nodokļa atvilkšanas noguldītājs saņems 117 latus. Savukārt tirgū šobrīd pieejamo piecu gadu Latvijas valsts parasto obligāciju iegāde ar banku starpniecību par 2000 latiem dotu aptuveni 70 latu lielu peļņu.
Mazas minimālā ieguldījuma summas veicina krājobligāciju pieejamību arī mājsaimniecībām ar nelieliem brīvajiem līdzekļiem, taču šis aspekts vērtējams ciešā sakarībā ar ienesīgumu. 30 lati, kas noguldīti krājobligācijā uz gadu, ienesīs tikai deviņus santīmus peļņas. Naudas pārskaitījums uz Valsts Kasi par iegādātajām krājobligācijām internetbankā izmaksās vismaz 25 santīmus, tāpēc racionāli minimālā noguldījuma summai būtu jābūt ap 100 latiem, kas visbiežāk ir arī minimālā noguldījuma summa bankas depozītā.
Ja mājsaimniecība gribētu ieguldīt 2000 latu lielus brīvus līdzekļus, tā var nopirkt piecu gadu krājobligācijas par summu 2000 lati un termiņa beigās nopelnīt 200 latus. Ja mājsaimniecība par atvēlēto summu gribētu iegādāties šobrīd tirgū pieejamās salīdzinoši ienesīgākās Latvenergo 5 gadu obligācijas ar likmi 2,8%, tai būtu iespējams nopirkt 2 obligācijas ar katras nominālvērtību 1000 eiro, kas kopumā nestu 146 latu peļņu, bet no šīs summas ap 40% aizietu izdevumos par vērtspapīru konta uzturēšanu un kapitāla nodokli. Tāpēc, lai mazinātu izmaksu īpatsvars, vērtspapīros būtu ieguldāma lielāka summa, skaidro eksperti.