Patlaban procentu likmes ir zemas, līdz ar to arī piedāvātās krājobligāciju likmes ir atbilstošas pašreizējai tirgus situācijai, kas nozīmē, ka peļņas iespējas, ieguldot krājobligācijās, ir nelielas, portālam db.lv sacīja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Līdz ar to viņš pieļauj, ka krājobligācijas diez vai būs interesantas tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas gūt potenciāli lielāku peļņu un ir gatavi arī uzņemties lielāku risku. Tā kā Latvijā vairāk dominē īstermiņa noguldījumi (daļa iedzīvotāju nav gatavi ieguldīt naudu uz 5-10 gadu termiņu), tad arī nedaudz augstākas likmes par 5-10 gadu termiņa krājobligācijām vēl nenozīmē, ka iedzīvotāji kardināli mainīs savus līdzšinējos ieguldīšanas paradumus.
Visticamāk, ka pieprasījums pēc krājobligācijām sākotnēji nebūs mērāms vairākos desmitos vai simtos miljonos latu, tomēr ar laiku krājobligācijas Latvijā var kļūt arvien populārākas, paredz eksperts, uzsverot, ka krājobligāciju ieviešana kopumā vērtējama pozitīvi, jo iedzīvotājiem tiek piedāvāts salīdzinoši vienkāršots risinājums valsts vērtspapīru iegādei, tajā skaitā, arī nelielām summām.
Pie krājobligāciju plusiem var minēt vairākus – tas ir drošs ieguldījums ar zemu riska pakāpi bez papildus iegādes un komisijas maksām, turklāt gūtā peļņa netiek aplikta ar nodokli, līdz ar to viegli aprēķināt savu peļņu termiņa beigās. Krājobligāciju iegādes process ir vienkāršs un nav nepieciešamas speciālas finanšu zināšanas, turklāt tiek piedāvāta iespēja pārdot tās atpakaļ valstij pirms termiņa.
Turklāt aizdošana Latvijas valstij zināmā mērā arī «spiež uz jūtām», jo no šī aspekta krājobligācijas var uzskatīt par patriotisku ieguldījumu, kas varētu sekmēt šī ieguldījumu produkta popularitāti to iedzīvotāju vidū, kuriem svarīga ieguldījuma saglabāšana un kuri sevi uzskata par valsts patriotiem.
Savukārt kā mīnusu var minēt zemās peļņas iespējas, kā arī nopelnītās fiksētā ienākuma summas pilnīgu vai daļēju zaudēšanu, ja krājobligācijas tiek pārdotas pirms termiņa, saka eksperts.
Viņam piekrīt arī Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons, uzsverot, ka daļai klientu interese par krājobligācijām varētu būt, taču, tā kā tas ir jauns finanšu instruments Latvijas tirgum un klientiem jau pašlaik ir plašs depozītu un valsts obligāciju piedāvājums, svarīgi būs izglītot potenciālos klientus par šī ieguldījuma atšķirībām.
Klientiem arī būs jāpierod pie nedaudz atšķirīgas prakses, jo krājobligācijas glabāsies Centrālajā depozitārijā un nebūs redzamas bankas kontos, kā arī to iegāde notiks LCD piedāvātajā risinājumā.
Db.lv jau rakstīja, ka trešdien valsts sākusi piedāvāt krājobligāciju iegādi, informēja Finanšu ministrija. To būtība ir nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam iegādāties valsts vērtspapīrus, tādējādi savu naudu uz laiku aizdodot valstij.
Paredzēts, ka iedzīvotāji varēs izvēlēties starp krājobligācijām ar 6 mēnešu, 12 mēnešu, 5 gadu vai 10 gadu dzēšanas termiņu. Procentu likmes paredzēts noteikt atbilstoši jau apgrozībā esošo valsts vērtspapīru likmēm, kas raksturo tirgus situāciju.