Iedzīvotāju ieguldījumu apjoms Valsts kases emitētajās krājobligācijās 20.decembrī sasniedzis 250 miljonus eiro, kopējam ieguldītāju skaitam pārsniedzot 7,3 tūkstošus, informē Valsts kasē.

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pieaugošo interesi par finansiāli izdevīgiem un drošiem ieguldījumiem, uzticība krājobligācijām, kā drošam un izdevīgam ieguldījumu instrumentam, palielinās. Šā gada otrajā pusē iedzīvotāju skaits, kuri ir izvēlējušies krājobligācijas savu naudas līdzekļu ieguldīšanai un uzkrāšanai, ir dubultojies un šobrīd pārsniedz 7,3 tūkstošus, bet iedzīvotāju ieguldījumu apjoms krājobligācijās otrajā pusgadā ir palielinājies par vairāk kā 150 miljoniem eiro.

Šobrīd novērojams iedzīvotāju pieprasījuma pieaugums pēc garāka termiņa krājobligācijām, it īpaši 5 un 10 gadu, jo tās sniedz ieguldītājiem iespēju fiksēt šī brīža izdevīgās procentu likmes ilgtermiņā un saņemt ar nodokļiem neapliekamus procentu ieņēmumus līdz pat krājobligāciju termiņa beigām. Arvien biežāk pēc krājobligāciju termiņa beigām iedzīvotāji veic ieguldījumu atkārtoti, nereti palielinot ieguldāmo summu un iegādājoties garāka termiņa krājobligācijas.

Valsts kase no piektdienas atkal piedāvā iedzīvotājiem iespēju ieguldīt sešu mēnešu krājobligācijās, informē Valsts kasē.

Sešu mēnešu krājobligāciju procentu likme šobrīd ir 3,3% gadā.

Valsts kasē arī atzīmē, ka iedzīvotāju īpašumā esošo krājobligāciju apmērs šobrīd pārsniedz 290 miljonus eiro. Krājobligācijās ieguldījuši vairāk nekā 7800 iedzīvotāju. Pieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, taču ir populāras arī krājobligācijas ar garākiem dzēšanas termiņiem.

Krājobligācijas ir valsts vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi, kurus Valsts kase emitē kopš 2013.gada. Latvijas iedzīvotāji jebkurā diennakts laikā var iegādāties krājobligācijas vietnē www.krajobligacijas.lv. Šobrīd ieguldījumiem ir pieejamas krājobligācijas ar dzēšanas termiņiem seši un 12 mēneši, kā arī trīs, pieci, septiņi un 10 gadi. Par krājobligācijās nopelnītajiem procentiem netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Procentlikmēm augot, arvien izdevīgāku piedāvājumu var izteikt krājējiem. Šāds piedāvājums nāk mūsu valsts krājobligāciju izteiksmē. Valsts kase atklāj, ka kopš aprīļa sākuma noguldījumu apjoms krājobligācijās palielinājies par vairāk nekā trešdaļu jeb 23 miljoniem eiro, šobrīd jau sasniedzot 65 miljonus eiro.

Skaitļi apliecina ka iedzīvotāju interese par krājobligācijām ir būtiski palielinājusies. Krājobligācijas ir iegādājušies aptuveni 2100 iedzīvotāji, investoru skaitam turpinot pieaugt katru dienu, atklāj Valsts kase. Vispieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, bet ir novērota interese arī pēc garāka termiņa – 5 un 10 gadu krājobligācijām. Iedzīvotāju ieinteresētība par noguldījumu piedāvājumu krājobligācijās vērojama dažādās vecuma grupās – šā brīža vidējais krājobligāciju investors ir vecumā no 35 līdz 55 gadiem, savukārt, trešdaļa no krājobligācijām pieder investoram vecuma grupā virs 55 gadiem.

Par procentu likmju kāpumu spriests visai daudz. Pārsvarā tēma apskatīta no aizdevumu likmju puses. Procentu straujais pieaugums nozīmē, ka dzīve visai spēji sarežģījusies un aizņēmējiem draud sarežģīties tālāk. Turklāt augstākais likmju punkts vēl varētu būt vien priekšā. Šajā ziņā doma gan ir, ka, pietuvojoties recesijai un cenu pieauguma spiedienam tomēr mazinoties, likmju kāpumam šā gada otrajā pusē pienāks beigas.

Krājobligāciju programmā piesaistīto investīciju apmēram ir potenciāls augt, tāpēc šī programma noteikti jāturpina, intervijā sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Krājobligāciju programma tika ieviesta vairāk nekā pirms desmit gadiem, un daudzus gadus interese no iedzīvotājiem nebija liela, atzina Āboliņš. Programmas galvenais mērķis bija nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem alternatīvu instrumentu banku piedāvātajiem produktiem, lai viņi var aizdot naudu valstij, saņemot tādu pašu likmi, kā valsts maksā jebkuram citam aizdevējam.

Iemesls, kāpēc interese nebija tik liela, iespējams, bija tas, ka Valsts kases piedāvātās likmes nebija tik pievilcīgas, skaidroja Āboliņš.

Taču, sākot jau faktiski no 2022.gada beigām, un it īpaši pagājušajā gadā, Valsts kase redzēja ļoti lielu pieprasījuma pieaugumu, jo piedāvātās likmes bija daudz atraktīvākas nekā banku piedāvātās likmes par depozītiem. Pērn Valsts kase pārdeva krājobligācijas aptuveni 250 miljonu eiro vērtībā.

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro, un lielākā daļa no tā tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kases pārstāvji.

Nepieciešamos resursus 2024.gadā plānots piesaistīt gan starptautiskajos finanšu tirgos, veicot eiroobligāciju emisijas, gan arī iekšējā tirgū, organizējot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles un emitējot krājobligācijas.

Valsts kases pārstāvji skaidro, ka aizņemšanās pasākumi tiks veikti līdzīgi kā iepriekšējos gados, saglabājot maksimālu elastību gan finanšu tirgus izvēlē, gan finanšu tirgos veicamo aizņēmumu nosacījumu izvēlē attiecībā uz aizņemšanās laiku, valūtu, apjomu, termiņu, instrumentiem.

Savukārt aizņemšanās izmaksas jeb procentu likmes ietekmēs aktuālā situācija finanšu tirgū aizņemšanās brīdī, norāda Valsts kasē, piebilstot, ka pēdējo gadu notikumi liecina, ka procentu likmes var būtiski svārstīties dažādu faktoru ietekmē, piemēram, reaģējot uz monetāro iestāžu lēmumiem, negatīvajiem notikumiem, ziņām.

2023. gadā fiksētā ienesīguma finanšu produkti – krājkonti, termiņdepozīti, krājobligācijas – nostiprinājuši savu lomu Latvijas iedzīvotāju finanšu pārvaldībā. Lai gan šie paši instrumenti pieejami arī vietējam biznesam, vairums Latvijas lielāko uzņēmumu neizmanto iespējas pelnīt vairāk – īstermiņa fiksētā ienākuma finanšu instrumentus regulāri izmanto vien 9 % no 500 lielākajiem vietējiem uzņēmumiem.

Vai drīzumā šī situācija varētu mainīties, un kāda ir neizmantoto iespēju cena?

Atskatoties uz 2023. gadu, ir redzams, ka ekonomikas procesi un procentu likmju kāpums ir atgriezis iedzīvotāju interesi par naudas noguldīšanu. Cilvēki atsākuši izmantot iespēju pelnīt ar fiksētā ienesīguma instrumentiem – termiņdepozītiem, krājkontiem un krājobligācijām. Šī gada oktobrī iedzīvotāju noguldījumi krājobligācijās sasniedza 200 miljonus eiro (pirms tam jūnijā – ap 100 miljoniem eiro), bet ieguldītāju skaits pārsniedza 6000. Tā ir pozitīva tendence, proti, iedzīvotāji liek savai naudai strādāt viņu labā.

Cik pieprasīti ir obligāciju portfeļi Latvijas uzņēmumiem?

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Krājobligāciju programmu ir plānots saglabāt un turpināt - drīzumā plānots jauns iekšējā tirgus krājobligāciju laidiens, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs sacīja, ka ir uzrunājis Valsts kases vadītāju par daudz agresīvāku rīcību šajā jomā. Ašeradens atzīst, ka bankas piedāvā ļoti zemus depozīta procentus, kas krājobligācijām ir labāki.

"Kāpēc valdībai būtu jāaizņemas nauda ārējos tirgos, ja to varētu darīt arī iekšējā tirgū ar šāda veida obligācijām. Domāju, ka drīzumā mēs varēsim pieteikt lielāku krājobligāciju laidienu iekšējā tirgū," teica Ašeradens.

Viņš arī piekrita, ka krājobligāciju programma ir jāpopularizē, kas līdz šim nav darīts.

Finanšu ministrijai pieejamie dati liecina, ka iedzīvotāju noguldījumi bankās, lai arī pēdējā laikā nedaudz samazinās, ir ļoti lieli - vairāk nekā 10 miljardi eiro stāv kontos. Ašeradens skaidroja, ka ir jāņem vērā arī citi vairāki aspekti - Latvijas iedzīvotāji ir ļoti neaktīvi ar ieguldīšanu vērtspapīros, kaut vai salīdzinot ar kaimiņiem igauņiem. Nesenā "Enefit Green" akciju laidienā piedalījās vairāk nekā 50 000 privāto igauņu investoru. Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi ieguldīt un skatīties, kā attīstās kapitāla tirgus, kas ir ļoti labs signāls. Latvijā tā īsti nav, teica Ašeradens.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji aug par 2-15% gadā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz 10 gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām.

Taču pēdējos divos, trijos gados jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu - lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļauj pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu, norāda Lūkins.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos - diapazonā no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 150 eiro par hektāru.

Dažādas paaudzes ieguldījumus finanšu instrumentos uztver atšķirīgi – sākot no tā, kur ieguldīt naudu un beidzot ar riska apetīti un potenciālo ieguldījuma termiņu.

Vai ekonomiski aktīvāko paaudžu maiņa izmaina ieguldījumu vidi Latvijā, un kādas ir būtiskākās atšķirības dažādu paaudžu ieguldījumu pieejā?

Turīgie izvēlas obligācijas

Pēdējos gados Baltijas mājsaimniecību veiktie investīciju apjomi ir pieauguši gan iedzīvotāju skaita, gan iemaksāto apjomu ziņā. Vienlaikus statistika joprojām saka priekšā, ka Latvijas iedzīvotāji brīvos līdzekļus tomēr iegulda mazāk nekā Rietumeiropā. Diemžēl lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju savus iekrājumus joprojām nogulda pieprasījuma kontos komercbankās.

Ņemot vērā aizvadītā gada straujo procentu likmju vides maiņu, termiņnoguldījumi un iekrājumu kontu produkti kļuva krietni pievilcīgāki, kā rezultātā arvien plašāka sabiedrības daļa izvēlējās izmantot šos zemā riska produktus, nevis ieguldījumus finanšu tirgos. Arī turīgie klienti sev pieejamos brīvos līdzekļus izvēlējās ieguldīt obligācijās, galvenokārt īstermiņa un vidējā termiņa augstas klases valsts obligācijās, kā arī krājobligācijās.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Lietuvas aizsardzības budžeta palielinājumu varētu nodrošināt, par vienu procenta punktu paaugstinot peļņas nodokli, palielinot akcīzes nodokli degvielai un ieviešot nodokli daļai apdrošināšanas līgumu, paredz otrdien prezentētais Lietuvas Finanšu ministrijas piedāvājums.

Piedāvājums arī paredz emitēt aizsardzības obligācijas, kas būtu balstītas valdības krājobligācijās, un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, kas nonāk pie pašvaldībām, katru gadu civilajai aizsardzībai novirzīt 25 miljonus eiro.

Pelņas nodokļa likmes celšana par vienu procenta punktu ietekmēs budžetu tikai 2026.gadā, pašlaik šī likme ir 15%. Lai 2025.gadā iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai, ministrija ierosina pagarināt pagaidu banku solidaritātes iemaksas termiņu.

"Paredzam, ka ārkārtējie apstākļi finanšu sektorā turpināsies vismaz 2025.gadā. Līdz ar to likumā [Par pagaidu solidaritātes nodevu] tiek veikti grozījumi, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus," otrdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste.

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.maija numurā lasi:

Statistika

Mobilo sakaru publiskie iepirkumi kā teātris sabiedrībai

Tēma

Kuras augstskolu programmas ir ar vislielāko emigrācijas risku?

Izglītība

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Aktuāli

Bērnos vairs neredz dzīves piepildījumu

Nodokļi

Nulles maksātāju nodokļos kļūst mazāk

Finanses

Krājobligācijas izgriež pogas banku depozītiem

Mazumtirdzniecība

Ļoti gausā un stagnācijai tuvā situācija tautsaimniecībā bremzējusi arī naudas rādītāju izaugsmi. Tomēr atkopšanās, lai arī lēna, turpinās un gan kreditēšanas, gan noguldījumu piesaistes kāpuma tempi pat nedaudz apsteidz ekonomikas kopējo dinamiku.

Noguldījumu jomā izteiktāks kāpums bijis uzņēmēju banku kontos, savukārt kreditēšanā dominē mājsaimniecības ar mērenu, bet stabilu mājokļa kredītu un nedaudz straujāku patēriņa kredītu izaugsmi. Pozitīvajā sektorā stabili atgriezušies arī mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma tempi, iedzīvotāju uzkrājumiem bankās augot jau četrus mēnešus pēc kārtas.

Noguldījumu procentu likmju stabilizēšanās nedaudz zem pērnā gada relatīvi augstā līmeņa palēninājusi termiņnoguldījumu kāpumu, tomēr pat nelielais ekonomikas kāpums un būtiskāks reālās darba samaksas pieaugums ļāvis veikt augošus ieskaitījumus norēķinu kontos. Vien nefinanšu uzņēmumu kreditēšana turpina stagnēt, kredītportfeļa atlikumam gandrīz nemainoties un arī gada pieauguma rādītājam saglabājoties tuvu nullei (maijā +0.5 %). Uzņēmēju atturību pret jaunu kredītsaistību uzņemšanos un arī banku zemo riska apetīti pret uzņēmumu kreditēšanu apstiprina arī rūpnieku noskaņojuma pasliktināšanās ekonomiskā sentimenta maija aptaujā Latvijā. Savukārt patērētāju noskaņojums uzlabojies, sasaucoties ar augošiem mājsaimniecību kreditēšanas rādītājiem.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

2022. gada procentu likmju pieaugums bijis viens no vēsturiski iespaidīgākajiem - pēdējo reizi kaut cik salīdzināmi kāpumi novēroti 1990. un 2000. gadu vidū, bet pieauguma straujuma ziņā šī bijusi gandrīz unikāla situācija.

Daudzi saskārušies ar paaugstināto procentu likmju nepatīkamo pusi, jo par kredītsaistībām tagad jāmaksā dārgāk, tomēr augstākām procentu likmēm ir arī pozitīvs spoguļattēls. Atdeve, ko šobrīd piedāvā uzkrājumu un fiksētā ienākuma ieguldījumu produkti, ir kļuvusi ievērojami augstāka un atjaunojusi nozīmi jēdzienam par kapitāla laika vērtību.

Kāpēc pieaug interese par obligācijām?

Pat ar konservatīviem un visiem pieejamiem risinājumiem mūsu nauda var atkal pelnīt. Arvien interesantāk kļūst iepazīties ar banku noguldījumu piedāvājumiem, kur pozitīvas likmes jau tiek maksātas pat krājkontā. Arī valsts krājobligācijas turpina piedāvāt pievilcīgu procentu likmi. Abas šīs alternatīvas pieejamas ar nelielām līdzekļu summām, bez vērtspapīru konta atvēršanas un ir viegli izpildāmas tiešsaistē.

Latvijas iedzīvotāju ienākumi pēdējos piecos gados ir auguši par vairāk nekā 8 % un vidējā darba alga šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 1623 eiro pirms nodokļiem. Kopumā kopš 2019. gada Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši par aptuveni 50 %, un kopā ar ienākumiem aug arī iedzīvotāju uzkrājumi.

Kā liecina Latvijas Bankas publicētie dati, šī gada maijā Latvijas mājsaimniecības Latvijas komercbankās bija noguldījušas 10,5 miljardus eiro, un pēdējo piecu gadu laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir pieaudzis par gandrīz 3,5 miljardiem eiro. Tie ir ievērojami līdzekļi, tomēr kopumā mājsaimniecībām Latvijā uzkrājumi joprojām ir relatīvi zemi un liela daļa cilvēku neizmanto iespēju pelnīt ar to, ko ir sakrājuši.

No visiem mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā šobrīd vairāk nekā 8 miljardi eiro atrodas parastos maksājumu kontos un tikai nedaudz vairāk kā 20 % no mājsaimniecību līdzekļiem ir krājkontos vai termiņnoguldījumos, par ko iedzīvotāji saņem procentu ieņēmumus. Savukārt Lietuvā un Igaunijā termiņnoguldījumos atrodas vairāk nekā 30 % no visiem mājsaimniecību līdzekļiem bankās.

Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 7 % investē akciju tirgos, kamēr Igaunijā to dara divreiz vairāk – 16 %. Kādi ir galvenie iemesli iedzīvotāju kūtrumam, un kas ir palīdzējis kāpināt interesi par ieguldījumiem Igaunijā?

Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi visbiežāk glabājas norēķinu kontos. Tikai pēdējā laikā, kāpjot likmēm, aktivizējušies iedzīvotāji, kuri izmanto termiņdepozītu piedāvātās iespējas. Pie mums joprojām ir salīdzinoši maza interese par finanšu produktiem, kas piesaistīti finanšu tirgiem, kā piemēram, ieguldījumu fondiem, uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, pensiju 3. līmenim, ieguldījumiem uzņēmumu akcijās un obligācijās vai valsts krājobligācijās. Kamēr Latvijā tikai aptuveni 14 % no kopējiem mājsaimniecību finanšu aktīviem ir ieguldīti šajos finanšu instrumentos, Igaunijā šis skaitlis ir aptuveni 20 %, bet Rietumeiropā brīvos līdzekļus iegulda krietni vairāk. Pat šķietami konservatīvajā Vācijā finanšu tirgū tiek ieguldīti ap 40 % no kopējiem privātpersonu finanšu līdzekļiem, kamēr Zviedrijā pat 70 %.

Sabiedrības sašutums par zemajām termiņnoguldījumu likmēm Latvijā ir pilnīgi saprotams. Teju ikviens izjutis pieaugošos kredītmaksājumus, ko veicināja īstermiņa procentu likmes eiro valūtā (ko dēvē par Euribor) pārliecinošā pietuvošanās četriem procentiem, neizslēdzot iespēju tuvākajos mēnešus sasniegt pat 4.5% un vairāk.

Krājobligācijas, ko izlaiž Valsts Kase, sola ienesīgumu ap 4% gadā atkarībā no šo obligāciju dzēšanas termiņa. Taču vēsturiski populārie banku termiņnoguldījumi ienesīguma ziņā būtiski atpaliek no krājobligācijām, to likmēm arvien atrodoties 2% – 4% robežās.

Vai tiešām pie vainas ir tikai bieži pieminētā nepietiekamā konkurence starp bankām? Nebūt nē - ikviena iedzīvotāja rokās ir iespēja izvēlēties sev atbilstošāko ilgtermiņa noguldījumu veidu, lai tas būtu ienesīgs un atbilstu individuālajai vajadzībai. Taču, lai izdarītu pareizās izvēles, vispirms būtiski ir saprast savas vajadzības un atrast tām atbilstošākos risinājumus.

Uzkrājumu veidošanas ceļojums

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī varētu būt samazinājies amplitūdā no 0,6% līdz 2% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - šā gada otro ceturksni - IKP Latvijā varētu būt sarucis par 0,5-1,5%, bet 2023.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ekonomikā varētu būt bijis kritums par 1,5-2%.

Viņš skaidroja, ka galvenais iemesls kritumam ekonomikā joprojām ir diezgan būtiskais samazinājums rūpniecībā un eksportā, ko izraisījis vājš ārējais pieprasījums. Tāpat nelieli mīnusi joprojām ir tirdzniecībā, jo, neskatoties uz algu kāpumu un zemo bezdarbu, iedzīvotāju pandēmijas laika uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti, vairāk nekā 200 miljoni eiro ir ieguldīti valsts krājobligācijās un procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši kredītu maksājumi. Tāpat šogad mēnesi vēlāk nekā pērn notika pensiju indeksācijas, kas negatīvi ietekmēja tirdzniecību septembrī.

Pēc gandrīz desmit gadu ilgas aizmirstības par vērā ņemamu palīgu uzkrājumu vairošanā atkal kļuvis termiņnoguldījums. Banku piedāvātās likmes noguldījumam uz vienu gadu sasniegušas un pārsniegušas 4% robežu, kas ir augstākais līmenis kopš 2009. gada.

Intensīvās kreditēšanas periodā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā banku piedāvātās procentu likmes bija rakstāmas ar divciparu skaitli, un daudziem iedzīvotājiem tolaik termiņnoguldījums kļuva par līdzekli uzkrājumu paglābšanai no salīdzinoši augstās inflācijas. Taču vērienīgā ekonomiskā krīze, kas folklorā iegājusi ar nosaukumu "dižķibele", noveda pie procentu likmju pamatīga krituma. Kopš 2014. gada Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktā depozīta likme gadiem ilgi pat bija negatīva, tādēļ daudzas bankas pat pārtrauca piedāvāt termiņnoguldījuma iespējas. Situācija mainījās 2022. gada sākumā līdz ar straujo inflācijas lēcienu. ECB mērķtiecīgi paaugstinot starpbanku aizdevumu likmi, arī depozītu likmes ātri augušas un šobrīd jau sasniegušas 4%.