Krājobligācijas plānots ieviest Latvijā šā gada pirmajā pusē, un paredzams, ka tās varēs iegādāties 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā tīmekļa vietnē krajobligacijas.lv, portālam db.lv pastāstīja Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme.
Tāpat patlaban par krājobligāciju izplatīšanu notiek sarunas ar AS Latvijas pasts, kā arī dažām komercbankām.
Kā skaidroja E. Dzelme, paredzētas krājobligācijas ar četriem dažādiem dzēšanas termiņiem – 6 mēnešu, 12 mēnešu, 5 gadu un 10 gadu. Vienas obligācijas nomināls būs viens lats un minimālais iegādes apjoms būs 30 lati, savukārt maksimālais obligāciju iegādes apjoms - 49 tūkstošu latu vienā iegādes pieteikumā, taču dienas laikā iesniedzamo pieteikumu skaits nebūs ierobežots.
Paredzams, ka krājobligāciju fiksētā ienākuma likmei tiks ņemtas vērā valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru sākotnējo izsoļu un otrreizējā tirgus peļņas likmes, kā arī citi faktori. Par konkrētām likmēm runāt gan vēl ir pāragri, norādīja Valsts kases pārstāve. Tāpat pirmās emisijas apjoms, tajā piedāvāto krājobligāciju dzēšanas termiņi un fiksētā ienākuma likmes vēl nav noteikti, bet plānots apmierināt visus pieteikumus.
Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas valdības septembra beigās pieņemtais lēmums par valsts krājobligāciju emitēšanu iedzīvotājiem 2013. gadā izskatās diezgan prātīgs un savlaicīgs, uzskata eksperti.
«Šobrīd depozītu likmes vienam gadam Latvijas bankās ir nokritušas zem 1% atzīmes. Tādēļ vairums iedzīvotāju dod priekšroku naudas glabāšanai zeķē, nevis noguldīšanai bankā. Ja valsts piedāvās daudz augstāku likmi, piemēram, par vērtspapīriem ar termiņu virs viena gada augstāk par 1,5% un 2% līdz 5% par daudz garāka termiņa vērtspapīriem, tad pieprasījums tik tiešām varētu būt liels. Bet valstij tas tik un tā būs zemāk, nekā finansēšanās ārējos tirgos. Turklāt, ja mēs tik ļoti raujamies uz eirozonu, tad daļu vērtspapīru varētu uzreiz nominēt eiro, lai tauta pierastu,» krājobligāciju emitēšanas perespektīvas iezīmē ABLV bank galvenais analītiķis Leondīs Aļšanskis.