Iedzīvotāju noguldījumu apmērs krājobligācijās ir sasniedzis 100,9 miljonus eiro, informē Valsts kases pārstāvji.

Vienlaikus Valsts kasē atzīmē, ka šā gada sākumā iedzīvotāju īpašumā esošo krājobligāciju apmērs bija tuvu 15 miljoniem eiro.

No piektdienas, 9.jūnija, iedzīvotāji varēs iegādāties krājobligācijas ar jauniem dzēšanas termiņiem - trīs un septiņi gadi.

Krājobligācijas izgriež pogas banku depozītiem 

Procentlikmēm augot, arvien izdevīgāku piedāvājumu var izteikt krājējiem. Šāds piedāvājums...

Iedzīvotājiem aktīvi turpinot investēt krājobligācijās, kā arī pateicoties izdevīgām procentu likmēm, pieprasījums pēc valsts krājobligācijām ir rekordaugsts, ieguldījumu apmēram pēdējos mēnešos vidēji dienā sasniedzot 1,5 miljonus eiro, informē Valsts kases pārstāvji.

Pieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, bet populāras ir arī krājobligācijas ar dzēšanas termiņu pieci un 10 gadi.

Krājobligācijas ir valsts vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi, kurus Latvijas vārdā izlaiž Valsts kase. Valsts garantē iedzīvotāju ieguldījumus krājobligācijās pilnā apmērā neatkarīgi no to summas. Saņemtie procenti par ieguldījumu krājobligācijās netiek aplikti ar nodokļiem.

Iedzīvotājiem ir iespēja nepieciešamības gadījumā pieteikt un dažu dienu laikā atgūt ieguldījuma pamatsummu pilnā apmērā pirms termiņa.

Krājobligācijas ir pieejamas iegādei jebkurā diennakts laikā tiešsaistē vietnē "www.krajobligacijas.lv", un tās var iegādāties tikai fiziskas personas. Tuvākajā nākotnē plānots modernizēt krājobligāciju iegādes vietni, lai tās lietošana mobilajās ierīcēs būtu ērtāka. Tāpat plānots paplašināt krājobligāciju pieejamo termiņu klāstu un pilnveidot krājobligāciju iegādes nosacījumus.

Nepilnu mēnesi kopš krājobligāciju piedāvājuma uzsākšanas šā gada 19. jūnijā kopējais pārdoto krājobligāciju apjoms ir sasniedzis 150 tūkstošus latu.

Iedzīvotāju interese par krājobligācijām un to iegādes iespējām ir liela, un to iegādes apjomi jaunam finanšu instrumentam un vasaras sezonalitātei vērtējami pozitīvi, norāda Valsts kase. Lielāku interesi pircēji ir izrādījuši par garāko termiņu – 5 un 10 gadu krājobligācijām.

No 15.jūlija iedzīvotājiem tiks piedāvātas arī sešu mēnešu krājobligācijas. Kā jau minēts iepriekš, pirmajā posmā krājobligācijas ikviens Latvijas iedzīvotājs var iegādāties interneta vietnē krajobligacijas.lv, autentificējoties, izmantojot internetbanku. Iegādājoties pirmās krājobligācijas, Latvijas Centrālajā depozitārijā, kas uzskaita, glabā un veic norēķinus par visiem Latvijā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem, automātiski tiek atvērts vērtspapīru konts. Procentu likmes nosaka atbilstoši jau apgrozībā esošo valsts vērtspapīru likmēm, kas raksturo tirgus situāciju.

Pildot iepriekš pausto apņemšanos, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir iegādājies krājobligācijas.

Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke stāstīja, ka valdības vadītājs iegādājies krājobligācijas 1000 latu vērtībā.

Apņemšanos iegādāties krājobligācijas Dombrovskis pauda jau gada sākumā, kad valdība pieņēma noteikumus par valsts vērtspapīru izlaišanu.

Jau ziņots, ka Krājobligāciju izplatīšana tika sākta 19. jūnijā.

Patlaban krājobligācijas ikviens Latvijas iedzīvotājs var iegādāties, autentificējoties vietnē "www.krajobligacijas.lv", izmantojot internetbanku. Iegādājoties pirmās krājobligācijas, Latvijas Centrālajā depozitārijā, kas uzskaita, glabā un veic norēķinus par visiem Latvijā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem, automātiski tiek atvērts vērtspapīru konts.

Iedzīvotāju ieguldījumu apjoms Valsts kases emitētajās krājobligācijās 20.decembrī sasniedzis 250 miljonus eiro, kopējam ieguldītāju skaitam pārsniedzot 7,3 tūkstošus, informē Valsts kasē.

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pieaugošo interesi par finansiāli izdevīgiem un drošiem ieguldījumiem, uzticība krājobligācijām, kā drošam un izdevīgam ieguldījumu instrumentam, palielinās. Šā gada otrajā pusē iedzīvotāju skaits, kuri ir izvēlējušies krājobligācijas savu naudas līdzekļu ieguldīšanai un uzkrāšanai, ir dubultojies un šobrīd pārsniedz 7,3 tūkstošus, bet iedzīvotāju ieguldījumu apjoms krājobligācijās otrajā pusgadā ir palielinājies par vairāk kā 150 miljoniem eiro.

Šobrīd novērojams iedzīvotāju pieprasījuma pieaugums pēc garāka termiņa krājobligācijām, it īpaši 5 un 10 gadu, jo tās sniedz ieguldītājiem iespēju fiksēt šī brīža izdevīgās procentu likmes ilgtermiņā un saņemt ar nodokļiem neapliekamus procentu ieņēmumus līdz pat krājobligāciju termiņa beigām. Arvien biežāk pēc krājobligāciju termiņa beigām iedzīvotāji veic ieguldījumu atkārtoti, nereti palielinot ieguldāmo summu un iegādājoties garāka termiņa krājobligācijas.

Valsts kase no piektdienas atkal piedāvā iedzīvotājiem iespēju ieguldīt sešu mēnešu krājobligācijās, informē Valsts kasē.

Sešu mēnešu krājobligāciju procentu likme šobrīd ir 3,3% gadā.

Valsts kasē arī atzīmē, ka iedzīvotāju īpašumā esošo krājobligāciju apmērs šobrīd pārsniedz 290 miljonus eiro. Krājobligācijās ieguldījuši vairāk nekā 7800 iedzīvotāju. Pieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, taču ir populāras arī krājobligācijas ar garākiem dzēšanas termiņiem.

Krājobligācijas ir valsts vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi, kurus Valsts kase emitē kopš 2013.gada. Latvijas iedzīvotāji jebkurā diennakts laikā var iegādāties krājobligācijas vietnē www.krajobligacijas.lv. Šobrīd ieguldījumiem ir pieejamas krājobligācijas ar dzēšanas termiņiem seši un 12 mēneši, kā arī trīs, pieci, septiņi un 10 gadi. Par krājobligācijās nopelnītajiem procentiem netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

No šodienas iedzīvotājiem būs iespējams iegādāties krājobligācijas simts Latvijas Pasta nodaļās visā Latvijā, informē Finanšu ministrija.

To būtība ir nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam iegādāties valsts vērtspapīrus, tādējādi savu naudu uz laiku aizdodot valstij.

Ar projekta ieviešanas otro kārtu krājobligācijas kļūs pieejamākas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kam nav pieejams internets vai nav sava konta komercbankā. Tādējādi krājobligāciju iegādes process tiek dažādots.

«Svarīgi norādīt, ka valsts šo ieguldījumu garantē pilnā apjomā. Iegādājoties krājobligācijas, Latvijas iedzīvotāji atbalstīs savu valsti, taču vienlaikus saņems arī procentus jeb fiksētu ienākumu par savu ieguldījumu,» skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

Trešdien valsts sākusi piedāvāt krājobligāciju iegādi, informēja Finanšu ministrija. To būtība ir nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam iegādāties valsts vērtspapīrus, tādējādi savu naudu uz laiku aizdodot valstij.

«Salīdzinājumā ar citiem investīciju instrumentiem viena no galvenajām krājobligāciju priekšrocībām ir drošums, jo ieguldījums nebūs atkarīgs no citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī valsts šos ieguldījumus garantēs pilnā apjomā. Krājobligāciju iegādes process ir iecerēts tik vienkāršs kā bankas maksājums vai jebkurš cits pirkums internetā. Iegādājoties krājobligācijas, Latvijas iedzīvotāji atbalstīs savu valsti, taču vienlaikus saņems arī procentus jeb fiksētu ienākumu par savu ieguldījumu,» skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

Pirmajā posmā valsts parādzīmes ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs iegādāties interneta mājaslapā www.krajobligacijas.lv, autentificējoties caur kādu no internetbankām. Iegādājoties pirmās krājobligācijas, Latvijas Centrālajā depozitārijā, kas uzskaita, glabā un veic norēķinus par visiem Latvijā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem, tiks automātiski atvērts vērtspapīru konts.

Patlaban procentu likmes ir zemas, līdz ar to arī piedāvātās krājobligāciju likmes ir atbilstošas pašreizējai tirgus situācijai, kas nozīmē, ka peļņas iespējas, ieguldot krājobligācijās, ir nelielas, portālam db.lv sacīja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Līdz ar to viņš pieļauj, ka krājobligācijas diez vai būs interesantas tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas gūt potenciāli lielāku peļņu un ir gatavi arī uzņemties lielāku risku. Tā kā Latvijā vairāk dominē īstermiņa noguldījumi (daļa iedzīvotāju nav gatavi ieguldīt naudu uz 5-10 gadu termiņu), tad arī nedaudz augstākas likmes par 5-10 gadu termiņa krājobligācijām vēl nenozīmē, ka iedzīvotāji kardināli mainīs savus līdzšinējos ieguldīšanas paradumus.

Visticamāk, ka pieprasījums pēc krājobligācijām sākotnēji nebūs mērāms vairākos desmitos vai simtos miljonos latu, tomēr ar laiku krājobligācijas Latvijā var kļūt arvien populārākas, paredz eksperts, uzsverot, ka krājobligāciju ieviešana kopumā vērtējama pozitīvi, jo iedzīvotājiem tiek piedāvāts salīdzinoši vienkāršots risinājums valsts vērtspapīru iegādei, tajā skaitā, arī nelielām summām.

Latvijā noteikta minimālā un maksimālā summa, ko persona varēs tērēt, iegādājoties valsts krājobligācijas.

Uz laikraksta Dienas bizness jautājumiem atbild Latvijas Centrālā depozitārija vadītājs Indars Aščuks.

Kādi ir bijuši apsvērumi, nosakot minimālo un maksimālo summu krājobligāciju iegādei?

Minimālā summa 30 Ls apmērā ir noteikta vairākās pasaules valstīs, piemēram, ASV un Lietuvā. Noteikt mazāku minimālo summu vairs nebūtu jēgas, ņemot vērā salīdzinoši mazās procentlikmes, kas tiek maksātas par šīm obligācijām

Maksimālā summa ir noteikta 49 tūkst. Ls apmērā...

Maksimālajai summai gan vairāk ir tikai tehniska nozīme. Piemēram, tādējādi tiek plānots nodrošināties, lai persona par šīm obligācijām nepārskaitītu lielāku summu, nekā patiesībā ir vēlējusies. Savukārt, ja cilvēks vēlēsies aizdot valstij vienu miljonu latu, viņš to varēs darīt, veicot 21 maksājumu – šajā jomā ierobežojumu nav.

Ieguldījumus krājobligācijās ir izdevīgi plānot vidējā termiņā, kur izceļas piedāvājuma stiprās puses: ienesīgums gan attiecībā pret depozītiem, gan citiem vērtspapīriem, kā arī iespēja strauji reaģēt uz izmaiņām finanšu tirgū, stāsta Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

«Kamēr uz termiņu līdz vienam gadam krājobligācijas ar gada ienesīgumu 0,3% nav spēcīgs konkurents banku depozītiem ar vidēji 0,8% likmi gadā, krājobligācijām ir ievērojamas priekšrocības, ja mājsaimniecības apsver vidēji ilga termiņa ieguldījumu,» uzsver eksperte, piebilstot, ka pašreizējie piecu gadu krājobligāciju procenti izkonkurē lielāko daļu banku piecgadīgu depozītu piedāvātās likmes, savukārt depozītus uz 10 gadiem piedāvā reta banka. Vienlaikus krājobligāciju ienesīgumu ir vērts salīdzināt ne tikai ar noguldījumiem depozītos, bet arī ar citiem vērtspapīriem, kas pielīdzināmi noguldījumam uz procentiem, piemēram, uzņēmumu vai valsts obligācijām.

Procentlikmēm augot, arvien izdevīgāku piedāvājumu var izteikt krājējiem. Šāds piedāvājums nāk mūsu valsts krājobligāciju izteiksmē. Valsts kase atklāj, ka kopš aprīļa sākuma noguldījumu apjoms krājobligācijās palielinājies par vairāk nekā trešdaļu jeb 23 miljoniem eiro, šobrīd jau sasniedzot 65 miljonus eiro.

Skaitļi apliecina ka iedzīvotāju interese par krājobligācijām ir būtiski palielinājusies. Krājobligācijas ir iegādājušies aptuveni 2100 iedzīvotāji, investoru skaitam turpinot pieaugt katru dienu, atklāj Valsts kase. Vispieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, bet ir novērota interese arī pēc garāka termiņa – 5 un 10 gadu krājobligācijām. Iedzīvotāju ieinteresētība par noguldījumu piedāvājumu krājobligācijās vērojama dažādās vecuma grupās – šā brīža vidējais krājobligāciju investors ir vecumā no 35 līdz 55 gadiem, savukārt, trešdaļa no krājobligācijām pieder investoram vecuma grupā virs 55 gadiem.

Par procentu likmju kāpumu spriests visai daudz. Pārsvarā tēma apskatīta no aizdevumu likmju puses. Procentu straujais pieaugums nozīmē, ka dzīve visai spēji sarežģījusies un aizņēmējiem draud sarežģīties tālāk. Turklāt augstākais likmju punkts vēl varētu būt vien priekšā. Šajā ziņā doma gan ir, ka, pietuvojoties recesijai un cenu pieauguma spiedienam tomēr mazinoties, likmju kāpumam šā gada otrajā pusē pienāks beigas.

Krājobligāciju programmā piesaistīto investīciju apmēram ir potenciāls augt, tāpēc šī programma noteikti jāturpina, intervijā sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Krājobligāciju programma tika ieviesta vairāk nekā pirms desmit gadiem, un daudzus gadus interese no iedzīvotājiem nebija liela, atzina Āboliņš. Programmas galvenais mērķis bija nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem alternatīvu instrumentu banku piedāvātajiem produktiem, lai viņi var aizdot naudu valstij, saņemot tādu pašu likmi, kā valsts maksā jebkuram citam aizdevējam.

Iemesls, kāpēc interese nebija tik liela, iespējams, bija tas, ka Valsts kases piedāvātās likmes nebija tik pievilcīgas, skaidroja Āboliņš.

Taču, sākot jau faktiski no 2022.gada beigām, un it īpaši pagājušajā gadā, Valsts kase redzēja ļoti lielu pieprasījuma pieaugumu, jo piedāvātās likmes bija daudz atraktīvākas nekā banku piedāvātās likmes par depozītiem. Pērn Valsts kase pārdeva krājobligācijas aptuveni 250 miljonu eiro vērtībā.

Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro, un lielākā daļa no tā tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kases pārstāvji.

Nepieciešamos resursus 2024.gadā plānots piesaistīt gan starptautiskajos finanšu tirgos, veicot eiroobligāciju emisijas, gan arī iekšējā tirgū, organizējot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles un emitējot krājobligācijas.

Valsts kases pārstāvji skaidro, ka aizņemšanās pasākumi tiks veikti līdzīgi kā iepriekšējos gados, saglabājot maksimālu elastību gan finanšu tirgus izvēlē, gan finanšu tirgos veicamo aizņēmumu nosacījumu izvēlē attiecībā uz aizņemšanās laiku, valūtu, apjomu, termiņu, instrumentiem.

Savukārt aizņemšanās izmaksas jeb procentu likmes ietekmēs aktuālā situācija finanšu tirgū aizņemšanās brīdī, norāda Valsts kasē, piebilstot, ka pēdējo gadu notikumi liecina, ka procentu likmes var būtiski svārstīties dažādu faktoru ietekmē, piemēram, reaģējot uz monetāro iestāžu lēmumiem, negatīvajiem notikumiem, ziņām.

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Krājobligācijas plānots ieviest Latvijā šā gada pirmajā pusē, un paredzams, ka tās varēs iegādāties 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā tīmekļa vietnē krajobligacijas.lv, portālam db.lv pastāstīja Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme.

Tāpat patlaban par krājobligāciju izplatīšanu notiek sarunas ar AS Latvijas pasts, kā arī dažām komercbankām.

Kā skaidroja E. Dzelme, paredzētas krājobligācijas ar četriem dažādiem dzēšanas termiņiem – 6 mēnešu, 12 mēnešu, 5 gadu un 10 gadu. Vienas obligācijas nomināls būs viens lats un minimālais iegādes apjoms būs 30 lati, savukārt maksimālais obligāciju iegādes apjoms - 49 tūkstošu latu vienā iegādes pieteikumā, taču dienas laikā iesniedzamo pieteikumu skaits nebūs ierobežots.

Paredzams, ka krājobligāciju fiksētā ienākuma likmei tiks ņemtas vērā valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru sākotnējo izsoļu un otrreizējā tirgus peļņas likmes, kā arī citi faktori. Par konkrētām likmēm runāt gan vēl ir pāragri, norādīja Valsts kases pārstāve. Tāpat pirmās emisijas apjoms, tajā piedāvāto krājobligāciju dzēšanas termiņi un fiksētā ienākuma likmes vēl nav noteikti, bet plānots apmierināt visus pieteikumus.

2023. gadā fiksētā ienesīguma finanšu produkti – krājkonti, termiņdepozīti, krājobligācijas – nostiprinājuši savu lomu Latvijas iedzīvotāju finanšu pārvaldībā. Lai gan šie paši instrumenti pieejami arī vietējam biznesam, vairums Latvijas lielāko uzņēmumu neizmanto iespējas pelnīt vairāk – īstermiņa fiksētā ienākuma finanšu instrumentus regulāri izmanto vien 9 % no 500 lielākajiem vietējiem uzņēmumiem.

Vai drīzumā šī situācija varētu mainīties, un kāda ir neizmantoto iespēju cena?

Atskatoties uz 2023. gadu, ir redzams, ka ekonomikas procesi un procentu likmju kāpums ir atgriezis iedzīvotāju interesi par naudas noguldīšanu. Cilvēki atsākuši izmantot iespēju pelnīt ar fiksētā ienesīguma instrumentiem – termiņdepozītiem, krājkontiem un krājobligācijām. Šī gada oktobrī iedzīvotāju noguldījumi krājobligācijās sasniedza 200 miljonus eiro (pirms tam jūnijā – ap 100 miljoniem eiro), bet ieguldītāju skaits pārsniedza 6000. Tā ir pozitīva tendence, proti, iedzīvotāji liek savai naudai strādāt viņu labā.

Cik pieprasīti ir obligāciju portfeļi Latvijas uzņēmumiem?

Jau divus gadus ikviena fiziska persona var iegādāties valsts vērtspapīrus jeb krājobligācijas, taču iedzīvotāju interese par zema riska noguldījumu valsts kasē ir niecīga , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iemesls nelielajam pieprasījumam ir ļoti zemās procentu likmes, skaidro Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Piemēram, sešu mēnešu krājobligācijas fiksētā ienākuma likme ir tikai 0,05%, bet 12 mēnešu – 0,1%. Procentu likme tiek noteikta, pamatojoties uz kopējām iespējām aizņemties citur. «Pateicoties labam Latvijas kredītreitingam, mums ir zems kredīta uzcenojums. Savukārt Eiropas Centrālās bankas politika nodrošina zemas likmes tirgū, līdz ar to arī kopējā likme, ar ko mēs aizņemamies, ir zema. Tas ir labi no nodokļu maksātāju skatpunkta, jo attiecīgi mazāku valsts budžeta daļu esam spiesti novirzīt procentu likmju maksājumiem. Ja no valsts budžeta viedokļa zemas procentu likmes ir pozitīvs rādītājs, tad tas nebūt nav tas, ko sagaida ieguldītāji. Procentu likme tuvu nullei nenes peļņu, attiecīgi nav arī intereses,» stāsta K. Āboliņš.

Krājobligāciju programmu ir plānots saglabāt un turpināt - drīzumā plānots jauns iekšējā tirgus krājobligāciju laidiens, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs sacīja, ka ir uzrunājis Valsts kases vadītāju par daudz agresīvāku rīcību šajā jomā. Ašeradens atzīst, ka bankas piedāvā ļoti zemus depozīta procentus, kas krājobligācijām ir labāki.

"Kāpēc valdībai būtu jāaizņemas nauda ārējos tirgos, ja to varētu darīt arī iekšējā tirgū ar šāda veida obligācijām. Domāju, ka drīzumā mēs varēsim pieteikt lielāku krājobligāciju laidienu iekšējā tirgū," teica Ašeradens.

Viņš arī piekrita, ka krājobligāciju programma ir jāpopularizē, kas līdz šim nav darīts.

Finanšu ministrijai pieejamie dati liecina, ka iedzīvotāju noguldījumi bankās, lai arī pēdējā laikā nedaudz samazinās, ir ļoti lieli - vairāk nekā 10 miljardi eiro stāv kontos. Ašeradens skaidroja, ka ir jāņem vērā arī citi vairāki aspekti - Latvijas iedzīvotāji ir ļoti neaktīvi ar ieguldīšanu vērtspapīros, kaut vai salīdzinot ar kaimiņiem igauņiem. Nesenā "Enefit Green" akciju laidienā piedalījās vairāk nekā 50 000 privāto igauņu investoru. Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi ieguldīt un skatīties, kā attīstās kapitāla tirgus, kas ir ļoti labs signāls. Latvijā tā īsti nav, teica Ašeradens.

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī varētu būt samazinājies amplitūdā no 0,6% līdz 2% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - šā gada otro ceturksni - IKP Latvijā varētu būt sarucis par 0,5-1,5%, bet 2023.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ekonomikā varētu būt bijis kritums par 1,5-2%.

Viņš skaidroja, ka galvenais iemesls kritumam ekonomikā joprojām ir diezgan būtiskais samazinājums rūpniecībā un eksportā, ko izraisījis vājš ārējais pieprasījums. Tāpat nelieli mīnusi joprojām ir tirdzniecībā, jo, neskatoties uz algu kāpumu un zemo bezdarbu, iedzīvotāju pandēmijas laika uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti, vairāk nekā 200 miljoni eiro ir ieguldīti valsts krājobligācijās un procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši kredītu maksājumi. Tāpat šogad mēnesi vēlāk nekā pērn notika pensiju indeksācijas, kas negatīvi ietekmēja tirdzniecību septembrī.

Pēc gandrīz desmit gadu ilgas aizmirstības par vērā ņemamu palīgu uzkrājumu vairošanā atkal kļuvis termiņnoguldījums. Banku piedāvātās likmes noguldījumam uz vienu gadu sasniegušas un pārsniegušas 4% robežu, kas ir augstākais līmenis kopš 2009. gada.

Intensīvās kreditēšanas periodā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā banku piedāvātās procentu likmes bija rakstāmas ar divciparu skaitli, un daudziem iedzīvotājiem tolaik termiņnoguldījums kļuva par līdzekli uzkrājumu paglābšanai no salīdzinoši augstās inflācijas. Taču vērienīgā ekonomiskā krīze, kas folklorā iegājusi ar nosaukumu "dižķibele", noveda pie procentu likmju pamatīga krituma. Kopš 2014. gada Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktā depozīta likme gadiem ilgi pat bija negatīva, tādēļ daudzas bankas pat pārtrauca piedāvāt termiņnoguldījuma iespējas. Situācija mainījās 2022. gada sākumā līdz ar straujo inflācijas lēcienu. ECB mērķtiecīgi paaugstinot starpbanku aizdevumu likmi, arī depozītu likmes ātri augušas un šobrīd jau sasniegušas 4%.

Ceturtdien ikgadējās Baltic Market Awards 2013 ceremonijas ietvaros birža NASDAQ OMX Riga piešķīra biržas Gada balvas un godināja labāko studiju darbu autorus par Baltijas vērtspapīru tirgu.

Biržas Gada Balvu 2013 saņēma Latvenergo un Valsts kase.

Biržas Gada Balvu – ceļojošo statueti var saņemt tirgus dalībnieks par īpašu, nozīmīgu veikumu vērtspapīru tirgū un tā attīstībā. Šogad par īpašu ieguldījumu vērtspapīru tirgus attīstībā birža nolēma piešķirt divas Biržas Gada Balva 2013 ceļojošās statuetes.

Viena no šīgada Biržas Gada Balva 2013 tika piešķirta uzņēmumam Latvenergo.

«Tas ir pirmais Latvijas valstij pilnībā piederošais uzņēmums, kurš emitējis publiskas obligācijas, kuras iekļautas Baltijas biržas regulētajā tirgū. Uzņēmums no investoriem jau piesaistījis vairāk nekā 100 miljonus eiro, turklāt investoru pieprasījums pēc obligācijām jau sākotnēji vairākas reizes pārsniedza piedāvājumu,» pasniedzot balvu Latvenergo valdes priekšsēdētājam Ārim Žīguram, teica NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. «Veiksmīgās Latvenergo obligāciju emisijas apliecina, ka kapitāla tirgus var nodrošināt finansējumu caurskatāmiem un labi pārvaldītiem uzņēmumiem. Ceru, ka šis piemērs iedrošinās arī citus valsts uzņēmumus un mudinās uz jauniem sasniegumiem.»

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.