No 19.jūnija, kad Valsts kase (VK) sāka piedāvāt iedzīvotājiem iespēju iegādāties krājaizdevu obligācijas, to kopējais apgrozībā esošo krājobligāciju apjoms sasniedza 182 019 latus, Db.lv informēja VK. Turoties šādiem tempiem, paies 68gadi, lai piesaistītu iecerētos 150 miljonus latu, liecina Db.lv aplēses.
Tāpat aplēses liecina, ka patlaban pirmajā krājobligāciju pārdošanas mēnesī (līdz 17.jūlijam) Latvijā iedzīvotāji valstij ik dienu aizdevuši vidēji 6,28 tūkstošus latu. Lai piesaistītu 150 miljonus latu, piemēram, piecu gadu laikā, ik mēnesi būtu jāpārdod obligācijas 2,5 miljonu latu apjomā, bet ik dienu (vidēji 30 dienas mēnesī) būtu jāpārdod obligācijas 83,3 tūkstošu latu apjomā.
Mazākais apjoms, par kādu var iegādāties krājobligācijas, ir 30 Ls, bet lielākais vienā iegādes pieteikumā – 49 tūkstoši latu.
Krājobligāciju pārdošanas apjoms netiek noteiks atsevišķi katru dienu. Ņemot vērā finansēšanas nepieciešamību un pārdoto krājobligāciju rezultātus VK var lemt par izmaiņām vērtspapīru piedāvājumā un sākt to ierobežot, skaidroja VK Preses sekretāre Eva Dzelme. Viņa Db.lv informēja, ka krājobligāciju tiešsaistes maksājumu funkcionalitāti sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) šobrīd nodrošina piecas bankas: Citadele, DNB, Swedbanka, SEB un Nordea. Sistēma krājobligāciju izplatīšanai ar interneta vietni nodrošina iespējami ērtu iegādes procesu tiešsaistē, jo potenciālajam ieguldītājam salīdzinoši īsā laikā un parocīgā veidā ir iespējams nokārtot visas ar šo ieguldī jumu saistītās formalitātes. Interneta vietnes risinājums ir projekta ieviešanas pirmais posms, un, apzinoties potenciālos ieguldītājus attālākos lauku reģionos, kuriem nav pieejams internets jau šobrīd norit darbs pie otra izplatīšanas kanāla ieviešanas - izmantojot izplatīšanas aģentu Latvijas Pasts.
«Krājobligāciju kā uz privātajiem ieguldītājiem orientēta instrumenta izmantošana nav nekas jauns un lielā daļā Eiropas valstu, piemēram, Lietuvā, Īrijā, Čehijā līdzīgas sistēmas pastāv jau ilgstoši, turklāt tā nav obligāta prasība valsts finanšu vadībā. Galvenais uzsvars, pieņemot šādu lēmumu, ir uz jaunu un drošu ieguldījumu iespēju, ko valsts šādā veidā nodrošina saviem iedzīvotājiem piedāvājot krājobligācijas. Lai arī aizņemšanās apjomi ir nelieli, tas vienlaikus attīsta arī vietējo finanšu tirgu un nodrošina to, ka nauda, kas tiek maksāta procentos par valsts aizņēmumu, pamatā vairs netiek novirzīta ārvalstu aizdevējiem, bet gan saglabājas Latvijas ekonomikā, » skaidroja E.Dzelme.
Pēc viņas piebilstā, šobrīd izmaksas, kas ir saistītas ar naudas pārskaitījumiem krājobligāciju iegādei, sedz pircējs atbilstoši konkrētās bankas pakalpojumu cenrādim. Tomēr šīs ir vienīgās izmaksas, kas pircējam rodas saistībā ar krājobligāciju iegādi, turklāt vērtspapīru konta atvēršana un notikumu apkalpošana ieguldītājam ir bez maksas. Savukāŗt likmes, kuras šobrī, pērkot obligācijas nelielā apjomā, var nesegt banku komisijas, tiek noteiktas atbilstoši finanšu tirgus situācijai, ko ietekmē virkne vairāku faktoru – bāzes likmes, Latvijas kredītriska, investoru pieprasījuma u.c. izmaiņas. Krājobligācijām piemērotās likmes dinamiski mainīsies atkarībā no šiem ietekmējošiem rādītājiem, tā VK.