Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):
„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”
Guntis Rāvis (Skonto būve):
Kaspars Viškints (Elko grupa):
„Visa peļņa jau paliek uzņēmumā. Tas jau nenozīmē, ka varu tērēt, - tas viss ir virtuāli. 2008. gads būs daudz sliktāks - šis bija izdzīvošanas gads, peļņa būs daudzas reizes mazāka, vai pat nebūs. Savukārt 2009. gads būs vēl sarežģītāks. Izdzīvos tikai stiprākie, un tad jau redzēs, kas ir tie, kuri turpinās darboties.”
Ivo Zonne (Latvijas nami):
„Galīgi esmu piemirsis par 2007. gada peļņu. Tā visa ir ieguldīta mūsu Barona kvartālā. 2008. gads ir vēl labāks, peļņas pieaugums ir milzīgs, - tas viss gāja pēc inerces, tikai decembrī piebremzējās. 2009. gadā peļņa būs uz pusi mazāka, viss nostāsies savās vietās. Mans pamatbizness ir telpu iznomāšana, un vairāk kā uz pusi jau cenas nekritīsies, līdz ar to arī peļņa būs divas reizes mazāka.”
Jānis Lancers (PBLC):
Pēteris Spredzis (Skandi):
„2007.gada peļņa bija nedaudz virs plānotā robežās, jo kopējais auto tirgus pieauga vairāk, nekā bijām plānojuši. Citiem auto nozares uzņēmumiem peļņa bija lielāka. 2008. gads būs daudz sliktāks nekā 2007. gads pārdoto apjomu un peļņas ziņā: tirgus lejupslīde lika mums un pārējiem tirgus dalībniekiem pārdot automašīnas bez peļņas vai pat ar zaudējumiem, jo noliktavas apjoms vairs neatbilda tirgus situācijai. Par 2009. gadu ir grūti kaut ko prognozēt, jo, ja nodokļu izmaiņas notiek pusmēneša laikā, tad ir grūti veidot prognozes. Plānojam konkrētu pārdošanas apjomu, taču ir skaidrs, ka kredīti un līzingi tiek izsniegti krietni mazāk, līdz ar to cilvēkiem nav pieejams finansējums auto iegādei. Visā Eiropā nodokļu likmes tiek samazinātas, lai veicinātu tirdzniecību, bet pie mums tās paaugstina, kas noteikti neatsauksies labvēlīgi uz tirgotāju ieņēmumiem. 2009. gadā plānojam minimālu peļņu. Septembrī atklājām jaunu autocentru Liepājā, taču skatīsimies, kā mums ies, piemēram, Inchcape jau ir paziņojis, ka slēdz savu centru Liepājā. 2007. gadā plānojām, ka 2008. gadā atvērsim vēl vienu autocentru Rīgā, Brīvības ielā, bet pašlaik projekts ir iesaldēts.”
Aleksandrs Oskins (Wess):
Peļņa un pelnītāji: kas notiek Latvijas biznesā?
Korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars finanšu ekspertu komentārs
Ar šādu jautājumu varētu nākt klajā ikviens, kurš apskatījies 2007. gada pelnošāko uzņēmēju TOPu, kas jau otro gadu tiek veidots, pamatojoties uz šo cilvēku īpašumā esošajām uzņēmumu kapitāldaļām un šo uzņēmumu gūto neto peļņu.
Izbrīna iemesls ir visnotaļ pamatots – caurskatot pirmos lielos pelnītājus, pārāk uzkrītoša ir to segmentācija – liela daļa ir banku vai būvniecības nozares pārstāvji. Vai tiešām 2007. gadā nekas cits netika darīts kā vien sekmīgi finansēta nekustamā īpašuma tirgus izaugsme? Uz šo jautājumu skatoties, nu jau uz pagātnes notikumiem varam atbildēt apstiprinoši un tādejādi arī izskaidrot TOPa specifiku.
Diemžēl no TOPa specifikas izriet vēl nepatīkamāks secinājums, ko uz savas ādas izjūtam šobrīd – apstājoties nekustamā īpašuma tirgum, zūd gan šīs nozares pelnītāji, gan arī ir būtiski apdraudēta banku peļņa, jo izsniegtie kredīti nekustamo īpašumu attīstībai kļūst arvien riskantāki no to atgūšanas viedokļa.
Te mēs redzam, cik nozīmīgas ir citas nozares, kuru pārstāvji ir burtiski iespraukušies TOPa 25 pelnošāko uzņēmēju rindās ar gada gūto peļņu virs 2.5 miljoniem latu.
Raugoties uz šo saujiņu citu nozaru pārstāvju, kļūst skaidrs, cik ļoti Latvijā ir nepieciešami uz eksportu orientēti ražotāji, kuru biznesa finanšu panākumi nav tik ļoti atkarīgi no vietējā tirgus situācijas, līdz ar to tie ir prognozējamāki ilgtermiņā. Tāpat starp pelnītājiem, ņemot vērā Latvijas atrašanās vietu, varētu ierindoties tranzīta nozares pārstāvji, ja šo uzņēmumu īpašumu struktūras nebūtu tik sazarotas un būtu iespējams identificēt konkrētas personālijas.
Un tas arī ir Laika Stara finanšu ekspertu skatījums uz nākotni – uz eksportu orientēti ražotāji no TOPa izspiedīs būvniecības/nekustamā īpašuma nozares pārstāvjus, banku īpašnieki varētu saglabāt savas pozīcijas, turpinot kreditēt maksātspējīgos un perspektīvos uzņēmumus. Peļņas kopējie apjomi nākotnē, salīdzinot ar 2007. gadu, mazināsies, jo biznesa vides strukturālās izmaiņas prasīs laiku un resursus, bet tas ir loģisks ekonomikas evolūcijas cikla posms. Tāpēc mēs pieturamies pie iepriekš teiktā – krīze ir iespēja, un ieguvēji būs tie uzņēmēji, kas šo iespēju izmantos savā labā.