Šī gada Adventes vainagu pārdošanas tendences rāda, ka gatavos vainagus pērk mazāk, jo izvēlas tos izgatavot pašrocīgi, ziņo Dienas bizness.

Adventes vainagus gatavo paši

Kā norādīja ziedu salona Lizante vadītāja Ilvija Jonāte, šogad vērojama mazāka aktivitāte nekā pērn. Šogad cilvēki cenšas izvēlēties kaut ko lētāku, un tāds piedāvājums šobrīd esot lielveikalos. «Tajos var salikt svecītes un vainags gatavs,» norāda I. Jonāte. Arī šogad, kā jau ierasts, vispopulārākie esot vainagi ar sarkanām un baltām svecēm un dekoriem. «Dažiem patīk skuju vainagi, citiem čiekuru vainagi, kurus var izmantot arī citus gadus. Tomēr katrs pieskaņo savam interjeram un gaumei,» stāsta I. Jonāte.

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

Žurnāla Nedēļa un portāla nozare.lv galveno redaktoru Māri Zanderu droši vien var dēvēt par intelektuālo huligānu, par kura izdarībām tā arī īstas skaidrības nav – viņš vispirms runā un tad domā vai arī katrs viņa pateiktais teikums tiek pausts ar zināmu aprēķinu.

Katrā ziņā salīdzināt Latvijā notiekošos procesus ar Miloševiča režīmu Serbijā vai arī Reihstāga dedzināšanu, Zanderam īpašas problēmas nesagādā. Nu jau viņam arī piezvanīt vai aizsūtīt īsziņu varēs katrs, kurš to vēlas.

Parasti tu visai ironiski vērsies pret dažādiem Latvijā notiekošiem ekonomiskiem un politiskiem procesiem. Kāda tad, tavuprāt, šodien ir situācija mūsu valstī?

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no Vecrīgas uz Kalnciema ielu. Saimnieki biznesa portālam db.lv stāsta, ka paši ikdienā aktīvi iesaistās biznesā un eklēru cepšanā pat nakts stundās, līdz ar to gulēšanai atliek vien dažas stundas.

Eklērnīca Fat Cat ir paplašinājusies un šobrīd atrodas ne tikai Vecrīgā, Mazajā Jaunielā, bet arī Kalnciema ielā daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā. Tajā saimnieko Līga un Uģis Lancmaņi, kā arī Uģa brālēns Māris Lancmanis. Fat Cat tiek piedāvāti ne tikai saldie eklēri, bet arī cepumi, kūkas, eklēru kūkas, mini un sāļie eklēri, kas iecienīti korporatīvajos pasākumos.

Ilgi nedomāja

Pirmā Fat Cat eklērnīca Vecrīgā tika atvērta 2017. gada 1. aprīlī, un jau jūlijā tika atrastas Kalnciema ielas telpas. Iekārtošanās process tajās gan ievilkās, jo bija nepieciešams izveidot elektrības pieslēgumu, kā arī telpās veikt remontu. Savulaik šajās telpās atradās Skrīveru Saldumu veikals, bet eklērnīcai bija nepieciešama lielāka elektrības jauda. Remonts tika pabeigts jau 2018. gada maijā, bet eklērnīca atvērta vien 2019. gada februārī. «Mēs ilgi nedomājām par vēl vienas eklērnīcas atvēršanu, jo jau no paša sākuma mums veicās ļoti labi. Lielā pieprasījuma dēļ mēs meklējām jaunas telpas, kur būtu lielāka virtuve. Tagad eklēri abām eklērnīcām top tikai Kalnciema ielā, savukārt, Vecrīgā virtuves vietā ir noliktava,» sacīja L. Lancmane. Viņas vīram U. Lancmanim pieder arī būvniecības uzņēmums un visi darbi tika paveikti pašu spēkiem, nealgojot papildu strādniekus.

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Dzērienu ražotājs "Dabas dots" atvēris pārtikas internetveikalu "Food24.lv", kur tirgo arī citu vietējo ražotāju produktus.

Līdz ārkārtas situācijai uzņēmējs Rolands Briņķis ar "visām četrām" bija "Dabas dots" biznesā - ražoja tējas dzērienus "Divine Tea". Taču, līdz ar krīzes iestāšanos, pēkšņi vienā dienā būtiski apstājās eksports un klienti neziņas dēļ iepauzēja sadarbību.

"Produkcijas apjomi, kas pamet noliktavu, ir kritušies, tāpat "nobruka" vairāki pasūtījumi no jauniem eksporta tirgiem, bet es gribētu ticēt, ka šie darījumi atrodas pauzes stāvoklī, nevis ir pavisam apturēti. Tāpēc sākām skatīties, kā pašiem vieglāk pārdzīvot šos mēnešus. Aktivizējām savu e-komerciju paši savā mājaslapā. Pēc pāris nedēļām redzējām, ka, piestrādājot pie reklāmas un klientu informēšanas, ir labi rezultāti un cilvēki labprāt pērk internetā arī šādu produktu. Tā radās ideja izveidot platformu, kura palīdzētu pārvarēt šo kritumu tradicionālajā tirdzniecībā un piedāvāt šo pakalpojumu arī citiem līdzīgi domājošiem vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas savu produkciju piedāvāt internetā," stāsta R. Briņķis.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Sākotnēji idejas autori bonvoyagee.com vēlējās veidot kā rekomendāciju «dzinēju», bet cilvēkiem tas īsti nebija saprotams. Tāpēc tagad to pozicionē kā sociālo atsauksmju portālu - cilvēki var pievienot dažādas vietas, atsauksmes par tām un atrast līdzīgi domājošos, lai ceļotu un izlemtu, kurp aiziet un ko darīt.

Pamatā - matemātika

Idejas autori ir SIA SOON īpašnieki un darbinieki - Ernests Štāls, Kaspars Kalnišs un Mārcis Pauls.

«Bonvoyagee.com projekta mērķis ir atrast labākās vietas saviem lietotājiem. Vietas, kuras varētu viņiem patikt, kurās kaut kas notiek, kur atrodas viņu draugi vai domubiedri,» teic E. Štāls. Bonvoyagee.com var pievienot kafejnīcu, klubu, lidostu, pludmali, savu mīļāko koku - visu, kam ir platums un garums. Sistēma ir veidota tā, ka, analizējot dažādu lietotāju novērtētās vietas, tiktu noteikta sakritība un cilvēkiem, kam patīk vienas un tās pašas vietas, iesaka apmeklēt vēl kādu citu vietu, kas patīk cilvēkiem, ar ko viņam sakrīt citu vietu vērtējumi. Princips esot līdzīgs kā amazon.com - pēc konkrētā lietotāja grāmatu vērtējumiem viņam iesaka citas, kas varētu atbilst viņa gaumei.

Lietuvā pēc vakcinācijas pret Covid-19, negatīva testa vai šīs slimības pārslimošanas varēs saņemt "iespēju pasi", kas ļaus izmantot ierobežojumu atvieglojumus, ceturtdien paziņoja Ekonomikas un inovāciju ministrija.

"Iespēju pase" tiek ieviesta no 24.maija. Tās īpašniekam būs atviegloti karantīnas noteikumi: ar šo pasi varēs apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes, bārus un sabiedriskās iekštelpas] piedalīties lielos pasākumos.

"Iespēju pasi" varēs saņemt visi Lietuvas pilsoņi no 16 gadu vecuma, tā būs saistīta ar e-veselības sistēmu "e.sveikata", kurā ir visi dati par vakcināciju, Covid-19 pārslimošanu vai testa rezultātu.

"Iespēju pasi" varēs izsniegt divas nedēļas pēc tam, kad būs saņemta "BioNTech"/"Pfizer" vai "Moderna" vakcīnas otrā deva, vai arī četras nedēļas pēc "AstraZeneca" vai "Johnson & Johnson" vakcīnas saņemšanas. Tomēr "AstraZeneca" gadījumā noteikti ne vēlāk kā 12 nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas būs jāsaņem arī otrā deva.

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.

Cēsu uzņēmums SIA Laureta Candles ražo sveces no Latvijā mazāk pazīstama dabīga materiāla – rapšu vaska.

Uzņēmuma īpašnieks Ivars Cekuls stāsta, ka rapšu vasks ir dabīgs vasks, kas iegūts no rapšu eļļas. «Sojas vasku 95% gadījumu iegūst Amerikā, bet rapsis ir Eiropas produkts. Latvijā šādu vasku neražo, tāpēc mēs to importējam. Esmu interesējies, vai vietējie neražo rapšu vasku, bet diemžēl ne. Ja kāds sāks to ražot, mēs būsim pirmie rindā, kas to pirks,» viņš saka.

Ļauj arī citiem

Ivaram ir divi uzņēmumi – AGC Group piedāvā izejvielas sveču liešanai, bet Laureta Candles ražo rapšu vaska sveces. «Paši taisām sveces un ļaujam arī citiem to darīt,» viņš saka. Bizness sākās ar sveču liešanas piederumu tirdzniecību. «Mēs trāpījām uz viļņa, kad visi sāka interesēties par sveču liešanu. Ekonomiskās krīzes dēļ katrs meklēja, kā nopelnīt, un tas, ka cilvēki vēlējās nopelnīt, ļāva mums atsperties,» saka Ivars. Palēnām uzņēmumā sāka gatavot arī sveces. Sākotnēji tās tika izgatavotas SIA AGC Group ietvaros, bet pērn Ivars sadalīja darbības virzienus. «Gribējās, lai katram virzienam būtu savs uzņēmums, tāpēc nodibinājām jaunu uzņēmumu, kas nodarbojas tieši ar sveču liešanu un izbraukuma tirdzniecību,» saka Ivars.

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Ja uzņēmums sāk darbību bez starta kapitāla, līdz niansēm jāaprēķina visi izdevumi un maksimāli jāizvairās no riska situācijām

Tā uzskata SIA Bar Department dibinātāji. Izveidojot bārmeņu skolu, SIA Bar Department bija jādomā, kā atšķirsies no konkurentiem, kas tirgū darbojas jau vairākus gadus un jau ieguvuši atpazīstamību. «Ar labu skolu ir tāpat kā ar tradīcijām - jo tā ilgāk darbojas, jo vairāk cilvēkiem ir nostiprinājies viedoklis par to. Mūsu gadījumā ir pagājis tikai gads, tagad varam gaidīt atsauksmes. Esam lētāki par konkurentiem. Nenoliedzami, tas bija arī viens no trumpjiem, kā sākt darbību šajā tirgus nišā un piesaistīt studentus. Tāpat sevi pozicionējam kā skolu, kurā apgūt aktuālāko un mūsdienīgāko par šo profesiju,» apgalvo SIA Bar Department īpašnieks Edgars Elbergs, Viņš kopā ar vēl diviem partneriem šo biznesu sāka bez starta kapitāla. Taču visi trīs īpašnieki ilgus gadus strādājuši bārmeņu profesijā, piedalījušies starptautiskos konkursos, regulāri ārvalstīs apmeklē nozares izstādes.

Bērnu mēbeļu ražotājs Iemīļotā koka mājiņa (SIA Beloved tree house) «laužas» eksporta tirgū.

Zīmola mēbeles aizceļo uz Eiropu vai Ameriku, Latvijā paliek vien 10%. Pašlaik Iemīļotā koka mājiņa ir mazs ģimenes uzņēmums, kuru kopš 2018. gada maija attīsta Ieva Sīpola kopā ar vīru Rolandu. Uzņēmums piedāvā izgatavot dabīgā koka mēbeles bērniem, kuras atbilst Montesori pieejai. Kokmateriāli tiek iepirkti Latvijā.

Visvairāk – gultu modeļu

«Sākotnējo ideju par to, ko un kā vēlamies ražot, esam īstenojuši pilnībā. Izgatavojam dizaina mēbeles pēc individuāla pasūtījuma, un mūsu piedāvātais klāsts šobrīd ir diezgan plašs. Taču mums noteikti vēl ir, kur augt, un piedāvājums tikai paplašināsies. Taču uz savu mērķu izpildi vēl esam ceļā. Tā kā visu darām paši, tad arī mērķu sasniegšanas process ir pakāpenisks un sistemātisks – kamēr nav izpildīts viens uzdevums, nākamo izpildīt nav iespējams. Savukārt, tiklīdz viens mērķis ir sasniegts, tā sev izvirzām nākamo, uz ko tiekties. Šobrīd strādājam pie tā, lai pabeigtu biroju, foto telpu un nostabilizētu ikmēneša pārdošanas apjomu,» stāsta I. Sīpola. Plašākais ir gultiņu modeļu piedāvājums, jo tas ir arī pieprasītākais. Šobrīd piedāvājumā ir vairāk nekā 30 gultiņu modeļi, tomēr katru ir iespējams personalizēt, pielāgojot to klientu vēlmēm un gaumei. Taču ir izgatavotas arī citas tematiskas bērnu mēbeles, piemēram, bērnu darbagalds ar magnētisku tāfeli un ar roku apgleznotiem magnētiem, kā arī pilns guļamistabas mēbeļu komplekts. Uzņēmēja stāsta, ka strauji palielinās ražotāju skaits gan Latvijā, gan Eiropā, taču pārdošanā tiek piedāvāti vien pāris vienkāršu modeļu, kas pēc dizaina ir gandrīz vienādi. Tendence ir šos modeļus izgatavot pēc iespējas īsākā laika periodā un pārdot par salīdzinoši mazāku cenu.

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Faktiski visu savu darba mūžu nostrādājis Latvijas drošībsargājošo ieVistu zagļi un cilvēki hūtēsstāžu vadošos amatos, bijušais kriminālpolicijas šefs Aloizs Blonskis ir uzkrājis pamatīgu informācijas bagāžu par bēdīgi slavenajiem reketa laikiem, par savulaik vareno uzņēmumu skumjo likteni, kā arī mūsu politisko un ekonomisko eliti.

Arvien biežāk izskan, ka līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecībā uz noziedzības pieaugumu Latvijā varētu atgriezties deviņdesmito gadu līmenis. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Domāju, ka deviņdesmitie gadi vairs neatgriezīsies – tas viss bija citādāk.

Kādas ir galvenās atšķirības?

Pašreiz Latvija ir neatkarīga valsts Eiropas Savienībā, bet deviņdesmitajos mēs vēl labu laiciņu bijām daļa no Padomju Savienības pat vēl pēc neatkarības atgūšanas.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Tā sakritis, ka vienlaikus, pērnā gada nogalē, jaunos biznesa dīķos iepeldēja divas reklāmas industrijas haizivis.

!Mooz radošais direktors Ēriks Stendzenieks kopā ar partneriem palaida sulas, kosmētikas un uztura bagātinātāju līniju, kas centrēta ap smiltsērkšķiem. Bet aģentūras Taivas Ogilvy līdzīpašnieks Andris Blaka autosalonā sabēra smiltis un atvēra savu pludmales sporta centru.

Ēriks saka, ka reklāmas biznesa pamatā ir «viena skumja patiesība — mēs radām to, ko cilvēks pēc definīcijas mēģina neredzēt. Tāpēc saņemt gandarījumu ir grūti». Viņš allaž esot gribējis radīt kaut ko, kam var pieskarties un ko parādīt mazbērniem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, lēš nozares zinātāji. Vienlaikus reklāmā tāpat kā jebkurā citā nozarē patlaban ir grūtāk gūt adekvātu peļņu. Tomēr astoņus gadus no vietas (nerēķinot pērno gadu) reklāma ir bijusi rentabla nozare un iespējams, ka industrijas spēlētājiem ir brīvi līdzekļi, ko investēt citviet, rēķina Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols. Turklāt reklāmistiem, salīdzinot ar citu nozaru darboņiem, ir vēl arī kāda priekšrocība ieiešanai jaunā biznesa nišā — viņi ir labi trenēti, lai saredzētu ideju, kas varētu aiziet. «Abas šīs investīcijas ir šaurās nišās. Tas apliecina, ka šis nav mirkļa vājums, bet pārdomāta ideja,» saka Ģ.Ozols.(Foto: Kristaps Kalns)

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

SIA Touch IT strādā pie virtuālā viesmīļa, kas ir ierīce ēdienu un dzērienu pasūtīšanai restorānos, raksta laikraksts Dienas bizness.

«Uzņēmējiem interese par šo produktu ir, jo sevišķi tagad, kad visi vēlas samazināt izmaksas. Tādā ziņā šis ir izdevīgs brīdis,» saka Mārtiņš Šķiņķis, SIA Touch IT valdes priekšsēdētājs. Touch IT ir virtuālais viesmīlis. «Mēs to tagad saucam par touch menu. Tās ir ierīces, kas ātrās apkalpošanas un zemākas klases restorānos tiek izvietotas uz galdiem, un paši klienti var apskatīties un pasūtīt ēdienus un dzērienus, samazinot viesmīļa staigāšanas laiku un reizes no vidēji divpadsmit līdz divām,» saka Mārtiņš Šķiņķis, SIA Touch IT valdes priekšsēdētājs. Virtuālais viesmīlis uzņēmumiem esot interesants ne vien no izmaksu optimizācijas, bet arī no mārketinga viedokļa. Šī projekta izveidē apvienojušies trīs uzņēmumi, jo katram esot jādara tas, ko dara vislabāk: SIA One Baltics, kas nodarbojas ar biznesa konsultācijām, SIA Micro dators, kas nodarbojas ar mazu plaukstdatoru izstrādi, un SIA ITH Group, kas nodarbojas ar programmatūras izstrādi.

«Uz skolas sākumu vienmēr jābūt atpakaļ,» saka Amanda Kreile, kura studē māszinības Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā un jau trīs vasaras dodas strādāt uz Lielbritāniju. Viņa nav vienīgā jauniete, kas studē Latvijā, bet vasarā dodas uz ārzemēm, lai strādātu un nopelnītu.

Arī Latvijas Universitātes students Jurģis Kukša jau četras vasaras pavadījis ASV, pārdodot izglītojošas bērnu un jauniešu grāmatas, diskus vai online pakalpojumus amerikāņu ģimenēm. «Man nepatīk tā izvēle - vai nu iet uz skolu vai darbu, viens no tiem ir jāpamet. Es tādu izvēli negribēju veikt, tāpēc jāinvestē vasara savā nākotnē,» pastāsta jaunietis.

Amanda darbu Lielbritānijā meklē pati: «Es nopērku biļeti, aizbraucu, tad eju uz aģentūrām, saku, ka meklēju darbu, pastāstu par savu pieredzi. Viņi skatās, ko var piedāvāt un pēc kāda laika zvana un saka, ka ir jāiet uz interviju.» Vidēji darba atrašanai katru vasaru jāvelta divas nedēļas, saka Amanda.