Citas ziņas

Palīdz atrast mīļāko kafejnīcu

Anda Asere, Db,18.10.2009

Bonvoyagee.com idejas autori ir pārliecināti, ka pēc kāda laika šī interneta vietne būs labi zināma arī ārzemēs. No kreisās: Mārcis Pauls, Ernests Štāls, Mārtiņš Latkovskis, Kaspars Kalnišs. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)

Jaunākais izdevums

Sākotnēji idejas autori bonvoyagee.com vēlējās veidot kā rekomendāciju «dzinēju», bet cilvēkiem tas īsti nebija saprotams. Tāpēc tagad to pozicionē kā sociālo atsauksmju portālu - cilvēki var pievienot dažādas vietas, atsauksmes par tām un atrast līdzīgi domājošos, lai ceļotu un izlemtu, kurp aiziet un ko darīt.

Pamatā - matemātika

Idejas autori ir SIA SOON īpašnieki un darbinieki - Ernests Štāls, Kaspars Kalnišs un Mārcis Pauls.

«Bonvoyagee.com projekta mērķis ir atrast labākās vietas saviem lietotājiem. Vietas, kuras varētu viņiem patikt, kurās kaut kas notiek, kur atrodas viņu draugi vai domubiedri,» teic E. Štāls. Bonvoyagee.com var pievienot kafejnīcu, klubu, lidostu, pludmali, savu mīļāko koku - visu, kam ir platums un garums. Sistēma ir veidota tā, ka, analizējot dažādu lietotāju novērtētās vietas, tiktu noteikta sakritība un cilvēkiem, kam patīk vienas un tās pašas vietas, iesaka apmeklēt vēl kādu citu vietu, kas patīk cilvēkiem, ar ko viņam sakrīt citu vietu vērtējumi. Princips esot līdzīgs kā amazon.com - pēc konkrētā lietotāja grāmatu vērtējumiem viņam iesaka citas, kas varētu atbilst viņa gaumei.

«Tur apakšā ir spēcīga matemātika,» saka K. Kalnišs. «Skatoties uz līdzību vērtējumiem, lai noskaidrotu, cik mēs esam līdzīgi, algoritms nosaka, ka man ar Kasparu tas ir 0.96, bet ar Mārci - 0.97,» saka E. Štāls. «Tāpēc, ja es šo vietu esmu novērtējis ar četrām zvaigznēm, mans vērtējums ir svarīgāks nekā Kaspara,» saka M. Pauls.

Ideja E. Štālam radās, ceļojot pa Portugāli. «Aizbraucu uz Portugāli, man bija mazs bukletiņš, kur ir Lisabonas populārākās vietas, un vienā mirklī es sapratu, ka tas bukletiņš ir ļoti viduvējs. Saturs ir radīts visiem un nevienam. It kā ir minētas populārākās tūrisma vietas, bet es labprāt aizietu uz mazu un intīmu kafejnīciņu, kas ir līdzīga kādai vietai Rīgā,» saka E. Štāls. Portugālē viņam bija liela vilšanās - ja jau tas cietoksnis ir tik populārs, lai to uzliktu bukletam uz vāka, tad tas noteikti jāapskata. Viņš izstāvēja milzīgo rindu, jo visi, kam bija šis buklets, arī bija te atnākuši. Taču, apskatot cietoksni, E. Štāls saprata, ka nekā īpaša tur nav. Taču turpat netālu ir pavisam maza un forša kafejnīca, kas nevienā ceļvedī nav minēta.

Portāls vairāk ir domāts cilvēkiem, kuriem neinteresē populārās vietas. «Ar šīm rekomendācijām mēs palīdzēsim atrast mazās kafejnīcas. Tas ir atsauksmju portāls ar personīgām rekomendācijām. Mēs sakām lietotājam: šīs vietas vidējais vērtējums ir trīs vai četras zvaigznes, bet tev varētu patikt,» saka K. Kalnišs.

Iespējas īpašniekiem

Kad jautāju, kā šāds projekts var pelnīt, E. Štāls nosaka: labs jautājums. Viņi vēl nav uzrunājuši reklāmdevējus un nevēlas likt bonvoyagee.com klasiskos reklāmas banerus. Pašlaik tiek izmantotas Google Adsense reklāmas, kas savu saturu pielāgo kopējam lapas saturam. Padomā ir piedāvāt pakalpojumus vietu īpašniekiem, piemēram, cilvēks, kam pieder kafejnīca, redz, ko cilvēki domā par viņa uzņēmumu. Īpašniekiem nebūs iespēja dzēst sliktos komentārus, bet atbildēt gan. Tāpat tiks piedāvāts publicēt jaunumus, izveidot citu lapas dizainu utt.

Vietu īpašnieki var tikt nodrošināti ar informāciju par interesentiem - aplūkot sava vidējā lietotāja profilu, piemēram, kādas vēl vietas viņam patīk. «Jo vairāk attīstāmies, jo vairāk jaunas fīčas varam pielikt klāt,» saka E. Štāls.

Atvelk saturu

Pašlaik bonvoyagee.com neesot pārāk daudz lietotāju, jo cilvēki vēl nav sapratuši, kas tas ir. «Mēs visu laiku štukojam, kā to visu padarīt interesantāku, interaktīvāku un, kas nav mazsvarīgi, vienkāršāku,» saka E. Štāls.

«Viena no interesantām lietām ir iespēja reālā laikā pateikt, ka šajā vietā ir kaut kas foršs vai slikts - cilvēki zina, ka es tur esmu, un redz arī, ko es saku un domāju par to vietu šajā brīdī. Tā kā mēs šo projektu esam sajūguši kopā ar tviteri, tad visi mani twitter.com kontakti redz, ko es saku,» saka E. Štāls.

Daudz no bonvoyagee.com satura ir radīts automātiski, atvelkot no dažādām vietām internetā. «Google ir mūsu lielais draugs, jo daudzas no mūsu vietām šajā meklētājā parādās pirmajās vietās. Tiek izmantota arī Google karte un ģeogrāfiskie dati. Mēs nepaļaujamies uz to, ka lietotāji paši pievienos visas vietas. Mēs atrodam datubāzi ar viesnīcām vai golfa klubiem, kam ir zināms garums un platums, uzliekam uz kartes un pētām iespējas paskatīties citā bāzē, piemēram, vikipēdijā, vai nav pieejams apraksts un vai gadījumā panoramio.com nav pieejama arī kāda bilde šīs vietas tuvumā. Gudri runājot, tā ir agregācija - datu atvilkšana no citiem interneta resursiem,» stāsta E. Štāls. Arī lietotājiem nav nepieciešams reģistrēties. Viņi var lapā ienākt ar draugiem.lv pasi vai ar savu gmail.com e-pasta lietotājvārdu. Viņi vēlas padarīt publiski pieejamus bonvoyagee.com datus, lai arī citas interneta vietnes tos varētu izmantot.

Garā aste

Viņi grib panākt, ka piektdienas vakarā cilvēki paskatītos bonvoyagee.com un no draugu ieteikumiem izvēlētos, kurp doties, nevis apzvanītu visus savus draugus, tā ietaupot laiku un naudu. «Tas ļauj arī atrast un iepazīt vietas, uz kurām nekad citādi neietu, jo tas liktos par smalku vai vienkāršu,» teic M. Pauls. «Tas ir stāsts par «garo asti» - mēs vēlamies cilvēkus no populārajām vietām pabīdīt uz mazāk zināmajām un vairāk piemērotām tieši viņiem. Citādi viņš par tām vietām nemaz nezinātu - varbūt tā ir viņa sapņu vieta, bet nekad iepriekš viņš par to nav zinājis,» saka E. Štāls.

Bonvoyagee.com idejas autoru plāni ir visai ambiciozi. Viņi vēlas, lai šī interneta vietne būtu zināma ne vien Rīgā un Latvijā, bet arī aiz valsts robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vasaras kafejnīcu saskaņošana būs vienkāršāka, vizuālās prasības - stingrākas

Dienas Bizness,22.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sestdienas, 23.aprīļa spēkā stāsies jauni Rīgas domes saistošie noteikumi, kas uzņēmējiem sniegs iespēju daudz vienkāršāk un ātrāk saskaņot vasaras kafejnīcas. Toties, attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo noformējumu, noteikumi kļuvuši stingrāki, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Paralēli vienkāršotajai saskaņošanas procedūrai noteikumi kļuvuši elastīgāki arī attiecībā uz vasaras kafejnīcu iespējamajiem eksponēšanas termiņiem, jo paredzēta iespēja pie atbilstošiem laika apstākļiem to pagarināt vai uzsākt ātrāk. Savukārt attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo risinājumu noteikumu prasības kļuvušas stingrākas.

Būvvalde kā galveno ieguvumu min to, ka līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos vasaras kafejnīcu īpašniekiem vairs nav nepieciešams vērsties Būvvaldē atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Šī norma attiecas gan uz vēl nesaskaņotajām vasaras kafejnīcām, gan kafejnīcām, kuru vizuālais risinājums jau saskaņots, bet pase vēl nav saņemta. Iepriekš regulējums paredzēja, ka sākotnēji Būvvaldē jāsaskaņo vasaras kafejnīcas vizuālais risinājums, tad jāvēršas izpilddirekcijā, lai saņemtu pagaidu atļauju, kuras laikā jāuzslien vasaras kafejnīcas konstrukcijas, un ar šī risinājuma fotofiksāciju jāvēršas Būvvalde atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Pēc tirdzniecības pases saņemšanas atkārtoti jāvēršas izpilddirekcijā, lai iepriekš saņemtās pagaidu atļaujas termiņš tiktu pagarināts visai vasarai sezonai. Savukārt jaunais regulējums nosaka, ka, ja ir saņemts vasaras kafejnīcas vizuālā risinājuma saskaņojums, un izpilddirekcija ir izsniegusi atļauju, tad vasaras kafejnīcu īpašnieks ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un var uzsākt komercdarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sekojot idejai: Pēc kafejnīcas Miera ielā atver otru Pārdaugavā

Anda Asere,05.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskatot potenciālu Pārdaugavā, Santa un Ingūna Kausiņas atver otru kafejnīcu Mierā.

Šobrīd ir divas kafejnīcas Mierā – pa vienai katrā Rīgas pusē, un nav izslēgts, ka pēc kāda laika būs vēl kāda, stāsta uzņēmējas. Kad viņas bija atvērušas pirmo kafejnīcu Mierā Miera ielā, klienti vaicājuši, kāpēc tādas kafejnīcas nav Pārdaugavā. «Nodomājām, ka būtu forši,» saka Ingūna. Tomēr nolēmušas nesteigties, taču paralēli visu laiku sekojušas līdzi nekustamā īpašuma sludinājumiem. Viņas bija noskatījušas telpas, kur šobrīd atrodas otra kafejnīca Meža ielā, bet tās tobrīd bija aizņemtas. Taču, kad tās atkal bija pieejamas, Ingūna un Santa nolēma tās tikai apskatīties – gribējās atvērt vēl vienu kafejnīcu, bet tajā pašā laikā viņas nebija līdz galam pārliecinātas par šo soli. Santa atminas, ka tētis teicis – šīs telpas obligāti «jāņem», jo perspektīva ir, rajons attīstās un ir rosība. Savā ziņā tas ir līdzīgs Miera ielas republikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Intervija ar Coffee Inn līdzīpašnieku: Biznesu ievelk kosmopolītisms

Didzis Meļķis,27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga kā reģionālā metropole izceļas ar radošākiem ļaudīm un atvērtību jaunajam

Kafejnīcu ķēdes Coffee Inn līdzīpašnieks Nids Kuberis (Nidas Kiuberis) par sava biznesa pamatu uzskata kafijas un urbānās kultūras maisījumu.

Jūs iepriekš teicāt, ka bieži esat Rīgā ne tikai savu kafejnīcu dēļ, bet arī lai tiktos ar plašāku «kafijas kopienu». Kas tā ir?

Fakts ir tāds, ka, jo vairāk tu zini, jo patiesībā mazāk tu zini. Ar katru nākamo soli atklājas, ka ceļš uz kafijas un kafijas kultūras saprašanu ir daudz garāks un bagātāks, nekā tikko šķita. Un es esmu ļoti dedzīgi noskaņots uzzināt vēl vairāk. Svarīgākais šai ziņā ir saprast, ka kafija – tie ir cilvēki. Cilvēki, kas gatavo kafiju un kam kafija ir kaislība. Tie, kas grauzdē kafiju, importē to, brūvē un arī dzer. Man kopš bērnības patīk sarunāties ar cilvēkiem, tāpēc ir dabiski, ka arī mūsu četru čaļu kafijas kompānijā esmu atbildīgais gan par komunikāciju, gan pašu kafiju. Es sāku pamatīgāk iepazīties ar Rīgu, šķiet, pirms sešiem gadiem. Mans biznesa partneris pusgadu dzīvoja Rīgā, lai saprastu šo pilsētu un tajā tiešām ieietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki ir izslāpuši pēc labas kafijas – ja uzņēmums atrod labu veidu un nišu, kā sevi prezentēt, var izveidot veiksmīgu biznesu

Tā uzskata lietuviešu kafejnīcu ķēdes Caffeine līdzīpašnieks Nids Ķuberis (Nidas Kiuberis). Šā gada beigās Baltijas lielākajā kafijas ķēdē būs 63 kafejnīcas, bet līdz 2022. vai 2023. gadam uzņēmuma mērķis ir to paplašināt līdz 100 kafejnīcām. Līdz šim uzņēmums attīstījies ar stratēģiskā investora BaltCap palīdzību, bet šobrīd meklē jaunu partneri, lai uzmirdzētu arī ārpus Baltijas. Pašlaik Caffeine ir divas kafejnīcas ASV, ko N. Ķuberis sauc par pilotkafejnīcām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Agrāk ražojāt reklāmas, tagad – kafiju. Kā jūs no reklāmas nonācāt kafijas industrijā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas kampaņa, aicinot precētas sievietes piereģistrēties tīmekļa vietnē, kas ļaus viņām atrast vīriešus, ar kuriem veidot attiecības, izraisījusi pretreakciju Spānijas galvaspilsētā Madridē, vēsta guardian.co.uk.

Teksts uz plakātiem, kuros reklamēta vietne victoriamilan.es un kuri redzami uz reklāmas stendiem Madridē, tiešā veidā mudinot laulātos pārkāpt laulību. Tekstu pavadot smaidošas sievietes, kura apvijusi rokas ar mīļāko, fotogrāfija.

«Jums vajadzētu kaunēties par neuzticības veicināšanu,» viens no sadusmotajiem - Djego Gaskons - norāda Spānijas vietnes Facebook lapā.

«Man no šīs vietnes metas slikti. Kāda veida morāli jūs vēlaties reklamēt?» turpat rakstījusi Loles Falknere Falgueras, digitālā mārketinga direktore. «Es ceru, ka šāda veida bizness neplauks, un jums tas būs jāizbeidz, jo ir cilvēki, kuri tic ģimenei, saviem partneriem, mīlestībai, un saglabāt ģimeni jau tā ir pietiekami grūts darbs.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Multimiljonārs atsakās no karjeras, lai nozustu ar mīļāko

Edmunds Jansons speciāli Db.lv,18.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multimiljonārs Vangs Gongkvans (Wang Gongquan), Ķīnas piektās lielākās investīciju sabiedrības CDH Investment dibinātājs, valsts masu saziņas līdzekļos ir radījis īstu sensāciju, paziņojot par līdzšinējās dzīves pamešanu un aizbēgšanu kopā ar savu mīļāko.

Savā mikroblogā Sina Weibo Vangs raksta: «Es atsakos no līdzšinējās dzīves un bēgu ar savu mīļāko. Novēlu visiem laimi un pateicos līdzcilvēkiem par man izrādītajām rūpēm un atbalstu.»

Savu rīcību Vangs pamato ar nevēlēšanos pievilt līdzcilvēku cerības un solījumus. Tāpat uzņēmējs lūdz piedošanu draugiem un tuviniekiem par pēkšņo pazušanu un telefonsakaru nepieejamību, tajā pat laikā norādot, ka viņš nevar paskaidrot savu rīcību.

Tikmēr viņa ģimenes locekļi un draugi uzskata, ka ziņa par pazušana kopā ar mīļāko varētu būt safabricēta un visdrīzāk šis notikums ir saistāms ar uzņēmēja līdzšinējiem izteikumiem par valdību un cilvēktiesībām. Tāpat uzņēmējs paudis atbalstu idejai par vienlīdzīgām izlgītības iespējām iedzīvotājiem, kuru aizsāka Pekinas Universitātes lektors un cilvēktiesību aktīvists Ksjū Žijongs (Xu Zhiyong), kurš ir arī biedrības Open Constitution Initiative dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Salesforce Latvijā: kā atrast, piesaistīt un noturēt klientus

Jurģis Bakans, Bluelark Pārdošanas nodaļas vadītājs,14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panākumi ir labi pārdomātu lēmumu sekas.

Nav svarīgi, vai pārdodat dimantus vai izstrādājat datorprogrammatūru; vai pārdodat tieši uzņēmumiem vai piedāvājat pakalpojumus tūkstošiem privāto klientu, visi veiksmīgie uzņēmumi ievēro dažus vienotus noteikumus.

Tātad, kas mūsu Salesforce klientiem Okavango dimantu raktuvēs ir kopīgs ar vienu no Eiropas lielākajiem telekomunikāciju operatoriem?

Uzņēmējdarbības panākumu pamatā ir skaidri definēti uzņēmējdarbības procesi un efektīva uzņēmuma datu izmantošana.

Ir pagājuši laiki, kad CRM kalpoja kā piezīmju grāmatiņa klientu kontaktiem vai uzņēmējdarbības piezīmēm. Mūsdienās CRM ir vissvarīgākais instruments uzņēmējdarbības procesu vadīšanai un nenoteiktības novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rocket Bean paplašinās Latvijā un Baltijā

Db.lv,13.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca “Rocket Bean” tuvākajā laikā atvērs jaunas kafejnīcu filiāles Rīgā un Baltijā.

Nesen Tallinā durvis vērusi pirmā “Rocket Bean” kafejnīca Igaunijā – Vana-Kalamaja ielā, tajā ieguldīti aptuveni 80 000 eiro. Savukārt līdz šā gada beigām līdzšinējo “Rocket Bean” Rīgas kafejnīcu (Miera ielā, Dzirnavu ielā, Jaunajā Teikā) tīklam pievienosies jaunākās filiāles pašā pilsētas sirdī – Raiņa bulvārī un Blaumaņa ielā – tirdzniecības centra “Galleria Riga” telpās.

Nākamajā gada pirmajā ceturksnī kafejnīca “Rocket Bean” tiks atvērta arī kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

“Vairāk nekā 16 gadus esam kafijas nozarē, no tiem 8 gadus grauzdējam paši savu kafiju un vadām kafejnīcas. Šo gadu laikā uzkrātā pieredze un zināšanas, kā arī apmeklētāju augstā atzinība mums ļauj ar drošu skatu raudzīties nākotnē un veidot mūsu kafejnīcu tīklu arvien plašāku. Kafejnīcu atvēršana Tallinā un Viļņā ir pirmais mājasdarbs pirms mūsu kafejnīcu “iziešanas plašākos ūdeņos”. “Rocket Bean” ir kafijas zīmols, ko ir iecienījuši kafijas mīļotāji ne tikai Latvijā un Baltijā, bet arī citur pasaulē – regulāri saņemam pieprasījumus ar vēlmi atvērt mūsu kafejnīcas ārvalstīs. No tā mūs ir atturējuši pēdējo gadu notikumi pasaulē, tomēr nu esam nolēmuši vairs negaidīt un īstenot mūsu ieceres,” atzīst “Rocket Bean Café” valdes loceklis Vilmārs Vjakse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikko spēkā stājušies stingri ierobežojumi attiecībā uz to, ko drīkst pārdot skolu kafejnīcās, un saraksts nav garš. Paveroties kafejnīcu plauktos tagad, vietām būs vienīgi ūdens un kāds baranku maisiņš. Tas arī ir iemesls, kāpēc daļa kafejnīcu jau ir slēgtas, bet uzņēmēji citviet domā, ko iesākt, lai biznesu nezaudētu, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Atļauto produktu saraksts nav garš. Tajā ir svaigi vai žāvēti augļi un dārzeņi, sukādes, negrauzdēti rieksti un sēklas, sausmaizītes, barankas, piena produkti ar konkrētām normām par pieļaujamo tauku saturu, ūdens, augļu sulas un citas lietas, bet visur ir nosacījums par cukura un sāls daudzumu, kā arī pārtikas piedevām. Veselības ministrijā Dienai skaidro, ka mērķis ir viens - nodrošināt skolēniem sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu. Turklāt par izmaiņām bijis zināms pusgadu iepriekš.

Gandrīz 95% uzņēmumu, kas ēdina bērnus skolās, līdztekus nodrošina arī kafejnīcu darbību, Dienai stāsta Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas vadītāja Silvija Miniča. Tagad aizvien vairāk firmu apdomāsies, vai šādu praksi turpināt. Vēl nesagaidot janvāri, daļa izvēlējušies kafejnīcas vairs neuzturēt, jo vienkārši nav produktu, ko likt plauktos. Te vaina daļēji jāuzņemas ražotājiem un uzņēmumiem, kas piedāvā produkciju, jo tie laikus nav bijuši gatavi. Arī to izpratne par noteikumiem nav pilnīga, turklāt ir tikai pāris firmu, ar ko var sadarboties. Rezultātā plauktos vietām stāv tikai ūdens. Asociācijā gan atzīmē - skolēni tāpēc vairāk nāk ēst pusdienas, kas ir arī ministrijas mērķis. Par to priecājas arī ēdinātāju firmas, gan piebilstot, ka kafejnīcas nebūs rentablas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā alerģiskiem cilvēkiem

Anda Asere,25.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcā Tīrā maize cep maizi un našķus cilvēkiem, kuri tradicionālo maizi no kviešu miltiem nedrīkst ēst, jo slimo ar celiakiju un viņiem ir alerģija pret glutēnu.

Mums ir pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā, lepni saka Sabīne Ezeriņa, Tīrā maize idejas autore. Viņai pirms diviem gadiem atklāja alerģiju pret glutēnu, kas nozīmē, ka veselības labā jāatsakās no ēdiena, kas satur kviešu miltus un citus produktus ar glutēnu. Izmēģinot veikalā nopērkamos bezglutēna produktus, piemēram, maizi, Sabīne atklāja, ka tie viņai negaršo, turklāt tie bija diezgan dārgi. Tajā brīdī viņas mājās sākās dažādi eksperimenti – tika cepta bezglutēna maize, pankūkas, kēksiņi, cepumi utt. Interesējoties un pētot, kas šajā lauciņā notiek ārzemēs, Sabīne uzzināja, ka tur ir speciālas konditorejas, kafejnīcas un restorāni. Viņa aizdomājās, kāpēc šādu vietu nav Latvijā, jo cilvēkiem, kuri nevar ēst produktus, kuros izmantoti parastie milti, kafejnīcas apmeklējums kļūst teju vai neiespējams. «Vienai pašai nebija īsti stimula to visu darīt,» viņa saka. Taču kādu vakaru Sabīne par šo tēmu aizrunājās ar savu draudzeni Līgu Širaku un abas saprata, ka divatā šī ideja jau ir «paceļama». Drīzumā viņas uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) biznesa ideju konkursu jauniešiem Lec biznesā! un nolēma piedalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Atļauj Narvesen īpašniekiem iegādāties kafejnīcu ķēdi ar preču zīmi Caffeine

Laura Mazbērziņa,12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Narvesen Baltija un SIA Preses Serviss īpašnieks A/S Reitan Convenience iegūst izšķirošu ietekmi pār UAB Keturi Kambariai, kurai pieder SIA Coffee Inn. KP nekonstatēja iespējamu kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

Reitan Convenience Latvijā ir izšķiroša ietekme pār SIA Narvesen Baltija, kas darbojas mazumtirdzniecības kioskos un citos nelielos veikalos, un netieša ietekme pār SIA Preses serviss, kura nodarbojas ar preses izdevumu vairumtirdzniecību. Savukārt UAB Keturi Kambariai piederošā SIA Coffee Inn veic darbību ātrās apkalpošanas kafejnīcu/restorānu tirgū Rīgas pilsētas teritorijā.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence un neradīsies un nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kur darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšrocība, veidojot kafejnīcu mazā pilsētā, ir tā, ka var atļauties ilgāku testēšanas un meklēšanas posmu, kas Rīgā nav iespējams, jo tur ir augsta nomas maksa un liela konkurence

«Visa mūsu ģimene ir lielvārdieši un diezgan lieli patrioti. Lai ko mēs darītu, vienmēr domājam, kaut tas jel kādā mērā būtu labi pilsētai,» saka Māris Lambergs, Zeme Cafe (SIA Zeme zeme) īpašnieks. Jau devītajā klasē viņš aizdomājās par to, ka vēlētos savu uzņēmumu, turklāt tieši Lielvārdē. Vēlāk viņš studējis Valmierā un strādājis Rīgā, taču nekad nav pametis Lielvārdi. «Ar vienu kāju visu laiku esmu bijis Lielvārdē,» teic Māris. Viņa brālis Aldis ir metālmākslinieks un pirms dažiem gadiem abi izveidoja SIA Zeme zeme, lai nodarbotos ar metālapstrādi. Nākamais solis bija kafejnīcas atvēršana, kas izdarīts pirms pusotra gada. «Mazākās pilsētās ir iespējams veidot veiksmīgu kafejnīcu. Kāpēc būtu jābrauc uz Rīgu, lai saņemtu kaut ko atšķirīgu, ne tikai frī kartupeļus un karbonādi? Latvijā ir daudz kafejnīcu, tomēr ārpus Rīgas ir samērā maz netradicionālu ēdināšanas vietu,» spriež Māris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcu ķēde Coffee Inn atvērusi pirmo kafejnīcu Amerikas Savienotajās Valstīs. Pirmā Coffee Inn ASV durvis vērusi Floridas štata pilsētā Tampā.

«Savu pirmo kafejnīcu Floridā atvērām tikai pirms dažām dienām, un jau šobrīd esam ļoti apmierināti ar rezultātiem. Amerikāņi mūs ir uzņēmuši ārkārtīgi pozitīvi, un saņēmām ļoti daudz lielisku atsauksmju. Interesanti, ka tieši šeit, ASV, 2005.gadā dzima ideja izveidot Lietuvā kafejnīcu ķēdi, kas piedāvā kafiju līdzņemšanai. Pēc vairāk nekā 10 gadiem, uzkrājuši vērtīgu pieredzi, mēs atgriežamies ASV,» stāsta Coffee Inn līdzdibinātājs Nidas Kiuberis.

Coffee Inn ASV piedāvājums izstrādāts pēc rūpīgas vietējā tirgus izpētes un iedzīvotāju kafijas patēriņa ieradumu apzināšanas.

«Tampa bija mērķtiecīga izvēle, plānojot, kur atvērt pirmo Coffee Inn kafejnīcu otrpus Atlantijas okeānam. Pirmkārt, tā ir ļoti strauji augoša ASV pilsēta. Otrkārt, kafijas piedāvājums un tirgus Tampā vēl nav pārlieku piesātināts, kas mums paver daudzsološas izaugsmes iespējas,» uzsver N. Kiuberis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne,18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar KleinTech services valdes locekli, 4SmartStreets produkta vadītāju Kasparu Egliņu

Lelde Petrāne,29.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA KleinTech services valdes loceklis, 4SmartStreets produkta vadītājs Kaspars Egliņš.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SIA KleinTech services, balstoties uz iepriekšējo projektu pieredzi, ir radījis produktu 4SmartStreets, kas ir satiksmes plūsmas analīzes rīks un sniedz precīzus, faktuālus datus tiešsaistē par kustīgu obejktu plūsmu noteiktā vietā un laikā. Risinājumam par pamatu ir izmantota deep learning jeb mākslīgā intelekta tehnoloģija, kas ļauj apmācīt datoru atpazīt dažādus kustīgus objektus, kā piemēram, velosipēdistus, gājējus un automašīnas, un tos saskaitīt, tajā pašā laikā darot to ar teju 100% precizitāti, un nekļūdīgi neieskaitīt objektus, kuri konkrētajā kameras atrašanās vietā nav prioritāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pasūtījumi pārsniedz gaidas

Anda Asere,20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcas "RB Cafe" komandu pirmajā gadā pārsteidz pasūtījumu apjoms.

"Mēs esam pārsteiguši paši sev. Mums nebija tik lielu ekspektāciju, salīdzinot ar to, cik daudz cilvēki par mums runā un interesējas. Mūsu galvenais mērķis uzrunāt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu ir sasniedzis rezultātu," teic Māris Grāvis, kafejnīcas "RB Cafe" idejas autors.

Visi, kuri ir atnākuši, sakot, ka kafejnīcā ir mājīgi. Tāpēc viņš uzskata, ka arī cilvēki ar invaliditāti un jebkura cita mērķa grupa var izveidot veiksmīgu kafejnīcu. Šobrīd "RB Cafe" strādā 11 darbinieki, no kuriem astoņi ir cilvēki ar invaliditāti.

Lai gan kafejnīcas darbība nedaudz atpaliek no plāna, pasūtījumu sadaļā aina ir atšķirīga. "Pasākumu, sapulču un banketu apkalpošana vairākkārtīgi pārsniedz prognozes un kompensē kafejnīcu," teic M. Grāvis. Decembris bija īpaši ražīgs un bija bažas par janvāri, bet viņš teic, ka arī janvārī ir gana daudz pasūtījumu. Pasūtījumi vai izbraukums esot gandrīz katru dienu. Tāpat kafejnīcas telpas diezgan bieži iznomā dažādām apmācībām, pasākumiem un prezentācijām. Sākumā bija domāts, ka šādi gadījumi būs "šad un tad", bet šobrīd tie ir visai regulāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Grand Credit valdes locekli Maksimu Mališko

Lelde Petrāne,17.07.2015

Ar Viktoru Ščerbatihu (pa kreisi) biedrības «Kikboksa un boksa skola Rīga» jaunās zāles atvēršanā.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maksims Mališko, kompānijas Grand Credit valdes loceklis. «Ne katra Latvijas komercbanka var līdzināties mums kredītu produktu līnijas piedāvājumu jomā,» lepojas M. Mališko. Strādājot 8 gadus Latvijas tirgū, Grand Credit kolektīvs esot trīskāršojies. Kopš 2014. gada jūlija Grand Credit piedalās valsts mazā un vidējā biznesa mikrokreditēšanas programmā, kuras apjoms ir 3 miljoni eiro.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Finanšu joma ir viena no svarīgākajām jomām jebkurā ekonomikā. Ne velti, runājot par naudu, to salīdzina ar asinsrites sistēmu, kas nodrošina katru ķermeņa šūnu ar skābekli un nodrošina organisma dzīvotspēju. Finanšu iestādes ir sirds, kas liek šai sarežģītajai sistēmai strādāt. Jāatzīst godīgi, man tas vienmēr šķitis interesanti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus

«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.

«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītāju Mārtiņu Vimbu

Lelde Petrāne,09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dārgākā jebkad izsolē pārdotā glezna no pirmdienas skatāma Londonas Teita galerijā, vēsta BBC.

Gleznotāja Pablo Pikaso darbā, kas saucas «Nu au Plateau de Sculpteur» («Kailā, zaļās lapas un skulptūra») ir redzama Pikaso mīļākā Marija Terēze Valtere.

Galerija gleznu ir aizņēmusies no vārdā nenosaukta privāta kolekcionāra, kas to par rekordaugstu summu – 106 miljoniem ASV dolāru, nopirka pagājušajā gadā.

Galerijas direktore norādīja, ka «Tā ir izcila Pikaso glezna. Man ir liels prieks par īpašnieka devību, kas ļauj britu publikai to aplūkot».

«Kailā, zaļās lapas un skulptūra» ir viena no vairākām gleznām, kurās Pikaso ir attēlojis savu mīļāko Mariju Terēzi Valteru un tiek uzskatīta par lielāko mākslinieka sasniegumu starpkaru periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers direktoru Andreju Ždanu

Lelde Petrāne,27.06.2014

Andrejs Ždans ir Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers direktors un īpašnieks. Uzņēmumā ieguldīts tikai vietējais kapitāls.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Forevers direktors Andrejs Ždans.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pēc izglītības esmu pārtikas tehnologs. Mana profesionālā pieredze ir saistīta ar pārtikas ražošanu un tas ir mans aicinājums — man patīk un padodas mans arods.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Apbēdina ekonomiskā situācija valstī, demogrāfiskie rādītāji, jo nepārtraukti samazinās Latvijas iedzīvotāju skaits, tātad arī mūsu pircēju skaits. Forevers ir Latvijas uzņēmums, tādēļ mums ir svarīgi saglabāt un palielināt savas tirgus pozīcijas, kā arī palielināt eksportu. Mērķis ir eksportēt 10 līdz 15 procentus produkcijas līdzšinējo divu procentu vietā, bet tas, protams, atkarīgs no tirgus situācijas un pieprasījuma, jo konkurence gaļas pārstrādes uzņēmumu vidū ir ļoti liela. Latvijā iedzīvotāju ir tik, cik ir un pie šī iedzīvotāju skaita pārdošanas apjomus mūsu valstī var maksimāli palielināt par 10 procentiem, tādēļ eksports ir loģisks attīstības virziens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Visma pārdošanas un mārketinga direktoru Jāni Rancānu

Lelde Petrāne,23.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Visma pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Rancāns. Visma ir Ziemeļvalstu biznesa IT uzņēmums, kas Latvijā pazīstams kopš 2014.gada, kad iegādājās vienu no tobrīd lielākajiem IT uzņēmumiem – SIA FMS. Uzņēmuma attīstības pamatā ir gan dabīgais pieaugums, gan uzņēmumu pirkšana un iekļaušana Visma grupā. Pēdējos gados Visma vidēji gada laikā iegādājusies 10-15 uzņēmumus, atklāj J. Rancāns.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Lielākoties tā ir bijusi laimīgu gan nejaušību, gan notikumu sakritība. 1994.gadā, kad kā 1.kursa students tiku uzaicināts strādāt uzņēmumā, kuru tolaik sauca Fortek – cauri vairākiem uzņēmuma pirkšanas-pārdošanas līkločiem nonācu līdz Visma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar tirdzniecības kompleksa Spice direktori Ivetu Lāci

Lelde Petrāne,08.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce. «Daudzi šodien populāri veikali nākuši caur Spici, tādēļ mums vienmēr ir no citiem centriem atšķirīgs piedāvājums,» ir pārliecināta vadītāja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk Spicei raksturīgie izaicinošie, vērienīgie attīstības projekti, nemitīgā attīstība un iespēja savu pieredzi pielietot plašāk. Konsultēju mūsu mātes uzņēmuma tirdzniecības centrus arī Igaunijā un Lietuvā, tādējādi gūstot starptautiska darba pieredzi. Strādājot Spicē, varu likt lietā savu turpat 15 gadu pieredzi tirdzniecības centru biznesā, mārketinga zināšanas un intuīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Sentor farm aptiekas un Recipe plus valdes priekšsēdētāju Dmitriju Juskovecu

Lelde Petrāne,02.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sentor farm aptiekas un AS Recipe plus valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem?

Pirmkārt, abi uzņēmumi, kurus pārstāvu, kā Latvijas kapitāla uzņēmumi ir vieni no lielākajiem katrs savā jomā. Tas ir nozīmīgi, jo Latvijā varam vērot, ka līderpozīcijas daudzās mūsu tautsaimniecībai svarīgās jomās ir ieguvuši ārzemju uzņēmumi.

Otrkārt, abi uzņēmumi strādā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. AS Sentor farm aptiekas īpašumā esošais zīmols Mēness aptieka ir viens no pirmajiem aptieku zīmoliem Latvijā, tātad tam jau ir gandrīz 20 gadi. Tā ir gara veiksmīgas taktikas un stratēģijas vēsture, kuru veido un ar savu darbu, idejām attīsta pašmāju komanda. Tas apliecina, ka ne tikai no citām zemēm aizgūtas idejas var izpelnīties Latvijas patērētāju uzticību.

Komentāri

Pievienot komentāru