Investīciju kompānija «BaltCap» apstiprinājusi, ka meklē pircēju tai piederošajai akciju kontrolpaketei Lietuvas uzņēmumā «Keturi kambariai», kas pārvalda Baltijas valstīs strādājošo kafejnīcu tīklu «Caffeine Roasters», savukārt kafejnīcu tīkls plāno paplašināties.

«BaltCap» investīciju fondam «Lithuania SME Fund» pieder 70,5% «Keturi kambariai» akciju, bet atlikušie 29,5% akciju pieder «Keturi kambariai» vadībai.

«Caffeine Roasters» sabiedrisko sakaru pārstāvis Nids Ķuberis otrdien izplatījis paziņojumu, kurā apstiprina Lietuvas plašsaziņas līdzekļos pēdējās dienās izplatījušos informāciju, ka «BaltCap» vēlas aiziet no «Caffeine Roasters».

Viņš arī norādījis, ka «Caffeine Roasters», kam pašlaik ir 62 kafejnīcas, plāno paplašināt tīklu līdz 100 kafejnīcām, un, lai to īstenotu, paredzēts investēt divus miljonus eiro.

«Pagājušajā nedēļā izplatījusies neoficiālā informācija par «Caffeine» pārdošanu radīja lielu troksni, tāpēc paziņojums par paplašināšanos kādam var šķist rupjš mēģinājums noliegt baumas. Es neko nenoliedzu. Šajā gadījumā abas vēstis atbilst patiesībai - «BaltCap» patiešām meklē pircēju sev piederošajām akcijām un mēs patiešām sākam ātru tīkla paplašināšanu,» norāda Ķuberis.

Paplašinot “Caffeine” kafejnīcu tīklu, Siguldā atvērta pirmā “Caffeine” kafejnīca ārpus galvaspilsētas.

Kopumā šī ir jau 22. kafejnīca šajā tīklā, informē uzņēmums.

Rīgas lidostā atvērta vēl viena Caffeine kafejnīca 

Paplašinot "Caffeine" kafejnīcu tīklu, Rīgas lidostā darbu sākusi otrā "Caffeine" kafejnīca,...

“Uz “Caffeine” cilvēki nāk pēc izcilas kafijas un novērtē vidi, kur var patīkami pavadīt laiku, mācīties, strādāt vai būt kopā ar draugiem un domubiedriem. Šīs pašas vajadzības ir arī cilvēkiem ārpus galvaspilsētas, tāpēc ticam, ka “Caffeine” novērtēs arī siguldieši,” saka “Caffeine” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

2020.gada janvārī kafejnīcu tīkla "Caffeine" īpašniece SIA "Coffee Inn" tika pievienota mazumtirgotājam SIA "Narvesen Baltija". "Narvesen" iekļauts "Reitan" uzņēmumu grupā, kas pārstāvēta Ziemeļvalstīs un Baltijā arī ar tādiem zīmoliem kā "Narvesen", "Pressbyrån", "R-kiosk" un "7-Eleven".

Kafejnīcu tīkls "Caffeine" tika izveidots 2007.gadā Viļņā.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Narvesen Baltija” 2020. gadā strādājis ar 61 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš, un 2,4 miljonu eiro zaudējumiem.

Vienlaikus, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, ir veiktas investīcijas tirdzniecības tīkla un infrastruktūras attīstībā vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā.

“Aizvadītais gads “Narvesen” ir bijis pilns izaicinājumu, kas saistīti gan ar tirdzniecības telpu maksimālā apmeklētāju daudzuma ierobežojumu un aizliegumu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus tirdzniecības vietu telpās, gan būtisko ienākošo un izejošo tūristu plūsmas samazinājumu. Visi šie apstākļi ievērojami samazināja uzņēmuma iespēju pilnvērtīgi strādāt, tāpēc, salīdzinot ar 2019. gadu, kad darbojāmies normālos apstākļos, arī vērojams apgrozījuma un peļņas samazinājums. Mūsu prioritāte pandēmijas sākumā bija nodrošināt drošus darba apstākļus franšīzes ņēmējiem un darbiniekiem un drošu iepirkšanos mūsu klientiem. Pandēmija nav mazinājusi mūsu ticību biznesa izaugsmes potenciālam, kā rezultātā 2020. gadā “Narvesen” un “Caffeine” tirdzniecības tīkla attīstībā investējām 1,3 miljonus eiro,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Reitan Convenience Latvia” 2022. gadā strādājis ar uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē lielāko apgrozījumu – 80,3 miljoniem eiro, kas ir par 28,6% vairāk nekā 2021. gadā.

Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem un loģistikas ķēžu pārrāvumiem, stratēģiskie lēmumi par tīkla attīstību ļāvuši krietni uzlabot finanšu rezultātus un piecas reizes samazināt zaudējumus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

“Reitan Convenience Latvia” darbības rezultātus 2022. gadā ir ietekmējis gan Krievijas uzsāktais noziedzīgais iebrukums Ukrainā, kas lika uzņēmumam nekavējoties lemt par atteikšanos no Krievijā un Baltkrievijā ražotu produktu iepirkšanas un pārdošanas, gan straujais energoresursu cenu kāpums, kas arī bija viens no lielākajiem neparedzētajiem pērnā gada izaicinājumiem. Augsto izmaksu ietekmi ļāva samazināt energoefektivitātes risinājumi, tomēr kopumā uzņēmums strādājis 429 000 eiro lieliem zaudējumiem. Tas gan ir būtisks uzlabojums pret 2021. gadu, kad uzņēmuma finanšu rezultātus spēcīgi ietekmēja Covid-19 pandēmija.

Paplašinot "Caffeine" kafejnīcu tīklu, Rīgas lidostā darbu sākusi otrā "Caffeine" kafejnīca, kas kopumā ir jau 21. kafejnīca šajā tīklā, informē uzņēmums.

"Vissvarīgākais mūsu darbā ir just, kas klientam visvairāk vajadzīgs un pielāgoties viņa paradumiem. Lidostas klienti ir citādi nekā "Caffeine" viesi pilsētas centrā: ja Rīgā klients nāk pēc kafijas un novērtē vidi, kur var patīkami pavadīt laiku, mācīties, strādāt vai pasēdēt ar draugiem, lidostā cilvēki nereti steidzas, un viņiem maltītei un kafijai atliek pavisam nedaudz laika," saka valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Šobrīd kafejnīca nodrošina darbu sešiem baristām, bet turpmāk to skaitu plānots palielināt līdz astoņiem darbiniekiem. Atšķirībā no pilsētas kafejnīcām lidostā pieejami ne tikai "Caffeine" raksturīgie kafijas dzērieni, bet arī daudz plašāks ēdienu sortiments.

Lietuvas Konkurences padome piektdien atļāvusi mazumtirgotāja «Narvesen Baltija» mātes uzņēmumam Norvēģijas «Reitan Convenience» iegādāties Baltijas valstīs strādājošo kafejnīcu tīklu «Caffeine Roasters» («Caffeine»), paziņojusi padome.

Decembrī šādu atļauju deva Latvijas Konkurences padome.

«Reitan Conveniece» Baltijas kafejnīcu ķēdi «Caffeine Roasters» iegādāsies no investīciju kompānijas «BaltCap» investīciju fonda «Lithuania SME Fund», kam pieder 70,5% «Caffeine Roasters» akciju un Lietuvas uzņēmuma «Keturi kambariai», kam pieder atlikušās 29,5% akcijas.

«Caffeine Roasters» ir dibināts Lietuvā 2007.gadā, un patlaban kafejnīcu tīklā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā darbojas 60 kafejnīcas.

«Reitan Conveniece» pieder 531 tirdzniecības vietas, kas pārstāv tādus zīmolus kā «Narvesen Baltija», «R-kiosk» un «Lietuvos Spauda». «Reitan Convenience» pieder 2250 veikali septiņās valstīs, ieskaitot «Narvesen» Norvēģijā, Latvijā un Lietuvā, «7-Eleven» Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā, «Northland» Norvēģijā, «Pressbyran» Zviedrijā, «R-kioski» Somijā un Igaunijā un «Lietuvos spauda» Lietuvā.

Lidostā “Rīga” atklāta jauna “Caffeine” kafejnīca, kas ir ceturtā "Caffeine" kafejnīca Rīgas lidostā un 28. kafejnīca tīklā kopumā.

Investīcijas kafejnīcas izveidē netiek atklātas.

Kafejnīca ir pieejama lidostas apmeklētājiem, kas izgājuši cauri drošības kontroles punktiem un atrodas drošības zonā.

Ierasto "Caffeine" produktu klāstu jaunajā kafejnīcā papildina produkti, kas piemēroti dažādiem ēšanas paradumiem. Izmaiņas ieviestas, atsaucoties uz klientu vēlmēm un paradumu maiņu - tendenci izvēlēties veselīgākus un ilgtspējīgākus produktus, kā arī vēlmi lidostā uzturēties mājīgākā un nepiespiestākā atmosfērā.

"Caffeine" pārvaldītāja "Reitan Convenience Latvia" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,982 miljoni eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr kompānijas zaudējumi saruka 3,1 reizi - līdz 548 985 eiro.

Reitan Convenience parakstījis vienošanos par Baltijas kafejnīcu ķēdes Caffeine Roasters iegādi, kas ietver 60 kafejnīcas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kafejnīcu ķēdes iegāde ir daļa no Reitan Convenience stratēģijas nostiprināt convenience store jeb mazā formāta veikalu līderpozīcijas Eiropas tirgū.

Ar 531 tirdzniecības vietu Reitan Convenience uzņēmumu grupa, kas pārstāv tādus zīmolus kā Narvesen, R-kiosk un Lietuvos Spauda, jau šobrīd ieņem spēcīgu tirgus pozīciju Baltijas valstīs.

«Caffeine Roasters ir viens no spēcīgākajiem kafejnīcu zīmoliem Baltijā. Uzņēmuma kafejnīcas atrodas stratēģiski labākajās vietās lielākajās pilsētās. Mēs plānojam audzēt mūsu biznesu Baltijā un turpmāk meklēsim iespējas, kā paplašināt Caffeine Roasters tīklu arī citās valstīs,» norāda Jūhanness Sangness (Johannes Sangnes), Reitan Convenience izpilddirektors.

Caffeine Roasters ir dibināts Viļņā, 2007. gadā. Šobrīd šajā tīklā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā darbojas 60 kafejnīcas.

Sākts reorganizācijas process, kurā kompānijai SIA «Narvesen Baltija» pievienos kompāniju SIA «Coffee Inn», kurai pieder kafejnīcu tīkls «Caffeine Roasters» («Caffeine»), liecina pirmdien publicētais paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Kreditori prasījumus var pieteikt mēneša laikā no publikācijas.

Konkurences padome 2018.gada decembrī atļāva «Narvesen Baltija» īpašniekam Nīderlandes «Reitan Convenience» iegādāties «Coffee Inn».

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju, Konkurences padome secināja, ka apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence un neradīsies un nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kur darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

«Reitan Conveniece» kafejnīcu ķēdi «Caffeine Roasters» iegādājās no investīciju kompānijas «BaltCap» investīciju fonda «Lithuania SME Fund», kam piederēja 70,5% «Caffeine Roasters» akciju, kā arī no Lietuvas «Keturi kambariai», kurai piederēja atlikušie 29,5% akciju.

Pārceļoties no Rīgas centra uz daudz plašākām un modernākām telpām Juglā, šī gada janvāra izskaņā durvis vērusi kafejnīcu tīkla “Caffeine” (“Reitan Convenience Latvia”) jaunā ražotne.

Jaunā “Caffeine” ražotne iekārtota telpās, kas ir ne vien divreiz lielākas par iepriekšējām, bet tajās īpaši piedomāts arī par ergonomisku darba vidi ar modernām iekārtām un ērtu piebraukšanu. Arī sortimenta ražošanas process ir ergonomiski sadalīts darba plūsmās, kas tai ļaus darboties ar daudz lielāku ražošanas jaudu un vēl augstāku kvalitāti nekā agrāk.

“Lielākā daļa gardo produktu, ko var iegādāties “Caffeine” kafejnīcās, ir rokām radīti un pasniegti. Plašās jaunās ražotnes telpas Juglā nodrošinās darbiniekiem ērtākus un patīkamākus darba apstākļus un ļaus arī paplašināt sortimentu,” saka “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen” un “Caffeine”) valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu "Narvesen" pārvaldošais uzņēmums SIA "Narvesen Baltija" 2019. gadā strādājis ar 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 3,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Viens no lielākajiem notikumiem pērn bija kafejnīcu ķēdes "Caffeine" iegāde.

Šobrīd visas - kopumā 231 - "Narvesen" zīmola tirdzniecības vietas Latvijā vada neatkarīgi uzņēmēji uz franšīzes līgumu pamata. 2019. gadā atvērtas 10 jaunas tirdzniecības vietas un turpinājies darbs pie to kvalitātes uzlabošanas. Sadarbībā ar Latvijas ražotājiem "Narvesen" turpina izstrādāt jaunus produktus, nostiprinot "Narvesen" pozīcijas Latvijas tirgū ēdienu un dzērienu pa ceļam segmentā. Privātais zīmols "Fresh & Tasty" 2019. gadā veidoja 80% no ēdienu pa ceļam apgrozījuma.

"2019. gads "Narvesen" ir bijis veiksmīgs, mazumtirdzniecības apjomiem pieaugot par 6% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kas pārsniedza mūsu prognozes. Kā stabils un sevi attaisnojošs biznesa modelis sevi ir apliecinājusi franšīzes sistēma. Pērn investīcijas novirzītas ne tikai tīkla paplašināšanai un IT infrastruktūras attīstībai, bet arī jaunas tirdzniecības koncepcijas realizācijai, tādējādi atsvaidzinot gan tirdzniecības vietu fasādes, gan interjeru. Arī atbalsta birojs pārcēlies uz jaunām telpām biznesa centrā "Origo One"," komentē SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīkla "Narvesen" pārvaldošais uzņēmums SIA "Narvesen Baltija" pārtapis par SIA "Reitan Convenience Latvia", tādējādi nosaukumā atspoguļojot tā īpašnieka nosaukumu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas nosaukuma maiņa Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota piektdien, 17.jūnijā.

"Reitan Convenience Latvia" vienīgā īpašniece ir Norvēģijas "Reitan Convenience".

“Mūs vieno kopīgas vērtības, mērķi un sapņi – ar savu darbu mēs padarām ikdienu mazliet vieglāku un pasauli mazliet labāku. No šī brīža pretī jauniem sasniegumiem dosimies kā vēl spēcīgāka un vienotāka komanda! Tajā pašā laikā abi zīmoli pārstāv dažādus tirgus segmentus un piedāvā atšķirīgus pakalpojumus. Tādēļ gan “Narvesen”, gan “Caffeine” zīmoli arī turpmāk darbosies kā līdz šim, saglabājot gan individuālu vizuālo identitāti, gan citus raksturlielumus,” komentē SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Energoresursu krīze mazumtirdzniecības franšīzes tīklu "Narvesen" un "Caffeine" ietekmē mazāk nekā Covid-19 pandēmija, sacīja "Narvesen" un "Caffeine" pārvaldītāja SIA "Reitan Convenience Latvia" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

"Protams, izjūtam tādu pašu ietekmi kā jebkurš cits tirgus dalībnieks, kad izmaksas pieaug un pieprasījums samazinās. Tomēr tajā pašā laikā varam teikt, ka šī krīze mūs ietekmē mazāk nekā Covid-19 ierobežojumi," teica Dovidena, piebilstot, ka kompānijai būtiskākais ir tas, ka tirdzniecības vietas ir atvērtas un klientu plūsma pastāv.

Taujāta par izaicinājumiem 2022.gadā, kompānijas valdes priekšsēdētāja norādīja, ka galvenie izaicinājumi bija saistīti ar izmaksu pieaugumu, kuru dēļ bija jāpārskata produktu receptes un dažos gadījumos jāmaina arī sadarbības partneri. Savukārt energoresursu sadārdzinājums tiek risināts, ieviešot energoefektivitātes plānu visās tirdzniecības vietās.

"Narvesen" un "Caffeine" pārvaldītājs SIA "Reitan Convenience Latvia" pērn strādāja ar 87,2 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,7% vairāk nekā gadu iepriekš, informē kompānijā.

Kompānijas peļņa bija 890 000 eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

2023. gadā uzņēmums biznesa attīstībā ieguldījis 1,48 miljonus eiro. Pērn rekonstruētas piecas tirdzniecības vietas un atvērtas piecas jaunas tirdzniecības vietas – viena “Narvesen” tirdzniecības vieta un četras “Caffeine” kafejnīcas, tai skaitā jauna koncepta kafejnīca lidostā “Rīga”. Kopumā nodokļos “Reitan Convenience Latvia” samaksājis 2,8 miljonus eiro.

“Aizvadītā gada nogalē Valsts ieņēmumu dienests (VID) jaunajā nodokļu maksātāju reitingā “Reitan Convenience Latvia” piešķīris “A” – augstāko iespējamo vērtējumu. VID novērtējums ir apliecinājums tam, ka pat vismazākie centieni un lēmumi ikdienā ir nozīmīgi un ietekmē uzņēmuma tēlu sabiedrībā,” gandarījumu pauž SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Lielveikalu plauktos pieejamajam kafijas piedāvājumam līdzās stājas vietējo kafijas grauzdētavu produkcija

Pēdējos gados darbu sākušas vairākas vietējās kafijas grauzdētavas, tostarp ir Andrito Coffee Roastery, Kalve Coffee, Strada, Stars Coffee, Tīrs Miers, Curonia Coffee Roasters, Rocket Bean Roastery. Jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2017. gadā tējas un kafijas pārstrādē darbojās 25 uzņēmumi, kas nodarbināja 196 cilvēkus. Salīdzinājumam – 2013. gadā šajā jomā darbojās 18 uzņēmumi, kas nodarbināja 167 cilvēkus. CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta norāda, ka kafija ir ļoti iecienīta importa un eksporta prece jebkurā valstī, un Latvija nav izņēmums. Katru minūti Latvijā importē vairāk nekā 19 kg kafijas, bet eksportē teju 9 kg kafijas. Pēdējos gados vairāk nekā pusi no kopējā kafijas daudzuma ieved no Lietuvas, Polijas un Vācijas. Pavisam kafiju importē no 30 valstīm, starp tām arī no Brazīlijas, Kostarikas, Indijas, Meksikas, Peru, Ugandas. Lielākā daļa ir ES valstis. Kafijas eksportēšana no Latvijas ir tā saucamais reeksports jeb Latvijā ievestas kafijas izvešana uz citām valstīm. Lielāko daudzumu kafijas Latvijas uzņēmumi eksportē uz Lietuvu – vairāk nekā pusi no tās kopējā eksporta apjoma.

Miera ielā, Rīgā atklāts pirmais klimatneitrālais “Narvesen” veikals, kuru SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen” un “Caffeine”) izveidojusi sadarbībā ar arhitektu biroju “CO2 ZERO” un moduļu ēku ražotāju “Master Industry”.

Iepirkšanās vieta ir atvērta jauna koncepta moduļa ēkā ar neitrālu klimata pēdas nospiedumu.

Aprēķini liecina, ka ēkas izgatavošanas kopējo CO2e emisiju summa ir negatīva, un 92 % no moduļa ražošanā izmantotajiem materiāliem iespējams atkārtoti izmantot vai pārstrādāt pēc moduļa dzīves cikla beigām. Pieskaitot aprēķināto ēkas lietošanai nepieciešamo enerģiju paredzētajā 50 gadu ekspluatācijas laikā, kopējā emisiju vērtība ir 0 kg CO2e uz kvadrātmetru gadā, padarot šo “Narvesen” moduli par pirmo klimatneitrālo tirdzniecības vietu “Reitan Convenience Latvia” tirdzniecības vietu tīklā.

“Vides ilgtspēja un mūsu uzņēmējdarbības radīto CO2 emisiju mazināšana ir mūsu galvenā prioritāte, kuras īstenošanai katru dienu meklējam jaunus risinājumus gan “Narvesen” tirdzniecības vietu, gan “Caffeine” kafejnīcu tīklā. Mēs aicinām arī mūsu sadarbības partnerus ievērot atbildīgas rīcības kodeksu un kopā padarīt katru dienu mazliet vieglāku un pasauli mazliet labāku. Tāpēc, atsaucoties uz Rīgas domes vīziju par Rīgu kā klimatneitrālu pilsētu līdz 2030. gadam, esam gandarīti par mūsu pirmā klimatneitrālā “Narvesen” veikala atvēršanu. Ticu, ka tas paver jaunu lappusi “Reitan Convenience Latvia” biznesa attīstībā un kļūs par lielisku iedvesmu arī citiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem”, saka SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Notikušas izmaiņas SIA “Narvesen Baltija” un SIA “Preses Serviss” valdes locekļu sastāvā: līdzšinējais valdes loceklis Ivars Vertuls atstājis amatu, lai pieņemtu jaunus profesionālos izaicinājumus, un viņa vietā stājas Dmitrijs Minajevs, kura pārziņā būs uzņēmumu finanšu pārraudzība.

D. Minajevam ir plaša pieredze finanšu analīzē un vadībā, reorganizācijas, procesu uzlabošanas un optimizācijas īstenošanā, biznesa modelēšanā un stratēģiskajā plānošanā.

D.Minajevs ieguvis izglītību Rīgas Ekonomikas augstskolā, un viņa līdzšinējās profesionālās gaitas ietver gan pieredzi “KPMG Baltics” un “EY” finanšu konsultāciju un vērtēšanas jomā, gan finanšu vadītāja amatā holdinga grupas uzņēmumos un pārtikas ražošanas sektorā. Kopš 2018. gada Dmitrijs kā Finanšu daļas vadītājs darbojās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), aktīvi piedaloties tās apvienošanas ar Latvijas Banku koncepta izstrādē un ieviešanā.

“Ar Dmitrija Minajeva pievienošanos esam ieguvuši ļoti motivētu, analītiski un loģiski domājošu kolēģi ar aizrautīgu interesi par stratēģiju, finansēm un ilgtspēju. Viņa pieredze budžeta plānošanā un finanšu plūsmas uzraudzībā, kā arī dažādu procesu uzlabojumu identificēšanā un īstenošanā būs liels ieguvums SIA “Narvesen Baltija” un SIA “Preses Serviss” valdei. Vēlamies teikt arī lielu paldies par darbu uzņēmumā Ivaram Vertulam un novēlam viņam veiksmi tālākajās gaitās!” saka SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Notikušas izmaiņas SIA “Preses Serviss” valdes locekļu sastāvā: līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Jāņa Vaivoda vietā amata pienākumus pildīs SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen” un “Caffeine”) vadītāja Dace Dovidena.

“Esam ļoti pateicīgi par Jāņa neatsveramo ieguldījumu, vadot Latvijā lielāko preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmumu SIA “Preses Serviss” vairāk nekā 20 gadus. Viņa uzdevums bijis navigēt uzņēmumu preses tirgus mainīgajos vējos, gādājot par plašu, daudzpusīgu un aktuālu piedāvājumu Latvijas lasītājam. Vēlam veiksmi piepildīt visas nākotnes ieceres!” pauž Mariete Kristensone, SIA “Preses Serviss” mātesuzņēmuma “Reitan Convenience” izpilddirektore.

Jāņa Vaivoda pienākumus no 2024. gada 2. oktobra pildīs Dace Dovidena. Viņa turpinās pildīt SIA “Reitan Convenience Latvia” vadītājas pienākumus, vienlaikus uzņemoties atbildību arī par SIA “Preses Serviss”.

Jaunajā A klases biroju centrā “Origo One” no šī gada aprīļa savus birojus ver kompānija “Enlabs Group”, kā arī digitālā satura studija “TheSoul Publishing”, kas līdz ar biroja atvēršanu Rīgā plāno radīt vairāk nekā 100 jaunu darba vietu.

“Enlabs Group” biroja telpas “Origo One” aizņems 1153 m2 platību, bet “TheSoul Publishing” – 1948 m2 ar mērķi līdz šī gada septembrim pievienot vēl 930 m2.

FOTO: Atvērts viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem 

Jaunajā "Origo" ēkā, kas atrodas Rīgā, Satekles ielā 2b, apmeklētājiem atvērta tirdzniecības...

Kompānija “TheSoul Publishing” veido izklaides saturu, piesaistot miljoniem sekotāju un abonentu visā pasaulē. Tās komandu šobrīd veido vairāk nekā 1500 darbinieku 70 valstīs. “Latvijas priekšrocība ir atrašanās Eiropas tirgū un talantīgi speciālisti ar izcilām valodas, jaunrades un tehniskajām prasmēm. Tā kā mēs veidojam radošu video saturu 19 valodās globālam patēriņam, šādas prasmes ir ļoti pieprasītas,” teic kompānijas vadītājs Artūrs Mamedovs.

“Meklējot jaunas biroja telpas, galveno vērību pievērsām tam, lai telpas būtu mūsdienīgas, dinamiskai darba videi atbilstošas un energoefektīvas,” skaidro “Enlabs Group” personāldaļas vadītājs Oļegs Karpušenko.

“Origo” jaunbūve, tostarp “Origo One” biznesa centrs, šī gada martā ieguvis 1. vietu konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2020” nominācijā “Jauna sabiedriskā ēka”.

T/c “Origo” jaunās ēkas pirmajos trīs stāvos izvietotas ērtas tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju telpas, savukārt ēkas augšējos trīs stāvos atrodas “Origo One” biznesa centrs ar inovatīviem A klases birojiem. “Origo One” biroju nomnieku vidū ir tādas kompānijas kā “Narvesen & Caffeine”, “Hili Properties”, “Colliers International”, “LETA” un “TVNET grupa”.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) teritorijā atklāts jaunākā koncepta "Narvesen" veikals, informēja zīmola "Narvesen" pārvadītāja SIA "Reitan Convenience Latvia" pārstāvji.

Investīcijas jaunā veikala izveidē uzņēmuma pārstāvji neatklāj.

Jaunais veikals ir pirmā zīmola "Narvesen" tirdzniecības vieta, kurā būs pieejams salātu bārs, gatavoti smūtiji, nopērkamas dažādas maltītes, Latvijā ražoti konditorejas ēdieni, kā arī rotaļlietas, galda spēles un grāmatas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kā ziņots, "Reitan Convenience Latvia" koncerns 2023.gadā strādāja ar 98,529 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī koncerns guva peļņu 888 195 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Kompānija reģistrēta 1997.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 592 672 eiro. "Reitan Convenience Latvia" vienīgā īpašniece ir Norvēģijas "Reitan Convenience". Norvēģijas "Reitan" Ziemeļeiropas valstīs un Baltijā ir pārstāvēta ar tādiem zīmoliem kā "Narvesen", "7-eleven", "Caffeine", "R-kiosk" un "Pressbyran", "UnoX" un "Rema 1000".

Jaunajā A klases biznesa centrā "Origo One", kas tika atvērts pirms gada, iznomātas visas biroju telpas. Rudenī jau esošajiem nomniekiem pievienosies arī Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail".

"Pēdējais gads mūsu nozarē bijis izaicinājumiem bagāts. Tā laikā būtiski mainījusies izpratne par to, kādai jābūt mūsdienīgai, uz ilgtspējīgas attīstības principiem balstītai biroju telpai. Pirmkārt, uzņēmumi sagaida videi un darbiniekiem draudzīgus risinājumus. Otrkārt, darbs attālināti ietekmējis ofisa darbinieku paradumus, kas jāparedz biroju plānojumos. Risinājumiem jābūt dinamiskiem, tehniski nevainojamiem un pielāgojamiem. Esam priecīgi, ka izdevies to īstenot un to novērtējuši uzņēmumi. Biznesa centrā mums izdevies izveidot unikālu plānojumu un labiekārtojumu: kopplatībās nodrošināta grafiskā navigācija, noteikts dalījums neitrālās-lietišķās un aktīvās zonās, uzmanību veltot vides pieejamībai cilvēkiem ar invaliditāti. Pavasarī saņemtais BREEAM sertifikāts ļāvis mums piepildīt arī ilgtspējas mērķus, tādēļ esam gandarīti, ka gada laikā izdevies pilnībā iznomāt visas biznesa centrā pieejamās biroju platības, un jau drīzumā ar prieku uzņemsim arī Baltijas valstu kopuzņēmumu "RB Rail"," komentē "Linstow Baltic" un t/c "Origo" komercdirektore Evija Majevska.

Jeruzalemes iela ir viena no īsākajām Rīgas klusā centra ieliņām, tās garums ir vien 126 metri, taču tajā valda gana liela rosība.

Iela savu nosaukumu ieguva pirms divdesmit gadiem, kad par godu Izraēlas 50. gadadienai, nolemts šīs valsts galvaspilsētas vārdā pārdēvēt Lazaretes ielu.

Uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ielas nosaukuma maiņu un šeit darbojas visilgāk – jau 26 gadus –, ir Rīgas Rēvija. Jaunu elpu un mūsdienīgus vaibstus ieliņai piešķīrusi pērnā gada nogalē atvērtā Latvijas Pasta pirmā jaunās koncepcijas pasta nodaļa, kas atrodas Jeruzalemes ielas un Elizabetes ielas stūrī, kā arī konditoreja Mulberry un restorāns Chef’s Corner, kas atrodas vietā, kur Jeruzalemes iela satiekas ar Dzirnavu ielu. DB aptaujātie uzņēmēji, kas saimnieko Jeruzalemes ielā, atzīst, ka ielu zina tikai retais, turklāt tā bieži vien tiek sajaukta ar Jēzusbaznīcas ielu. Pēdējos gados ieliņa piedzīvojusi gan vizuālās pārvērtības, kas lielā mērā ir saistītas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību, gan kļuvusi dzīvīgāka un krāsaināka.

Šī gada novembrī jaunajā A klases biznesa centrā “Origo One”, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, tika atvērts Rail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail AS galvenais birojs.

Jaunajā birojā paredzētas darba vietas 191 kopuzņēmuma darbiniekam. RB Rail AS ir Rail Baltica projekta centrālais koordinators.

“Esam gandarīti, ka mūsu jaunais sadarbības partneris RB Rail AS ir augstu novērtējis gan “Origo One” stratēģiski ļoti izdevīgo atrašanās vietu, gan arī ēkas augstvērtīgās funkcionālās īpašības, veidojot videi un darbiniekiem draudzīgus un energoefektīvus risinājumus. Īpaša uzmanība projektā veltīta vides pieejamībai, tostarp cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes traucējumiem, velosipēdistiem, kā arī cilvēkiem, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu, auto vai elektroauto. Esam pārliecināti, ka šī sadarbība dos lielisku iespēju mums kopīgi turpināt veidot Rīgas Dzelzceļa stacijas apkārtni par vienu no modernākajām un dinamiskākajām apkaimēm Rīgā,” komentē “Linstow Baltic” un t/c “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

SG Capital Partners AIFP pārvaldītais nekustamā īpašuma fonds SG Capital Partners Fund 1 par 6,3 miljoniem eiro no SIA Dagas A iegādājies Open Office biroju ēku Brīvības ielā 39, Rīgā.

«Iegādātais īpašums ļoti labi atbilst fonda svarīgākajiem kritērijiem – lieliska atrašanās vieta pilsētas centrā, stabila naudas plūsma fonda investoriem un atraktīvs kopējais investīciju ienesīgums, kas vairākkārt pārsniedz alternatīvas ieguldījumu iespējas ar zemu risku,» pamato SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Biroju ēka, kas vēsturiski pazīstama kā Sniķera nams, ir būvēta laikā no 1929.-1931. gadam pēc slavenā latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta LU profesora, ģenerāļa Pētera Sniķera vajadzībām un tikusi pilnībā atjaunota 2008. gadā. «Šo namu atjaunojot un pārvaldot daudzu gadu garumā, esam īpaši centušies saglabāt šī nama īpašo vēsturisko auru un vērtību, vienlaicīgi nodrošinot visas mūsdienīgam biroju centram nepieciešamās prasības. Tieši šādas ēkas visā pasaulē kļūst par īpaši iekārojamām biroju vietām starptautiskiem uzņēmumiem, vēstniecībām un citiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīga laba atrašanās vieta pilsētas centrā, atpazīstamība un prestižs. Šādu ēku vērtība ar katru gadu tikai pieaug,» uzskata SIA Dagas A valdes priekšsēdētājs Andris Kupcis.

Lai gan biežāk ierasts redzēt darbojamies Lietuvas uzņēmumus Latvijā, nevis otrādi, Altero ar nopietniem nolūkiem sāk darbu kaimiņvalstī.

Latvijā no jauna izsniegto patēriņa kredītu tirgus privātpersonām ir aptuveni 300 miljoni eiro gadā, bet Lietuvā – 450 miljoni eiro. SIA Altero vadītājs Artūrs Kostins stāsta, ka kaimiņvalsts tirgus apgūšana atšķiras no tā, kā tas notika Latvijā, jo Altero ieiet tirgū, sadarbojoties ar uzņēmumiem, ar ko strādā jau Latvijā. Šobrīd tam ir septiņi partneri, un paredzēts palielināt to skaitu līdz 14. «Ir daudz, daudz vienkāršāk, jo Latvijā sākām biznesu, nezinot, ko darām un kāpēc. Bija skaidrs plāns, bet tam nebija nekāda apstiprinājuma. Šobrīd Latvijā esam guvuši tam apstiprinājumu, mums ir trīs gadu pieredze, tāpēc nav šaubu par mērķu sasniegšanu Lietuvā. Mums nav tik lielas šaubas, kādas bija pašā sākumā Latvijā. Attiecīgi zinām, konkrēti varam solīt saviem sadarbības partneriem un esam pārliecināti par šādas platformas vietu tirgū. Domāju, ka cilvēki izmantos šo pakalpojumu tāpat kā Latvijā. Parasti lietuvieši ienāk Latvijas tirgū, piemēram, Maxima, Caffeine, Čili pica, tagad arī tirdzniecības centri. Savukārt latviešu uzņēmumu Lietuvas tirgū ir diezgan maz. Tas ir retums, tāpēc tur ir liels respekts pret mums,» apgalvo Artūrs.