Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana Latvijas politikā ir kļuvusi par ļoti karstu jautājumu. Publiskajā telpā par “skolu jautājumu” klīst ne mazums interpretāciju, no kurām daudzas tikai attāli iezīmē patieso situāciju.

Tomēr lietas būtība ir pavisam vienkārša. Ar vienu noteikumu - ja redzam un paturam prātā mērķi, uz kuru dodamies, nevis atkal un atkal meklējam patvērumu ierastajos rīcības modeļos, kas ļauj palikt komforta zonā, bet, diemžēl, nesniedz gaidītos rezultātus.

Mērķis jeb ko mēs vēlamies sasniegt

Mūsu mērķis ir panākt, lai augstas kvalitātes izglītība būtu pieejama ikvienam bērnam jebkurā Latvijas skolā. Un, lai šī izglītība būtu izmaksu efektīva, jeb, citiem vārdiem, lai mēs, nodokļu maksātāji, nepārmaksātu par to. Lai šo mērķi sasniegtu, mums ir nepieciešami izglītoti, motivēti, labi atalgoti pedagogi. Nodrošināt situāciju, lai ikvienā Latvijas skolā strādātu tieši šādi pedagogi, ir mūsu mērķa neatņemama sastāvdaļa. Ja šos mērķus varētu sasniegt tikai ieviešot jaunus normatīvos aktus, dzīve būtu saulaina un vienkārša. Realitātē par vienotu rīcību šo mērķu sasniegšanai ir jāvienojas daudziem “spēlētājiem” ar ļoti atšķirīgām dienaskārtībām – pašvaldību pārstāvjiem un LPS, plānošanas reģionu pārstāvjiem un VARAM, pedagogu profesionālajām organizācijām un citiem pilsoniskās sabiedrības partneriem, ar kuriem regulāri tiekamies kopējā darba grupā.

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

No sestdienas, 23.aprīļa spēkā stāsies jauni Rīgas domes saistošie noteikumi, kas uzņēmējiem sniegs iespēju daudz vienkāršāk un ātrāk saskaņot vasaras kafejnīcas. Toties, attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo noformējumu, noteikumi kļuvuši stingrāki, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Paralēli vienkāršotajai saskaņošanas procedūrai noteikumi kļuvuši elastīgāki arī attiecībā uz vasaras kafejnīcu iespējamajiem eksponēšanas termiņiem, jo paredzēta iespēja pie atbilstošiem laika apstākļiem to pagarināt vai uzsākt ātrāk. Savukārt attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo risinājumu noteikumu prasības kļuvušas stingrākas.

Būvvalde kā galveno ieguvumu min to, ka līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos vasaras kafejnīcu īpašniekiem vairs nav nepieciešams vērsties Būvvaldē atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Šī norma attiecas gan uz vēl nesaskaņotajām vasaras kafejnīcām, gan kafejnīcām, kuru vizuālais risinājums jau saskaņots, bet pase vēl nav saņemta. Iepriekš regulējums paredzēja, ka sākotnēji Būvvaldē jāsaskaņo vasaras kafejnīcas vizuālais risinājums, tad jāvēršas izpilddirekcijā, lai saņemtu pagaidu atļauju, kuras laikā jāuzslien vasaras kafejnīcas konstrukcijas, un ar šī risinājuma fotofiksāciju jāvēršas Būvvalde atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Pēc tirdzniecības pases saņemšanas atkārtoti jāvēršas izpilddirekcijā, lai iepriekš saņemtās pagaidu atļaujas termiņš tiktu pagarināts visai vasarai sezonai. Savukārt jaunais regulējums nosaka, ka, ja ir saņemts vasaras kafejnīcas vizuālā risinājuma saskaņojums, un izpilddirekcija ir izsniegusi atļauju, tad vasaras kafejnīcu īpašnieks ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un var uzsākt komercdarbību.

Ir pagājuši četri gadi, kopš Centrāleiropā un Austrumeiropā ienāca “Maple Bear” – vislielākais un visstraujāk augošais franšīzes bilingvālo pirmsskolas līdz vidējās izglītības iestāžu tīkls pasaulē –, un tagad tas kopā ar “Vantage Capital” gatavojas īstenot 100 miljonus eiro vērtu ieguldījumu programmu šajā reģionā.

“Vantage” ieguldījumu programmai, kas paredzēta “Maple Bear Central & Eastern Europe”, ir četras sastāvdaļas:

Ja līdz marta sākumam 2019. gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet, ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, tā aģentūrai LETA paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Skaidrs, ka pedagogi ir pelnījuši lielākas algas. Taču tāpat ir skaidrs, ka šā gada budžetā finansējuma algu palielināšanai nav. Izveidojusies teju strupceļa situācija. Tomēr ir vērts uz to palūkoties dziļāk. Valdība pērn patiešām apstiprināja pedagogu algu paaugstināšanas grafiku līdz 2022. gadam. Tajā pašā laikā tika atrunāts, ka par piešķiramajiem līdzekļiem katram gadam lems atsevišķi un, kas ir ļoti svarīgi, – algu palielināšana ir tieši saistāma ar skolu tīkla sakārtošanu un optimizēšanu. Ja gribam būt godīgi, tad pagaidām skolu tīkla sakārtošanā ne tuvu nav vedies tik labi, lai varētu runāt par sasaisti ar algu pieaugumu.

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš kopā ar kolēģiem izdevniecībā Jāņa sēta veica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītu pētījumu par Latvijas skolu tīklu, pauda, ka vairums pagājušajā gadā veikto skolu tīkla optimizācijas darbu faktiski nav nesuši cerētos līdzekļu ietaupījumus, jo reorganizācijas notikušas «uz papīra». Ja LIZDA apgalvo, ka saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir viszemākās skolotāju algas, tad būtu jāsaka arī tālākais – saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir mazākais skolēnu skaits uz vienu skolotāju no visām OECD dalībvalstīm. Tāpat Latvija no sava budžeta izglītībai procentuāli tērē visvairāk no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas saistīts ar neracionālo skolu tīklu.

Latvijas skolu tīkls neatbilst mūsdienu sociālekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Šodien, prezentējot pētījumu par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā, kurā secināts, ka Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai (2016./2017.mācību gadā Latvijā bija 313 vidusskolas un 22 vakara un neklātienes skolas), Šadurskis sacīja, ka izglītības sistēmai ir vistiešākā ietekme uz tautsaimniecību un no tā, cik labas ir mūsu skolas, atkarīgs, cik labi dzīvo mūsu sabiedrība.

Ministrs sacīja, ka mūsdienīgai vidusskolai jābūt tādai, kurai ir atbilstoša infrastruktūra, kas rada iespējas skolēniem un pedagogiem. Tāpat vidusskolai jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums pedagogiem, kā arī jāceļ pedagoga profesijas prestižs. Vienlaikus ļoti būtisks ir pietiekams skolēnu skaits jauniešu sociālo prasmju attīstīšanai.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Cilvēki ir izslāpuši pēc labas kafijas – ja uzņēmums atrod labu veidu un nišu, kā sevi prezentēt, var izveidot veiksmīgu biznesu

Tā uzskata lietuviešu kafejnīcu ķēdes Caffeine līdzīpašnieks Nids Ķuberis (Nidas Kiuberis). Šā gada beigās Baltijas lielākajā kafijas ķēdē būs 63 kafejnīcas, bet līdz 2022. vai 2023. gadam uzņēmuma mērķis ir to paplašināt līdz 100 kafejnīcām. Līdz šim uzņēmums attīstījies ar stratēģiskā investora BaltCap palīdzību, bet šobrīd meklē jaunu partneri, lai uzmirdzētu arī ārpus Baltijas. Pašlaik Caffeine ir divas kafejnīcas ASV, ko N. Ķuberis sauc par pilotkafejnīcām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Agrāk ražojāt reklāmas, tagad – kafiju. Kā jūs no reklāmas nonācāt kafijas industrijā?

Izskatās, ka skolu tīkla optimizēšana atkal varētu iestrēgt. Par to diemžēl liecina izglītības ministres Ilgas Šuplinskas izteikumi, kas apšauba skolu skaita samazināšanas plānu un skaitļus. Gribētos teikt, ka tā ir kaitniecība, jo plānā ir uzsvērts, ka skolu skaita samazināšanā tiek ņemts vērā ne tikai skolēnu daudzums, bet arī skolas kvalitāte.

Pašreizējās ministres izteikumi, ka plāns paredz mehānisku skolu skaita samazināšanu, ir populistiski un klaji demagoģiski. Atliek tikai ieteikt iepazīties ar ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja veikto pētījumu par skolu tīklu Latvijā. Ja ministre vēlētos īstenot uz pierādījumiem balstītu politiku, tad minētais pētījums būtu pirmais, pēc kā būtu jāvadās. Turklāt pētījums ir tapis pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma.Skaidrs, ka jauns ministrs var apstrīdēt iepriekšējā ministra politiskos uzstādījumus, taču ļoti slikts stils ir neņemt vērā zinātniskus pētījumus. Būtībā tā ir valsts naudas izšķērdēšana, jo pētījums tapis par nodokļu maksātāju naudu.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece publiski paudusi, ka viena no viņas un ministrijas prioritātēm būs klātienes mācību atsākšana līdz ar jauno mācību gadu.

Tas ir sasniedzams mērķis, ja vasaras laikā izpildīsim virkni mājasdarbu. Vasaras laikā ne tikai jāsekmē vakcinācija, bet jāpielāgo skolu telpas, mācību grafiks un jārisina gaisa kvalitātes jautājums.

Drošas mācības klātienē ir iespējamas

Šobrīd gan pedagogiem, gan skolu vadītājiem ir dažādas idejas, kā panākt, lai atgriešanās pie klātienes mācībām būtu epidemioloģiski droša. Un katra ideja ir vērtīga. Pandēmija izglītības nozares pārstāvjiem ir iemācījusi elastību un spēju pielāgoties dažādām situācijām, tāpēc esmu pārliecināta, ka spēsim īstenot nepieciešamos risinājumus, lai droši mācītos klātienē. Izglītības ministrijā tam ir izveidota arī darba grupa.

Skolotāji grib lielākas algas; kompetenču izglītība ieviesta sasteigti; pašvaldību pārziņā esošais vispārizglītojošo skolu tīkls jāreformē; jāprecizē izglītības saturs un jātiek skaidrībā ar mācīšanas metodikām; fonā - disciplīnas jautājums klasē.

Tie ir izglītības ministres Andas Čakšas izaicinājumi, un par tiem arī Dienas Biznesa jautājumi viņai.

Fragments no intervijas

100 miljoni eiro algu palielināšanai ir ienākuši jau janvārī, bet skolotāji piesaka streiku. Kur tālākā strīda cēlonis?

Par skolotāju algām runājot, ir vairākas lietas. Pirmkārt, tā ir vienīgā sistēma, kas ir palikusi vēl bez kvalifikāciju sakārtošanas. Mēs runājam par dažādām stundu likmēm. Tas, kas patlaban ļoti precīzi ir iezīmēts jaunajā grafikā, ir minimālā stundas likme. Mēs nodrošinām vienādus pamatus, veidojot atalgojuma sistēmu, kur nevienam netiek maksāts mazāk par konkrētu slieksni. No šā gada 1. septembra runa ir par 8,50 eiro stundā. Tā ir kopēja vienošanās ar arodbiedrību. Soļi grafikā ir manis piedāvāti, un tas ir politiskais lēmums, ka izglītība ir prioritāte. Tātad sākums ir 8,50 eiro šogad, 9,54 eiro stundā pēc gada, 10,35 eiro stundā pēc diviem gadiem. Katru gadu liekam klāt, lai nodrošinātu minimālo stundas likmi, lai tiktu pie normāla atalgojuma. Tā ir viena sadaļa. Otrs stāsts ir efektīva naudas izmantošana. Ja paskatāmies, cik daudz naudas no IKP dodam izglītībai, tad esam salīdzināmi ar Vāciju. Aptuveni 2,7% no IKP, bet skolotāju algas pie mums ir krietni zemākas.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Kafejnīca “Rocket Bean” tuvākajā laikā atvērs jaunas kafejnīcu filiāles Rīgā un Baltijā.

Nesen Tallinā durvis vērusi pirmā “Rocket Bean” kafejnīca Igaunijā – Vana-Kalamaja ielā, tajā ieguldīti aptuveni 80 000 eiro. Savukārt līdz šā gada beigām līdzšinējo “Rocket Bean” Rīgas kafejnīcu (Miera ielā, Dzirnavu ielā, Jaunajā Teikā) tīklam pievienosies jaunākās filiāles pašā pilsētas sirdī – Raiņa bulvārī un Blaumaņa ielā – tirdzniecības centra “Galleria Riga” telpās.

Nākamajā gada pirmajā ceturksnī kafejnīca “Rocket Bean” tiks atvērta arī kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

“Vairāk nekā 16 gadus esam kafijas nozarē, no tiem 8 gadus grauzdējam paši savu kafiju un vadām kafejnīcas. Šo gadu laikā uzkrātā pieredze un zināšanas, kā arī apmeklētāju augstā atzinība mums ļauj ar drošu skatu raudzīties nākotnē un veidot mūsu kafejnīcu tīklu arvien plašāku. Kafejnīcu atvēršana Tallinā un Viļņā ir pirmais mājasdarbs pirms mūsu kafejnīcu “iziešanas plašākos ūdeņos”. “Rocket Bean” ir kafijas zīmols, ko ir iecienījuši kafijas mīļotāji ne tikai Latvijā un Baltijā, bet arī citur pasaulē – regulāri saņemam pieprasījumus ar vēlmi atvērt mūsu kafejnīcas ārvalstīs. No tā mūs ir atturējuši pēdējo gadu notikumi pasaulē, tomēr nu esam nolēmuši vairs negaidīt un īstenot mūsu ieceres,” atzīst “Rocket Bean Café” valdes loceklis Vilmārs Vjakse.

Mazo lauku skolu masveida slēgšana būs līdzvērtīga Latvijas lauku un tautas iznīcināšanai.

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde bezkaislīgi apkopo datus un tos publisko, kamēr šie dati nav pakļauti slepenībai. Savukārt Latvijas Saeimas likumdošanas tendences virzās uz to, lai jebkuru informāciju, “kura saistīta ar iestādes funkciju izpildi”, valsts iestāde var padarīt par slepenu.

Pagaidām, kamēr CSP publiskotā informācija neapdraud Izglītības un zinātnes ministrijas “funkciju izpildi”, ikviens var brīvi lejuplādēt skolu skaitu un skolēnu skaitu skolās kopš neatkarības atjaunošanas. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvijā bija 668 skolas, kurās mācījās 217 tūkstoši skolēnu. Atliek veikt elementāru matemātisku darbību - sadalīt skolēnu skaitu ar skolu skaitu. Tad sanāk, ka 2021. gadā vidēji vienā Latvijas skolā mācījās 325,3 skolēni.

Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija plāno līdz 2025.gadam izveidot valstī 150 tā dēvētās Tūkstošgades skolas, kurās būtu nodrošināta mūsdienīga mācību infrastruktūra un izglītības metodes.

Šai programmai plānots piešķirt 210 miljonus eiro un tās īstenošanu sākt nākamā gada janvārī. Iecerēts, ka šādas skolas tiks izveidotas lielākajā daļā Lietuvas pašvaldību, turklāt ne tikai uz ģimnāziju, bet uz jebkura tipa skolu bāzes, un vienā pašvaldībā varēs darboties vairākas šāda veida skolas. Programma attieksies tikai uz valsts skolām, kuras neveic skolēnu atlasi.

"Tai būtu jābūt modernai infrastruktūrai ar laboratorijām, neformālās izglītības iespējām, pat sporta izglītības iespējām," ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi izglītības ministre Jurgita Šugždiniene. "Ir svarīgi radīt vidi, kas būtu labvēlīga bērniem ar īpašām vajadzībām un dažādām problēmām. (..) Vēl viens būtisks aspekts ir kompetences - izglītības procesam jāmainās, skolu pārvaldībai būtu jākļūst brīvākai, mēs gribētu stiprināt skolu kopienas, skolu pašpārvaldi."

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Narvesen Baltija un SIA Preses Serviss īpašnieks A/S Reitan Convenience iegūst izšķirošu ietekmi pār UAB Keturi Kambariai, kurai pieder SIA Coffee Inn. KP nekonstatēja iespējamu kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

Reitan Convenience Latvijā ir izšķiroša ietekme pār SIA Narvesen Baltija, kas darbojas mazumtirdzniecības kioskos un citos nelielos veikalos, un netieša ietekme pār SIA Preses serviss, kura nodarbojas ar preses izdevumu vairumtirdzniecību. Savukārt UAB Keturi Kambariai piederošā SIA Coffee Inn veic darbību ātrās apkalpošanas kafejnīcu/restorānu tirgū Rīgas pilsētas teritorijā.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence un neradīsies un nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kur darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

Kafejnīcu ķēde Coffee Inn atvērusi pirmo kafejnīcu Amerikas Savienotajās Valstīs. Pirmā Coffee Inn ASV durvis vērusi Floridas štata pilsētā Tampā.

«Savu pirmo kafejnīcu Floridā atvērām tikai pirms dažām dienām, un jau šobrīd esam ļoti apmierināti ar rezultātiem. Amerikāņi mūs ir uzņēmuši ārkārtīgi pozitīvi, un saņēmām ļoti daudz lielisku atsauksmju. Interesanti, ka tieši šeit, ASV, 2005.gadā dzima ideja izveidot Lietuvā kafejnīcu ķēdi, kas piedāvā kafiju līdzņemšanai. Pēc vairāk nekā 10 gadiem, uzkrājuši vērtīgu pieredzi, mēs atgriežamies ASV,» stāsta Coffee Inn līdzdibinātājs Nidas Kiuberis.

Coffee Inn ASV piedāvājums izstrādāts pēc rūpīgas vietējā tirgus izpētes un iedzīvotāju kafijas patēriņa ieradumu apzināšanas.

«Tampa bija mērķtiecīga izvēle, plānojot, kur atvērt pirmo Coffee Inn kafejnīcu otrpus Atlantijas okeānam. Pirmkārt, tā ir ļoti strauji augoša ASV pilsēta. Otrkārt, kafijas piedāvājums un tirgus Tampā vēl nav pārlieku piesātināts, kas mums paver daudzsološas izaugsmes iespējas,» uzsver N. Kiuberis.

Bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs intervijā laikrakstam Dienas Bizness pauž viedokli, ka Rīgas centrā bizness tiek iznīcināts.

Fragments no intervijas:

Manuprāt, nekad Rīgas centra skatlogos nav bijis tik daudz sludinājumu «izīrē» vai «pārdod». Vai tas nav saistīts ar dārgajām stāvvietām pilsētas centrā, velojoslām, kas vēl mākslīgi rada sastrēgumus?

Tā bija mana iniciatīva – ieviest šīs stāvvietu maksas. Tas ir mehānisms, ar ko regulēt pilsētas dzīvi. Ir vajadzīgs monitorings, kur jāstimulē satiksme, kas ir pilsētas asinsrite, un kur tā jābremzē. Šobrīd tas ir pārvērties par naudas pelnīšanu. Uzliekot augstās stāvvietu maksas, pilsētas «tēviem» droši vien liekas, ka ienākumi pilsētas budžetā palielināsies. Un tagad varēsim visu «atdot nabagiem». Bet tā tas nenotiek. Kādu brīdi gan notiek. Taču, ja pārmērīgās stāvvietu maksas rada zonas, kur uzņēmējs vairs nevar eksistēt – un par tādu zonu kļūst Rīgas centrs –, tas nav pareizi. Jo nav klientu. Viņi nebrauc, jo tas ir pārāk dārgi – novietot tur savas automašīnas. Bet aiziet uz kafejnīcu, tā arī ir aktivitāte, kas pilsētas budžetā ienes līdzekļus caur nodokļiem. Ja es un daudzi citi Rīgas apkaimē dzīvojošie iedzīvotāji izvēlēsies kafejnīcu nomalē, pilsētas centrā kafejnīcu bizness panīks. Bet es nebraukšu uz centru, kur nav, kur nolikt mašīnu, stāvvietas ir dārgas, ir sastrēgumi. Es patiešām nesaprotu, kāpēc attiecībā uz Rīgas centru, kur jāplaukst kafejnīcām, restorāniem un sīkajai tirdzniecībai, politika ir tāda, kas aizdzen klientus no turienes.

Viena no pēdējā laika publiskās telpas aktualitātēm, īpaši sociālajos tīklos, ir ziņa, ka skolu direktori lūdz vairs nepubliskot konkrētu skolu eksāmenu rezultātus. Komentāri ir nikni un indīgi, šo iniciatīvu reducējot uz to, ka laikam jau «šiem» kauns. Tajā pašā laikā tas ir daudz kompleksāks jautājums.

Faktiski runa ir par to, vai ir korekti veidot skolu rangus pēc viena kritērija – centralizēto eksāmenu rezultātiem, kas ir aritmētiskais vidējais exel tabulā. Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdols Kalvāns, kurš ir arī Siguldas Ģimnāzijas direktors, uzsver, ka runa nav par to, ka skolas nevarētu ranžēt, jo, piemēram, ir starptautiski atzīti labāko augstskolu topi. Būtiskākais ir tas, kāda metodoloģija ir pamatā šim ranžējumam.

Skolu kvalitāti var un vajag vērtēt, tikai tas jādara pareizi.

Starptautiskajiem augstskolu topiem pamatā ir ļoti nopietna metodoloģija, kur ņemti vērā daudzi faktori. Tāpat profesionāļu vidē tik augsti vērtētais OECD PISA pētījums ir tik respektabls tieši tādēļ, ka tam pamatā ir ļoti nopietna metodoloģija, kas nebalstās uz vienu aritmētisko vidējo rādītāju. R. Kalvāns uzsver, ka centralizēto eksāmenu rezultāti sniedz ļoti nepilnīgu un fragmentāru ainu par skolas darba kvalitāti, par skolotāju ieguldījumu, par procesa dinamiku. Faktiski tas ir viens visai primitīvs rādījums, pēc kura veidot kādu skolu topu ir ne tikai nepareizi, bet arī patiesībai neatbilstoši. Tajā pašā laikā neviens skolām neaizliedz savus centralizēto eksāmenu rezultātus publiskot. Taču tai jābūt brīvprātīgai izvēlei. Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, – vidusskolās, kurās ir konkurss un skolēni tiek «atlasīti», vienmēr būs labāki rezultāti, jo vienkārši, ļoti ciniski runājot, ir labāks izejmateriāls nekā skolās, kurās ir liela dažādu problēmbērnu koncentrācija.

Kafejnīcu ķēdes Osvalds Pupa galvenais uzdevums ir neapnikt tiem, kas šajās ēdināšanas iestādēs pusdieno katru dienu

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pirms pieciem gadiem šefpavārs Oskars Paltiņš kopā ar kompanjonu Valdi Ērgli, kura profesionālā darbība līdz tam nebija saistīta ar ēst gatavošanu, Rīgā Pļavniekos atvēra savu pirmo kafejnīcu Osvalds Pupa, kuras mērķauditorija ir pusdienotāji. Šajos darbības gados pirmajai kafejnīcai piepulcējušās vēl divas, viena no tām arī ir Pļavniekos, bet otra – pilsētas centrā, un šajā rudenī ķēdei klāt nāks nākamais posms – Spīķeros. «Visu uzņēmumu māte barotāja ir pirmā kafejnīca, kas atrodas vienā ēkā ar veikalu Cenuklubs. Tajā aktīvākajās stundās no 12.00 līdz 14.00 pabarojam apmēram 350 cilvēku. Labi sokas arī otrai Pļavnieku kafejnīcai, bet centrā tai vēl nākas iešūpoties, jo apkārt ir liela konkurence – daudz kafejnīcu, kuras arī piedāvā pusdienas. Turklāt pēcpusdienā pieprasījums pieplok, jo apkārt esošo biroju darbinieki dodas mājās un apkārtne kļūst tukša,» atklāj kafejnīcu ķēdes Osvalds Pupa līdzīpašnieks Oskars Paltiņš. Taujāts, kādēļ tika izvēlēts tāds kafejnīcas nosaukums, viņš smejoties teic, ka vārds Osvalds ir apvienojums no abu īpašnieku vārdiem Oskars un Valdis, bet uzvārds Pupa tika dots kā joks, lai cilvēkam tas būtu.

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas basketbola skola guvusi uzrāvienu.

«Latvijā ir ļoti augsts basketbola līmenis, reti kurš to apzinās. Visi priecājas par Lietuvu, taču mums ir trīs NBA spēlētāji! Mūsu skolai milzīgu grūdienu iedeva pēdējais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās arī Kristaps Porziņģis,» saka viens no Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) izveidotājiem Reinis Strupovičs. «Uz nodarbību atnāk maza meitenīte, kad viņai jautāju, kas ir tas, ko tu vēlētos iemācīties, pirmais, ko viņa atbild – mest trīnīti kā Porziņģis, kaut gan viņas mestajai bumbai līdz grozam ceļš vēl tāls. Daudz kas ir arī atkarīgs no tā, kā valstī šo sporta veidu attīstīs, bet varam priecāties par līmeni, kāds ir jau šobrīd,» viņš piebilst.

Vienādi ģērbti bērni uz skolu dodas dažādās pasaules valstīs, īpaši populāra uniforma ir Lielbritānijā un Japānā

Daudzviet to valkāšana ir saistīta ar kultūru un tradīcijām, piemēram, dažās Indijas skolās valkā sari, bet musulmaņu reliģijas piekritējiem Tanzānijā obligāti ir jānēsā gaišs hidžabs. Japānas skolas formas tiek uzskatītas par stilīgākajām pasaulē – jo «vecākā» klasē meitenes mācās, jo īsākus svārkus drīkst vilkt. Formastērpi Latvijā bijuši gan pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju gados. Tie, kuri par negludinātiem kaklautiem ir saņēmuši piezīmes dienasgrāmatās, pratīs novērtēt mūsdienu formu estētiku un to visnotaļ demokrātiskās izvēles iespējas. Šobrīd Latvijā formastērpi nav obligāta prasība; šo apģērbu klāsts paplašinās, tie kļūst praktiskāki un mūsdienīgāki. Pie mums jaunajā mācību gadā skolnieku – obligātā skolas apģērba valkātāju – skaits būtiski nepalielināsies, tādējādi pašmāju skolu formu ražotāji un tirgotāji šogad nozīmīgu biznesa pieaugumu neizjūt. To ietekmējusi skolu tīkla reforma, kuras rezultātā mācību iestāžu kļuvis mazāk. Lai arī izejmateriālu izmaksas ir kāpušas, skolu formām cenas netiks palielinātas, sola apģērbu izgatavotāji. DB aptaujātie uzņēmēji pauž, ka skolas formas Latvijas skolās ir gaumīgas, tās ieliek bērnus noteiktos «rāmjos», vairo disciplīnu un piederības sajūtu konkrētajai mācību iestādei. Iebildumu pret to izskatu nav tiem, kas darbojas dizaina laukā un modes mākslas pasaulē.

Pēc bēdīgi slavenās 2008. gada finanšu krīzes tika secināts, ka strukturālas reformas nevar atlikt, pat ja šķiet, ka nav īstais laiks, un budžets ir ierobežots. Šis princips šodien ir īpaši aktuāls, kad tiek apspriests jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”.

Manuprāt, mūsu šā brīža situācija skaidri parāda vienu būtisku atziņu, kuru var izmantot kā spēcīgu argumentu – atlikt lietas uz nenoteiktu laiku nozīmē tikai vēl vairāk attālināt risinājumu. Jo ilgāk mēs kavējamies, jo ilgāk saglabājas problēma, un tās risinājums kļūst arvien sarežģītāks un dārgāks.

Latvijā jau ilgstoši pastāv daudz ar izglītības sistēmu saistītu problēmu, ko vairs nevar ignorēt. Pirmkārt, trūkst motivētu pedagogu. Algu līmenis daudzās mazajās skolās, īpaši reģionos, neļauj ne tikai nodrošināt kvalitatīvu izglītību skolēniem, bet arī piesaistīt un noturēt kvalificētus pedagogus. Tas rada situāciju, ka jaunie skolotāji vai nu paliek strādāt Rīgā un citās lielās pilsētās, vai arī vispār pārprofilējas.

Arī vasarā, kad daudzi bauda atvaļinājumus ārpus Rīgas, jaunatvērtā kafejnīca «RB Cafe», kur strādā cilvēki ar invaliditāti, par klientu trūkumu nesūdzas

Vaicāts, kā klājies pirmajā pusotrā mēnesī kopš kafejnīcas atvēršanas, «RB Cafe» idejas autors Māris Grāvis teic, ka kopumā tai klājas labi un ir dzirdētas daudzas labas atsauksmes. Sākotnējais mērķis ir radīt vietu ar «īsto» sajūtu un viņš priecājas, ka tas ir izdevies.

Kafejnīcas «RB Cafe» primārais mērķis ir integrēt Latvijas darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti, un tā ir uzsākusi darbu ar «Altum» piešķirto grantu sociālajai uzņēmējdarbībai. Dienas Bizness jau rakstīja, ka M. Grāvis cer, ka «RB Cafe» būs netipiska vieta, kam vajadzētu mainīt daudzus stereotipus un kas piepildītu kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu un īpašu. Jau šobrīd diezgan daudzi cilvēki ar invaliditāti strādā, bet lielā daļā gadījumu tas nav redzams, jo tas netiek īpaši uzsvērts. Šādas kafejnīcas esot daudzviet Eiropā un ir kopsolī ar tendenci iekļaut darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti. M. Grāvis uzskata, ka šai tendencei ir iespēja attīstīties arī Latvijā.