Izskatās, ka skolu tīkla optimizēšana atkal varētu iestrēgt. Par to diemžēl liecina izglītības ministres Ilgas Šuplinskas izteikumi, kas apšauba skolu skaita samazināšanas plānu un skaitļus. Gribētos teikt, ka tā ir kaitniecība, jo plānā ir uzsvērts, ka skolu skaita samazināšanā tiek ņemts vērā ne tikai skolēnu daudzums, bet arī skolas kvalitāte.
Pašreizējās ministres izteikumi, ka plāns paredz mehānisku skolu skaita samazināšanu, ir populistiski un klaji demagoģiski. Atliek tikai ieteikt iepazīties ar ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja veikto pētījumu par skolu tīklu Latvijā. Ja ministre vēlētos īstenot uz pierādījumiem balstītu politiku, tad minētais pētījums būtu pirmais, pēc kā būtu jāvadās. Turklāt pētījums ir tapis pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma.Skaidrs, ka jauns ministrs var apstrīdēt iepriekšējā ministra politiskos uzstādījumus, taču ļoti slikts stils ir neņemt vērā zinātniskus pētījumus. Būtībā tā ir valsts naudas izšķērdēšana, jo pētījums tapis par nodokļu maksātāju naudu.
Pētnieki ir izpētījuši, ka 98% iedzīvotāju dzīvo 40 minūšu sasniedzamības rādiusā ap attīstības centriem. Tas jau vien ir pietiekams arguments, ka ir neracionāli uzturēt pustukšas skolas. Turklāt pētnieki ir aprēķinājuši, ka Latvijā skolēnu skaits ir pietiekams, lai nokomplektētu ne vairāk kā 130 vidusskolu. Tas nozīmē pakāpes samazināšanu vismaz 182 vidusskolām. Uz šī fona ministres izteikumi par mehānisku skolu skaita samazināšanu izklausās vismaz nenopietni, un šķiet, ka viņa seko slavenajai tēzei – ja fakti neatbilst manai teorijai, jo ļaunāk faktiem.
Ļoti negribētos, lai ministres uzskats par skolām būtu tāds, ka tām jāpilda kāda sociāla funkcija, kas ir primārāka par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu. Jo skolas vienīgais (!) uzdevums ir tikai un vienīgi sniegt konkurētspējīgu izglītību. Ja tādu skola nevar nodrošināt, tad nav jēgas arī citiem argumentiem, piemēram, skola kā pagasta dzīves centrs utt. Tas, ka lauku un lielo pilsētas skolu bērnu zināšanās starpība ir apmēram viens mācību gads, jau ir pietiekams trauksmes zvans, ka šajā karaļvalstī viss nav kārtībā. Tāpat kā ir nenormāla situācija, kad pašvaldības cīņā par skolēnu skaitu savās skolās bērnus ved nevis uz tuvāko skolu, jo tā atrodas kaimiņu pašvaldībā, bet uz krietni tālāku, jo tā, lūk, ir pašu novadā. Uz to, ka pašreizējie skolēnu pārvadājumi ar absolūti neefektīvi, ir norādījusi arī Valsts Kontrole.
Lūk, tās ir lietas, par kurām būtu jādomā ministrei. Jāteic, ka skolu skaita samazināšanai nav vajadzīga vairs nekāda padziļināta izpēte, darba grupas utt., jo ir jau tapis ļoti kvalitatīvs, skaitļos balstīts pētījums, kas jāņem par pamatu un jāīsteno tajā minētie ieteikumi. Vēl kaut kāda pētīšana būtu tikai lieka laika nosišana un naudas izšķērdēšana.
