Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu.

Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū. Tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi. Vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Vidējā izglītība nepieciešama ikvienam

Runājot par vidējās izglītības apguvi, protams, jāizskata dažādi veidi un formas. Tiem jauniešiem, kuriem jau pēc 9. klases ir skaidra vīzija par to, ka viņi savu nākotni vēlas saistīt ar akadēmisko vidi, sociālajām zinātnēm vai inženierzinātnēm, piemērotāka būs vispārējā vidējā izglītība. Tiem, kuriem tuvākas praktiskās lietas - profesionālā izglītība. Vēl daļai – tālmācība. Taču kopumā ir skaidrs, ka vidējā izglītība nepieciešama ikvienam. Pievēršoties dažādām izglītības ieguves formām, saskaramies ar virkni stereotipu. Šobrīd vidējā profesionālā izglītība Latvijā ir ļoti labi attīstīta, īpaši infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma jomā, taču no padomju laikiem joprojām saglabājušies dažādi stereotipi. Profesionālās izglītības iestādes organizē virkni augsta līmeņa pasākumu, piemēram, nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia u.c. Mācību procesa pilnveidē aktīvi iesaistās arī darba devēji, tiek piesaistīti jauni pedagogi no nozarēm un kopējā kvalitāte ir augsta, taču liels mājasdarbs vēl veicams pie profesionālās vidējās izglītības tēla uzlabošanas.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Atgriezies no Norvēģijas, kur garo distanču sacensībām trenēja haskijus, valmierietis Ingus Rutulis ar iekrātiem 3000 eiro pusgada laikā Rīgā izveidojis veiksmīgu biznesu un vienlaikus radījis teju vai apvērsumu jauniešu brīvā laika pavadīšanas paradumos – viņš atvēris pirmo specializēto kendamu veikalu Latvijā Ke ke kendama.

Kendama ir koka rotaļlieta, kas pirms vairāk nekā 200 gadiem radusies Japānā. Pēdējos 10 gados tā piedzīvojusi popularitātes uzplaukumu ASV un citviet pasaulē, un pēdējā pusgada laikā tā strauji iesoļojusi arī Latvijas bērnu un jauniešu ikdienā. Kendama veicina balansa, acu-roku koordinācijas un refleksu attīstību. Turklāt mūsdienās kendamas spēle no izklaides kļuvusi par nopietnu un strauji augošu sporta veidu ar sacensībām visā pasaulē. «Skatoties, cik ļoti tas ir audzis pēdējos četros mēnešos, nešaubos, ka nākamajā vasarā mēs jau varēsim sūtīt kādu latvieti uz pasaules čempionātu,» pieļauj Ingus.

Viņa aizsāktais bizness nebūt neaprobežojas tikai ar kendamu tirdzniecību – viņu pamatoti var dēvēt par kendama kultūras pionieri Latvijā, jo daļu gūtās peļņas viņš iegulda kendamas turnīru rīkošanā, labāko spēlētāju atbalstīšanā, jauniešu motivēšanā saturīgi pavadīt brīvo laiku u.c.

Privāta vidusskola Patnis, kas Latvijā darbojas jau 30. gadu, investējot nepilnu pusmiljonu eiro pirmajā būvniecības kārtā, paplašina savu darbību, uzsākot jaunas ēkas būvniecību.

13. jūnijā ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula. Jaunā ēka tiks veidota, integrējot ilgtspējīgus risinājumus gan komunikācijās, gan iekštelpu interjerā. Projektu realizē arhitektu birojs “ar.4”, ko vada arhitekts Andris Vītols, projekta arhitekte - Ieva Spriņģe.

Būvniecība plānota divās kārtās – pirmā kārta tiks uzsākta šajā vasarā un plānots, ka nākamā mācību gada pēdējo zvanu skolēni varēs sagaidīt jau jaunajā ēkā. Katrā no kārtām plānots izbūvēt aptuveni 300 kvadrātmetru platību. Izmantojot koka konstrukcijas, ventilāciju ar rekuperāciju, kā arī apkures sistēmu ar siltumsūkni, tiks nodrošināta gan samazināta CO2 pēda, gan iespēja skolēniem uzturēties labi ventilētās telpās visa mācību gada garumā, kas pozitīvi ietekmes koncentrēšanās spējas un samazinās vīrusu izplatības riskus.

No šā gada 16. septembra līdz 11. oktobrim jaunie un vēl tikai topošie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” un SIA “Centrālā laboratorija” izveidotajai skolotāju stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”.

Pavasarī stipendiju pasniedza sešiem jaunajiem skolotājiem un šoruden 3000 eiro saņems vēl četri izcilākie jaunie skolotāji. Kopumā stipendiju saņēmuši jau 11 jaunie skolotāji.

Jauno skolotāju atbalsta programma “Starp mums ir ķīmija!” ir Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” ilgtermiņa sociālā iniciatīva, kurai šajā gadā pievienojās arī “Centrālā laboratorija”, tādējādi kopējam programmas finansējuma apjomam piecu gadu periodā sasniedzot jau 135 tūkstošus eiro, kas sniegs iespēju atbalstīt 45 jaunos skolotājus.

Ik gadu ar stipendijām 3000 eiro apmērā tiek atbalstīti 10 jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji, motivējot viņus turpināt darbu skolās un vienlaikus ceļot arī šīs, sabiedrībai tik nozīmīgās, profesijas prestižu.

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, pastāstīja «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs Dagnis Čākurs.

Konkursa mērķis bija iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai.

Čākurs teica, ka konkursā iesniegtās attīstības ideju koncepcijas novērtēja «Liepkalnu» izveidotā žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijā bija pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums, kinorežisors Ivars Zviedris, Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ar asistentu fotogrāfu Aigaru Lapiņu, kā arī divi eksperti no Latvijas Arhitektu savienības. Iesniegtās attīstības ideju koncepcijas vērtētas pēc idejas oriģinalitātes, mākslinieciskās kvalitātes, funkcionalitātes, kā arī objekta plānojuma atbilstības videi un izmantošanas mērķim.

Pavasarī Latvijas modes un tiešsaistes iepirkšanās entuziastus priecēja ziņas par ekskluzīvās tiešsaistes modes kopienas BestSecret ienākšanu tās tirgū. BestSecret piedāvā vairāk nekā 3000 starptautiski pazīstamus modes zīmolus ar atlaidi līdz 80%. Ja jūs vēl neesat izmantojis modes kopienas maģiskos ieguvumus, kas pilnībā mainīs jūsu skatījumu uz modi, paziņotās rudens atlaides noteikti ir īstais laiks to darīt!

BestSecret.com piedāvā visplašāko apģērbu, modes aksesuāru un apavu klāstu katram stilam un gaumei. BestSecret novembrī saviem lietotājiem piedāvā daudzus pārsteigumus - bezmaksas piegāžu un pazeminātu cenu veidā. Jūs tam neticat? Izmēģiniet paši!

Reģistrējieties vietnē BestSecret, abonējiet viņu e-biļetenu, lai sekotu jaunākajām ziņām un atlaidēm, un pievienojieties apmierinātiem klientiem ar vislabākajām modes tendencēm par lieliskām cenām. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ielūgumu skaits ir ierobežots, tāpēc nekavējiet pārāk ilgi!

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ledus hallēm šobrīd galvenais uzdevums ir izdzīvot līdz pavasarim, cerībā, ka tad normalizēsies energoresursu cenas, taču bez atbalsta no malas to būs ļoti grūti izdarīt, intervijā atzina automašīnu transportēšanas un loģistikas uzņēmuma "Kurbads un Ko" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns, kura vadītajā uzņēmumu grupā ietilpst arī "Kurbada" ledus halles apsaimniekotājs SIA "Rumbulas sporta centrs".

Viņš sacīja, ka 70% no "Kurbada" ledus halles izdevumiem veido tieši elektroenerģija, kas darbina kompresorus, kuri ražo aukstumu, ventilācijas sistēmas un daudzas citas lietas. Ja iepriekš, lai nodrošinātu ledus laukuma uzturēšanu, maksājumi par elektroenerģiju mēnesī veidoja vidēji 6000 eiro līdz 10 000 eiro atkarībā no laika apstākļiem, tad tagad tie ir jau 30 000-40 000 eiro.

"Iepriekš mēs cīnījāmies par to, lai halle būtu pašpietiekama un strādātu bez zaudējumiem, jo hallei galvenā ir sociālā funkcija, un tas ir veids, kā mēs kā uzņēmums esam izlēmuši dalīties ar sabiedrību, atbalstot sporta skolu, 150 jauniešu visās vecuma grupās iespējas nodarboties ar sportu un būt aktīviem. Šobrīd šis svaru kauss ir par smagu. Naudas daudzums, kas mums pašlaik ir jāņem ārā no mūsu transporta uzņēmuma, lai ieliktu iekšā šajā sociālajā uzņēmumā, ir kļuvis par lielu. Ir skaidrs, ka ilgtermiņā mēs to nevarēsim atļauties," atzina Pikāns.

Tāpat kā vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu, arī Latvijā būvniecības nozarei ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē.

Tā ir viena no lielākajām nozarēm materiālu patēriņa ziņā, kuras vēriens ir vienlaikus gan vājā puse (lielam organismam ir grūtāk ātri adaptēt inovācijas un attīstīties), gan iespēju avots (jebkuras pozitīvas izmaiņas šajā nozarē ir eksponenciālas). Nav arī noslēpums, ka tā ir viena no skandāliem apvītākajām nozarēm. To noteikti var mainīt, bet, lai būvniecības nozare atgūtu labo vārdu, tai būtu jāiet līdzi laikam un jācenšas tam tikt pat solīti priekšā. Nepalīdz tiesvedības procesā esošā “karteļa lieta”.

Kā tad ar labo slavu?

Reputācija ir salīdzināms jēdziens: nozares atpazīstamību un prestižu nosaka un ietekmē citu nozaru attīstība. Piemēram, par darbaspēku cīnās gandrīz visas zināšanu ietilpīgās nozares. Visos būvniecības posmos industrijai nepieciešami speciālisti, kuri darbojas saskaņā ar klimata neitralitātes principiem un ir spējīgi operēt mūsdienīgā, digitālā un inovatīvā vidē. Par studējošajiem visos līmeņos būvniecības nozare konkurē ar IKT nozari, taču būvniecība nozīmē daudz lielāku atbildību, neskaidrību un tirgus sadrumstalotību, kas ietekmē karjeras izvēli. Bet izaicinājumi vienlaikus ir arī iespējas. “Jaunās būvniecības skolas” sadarbības partneru lokā ir patiešām progresīvi, uz izaugsmi vērsti uzņēmumi. Latvijā strauji attīstās tie būvniecības sektora uzņēmumi, kuri darbojas starptautiski, integrē ilgtspējības principus, iet līdzi digitālajam un tehnoloģiju laikam, cienot un respektējot savus darbiniekus. Mūsu uzdevums ir sagatavot vidi šādu speciālistu apmācībai.

Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

Ar laika kapsulas iemūrēšanu atzīmēta pamatu pabeigšanu “ZAZA TIMBER Production” rūpnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Jaunā korpusa izmaksas ir plānotas pie 2,5 miljoni eiro, no kuriem 45% ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Rūpnīcas trešā korpusa būvniecība sākās šī gada maijā. Jaunais rūpnīcas korpuss būs 65 metrus garš un 34 metrus plats, jumta kore sliesies 12,76 metru augstumā. Pašreizējos divos korpusos uzņēmumam ir kļuvis šauri, jo pēdējos gados ir palielinājies ražošanas apjoms. Jaunajā korpusā paredzēts attīstīt izgatavoto līmētā koka konstrukciju pēcapstrādi – virsmas apstrādi, krāsošanu un citus darbus.

No koka būvē arvien vairāk, un koks būvēs arvien biežāk pilna divas funkcijas – tas ir gan nesošais būvelements, gan kalpo arī kā neizsegts interjera elements. Rezultātā uz konstrukcijām tiek attiecinātas augstas vizuālās kvalitātes prasības.

“ZAZA TIMBER Production” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns kapsulas iemūrēšanas pasākumā minēja, ka uzņēmuma izaugsme bijusi pakāpeniska un ne bez klupšanas, taču to kompensēja apņēmība un ticība savai lietai. Daudzie eksporta projekti, arī šogad notikušie pasūtījumi uzreiz no diviem uzņēmumam jauniem kontinentiem – Austrālijas un Āfrikas, rāda, ka Latvijas uzņēmumi spēj veikt lielas lietas. M. Peilāns arī informēja, ka jaunā korpusa būvniecību plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Rīgas cirka arēna gatavojas starptautiskajai atklāšanai.

Šobrīd cirka arēna ir aprīkota ar transformējamām skatītāju tribīnēm, kas pilna apļa izkārtojumā ļauj uzņemt līdz 700 skatītājiem, tāpat uzstādītas gaismu, skaņas un aizkaru sistēmas un cits aprīkojums, kas vajadzīgs kvalitatīvai izrāžu norisei.

Rīgas cirka direktore Māra Pāvula stāsta par tehniskā aprīkojuma sniegtajām iespējām: "Vēl pagājušajā sezonā cirkā atzīmējām iesildīšanās sezonu - energoefektivitātes projekta rezultātā arēna tika brīnišķīgi renovēta, taču telpa bija tukša. Nu tā ir pilnvērtīgi iekārtota un gatava uzņemt gan māksliniekus, gan skatītājus. Līdz ar jaunajām tehniskajām iespējām Rīgas cirks Eiropas kultūras kartē tiek iezīmēts kā cirka mākslai piemērotākā ēka ne vien Baltijas, bet, iespējams, visas Ziemeļeiropas reģionā - ne velti arēnas atklāšanu apmeklēs daudzi cirka profesionāļi no visas Eiropas."

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Nākotnes līderi nobriest pakāpeniski, un, pametot mācību iestādes iesildīto solu, prasmes neparādās, tiklīdz tiek sperti pirmie soļi darba tirgū, kur līdz ar augstskolā iegūtajām prasmēm un zināšanām līderība ir viens no konkurētspējas stūrakmeņiem.

Biznesa konkurencē uz vienas starta līnijas stājas visi – gan tie, kuriem ir iedzimts līderības gēns, gan tie, kuri apzinās, ka par līderiem nav piedzimuši, bet jūt sevī dzinuli pārspēt pašiem sevi un vēl iedvesmot citus. Lai gan pasaulē tiek piemērotas dažādas definīcijas, es piekrītu tai, kas līderību raksturo kā spēju uzņemties atbildību pār cilvēku grupu un virzīt to uz kopīgu mērķi.

Ne visi bērni piedzimst ar īpašo līdera gēnu, kuram, starp citu, zinātnieki piešķīruši arī savu nosaukumu – rs4950 . Tomēr zinātnieki piekrīt arī faktam, ka līderību dzīves laikā var apgūt, attīstīt un nostiprināt.

Svarīgi ir veicināt līderības prasmju attīstību jau skolas vecumā, tādēļ mēs ar ikgadējā Tele2 ZZ Čempionāta organizēšanu vēlamies sniegt savu artavu Latvijas skolu jauniešu personības izaugsmē. Jau 13. gadu mēs dodam iespēju 30 000 bērnu un jauniešu sacensties ne tikai fiziskās, bet arī prāta un komandas darba disciplīnās. Ikgadējās bērnu un jauniešu sacensības ir ne tikai izklaide vairāku dienu garumā, bet arī nākotnes līderu kalve, sava veida prāta un fiziskās veiklības treniņu nometne. Neveiksmes gadījumā jāgaida nākamais gads, kad sevi atkal pierādīt. Arī šāds iznākums var dot pozitīvu ietekmi, jo līdera prāta stingrība, spēcīgais raksturs, neatlaidība neveidojas tikai no veiksmēm. Darbaspēka institūta (The Workforce Institute at Kronos Incorporated) 2018. gadā veiktais pētījums rāda – 81% nodarbināto no jaunākās jeb Z paaudzes (Generation Z) tiecas būt līderi, tādēļ vēl jo vairāk mums, Tele2, ir prieks būt līdzgaitniekiem nākotnes līderu ceļā, un mēs esam lepni, ka varam ikvienu jaunieti, kurš pieteicies ZZ Čempionātā, šādi uzrunāt.

No 22.augusta sācies garantēto atlīdzību izmaksu process AS «PNB Banka» klientiem. Lai optimizētu izmaksu procesu un sakārtotu klientu plūsmu, katrai AS «PNB Banka» klientu grupai izstrādāta kārtība, kā saņemt valsts garantēto atlīdzību.

Daļai klientu ne šodien, ne tuvākajās dienās nekur nav jādodas – atlīdzību viņi saņems automātiski. Arī pārējos klientus Citadeles pārstāvji aicina iespēju robežās plānot vizīti nākamajās dienās un nedēļās. Ņemot vērā pieteikuma apstrādes laiku un cilvēku skaitu, kam primāri nepieciešams pārskaitīt VSAA maksājumus, paredzams, ka izmaksu process aizņems vismaz mēnesi.

Kārtība, kādā AS «PNB Banka» klientiem pieteikties valsts garantētajām atlīdzībām:

- Privātpersonas, VSAA pensiju un pabalstu saņēmēji, ar kontu bankā Citadele

Klientiem, kuri paspējuši atvērt kontu Citadelē līdz 22. augustam, garantētā atlīdzība automātiski tiks ieskaitīta norēķinu kontā. Klientiem nekur nav jādodas.

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā "Sveet Memory" ar rokām izgatavo Japānas rīsu pīrādziņus mochi ar netradicionālām garšām un pildījumiem.

Mochi ir tradicionāli Japānas saldumi, kurus gatavot, ceļojot uz Japānu, iedvesmojās konditore Kristīna Čirikala, zīmola "Mochi" un SIA "Sweet Memory" izveidotāja.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā.

"Tradicionālais deserts mochi – rīsu mīklas kūciņas – Japānā ir atrodams visur," stāsta konditore. Taču atgriezusies Latvijā viņa ļāvās eksperimentiem un rīsu kūciņas tagad izgatavo nedaudz citādāk.

AS Industra Bank (Industra) ir izsniegusi 1,5 miljonu eiro kredītu Ozolnieku novadā bāzētajam ielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājam SIA IKTK (IKTK).

IKTK ražotās konstrukcijas tiek eksportētas sabiedrisku ēku un tiltu būvniecībā citās Eiropas valstīs, taču daļa uzņēmumā izgatavoto konstrukciju ir arī izmantota Latvijā koncertzāļu, sporta būvju, biroja un ražošanas ēku, un tiltu būvniecībai. Līmētā koka būvkonstrukcijas arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā, jo tās var izgatavot lielos izmēros, dažādās formās, konstrukcijas izceļas ar augstu nestspēju, turklāt tiek izgatavotas no atjaunojamiem resursiem.

IKTK palielinājis apgrozījumu līdz 1,3 miljoniem eiro 

Ozolnieku novadā bāzētais lielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājs IKTK pērn strādāja...

"Piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam attīstīties. Esam eksportētāji, vairāk nekā trīs ceturtdaļas no IKTK saražotās produkcijas nonāk aiz Latvijas robežām. Jau no izveidošanas brīža mūsu mērķis ir būt nevis resursu eksportētājam, bet inovatoriem un augstākas pievienotās vērtības radītājam, un, lai to īstenotu, esam nepārtraukti investējuši. Jauno bankas piešķirto finansējumu investēsim ražošanas iekārtu iegādē un iepriekš veikto investīciju saistību pārfinansēšanai uz izdevīgākiem noteikumiem," saka IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

"Mērķtiecīgi turpinām Industra jaunās stratēģijas ieviešanu dzīvē, atbalstot Latvijas reālās ekonomikas vidējos un mazos uzņēmējus. Veiksmīgā sadarbība ar IKTK mums ļauj papildināt bankas kredītportfeli un, ne mazāk svarīgi - sniedz iespēju sekmēt vietējā uzņēmuma izaugsmi un veicināt iedzīvotāju nodarbinātību. Tas ir īpaši aktuāli šajā visiem sarežģītajā laikā," uzsver Industra valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

IKTK ražo līdz 32 metrus garas liektas un taisnas līmētā koka konstrukcijas, kā arī veic augstas precizitātes un sarežģītības pēcapstrādi. IKTK ražotās konstrukcijas ir izmantotas būvniecībā Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Īslandē, Spānijā, Krievijā, Lietuvā, Latvijā, ASV, Dienvidkorejā, Nīderlandē; no tām būvēti transporta, gājēju un slēpotāju tilti, ražošanas, biroja un dzīvojamajās ēkas, skolas, sporta būves, viesnīcas, koncertzāles, degvielas un elektrouzlādes stacijas. No Latvijā celtajām būvēm IKTK ir izgatavojis līmētā koka konstrukcijas gājēju tiltam pār šoseju pie Tērvetes Dabas parka, brīvdabas koncertzāles "Mītava" un slidotavas jumtiem Jelgavā, transporta tiltiem Jaunpilī un Ječupē, estrādām Penkulē un Krimūnās, "Latvijas Valsts mežu" birojam Dundagā, Talsu bibliotēkai, un citām būvēm, kā arī izgatavojis "Mežaparka Lielās estrādes" sfēriskos akustiskos paneļus.

IKTK sāka darbību 2015.gadā. Uzņēmums ir FSC sertificēts, tajā strādā 25 cilvēki.

AS Industra Bank ir 1994.gadā dibināta Latvijas kredītiestāde ar teju 30 tūkstošiem klientu, un pēc šī rādītāja Industra ir septītā lielākā banka Latvijā. Lai atspoguļotu bankas darbības stratēģijas maiņu, 2020.gada janvārī banka mainīja nosaukumu no Meridian Trade Bank uz Industra. Industra ir izveidojuši vietējie uzņēmēji un bankas darbība ir fokusēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu.

Valsts policija (VP) prezentējusi savu jauno vizuālo identitāti, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.

Līdz ar to mainīsies policijas autotransporta trafarējums.

Latvijas Mākslas akadēmijas studenti gandrīz gadu strādāja pie Valsts policijas uzdevuma – izveidot jaunu trafarējuma dizainu policijas operatīvajam transportam, kas būtu mūsdienīgs. Latvijas Mākslas akadēmijas studentu grupas kopumā izstrādāja sešus interesantus, profesionālus un prasībām atbilstošus piedāvājumus, no kuriem policijas un akadēmijas ekspertu atzinību tomēr guva Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļas studentes Megijas Jurevicas un Sallijas Štāles, doc. Maijas Rozenfeldes un prof. Ingūnas Eleres vadībā, veidotais dizains.

Jaunajā dizainā attēloti likteņupes Daugavas straumes ritmi. Kustība un dinamika, kas izriet no upes steigas, simbolizē virzību uz priekšu nākotnē. Šie elementi stilizētā veidā asociējas arī ar Laimas zīmi jeb Laimas slotiņu. Tā simbolizē mūžību un ritmu, dvēseles sargātāju. Zīme ir veiksmes, svētības un laimes simbols.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.