Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus
«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.
«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.
Gaļu neaizliedz
Pēc I. Rutkovska novērojumiem, veģetāriešus un vegānus nevar uzskatīt par turīgiem, jo lielākā daļa ir jaunieši un studenti. Ļoti reti kāds jau piedzimst par veģetārieti vai vegānu. «Bieži vien tas ir veselības problēmu dēļ un tā tomēr ir apzināta izvēle – kāda produkta izslēgšana no ēdienkartes alerģiju, filozofiskās vai reliģiskās pārliecības dēļ. Iespējams, šie cilvēki ir stiprāki, savās izvēlēs brīvāki, viņi var nekrist kārdinājumā un neēst visu pēc kārtas. Viņu izvēles ir apzinātākas. Ļoti grūti būs impulsīvam pircējam lielveikalā, ja esi veģetārietis vai vegāns, jo 90% produkti nav domāti viņiem. Taču šie cilvēki spēj atteikties, tāpēc ka var to atļauties izdarīt,» uzskata uzņēmējs.
Kafejnīcas piedāvājumā ir tā saucamā mājas virtuve; cenu diapazons nav plašs. «Vēlamies kļūt pieejami visiem tiem, kuri to vēlas. Gribam, lai cilvēki nevis iztērētu kaudzi naudas, reizi dzīvē paēdot vegāniski, bet lai tas kļūtu par ieradumu. Piedāvājam plācenīšus no dažādiem dārzeņiem, biešu kotletes, sautējumus, burgerus, salātus, dažādu graudaugu variācijas, fritētus kartupeļus, taču arī tos mēs cenšamies pagatavot pēc iespējas veselīgāk un taisām no vietējiem kartupeļiem, svaigiem, nevis pērkam sasaldētus. Mums ir svarīgi atbalstīt arī vietējos lauksaimniekus. Bieži vien tas ir dārgāk, taču tā ir misijas apziņa. Zinot, kur tā nauda aizies, esmu gatavs maksāt vairāk,» stāsta I. Rutkovskis.
Protams, ir bijuši gadījumi, kad jaunieši vaicā arī pēc gaļas. «Esam tikai maza daļiņa no viņu dzīves. Gaļu var ēst bērnudārzā, skolā un mājās. Ja šeit būtu picērija, tad apmeklētāji tikpat labi varētu jautāt, kāpēc nav suši. Protams, ir vietas, kurās ir viss, bet ne šeit,» teic Nata cafe saimnieks.
Plaukti piepildās
I. Rutkovskis atzīst, ka šāda veida kafejnīcu niša Latvijā ir šaura. «Ne velti ir teiciens – jo šaurāka niša, jo precīzāk var trāpīt,» viņš pasmaida. Pēc uzņēmēja domām, veģetāro un vegāno kafejnīcu tirgus ir pašā attīstības sākumstadijā. «Jāpateicas tiem pionieriem, kas pirmo «mežu» ir izcirtuši un izveidojuši platību, kurā strādāt, piemēram, Terapija, Fat Pumpkin, Rāma jau gadiem ēdina veģetāriešus un vegānus Latvijā,» priecājas I. Rutkovskis.
Viņš novērojis, ka ēdināšanas nozarē trūkst izpratnes, ko tieši nozīmē veģetārs un vegāns ēdiens. «Ja pasaku, ka esmu veģetārietis, tad jautā – ko tad tu ēd? Šāda attieksme ir arī no profesionāliem un pieredzējušiem pavāriem. Ja viņiem jāpagatavo veģetārs vai vegānisks ēdiens, sākas problēmas. Piemēram, stāsts no dzīves – pavāram palūdz uzrīkot veģetāro banketu, un viņš trīs dienas Google mēģināja atrast, ko lai pagatavo,» klāsta I. Rutkovskis. Viņaprāt, tas daudziem ir bijis nezināmais, kas šobrīd kļūst par zināmo – atklājumu, ka ir iespējams sātīgi, garšīgi, veselīgi paēst arī bez dzīvnieku izcelsmes produktiem.
ASV vai Lielbritānijā šī tirgus izaugsme bijusi par 500% gada laikā. Viņaprāt, šī nozare aug un augs. «Rimi un Maxima ķēdēs jau parādās plaukti, kas domāti veģetāriešu un vegānu uzturam. Amerikā, piemēram, ir kompānija, kas ražo augu valsts burgerus. Šie ražotāji nolēma, ka nevēlas fokusēties tieši uz veģetāriešiem vai vegāniem, tāpēc viņu prasība veikalos bija tāda, ka augu valsts burgeri jāliek blakus gaļai. Bija veikali, kuros šis augu valsts produkts tika vairāk pirkts nekā gaļas burgers. Kaut gan tas nenozīmē, ka tajā vietā ir daudz veģetāriešu un vegānu, vienkārši cilvēkus produkts interesēja, viņi to pagaršoja, un viņiem tas patika,» spriež I. Rutkovskis. Viņaprāt, gaļas kvalitāte un daudzums, kādu šobrīd patērējam, sāk satraukt arvien vairāk cilvēku, jo negatīvi ietekmē gan veselību, gan vidi.
«Ja paskatāmies uz laiku pirms trim četriem gadiem – cik lielveikalos bija augu valsts piena? Agrāk bija sojas, bet tagad ir mandeļu, auzu, kvinojas, griķu, kaņepju un citi,» klāsta I. Rutkovskis. Viņš novērojis, ka liela daļa veģetāriešu un vegānu ir jaunieši, jo tie ir atvērtāki jauninājumiem. Konservatīvāki ir cilvēki pēc 35 gadu vecuma. «Viņi turas pie tāda uztura, kāds tas bija pirms 20 gadiem. Šobrīd uztura speciālisti teic, ka ar veģetāriešu un vegānu uzturu var paēst, jaunieši tam notic. Gribot negribot vecāki painteresējas, ko viņu atvases ēd, citreiz bērni pagatavo, vecāki pagaršo un saprot, ka tas nemaz nav tik briesmīgs, kā bija iedomājušies,» stāsta I. Rutkovskis. Pēc viņa domām, ir nepieciešams tikai viens solis – pagaršot. «Ja mēs kaut ko nezinām, tad mums ir vieglāk pateikt nē nekā pamēģināt,» ir pārliecinājies uzņēmējs.
Nepieciešamība, nevis untums
Viņaprāt, cilvēki pēc sava ķermeņa spēj noteikt, vai jūtas labāk, ja uzturā nedaudz samazina gaļu vai izslēdz pavisam. «Daudzi sāk meklēt vietas, kurās veģetārais un vegānais uzturs tiek uztverts nopietni, nevis kā cilvēka untums. Nereti kafejnīcās pāris salāti ielikti ķeksīša pēc – lai vismaz būtu izvēle. Ja skatāmies specializētas vietas, tās ir tendētas uz to, lai pagatavotu kaut ko interesantāku, garšīgāku, uzturvērtībām bagātāku. Tur klients izjūt rūpes un saprot: par viņiem neņirgājas. Tā mēdz būt, ka virtuvē izskan – atkal tie atnākuši, ko tad viņiem dot,» piedzīvojis I. Rutkovskis.
Kopumā kafejnīcas Nata cafe izveidē investēti aptuveni 10 tūkstoši eiro, un, kā teic tās saimnieks, šis nav galavariants, jo pagaidām investīcijas ir bijušas mazas, piemēram, virtuves tehnika iegādāta lietota. «Šis ir laiks, kad jāsāk domāt par nākamo attīstības posmu, lai mēs būtu pieejamāki, lai cilvēki par mums uzzinātu vairāk. Mūsu biznesa filozofija – ja kaut kas ir grūti un nemitīgi ir šķēršļi, jāmeklē ir nedaudz vieglāks ceļš, jo tā var ātri izdegt. Šobrīd skatos, kur paveras citi ceļi un taciņas ir gludenākas. Šobrīd ir izpētes laiks, šī niša attīstās,» teic I. Rutkovskis.
#1/25
#2/25
#3/25
#4/25
#5/25
#6/25
#7/25
#8/25
#9/25
#10/25
#11/25
#12/25
#13/25
#14/25
#15/25
#16/25
#17/25
#18/25
#19/25
#20/25
#21/25
#22/25
#23/25
#24/25
