Pirms vairāk nekā desmit gadiem Parīzē nozagta spāņu mākslinieka Pablo Pikaso glezna atrasta Ņujorkā un nodota Francijas valdībai, ceturtdien paziņoja ASV pārstāvji.

Pagājušā gada decembrī glezna tika nosūtīta no Beļģijas uz ASV. Tā tika deklarēta kā paštaisīta Ziemassvētku dāvana 30 eiro vērtībā.

Patiesībā glezna La Coiffeuse (Friziere) ir vairākus miljonus dolāru vērta, norāda ASV prokuratūra.

Darbu pārķēra muita, un vēlāk to konfiscēja drošības dienesti. «Atrasts pazudis dārgums,» sacīja Ņujorkas advokāte Loreta Linča. «Klajās kontrabandas dēļ glezna konfiscēta. Gleznas konfiskācija izņems to no zagto mākslas darbu melnā tirgus, lai to varētu atdot patiesajam īpašniekam.»

1911.gadā radītā eļļas glezna ir 46 centimetrus augsta un 33 centimetrus plata. Tā atradās Parīzes Nacionālā modernās mākslas muzeja kolekcijā, taču pēdējoreiz publiski tika izstādīta Minhenē.

Parīzes leģendārās Ritz viesnīcas atjaunošanas laikā atrasta glezna, kas patlaban tiek uzskatīta par 17. gadsimta mākslinieka Čārlza Le Bruna darbu, vēsta thelocal.fr. Nevienam neesot bijusi nojauta, ka darbs atrodas šajā vietā.

Tagad gleznu izsolīšot Christie's izsoļu namā. Tiek prognozēts, ka iegūtā summa sasniegs 500 tūkstošus eiro. Tā tikšot novirzīta fondam, kuru izveidojis viesnīcas īpašnieks Muhameds Al Fajeds, pieminot savu mūžībā aizgājušo dēlu Dodi, princeses Diānas draugu.

Saskaņā ar ekspertu aplēsēm eļļas glezna ir Le Bruna (1619-1690) darbs, kas tapis vēl pirms viņš kļuva par karaļa Luija XIV oficiālo mākslinieku.

Ēkas, kurā atrodas viesnīca, pirmsākumi meklējami 1705. gadā, un sākotnēji tā bija Francijas augstmaņu ģimenes māja. Tā kļuva par Ritz pēc tam, kad 1898. gadā to iegādājās Šveices viesnīcnieks Cezars Rics.

Klasiskās mākslas galerijas Antonija rīkotajā 29. mākslas darbu izsolē Latviešu glezniecības meistardarbi šā gada novembrī, kurā tika piedāvāti daudzi darbi ar muzejisku vērtību, sasniegts Latvijā jauns mākslas darbu solīšanas rekords mākslas darbam, kas radīts pēc 1940. gada.

Gleznotāja Jāņa Pauļuka 1943. gadā gleznotais Pašportrets uzsolīts no 12 000 Ls uz 47 000 Ls. Kā biznesa portāls db.lv uzzināja galerijā, gleznas pircējs ir no Latvijas. Tā kā Latvijas mākslas darbiem cenas joprojām ir ļoti zemas, izsolē piedalījušies arī solītāji no Krievijas, kuri palīdzējuši pacelt cenu.

Šajā gleznā mākslinieka bālais, puskailais augums uz tumša fona aizsegts tikai ar paleti, bet izteiksmīgās acis pauž apņēmību. Glezna nes sevī vēstījumu, ne velti šī glezna bijusi vairākkārt reproducēta mākslas grāmatās un izstādīta daudzkārt izstādēs, norāda galerija.

Kopumā esot palielinājusies interese par latviešu mākslas darbiem, tai skaitās arī no Krievijas pircēju puses.

Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajā Labdarības ballē izsolīti Džemmas Skulmes, Ivara Heinrihsona, Ilzes Preisas un citu mākslinieku darbi.

Gleznotājas Džemmas Skulmes, kura šā gada 9. novembrī 94 gadu vecumā devās mūžībā, glezna «Tautumeita» tika izsolīta par 1300 eiro, bet glezna «Sēdošā» - par 2200 eiro. Par gleznām «Sēdošā» un «Tautumeita» iegūtie līdzekļi tiks ziedoti mākslinieces piemiņas saglabāšanai.

Mākslinieka Ivara Heinrihsona glezna «Balerīna» pārdota par 450 eiro.

Savukārt, Ilzes Preisas glezna «Īriss» - par 1000 eiro.

Mākslinieka Jāņa Gunāra Kalnmaļa darbs «Venēcija» - par 700 eiro, Anitas Melderes darbs «Pēcpusdiena» - par 350 eiro, Ditas Lūses darbs «Milano Blue» - par 400 eiro, bet Sarmītes Caunes darbs «Ābeļdārzs» - 500 eiro.

Visi ballē iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Rīgas Latviešu biedrības nama restaurācijai (līdzšinējās ballēs gūtie ziedojumi tikuši izmantoti Jaņa Rozentāla freskas izgaismošanai virs ieejas RLB namā; RLB vestibila un garderobes pārveidei, RLB Karoga mastu un kāpņu margu izveidei, kā arī RLB Kultūrizglītības centra kapitālajam remontam; RLB ieejas durvju restaurācijai, grāmatai «Rīgas Latviešu biedrība trijos gadsimtos» u.c. mērķiem).

Šā gada 12. janvārī pēc gandrīz 70 gadu ilga pārtraukuma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā savā vēsturiskajā mājvietā atgriezīsies Jūlija Federa glezna.

Muzejs informē, ka pagājušā gada rudenī ar klasiskās mākslas galerijas Antonija starpniecību tas uzzinājis, ka kāda Zviedrijas pilsoņa īpašumā atrodas Jūlija Federa glezna, kura varētu kādreiz būt piederējusi toreizējam Pilsētas mākslas muzejam, tagadējam Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Pārbaudot informāciju, speciālisti konstatējuši, ka šī glezna patiešām ir tā pati, kura Otrā pasaules kara gados pazuda no muzeja krājuma.

Jūlija Federa 1901. gadā gleznotā ainava Jūras krasts pie Orro Igaunijā ir vienīgā šī mākslinieka glezna, kuru muzejs ir pircis no paša tās autora 1908. gadā. Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941. gada augustā vācu okupācijas vara šo gleznu līdz ar vairākām citām no muzeja paņēma, lai dekorētu vācu ģenerālkomisāra Latvijā darba telpas Rīgā, Raiņa bulvārī. Atpakaļ muzejs gleznu nesaņēma, un dokumentos, kā arī literatūrā, tā skaitījās pazudusi kara laikā.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Tīmekļa izsolē itāļu Renesanses mākslinieka Sandro Botičelli glezna pārdota par 80 miljoniem ASV dolāru, (66 miljoni eiro) pavēstījis izsoļu nams "Sotheby's".

Gleznas cena kopā ar komisijas maksu sasniedz 92 miljonus dolāru, un tas ir jauns rekords izsolēs pārdotajiem Botičelli darbiem.

Gleznas jaunā īpašnieka vārdu "Sotheby's" neatklāj.

Mākslas darbs, kurā attēlots jauns vīrietis, tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām Renesanses gleznām, kas atrodas privātās nokās, norādīja izsoļu nams.

"Viens no nozīmīgākajiem jebkura perioda portretiem, kas jebkad nonācis izsolē, un viens no zīmīgākajiem Florences Renesanses darbiem izsolē sasniedzis 92,2 miljonus [dolāru]," tviterī pavēstīja "Sotheby's".

Glezna "Jauns vīrietis ar medaljonu" tapusi 15.gadsimta beigās, bet 18.gadsimtā to iegādājies kāds britu aristokrāts.

Izkārtojot uz molbertiem desmitiem dažādus pārtikas produktus – sākot ar gurķiem un ikriem un beidzot ar vaniļas krēmu un kūciņām – tirdzniecības centra Spice restorānu pavāri trešdienas vakarā pagatavoja iespaidīgu ēdienu gleznu.

Gleznas autore ir māksliniece Diāna Dimma-Dimze. Lai mākslinieces skices pārvērstu ēdiena gleznā, bija nepieciešami gandrīz 3000 dažādu krāsu ēdienu gabaliņi. Tos nodrošināja 15 Spicē strādājošie restorāni un kafejnīcas, katrs piedāvājot savu skatījumu uz mīlestības garšu.

Glezna sastāvēja no 3 daļām. Pirmā gleznas daļa bija sievietes portrets, kuras gatavošanai apvienojās restorāni Kabuki, Gan Bei un Vairāk Saules, sagādājot suši, un Costa Coffee, kas nodrošināja dārzeņus. Gleznas sirds daļu veidoja no sāļajām ruletēm – Double Coffee un Charlies Pizza sarūpēja sarkanas, dzeltenas un oranžas mini ruletes, Lido pārziņā bija zaļie toņi un viss no zaļumiem gatavotais, savukārt Siera Karaļi gādāja par siera izstrādājumiem. No saldajām sastāvdaļām tika izveidota vīrieša sejas glezna. Tās tapšanai Lapsas māja bija pagatavojusi saldu biskvītu ar vaniļas un zemeņu krēmu, Emila Gustava Chocolate sagādāja šokolādes trifeles, Lage Gastronomija – vēja kūkas, bet Sala priecēja saldumu mīļus ar gaišiem braunijiem dažādu krāsu karameļu glazūrā. Gleznu izveidi uzraudzīja Vairāk saules komanda un tās šefpavārs Endijs Bērziņš. Kopumā ēdienu gleznu svars pārsniedza 70 kilogramus.

Limbažos dzimušā mākslinieka Aleksandra Heibela glezna Svētā ģimene pirms 20 gadiem tika profesionāli izzagta no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ekspozīcijas.

Tagad, kad Svētā ģimene atgriezusies muzejā, darbs būs gan restauratoriem, gan izmeklētājiem, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Uzreiz pēc zādzības sākts kriminālprocess, bet pēc desmit gadiem, 2002. gadā, noilguma dēļ to pārtrauca. Nu kriminālprocess atkal ir atjaunots, bet detaļas likumsargi nestāsta, raksta laikraksts.

Gleznu nozaga 1992. gada 12. jūnijā. Neliela formāta audeklu kopā ar apakšrāmi izņēma no rāmja, atskrūvējot stiprinājumus, un iznesa no muzeja. Acīm redzami rīkojies zinātājs, norāda izdevums. Muzejnieki uzskatījuši, ka šis mākslinieka darbs ir izvests ārpus valsts, līdz kāda privātpersona vērsās pie muzeja ekspertiem, lai konsultētos par vecu gleznu. Tā izrādījās 19. gadsimta 40. gados gleznotā un 20. gadsimtā nozagtā A. Heibela glezna. LNMM darbinieki vērsušies policijā, un Svētā ģimene atkal ir muzejā, kas ir tās likumīgais īpašnieks.

Britu grafiti mākslinieka Benksija glezna, kurā attēlotas šimpanzes debatējam Lielbritānijas parlamentā, ceturtdienas vakarā tika pārdots izsolē Londonā par 9,8 miljoniem britu mārciņu (11 miljoniem eiro), kas ir jauns cenas rekords šī mākslinieka darbam.

Izsoļu nams «Sotheby's» bija novērtējis Benksija 2009.gadā radīto eļļas gleznu «Devolved Parliament» ar 1,5 līdz diviem miljoniem mārciņu, tomēr pēc 13 minūšu ilgas vairāksolīšanas tā tika pārdota par 8,5 miljoniem mārciņu, bet ieskaitot izsoles nodevas - par 9 879 500 mārciņām.

Darba sākotnējais nosaukums bija «Question Time» saistībā ar premjerministra iknedēļas jautājumiem parlamentā, bet tas tika pārdēvēts pēc mākslinieka veiktām nelielām izmaiņām.

«Izsolē šovakar uzstādīta rekordcena par Benksija gleznu,» mākslinieks rakstīja «Instagram» ievietotā paziņojumā, kurā viņš kritizēja dārgus mākslas darbus. «Žēl, ka tā nepiederēja man.»»

Glezna martā bija izstādīta Bristoles muzejā, lai atzīmētu datumu, kad Lielbritānijai bija paredzēts izstāties no Eiropas Savienības. Šī izstāšanās gan tika atlikta.

Aizmirstiet par viņas smaidu. Itāļu pētnieks uzskata, ka galvenā atslēga, lai atklātu Leonardo da Vinči gleznas Mona Līza noslēpumus, slēpjas uzgleznotās sievietes acīs, vēsta AP.

Silvano Vinceti apgalvo, ka viņš ir atradis burtu S sievietes kreisajā acī un burtu L viņas labajā acī. Turklāt tilta, kas ir gleznas labajā pusē, arkā esot redzams arī skaitlis 72.

Pēc pētnieka domām simboli paver jaunas iespējas identificēt gleznas modeli, noteikt tās uzgleznošanas laiku, kā arī apliecina da Vinči interesi par reliģiju un misticismu.

Šī ir tikai viena no versijām, kas saistīta ar šo gleznu. Pastāv arī uzskats, ka tajā attēlots vīrietis, kā arī uzskats, ka tas ir da Vinči pašportrets, bet gleznā attēlotās sievietes noslēpumainā smaida izskaidrojumi ir visdažādākie, sākot no grūtniecības līdz pat sērām.

Atkritumu apsaimniekošanas poligonā Ķīvītes, šķirojot atkritumus, atrasts vērtīgs mākslas darbs – glezna.

Glezna izrādījās lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes naivisma stilā gleznots darbs, no mākslas zinātnes viedokļa ļoti vērtīgs, vēstī atkritumu poligona apsaimniekotājas SIA Liepājas RAS informācija.

Sākumā nav bijis īsti skaidrs, vai atrastais priekšmets ir vērtīgs, jo audekls bijis stipri apsūbējis, bet rāmis – salauzts. Mulsinājis tas, ka gleznojums ir uz audekla, nevis uz kartona, jo 20. – 30.gados pārsvarā tika strādāts uz kartona. Gleznojums uz audekla vedinājis domāt, ka atradumam varētu būt liela vērtība.

Līdz mūsdienām saglabājušies 18 J.Beltes darbi. Tikai daži no tiem atrodas Liepājas muzejā. Pārsvarā tie ir mākslinieka zīmējumi – viņš savulaik strādājis arheoloģiskās ekspedīcijās. Gleznu saglabājies maz. Dažas ir privātajās kolekcijās, vēl dažas Ventspils muzejā un Lībiešu tautas namā, vēsta Liepājas RAS.

Ņujorkā pirmdien izsoļu namā «Sotheby's» beļģu sirreālista Renē Magrita glezna «Le principe du plaisir» pārdota par 26,8 miljoniem dolāru (23,8 miljoniem eiro), kas ir rekordaugsta summa šī mākslinieka darbiem, pavēstīja izsoles rīkotāji.

Līdz šim rekords piederēja gleznai «La corde sensible», kas Londonā 2017.gada februārī tika pārdota par 17,9 miljoniem dolāru.

«Sotheby's» par pirmdien pārdoto darbu cerēja saņemt 15 līdz 20 miljonus dolāru. Izsolē piedalījušies septiņi kolekcionāri, kas ir neierasti daudz, skaidroja izsoles rīkotāji.

Samaksa par citām gleznām, kas tika izsolītas Ņujorkas rudens izsoļu otrajā vakarā, arī pārspējušas sākotnējās prognozes.

Krievijā dzimušā mākslinieka Vasīlija Kandinska darbs «Improvisation on Mahogany», kura vērtība sākotnēji tika lēsta 15-20 miljonu dolāru robežās, tika izsolīts par 24,2 miljoniem dolāru.

Tiesa gan, glezna, kas, kā tika prognozētas, piesaistīs vislielāko interesi, tā arī neatrada pircēju.

Franču impresionista Kloda Monē glezna no viņa slavenās sērijas «Siena gubas» («Meules») otrdien tika pārdota izsolē Ņujorkā par 110,7 miljoniem ASV dolāru (98,8 miljoniem eiro), kas ir jauns cenas rekords šī mākslinieka darbiem.

Izsoļu nama «Sotheby's» rīkotajā Impresionisma un mūsdienīgās mākslas izsolē tika sasniegta viena no 10 augstākajām cenām, kādas jebkad pieredzētas izsolēs.

Šī 1890.gadā tapusī glezna iepriekš bija pārdota 1986.gadā «Christie's» izsolē, kad līdzšinējais īpašnieks to nosolīja par 2,53 miljoniem dolāru. «Sotheby's» nesniedza ziņas par jauno pircēju.

Monē uzgleznoja 25 «Siena gubu» kompozīcijas 1890.-1891.gada ziemā savās mājās Živernī Francijas ziemeļu reģionā Normandijā.

Cita šīs sērijas glezna 2016.gada novembrī tika pārdota «Christie's» izsolē Ņujorkā par 81,4 miljoniem dolāru.

No Monē «Siena gubu» gleznām 17 atrodas muzejos, bet pārējās astoņas pieder privātiem kolekcionāriem.

Sidnejas universitātes rīcībā esoša Pikaso glezna izsolīta par 13,5 miljoniem britu mārciņu, vēsta The Telegraph. Ienākumi no izsoles tiks veltīti zinātnei.

Pikaso gleznu Jeune Fille Endormie Sidnejas universitātei pērn uzdāvināja kāds anonīms amerikāņu donors, ar noteikumu, ka tā ir jāpārdod, bet iegūtie līdzekļi jāvelta aptaukošanās pētīšanai.

Iegūto naudu universitāte izmantos, lai maksātu algas darbiniekiem jaunajā aptaukošanās, diabēta un sirds un asinsvadu slimību centrā.

Mākslas darbs ir gleznots 1935. gadā, tajā attēlota Pikaso mīļākā un mūza Marija – Terēze Valtere. Līdz šim glezna izrādīta plašākai publikai tikai vienu reizi.

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Latvijā ir 39.pasaulē dārgākā degviela, bet rādītājā, kur tiek salīdzināti vidējie iedzīvotāju ienākumi dienā ar naudu, kas nepieciešama galona degvielas iegādei, Latvija ierindojusies 23.vietā, liecina aģentūras Bloomberg jaunākais pētījums par degvielas cenām 61 pasaules valstī.

Bloomberg Degvielas cenu reitinga autori aprēķinājuši, ka galons (nepilni četri litri) degvielas Latvijā maksā 5,56 ASV dolārus (4,46 eiro), kas ir 39.augstākā cena 61 pētījumā aplūkotās valsts vidū. Latvijā degvielas cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir kritusies par 20%, kas ir trešais lielākais samazinājums pētījumā aplūkoto valstu vidū. Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi, pēc pētījuma autoru vērtējuma, ir 44 dolāri (35,3 eiro) dienā, no kuriem galona degvielas iegādei jātērē 13%, kas ir 23.augstākais rādītājs 61 valsts vidū.

Pētījumā norādīts, ka Latvija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Krievijas savu enerģētisko vajadzību apmierinājumā, turklāt valsts bija galvenais Krievijas naftas eksporta terminālos līdz Primorskas ostas un Baltijas cauruļvadu sistēmas atklāšanai, bet šie projekti ir būtiski mazinājuši Latvijas nozīmi Krievijas naftas eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Kliedziens zaudējis savu titulu kā pasaulē dārgākā glezna, jo īru gleznotāja Frensisa Bēkona portrets izsolē Ņujorkā pārdots par 142 miljoniem ASV dolāru, vēsta thelocal.no.

Vienīgā privātās rokās esošā Kliedziena versija, kuras autors ir Norvēģijas gleznotājs Edvards Munks, pasaules rekordu uzstādīja 2012. gada maijā, kad tika pārdota par 119,9 miljoniem ASV dolāru.

Taču šis rekords pārspēts Ņujorkā otrdienas vakarā, kad nezināms pircējs piedāvājis par gandrīz 70 miljoniem ASV dolāru lielāku cenu nekā pirmspārdošanas aplēsēs, iegūstot Three Studies of Lucian Freud, trīs paneļu gleznu.

Gleznā redzams gleznotāja draugs Londonas mākslinieks Lucians Freids, sēžot uz krēsla.

Pirmdien izsoļu nama Christie’s rīkotajā izsolē jaunu rekordu sasniedza Pablo Pikasso mākslas darbs.

Pablo Pikasso glezna Les femmes d Alger (Version O ) izsolē tika pārdota par gandrīz 179,4 miljoniem ASV dolāru, kas ir vēsturiski augstākā cena, par kādu jebkad pārdots kāds mākslas darbs.

Līdz šim dārgākā izsolē pārdotā glezna bija Frensisa Bēkona Lusjēna Freida trīs studijas, kura Christie’s tika pārdota 2013. gadā par 142,5 miljoniem dolāru.

Tas gan nebija vienīgais vakardienas izsolē sasniegtais rekords – Alberto Džakometi veidotā skulptūra Rādošais cilvēks tika pārdota par 141,3 miljoniem dolāru. Tā pārspēja citas šī mākslinieka veidotās skulptūras rekordcenu, jo 2010. gadā A. Džakometi skulptūra Soļojošais cilvēks sasniedza rekordaugstu atzīmi un tika pārdota par 104,3 miljoniem dolāru.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Šā gada sākumā beidzās Brexit pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības, kas nesis izmaiņas virknē jomu, tai skaitā arī apdrošināšanā.

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija, standarta situācijā tā ir Latvija vai Eiropas Savienība. Tādēļ gadījumos, ja notiek ceļošana uz Lielbritāniju, sadarbība ar šo valsti, biznesa vai cita veida kontakti, kas var skart apdrošināšanas polisē iekļautos riska segumus, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju - valsti ārpus ES, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu u.c. apdrošināšanas polisēm.

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi Latvijas OCTA polišu īpašnieki, izraisot negadījumu Lielbritānijā, saņems OCTA polises aizsardzību, un Latvijas apdrošinātāji izmaksās atlīdzības cietušajiem Lielbritānijā. Tāpat Lielbritānijā ir derīgas arī Zaļās kartes, ja transportlīdzeklim nav OCTA standartlīguma.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.