Jaunākais izdevums

Aizmirstiet par viņas smaidu. Itāļu pētnieks uzskata, ka galvenā atslēga, lai atklātu Leonardo da Vinči gleznas Mona Līza noslēpumus, slēpjas uzgleznotās sievietes acīs, vēsta AP.

Silvano Vinceti apgalvo, ka viņš ir atradis burtu S sievietes kreisajā acī un burtu L viņas labajā acī. Turklāt tilta, kas ir gleznas labajā pusē, arkā esot redzams arī skaitlis 72.

Pēc pētnieka domām simboli paver jaunas iespējas identificēt gleznas modeli, noteikt tās uzgleznošanas laiku, kā arī apliecina da Vinči interesi par reliģiju un misticismu.

Šī ir tikai viena no versijām, kas saistīta ar šo gleznu. Pastāv arī uzskats, ka tajā attēlots vīrietis, kā arī uzskats, ka tas ir da Vinči pašportrets, bet gleznā attēlotās sievietes noslēpumainā smaida izskaidrojumi ir visdažādākie, sākot no grūtniecības līdz pat sērām.

Jaunatklātie burti un cipars neesot saskatāmi ar neapbruņoti aci.

Pieņemts uzskatīt, ka Mona Līza ir Līzas Džerardini portrets, un da Vinči sāka to gleznot 1503.gadā.

Vinceti uzskata, ka burts S varētu attiekties uz gleznā redzamās sievietes identitāti. Burts esot uzrakstīts tādā pašā veidā kā da Vinči rakstos. Burts L savukārt esot saistīts ar mākslinieka vārdu.

Vinceti un viņa domubiedri patlaban pētot dažādus materiālus, un jau drīzumā sola nākt klajā ar gleznā redzamās sievietes vārdu.

Skaitlis 72 esot saistīts ar reliģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Franču zinātnieks: Zem Monas Lizas krāsas kārtas atrasts cits portrets

LETA--BBC,08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Franču zinātnieks apgalvo, ka ar atstarojošās gaismas tehnoloģiju zem Leonardo da Vinči slavenā portreta Mona Liza atrasts vēl viens zīmējums.

Paskāls Kote sacīja, ka vairāk nekā desmit gadus izmantojis tehnoloģiju gleznas analizēšanai. Viņš norāda, ka zem krāsas kārtas esot agrāks da Vinči veidots portrets.

Kotes rekonstrukcijā redzama modele, kas skatās uz sāniem. Atšķirībā no da Vinči populārākā darba Mona Liza, skicē redzamā modele nesmaida.

Kompānijas Lumiere Technology dibinātājam Kotem 2004.gadā Luvras muzejs deva atļauju strādāt ar gleznu. Viņš izstrādājis jaunu metodi, ar kuras palīdzību pētīja Monu Lizu.

«Mēs varam analizēt krāsas kārtas un nolobīt tās kā sīpolu, lai atklātu visus gleznas slāņus. Mēs varam to rekonstruēt hronoloģiskā secībā,» par savu metodi stāsta Kote.

Komentāri

Pievienot komentāru