Atkritumu apsaimniekošanas poligonā Ķīvītes, šķirojot atkritumus, atrasts vērtīgs mākslas darbs – glezna.
Glezna izrādījās lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes naivisma stilā gleznots darbs, no mākslas zinātnes viedokļa ļoti vērtīgs, vēstī atkritumu poligona apsaimniekotājas SIA Liepājas RAS informācija.
Sākumā nav bijis īsti skaidrs, vai atrastais priekšmets ir vērtīgs, jo audekls bijis stipri apsūbējis, bet rāmis – salauzts. Mulsinājis tas, ka gleznojums ir uz audekla, nevis uz kartona, jo 20. – 30.gados pārsvarā tika strādāts uz kartona. Gleznojums uz audekla vedinājis domāt, ka atradumam varētu būt liela vērtība.
Līdz mūsdienām saglabājušies 18 J.Beltes darbi. Tikai daži no tiem atrodas Liepājas muzejā. Pārsvarā tie ir mākslinieka zīmējumi – viņš savulaik strādājis arheoloģiskās ekspedīcijās. Gleznu saglabājies maz. Dažas ir privātajās kolekcijās, vēl dažas Ventspils muzejā un Lībiešu tautas namā, vēsta Liepājas RAS.
Uzņēmums iecerējis sazināties ar speciālistiem, lai konsultētos, kā rīkoties, lai atrastais mākslas darbs tiktu atjaunots.
Atkritumu apsaimniekošanas poligona darbinieki lēš, ka glezna gružos nonākusi, kad kāds remontējis vecu dzīvokli. DB jau vēstīja, ka šādā ceļā top SIA Liepājas RAS muzejs.
Lībiešu mākslinieks J.Belte, saukts arī par Kriņķeļu Jāni, dzimis Lūžņas ciema Kriņķeļos zvejnieka ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā J.Belte iesaukts Krievijas ķeizara armijā un nosūtīts uz Kaukāzu. Tur saslimis, uz vairākiem mēnešiem nonācis lazaretē Groznijā un sācis gleznot. Gadījies, ka viņa darbus ievērojusi ķeizara māsa. Viņa tos aiznesusi uz Pēterburgas Mākslas akadēmiju, un bildes aplūkojuši daudzi profesori un mākslinieki, bet nav ticējuši, ka darbu autors nav mācījies gleznošanu.
J.Belte nonācis Rēvelē, bet pēc kara atgriezies Lūžņā, ierīkojis zāģētavu uz Lūžupītes un uzbūvējis ģimenei māju, kur vienā galā atvēris veikalu. Paralēli viņš visu laiku gleznojis.
Traģiskas pārmaiņas J.Beltes dzīvē ienesis 1925.gads, kad nomirusi sieva, atstājot trīs bērnus, jaunākais dēls bijis tikai pāris nedēļu vecs. 1928.gadā J.Belte bērnus atdevis patversmē Rīgā, pēc tam bieži mainījis dzīvesvietas. Kādu laiku dzīvojis Rīgā, Ķemeros, Ventspilī, Mazirbē. 1936.gadā devies uz Liepāju, kur palicis līdz mūža galam un vairāk nodevies gleznošanai.
J.Belte miris no plaušu slimības 1946.gadā Liepājā. J.Beltes kapavieta nav zināma.
J.Beltes dzīves laikā viņa gleznas rotājušas daudzas mājas lībiešu krastā, īpaši dzimtajā Lūžņas ciemā. Galvenokārt gleznojis ainavas - eļļā uz audekla, finiera, kartona. Gleznojis arī portretus.