Šodien Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenā ēka piedzīvo neredzēti lielu apmeklētāju interesi, jo šī ir pēdējā diena, kad muzeja vecajās telpās skatītāji var aplūkot piedāvāto pastāvīgo ekspozīciju.

Kā informē LNMM, apmeklētāju interese ir neredzēti liela, jo vienu brīdi cilvēku rinda bija izveidojusies pat līdz Latvijas Mākslas akadēmijas ēkai. Cilvēku pulcēšanās pie muzeja galvenās ēkas sākusies jau pirms muzeja darba laika, tomēr, neskatoties uz lielo cilvēku interesi, muzejs darba laiku neplāno pagarināt, tādēļ atvērts tas būs līdz plkst.17.

Ja aizvadītā gada akcijā Muzeju nakts LNMM galveno ēku apmeklēja 5000 interesentu, tad šodien apmeklētāju skaits ir divas vai pat trīs reizes lielāks. Uz muzeju šodien ierodas ne tikai vecāka gadagājuma cilvēki, bet arī jaunieši, skolēnu un bērnudārzu grupas.

Lielā cilvēku interese par muzeju priecē muzeja darbiniekus, jo tas apliecina, ka ir nepieciešams moderns un mūsdienīgs muzejs.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) piecas struktūrvienības 2019. gadā apmeklētas 508 230 reižu, aptuveni 70% bija izstāžu apmeklējumi.

Visvairāk mākslas cienītājus pērn pulcēja izstāde "Gaismas metafizika. Ivana Aivazovska (1817–1900) glezniecība", kas Mākslas muzejā "Rīgas Birža" tika apmeklēta 39 369 reizes.

LNMM galvenajā ēkā populārākās izstādes 2019. gadā bija "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" (22 764 apmeklētāji), "Purvīša balvas 2019" kandidātu darbu izstāde (21 723) un "Aleksandra Beļcova. Gleznas. Grafika. "Baltara" porcelāns", kuru skatīja 19 046 reizes.

LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" lielajā zālē pērn visvairāk skatītāju uzrunāja retrospektīvā izstāde "Lidija Auza. Glezniecība" (11 261 apmeklējumi), otro vietu ieņēma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde "Academia".

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas rekonstrukcijas projekts ir īpaši sarežģīts, šodien pēc iepazīšanās ar pirmajiem paveiktajiem būvdarbiem, pastāstīja būvdarbu projekta vadītājs Valdis Koks.

Koks norādīja, ka muzeja jaunā piebūve tiek veidota divus stāvus zem zemes blakus vecai, vēsturiskai mājai, un tas darbus būvlaukumā padara sevišķi komplicētus. Tāpat sarežģīta būs jumta un pārseguma demontēšana un dubultā sastatņu jumta likšana.

Kā pastāstīja Koks, ēkā būvdarbi norisinās kopš 29.aprīļa, bet būvlaukumā celtnieki strādā kopš marta.

Būvdarbu projekta vadītājs žurnālistiem pauda, ka patlaban būvnieki ir norobežojuši muzeja aizmugurē esošo koku aleju, lai to saglabātu. Tāpat pakāpeniski tiek veikti pamatu stiprināšanas darbi, veidota un padziļināta būvbedre, kas vienā muzeja sānā sniegsies divus stāvus zem zemes, bet otrā tā būs dziļāka. Viņš arī pastāstīja, ka, veidojot būvbedri, tiek izmantots Latvijā līdz šim nepraktizēts paņēmiens - rievsienas iegremdēšana ar spiešanas metodi. Tas tiek darīts, lai nebūtu vibrācijas citām ēkām.

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Aizvadītajā nedēļā Kultūras ministrijas (KM) Vizuālās mākslas padome tika iepazīstināta ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja saturiskās darbības uzsākšanas modeļa piedāvājumu, informē KM.

Tas paredz, ka jau 2025.gadā tā varētu būt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atsevišķi veidota struktūrvienība, kas sāks darbu pie vienota laikmetīgās mākslas krājuma izveides, iepirkuma un pētniecības.

Ziņojumā, ko veidojusi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja darba grupa, uzsvērts, ka vēl pirms LLMM telpiskās jeb fiziskās mājvietas nodrošināšanas ir nepieciešama laikmetīgās mākslas institucionālās vadības izveide un tās darbības uzsākšana. Šāds solis sperams, lai pārtrauktu fragmentārismu, kas izveidojies Latvijas laikmetīgās mākslas funkciju sadalījuma starp ļoti dažādām institūcijām rezultātā. Kā arī, lai stratēģiski apvienotu laikmetīgās mākslas pārvaldību valsts līmenī, tostarp arī nodrošinot stratēģisku pieeju un pietiekamus līdzekļus Latvijas laikmetīgās mākslas iepirkumam un pētniecībai. LLMM institucionālās vadības pārstāvji strādās arī pie tā, lai mēs pēc iespējas ātrāk nonāktu pie LLMM ēkas, kurā uzturēt nepārtrauktu laikmetīgās mākslas procesu

Lai muzeji varētu atgriezties pirmskrīzes stāvoklī, būs nepieciešami vairāki gadi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.

Viņasprāt, muzeji Covid-19 ierobežojumu laikā ir pierādījuši sevi kā relatīvi drošu vietu, tāpēc tiem vairs nevajadzētu realizēt darbības pilotprojektus. Lāce akcentēja, ka nelielu sarūgtinājumu rada apstāklis, ka ar kultūras vietu atvēršanu nav bijis tik lielas steigas kā ar hokeja jautājumu.

Domājot, kā varētu pakāpeniski atjaunot muzeja darbu, Lāce pauda, ka LNMM labprāt mēģinātu iztikt bez iepriekšējās reģistrācijas apmeklējumam, taču, ja tiks secināts, ka kustība ir pārāk blīva, varētu pāriet uz reģistrācijas principu.

Lāces ieskatā būs nepieciešami vairāki gadi, lai muzeja darbība un stāvoklis varētu atgriezties pirmskrīzes līmenī. Tas saistīts ar tūrisma līmeņa atgūšanās tempiem, jo liela daļa muzeju apmeklētāju ir tieši tūristi, kuru patlaban muzejā nav. Pašlaik muzejs orientējas uz vietējiem iedzīvotājiem.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) šodien mediju pārstāvjiem deva iespēju aplūkot glezniecības un tēlniecības kolekciju glabātuvju telpas, kas atrodas LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS (Torņa ielā 1, Vecrīgā).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce skaidro: «LNMM ar lielām cerībām raugās uz Muzeju krātuvju kompleksa būvniecības uzsākšanu Pulka ielā, jo kā nacionālas nozīmes būve tā ir nepieciešama Latvijas kultūras mantojuma pārdomātai un jēgpilnai tālākai saglabāšanai. No LNMM pārraudzītā mākslas darbu krājuma uz Pulka ielu pēc 2018.gada «pārceļos» Ārzemju mākslas kolekcija, ko steidzamības kārtā pēc traģiskā Rīgas pils ugunsgrēka 2013.gadā nācās pārvietot uz pagaidu glabātuvēm (kopskaitā nedaudz vairāk par 22 tūkstošiem vienību), kā arī Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekcija, kas šobrīd aizņem ievērojamu telpu daļu izstāžu zālē ARSENĀLS (kopskaitā nedaudz vairāk par 28 tūkstošiem vienību - gleznas, grafikas darbi, tēlniecība un objekti). Tas savukārt ļautu pārvērst pašlaik esošās noliktavu telpas par publiski pieejamām, nodrošinot tur izstāžu un ekspozīciju darbību.»

Lai gan iedzīvotāju skaits samazinās, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis un šāda tendence saglabājusies arī 2014.gadā, liecina biedrības Culturelab veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs laikā no 2007.līdz 2014.gadam.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kopējā muzeju apmeklētība ir pieaugusi par gandrīz 268 tūkstošiem apmeklējumu, 2014.gadā sasniedzot 2 921 616, liecina Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas apkopotie dati.

Valsts muzeju grupā, kurā apmeklētājiem tiek piedāvāta 41 ekspozīciju vieta, ir reģistrēti 1 578 518 apmeklējumi, par 93 895 apmeklējumiem pārsniedzot 2013.gada rezultātu. Populārākie valsts muzeji 2014.gadā ir bijuši Rundāles pils muzejs ar 258 301 apmeklējumu, Turaidas muzejrezervāts ar 250 492 apmeklējumiem un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ar 182 882 apmeklējumiem.

Interesi par muzeju piedāvājumu 2014.gadā sekmēja vērienīgie izstāžu projekti, kas 2014.gadā tika organizēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros. Tomēr visjūtamākais apmeklētības pieaugums bijis Rundāles pilī un Turaidas muzejrezervātā, kuri pārliecinoši darbojas kā starptautiskā tūrisma galamērķis. Ārvalstu tūristi, kas organizētās grupās apmeklē Rundāles pils muzeju, 2014.gadā bija 30%, savukārt Turaidas muzejrezervātā 27% no kopējā apmeklējuma.

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Starptautiskajā muzeju dienā, 2015. gada 18. maijā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) paziņo, ka LNMM galveno ēku K. Valdemāra ielā 10a, Rīgā, pēc apjomīgas restaurācijas un rekonstrukcijas apmeklētājiem plānots atvērt 2016. gada maijā.

Pēc rekonstrukcijas muzejā būs pilnībā atjaunota un restaurēta vēsturiskā ēka, veikta telpu paplašināšana ar jaunu pazemes apjomu, veidojot mūsdienīgu infrastruktūru un vidi mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai, izstāžu darbībai, sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai. Apmeklētāju ērtībām būs pieejamas atpūtas zonas, bezvadu internets, bērnu nodarbību telpa, muzeja suvenīru veikals un kafejnīca.

Pālsiak ir paveikti 60% no paredzētajiem būvdarbiem. Ik dienu objektā būvdarbus veic 124 līdz 145 strādnieki.

Līgums par LNMM rekonstrukciju, restaurāciju un paplašināšanu starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un SIA Re&Re tika parakstīts 2013.gada 22.janvārī. Būvdarbi izmaksās vairāk nekā 34 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 21 miljonu eiro piešķir Rīgas dome, aptuveni 13 miljoni eiro piesaistīti no ES līdzekļiem, bet 345 000 eiro ir valsts finansējums.

Noslēgusies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles “Arsenāls” būvdarbu iepirkuma rezultātu izvērtēšana un projektēšanas un būvdarbu līgumu paredzēts noslēgt ar PS "P un S Būvniecība", informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Arsenāls ir ne tikai ievērojams kultūras centrs, bet arī vēsturiska ēka, kas bagātīgi atspoguļo Latvijas mākslas un arhitektūras mantojumu. Šī projekta mērķis ir veiksmīgi apvienot pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, modernizējot telpas, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānotā atjaunošana ietver arī Arsenāla unikālo arhitektonisko elementu, piemēram, senatnīgo koka kāpņu atjaunošanu. Turklāt tiks uzstādītas modernas energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, kas nodrošinās komfortu apmeklētājiem un darbiniekiem. Būvdarbus plānots uzsākt šī gada nogalē un projekta noslēgums paredzēts 2028. gadā,” informē J. Gavrilova.

Būvfirma SIA Re&Re uzvarējusi Rīgas domes Īpašumu departamenta iepirkumā par tiesībām veikt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunas būvniecības papildu darbus, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Re&Re sarunu procedūrā uzvarējusi ar piedāvāto līgumcenu 1 139 154,99 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Iepirkums paredzēja papildu būvdarbus/piegādes/pakalpojumus, kas sākotnēji netika iekļauti līgumā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei.

Jau ziņots, ka LNMM rekonstrukcijas darbi varētu ieilgt aptuveni par vienu gadu, bet projekta izmaksu kāpums pagaidām nav prognozējams. Ja sākotnēji būvdarbus muzejā bija plānots pabeigt līdz 2015.gada vidum, tagad varētu runāt tikai par 2015.gada beigām vai 2016.gada vidu. Precīzu termiņu būvnieki un Rīgas dome varētu nosaukt augustā.

Paralēli vērienīgajiem rekonstrukcijas darbiem, Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (LNNM) ieguvis arī jaunu vizuālo identitāti un maina zīmolu, informē muzejs.

Jaunās vizuālās identitātes centrā ir izgaismošanās process – kārtu pa kārtai muzejs tiks atklāts un izgaismots sabiedrībai. Tas sāksies Atvērto durvju dienu laikā ar muzeja galvenās ēkas Rīgā, K. Valdemāra ielā 10a jaunatklāšanos un turpināsies ar izgaismotiem stāstiem un atklājamiem noslēpumiem par Latvijas un pasaules mākslu. Tiks izcelts tas, kas līdz šim ir bijis aizsegts, savukārt senais un piemirstais tiks pasniegts citā gaismā.

«Jaunā grafiskā zīme ir veidota, tajā ietverot zīmola pamatideju – izgaismošanos un atklāšanos. Vizuāli tas izpaužas MM burtu kodā, kas šo domu vislabāk atspoguļo tieši lietojumā uz tumša fona, radot gaismas iemirdzēšanās sajūtu. Zīme demonstrē reizē gan muzeja smalkumu, gan stabilitāti, mūsdienīgai pieejai spēlējoties ar klasisku burtu tēlu. Savukārt identitātē iekļautais grafisko zīmju raksts ilustrē muzeja dinamiku,» LNMM logotipa tapšanas procesu atklāj grafikas dizainere Maija Rozenfelde.

Latvijas arhitekti, pilsētvides arhitekti - plānotāji un ainavu arhitekti līdz 2016. gada 13. janvārim aicināti pieteikties līdzdalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā, informē Kultūras ministrija.

Dalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā tiks izvēlēti pieci starptautiska līmeņa arhitektu biroji - finālisti, kuri sadarbībā ar Latvijas arhitektiem veidos piedāvājumu jaunā muzeja arhitektūras veidolam. Jau 2016. gada janvārī no saņemtajiem pieteikumiem finālisti izvēlēsies partnerus no Latvijas ar vispiemērotākajām zināšanām un pieredzi, lai kopīgi veidotu jaunā muzeja skices.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīko uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC), kas šovasar veiksmīgi organizēja komplicēto Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā.

Latvijas valsts simtgade nav būtiski ietekmējusi muzeju un izstāžu zāļu apmeklējumu 2018. gadā; iepriekšējie rekordi nav pārspēti.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) 2018. gadā organizējis 47 izstādes, 19 no tām tika rīkotas valsts simtgades programmas ietvaros. Kopumā visās tā struktūrvienībās notikušos pasākumus apmeklējuši vairāk nekā 480 tūkstoši cilvēku, visvairāk apmeklēta LNMM galvenā ēka, tajā pērn paviesojušies vairāk nekā 207 tūkstoši cilvēku. Viskuplāko skatītāju skaitu pulcējusi izstāde Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme, to apmeklējuši vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku. Jāpiebilst, ka tā vēl līdz 24. februārim norisinās trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē Arsenāls un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Savukārt Londonas Dizaina biennāles 2018 žūrijas balvu ieguvusī Artūra Analta interaktīvā instalācijas Matter to Matter izstāde 11 dienās pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 8,7 tūkstošus cilvēku, pēdējā dienā darbu apskatīja 2,3 tūkstoši.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas tāme ir izstrādāta nekvalitatīvi un tajā, iespējams, norādītas nepamatoti augstas algu pozīcijas, šodien preses brīfingā norādīja Latvijas Būvinženieru savienības eksperts Guntars Liepiņš.

Liepiņa sagatavotajā atzinumā norādīts, ka daudzas pozīcijas, tai skaitā darbinieku atalgojums, Latvijas uzņēmēju izstrādātajā tāmē norādīti deklaratīvi, tāpēc tāme ir jāpārstrādā. Eksperts pauda cerību, ka datu optimizācijas procesā izmaksas varētu samazināties, taču, ņemot vērā būvniecības tendences un nenoteikto projekta uzsākšanas laiku, rezultātā tās tomēr varētu saglabāties 23 miljonu apmērā.

Kā ziņots, sākotnēji pēc metu konkursa projekta sākotnējās izmaksas tika plānotas 12 miljonu latu apmērā. Konkursa rezultātā uzvarēja Lietuviešu arhitektu birojs ProcessOffice, kuri speciālistiem projekta izstrādes gaitā tika uzdots veikt dažādus papildinājumus, piemēram, izbūvēt plašāku pazemes apjomu. Rezultātā projekta izmaksas pieauga līdz aptuveni 17 miljoniem latu, taču piesaistīto apakšuzņēmēju - Inženieru biroja Būve un Forma - sastādītā kontroltāme sasniegusi 22 776 591 latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas darbu laikā radušies nopietni sarežģījumi - pazemes apjoma būvdarbus apgrūtina iepriekš neparedzēts gruntsūdeņu daudzums un spiediens, savukārt rakšanas darbu laikā muzeja vēsturiskās ēkas sienās parādījušās plaisas, stāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

«Ir negaidītas problēmas, bet nevar teikt, ka ēka ir apdraudēta vai ka būvniecības process ir apturēts,» apgalvoja O. Burovs.

Problēmas saistītas ar gruntsūdeņu spiedienu, kas iepriekš nebija paredzēts. O. Burovs skaidro, ka tā ir tehniska kļūda, kas pieļauta projektēšanas gaitā, tāpēc būvniekiem jāmeklē jauni risinājumi apakšzemes apjoma būvniecībā.

SIA Re&Re biznesa attīstības un komunikācijas vadītāja Mārīte Straume vēl septembra nogalē apgalvoja, ka problēmu ar gruntsūdeņiem neesot: «Gruntsūdeņu līmenis objektā ir pazemināts par 6,5 metriem, un atraktā būvbedre ir sešus metrus dziļa. Būvbedrē [interneta tiešraidē] redzamais ūdens ir no pēdējo dienu intensīvā lietus sakrājies virsūdens, kas arī tiks atsūknēts. Un, protams, pamatiem ir paredzētas speciālas hidroizolācijas.»

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas darbi varētu ieilgt aptuveni par vienu gadu, bet projekta izmaksu kāpums pagaidām nav prognozējams, šodien iepazīstinot ar darbu norisi muzejā, pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Ja sākotnēji būvdarbus muzejā bija plānots pabeigt līdz 2015.gada vidum, tagad varētu runāt tikai par 2015.gada beigām vai 2016.gada vidu. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) šodien pauda cerību, ka muzeja ēku varētu nodot ekspluatācijā 2015.gada 11. vai 18.novembrī, taču Burovs savās prognozēs bija piesardzīgāks, norādot, ka bez sasteigšanas ēka varētu būt gatava 2016. gada maijā. Precīzu termiņu būvnieki un Rīgas dome varētu nosaukt augusta vidū.

Lai nezaudētu LNMM rekonstrukcijai piesaistīto Eiropas Savienības finansējumu, Rīgas domei nāksies vērsties projektu pārraugošajā institūcijā, lai lūgtu pagarināt projekta termiņu.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektora amatā trešdien, 28. jūnijā, tika ievēlēts gleznotājs un līdzšinējais LMA prorektors prof. Kristaps Zariņš. Par jauno rektoru nobalsoja 45 no 80 LMA Satversmes sapulces dalībniekiem.

LMA vadības un attīstības programmā 2017.-2022. gadam profesors norādījis, ka LMA attīstība būs saistīta ar vēsturisko pētniecību un to, ka LMA kopš dibināšanas ir sevī iemiesojusi nacionālo mākslas skolu, kļūstot par vienu no Latvijas neatkarības un kultūras pārstāvības simboliem. LMA ir jāturpina attīstīt studiju process, kura centrā ir studējošais. Jaunais rektors arī min, ka studiju procesa uzlabošanā un pilnveidošanā ir vitāli svarīga student un Studentu padomes līdzdalība.

Kristaps Zariņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1986). Kopš 1994. gada ir profesors Latvijas Mākslas akadēmijā; kopš 2007. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs visā pasaulē. Kristapa Zariņa darbi atrodas publiskās kolekcijās - Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (Rīga, Latvija), Latvijas Mākslinieku savienība (Rīga, Latvija), Mākslas Fonds (Maskava, Krievija), Krievijas kultūras ministrijas kolekcija (Maskava, Krievija), Krievijas Mākslas akadēmijas kolekcija (Maskava, Krievija), medicīnas sabiedrība ARS mākslas kolekcija (Rīga, Latvija), Swedbank mūsdienu mākslas kolekcija (Rīga, Latvija).

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds noslēdzis darbu pie muzeja koncepcijas izstrādes un saskaņā ar to uzsācis nākamo muzeja izveides posmu - arhitektu komandas izvēli. Arhitektūras konkursu vadīs Londonā bāzētais Malcolm Reading Consultants, kas šovasar organizējis Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā, liecina šorīt izplatīts paziņojums.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja vīzija ir kļūt par apmeklētāko mākslas muzeju Baltijas valstīs, kā arī par starpreģionālas nozīmes kultūras un mākslas centru.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz arī to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīkot pieaicināts uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC).

«Mēs plānojam, ka šis process varētu ilgt līdz sešiem mēnešiem, ņemot vērā to, ka uzrunāsim starptautiska līmeņa arhitektus un kā obligātu mūsu sadarbības nosacījumu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds izvirzījis Latvijas arhitektu iesaisti konkursa piedāvājumu veidošanā un tālākā darbā ar uzvarētāju arhitektu komandu. Esmu pārliecināts par arhitektu interesi, jo šajā projektā tiem būs iespēja veidot jaunu nacionālas nozīmes ēku galvaspilsētas centrā. Tā šobrīd, ja runājam par Eiropas galvaspilsētām, ir reta iespēja,» sadarbību komentē MRC valdes priekšsēdētājs Malkolms Rīdings.

Latviešu uzņēmuma Dd studio izveidotais Jaunavas torņa muzejs Azerbaidžānā ir nominēts balvai Eiropas Gada muzejs 2015.

Balvu Eiropas Gada muzejs 2015 piešķir Eiropas Muzeju forums, kas tiek organizēts Eiropas Padomes paspārnē. Katru gadu īpaša ekspertu žūrija izvērtē pieteikumus, no kuriem labākie tiek atlasīti otrajai kārtai. Šoreiz gada balvai žūrija nominējusi 42 jaunus muzejus no 21 valstīm. Nominēto muzeju vidū ir, piemēram, Nīderlandes nacionālais mākslas muzejs Rijksmuseum Amsterdamā, Eiropas un Vidusjūras civilizācijas muzejs Marseļā un leģendārajam kuģim veltītais Titānika muzejs Belfāstā.

Balvu pasniegšanas ceremonija notiks Eiropas Muzeju foruma ikgadējās sanāksmes laikā, kas šogad notiks Glāzgovā no 13. līdz 16. maijam.

Atzīmējot Starptautisko kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu dienu, Durbes pils kompleksā atklātas jaunās Tukuma muzeja restaurācijas darbnīcas telpas, informē Tukuma muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Kleinhofa.

Tukuma muzeja restaurācijas darbnīca darbojas jau kopš 2001. gada. Līdz šim tā atradās vienā no muzeja struktūrvienībām - Durbes pils kompleksa kalpu mājas ēkā. 2015. gadā ēkai tika veikta tehniskā ekspertīze, kurā konstatēja, ka ēkas jumta konstrukcijas nav drošas un tās nepieciešams atjaunot.

Tukuma muzejs pieņēma lēmumu restaurācijas darbnīcu pārvietot uz drošākām telpām. Šim nolūkam blakus esošajā, bijušajā klēts ēkā veikti labiekārtošanas darbi – iebūvēta centralizētā apkure, ierīkots ūdensvads un kanalizācija, kā arī atjaunoti elektrotīkli. No jauna iekārtota īpaša priekšmetu pirmapstrādes telpa, kura līdz šim restauratora rīcībā nebija. Restauratora darbnīcā uzstādīts ūdens destilācijas aparāts un arī elektrolīzes iekārta, kas paredzēta metāla priekšmetu tīrīšanai. Telpas piemērotas koka un metālu priekšmetu restaurācijai.

Rīgā par 25,7 miljoniem eiro top vērienīgs muzeju krātuvju komplekss

Tajā nākotnē būs «mājvieta» nacionālajām vērtībām, kuras koncentrētas četros muzejos, tostarp tiks uzglabāti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), Kino muzeja dārgumi, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) darbi.

Projektu Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība īsteno valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei ietvaros. Kopējā valsts dotācija ir 25,7 miljoni eiro. Paralēli būvdarbiem notiek iepirkums par 1,6 miljoniem eiro kustamā aprīkojuma sagādei topošajam kompleksam.

Tā infrastruktūra nodrošinās muzeju priekšmetu glabāšanu, dokumentēšanu un restaurāciju, kā arī krājuma izmantošanu gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kompleksā ir plānota arī atsevišķu kolekciju eksponēšana. Tā apkārtējo teritoriju paredzēts labiekārtot, veidojot pārdomātu gājēju celiņu un nodrošinot vides pieejamības prasības. Būvapjoms veido vienotu arhitektonisko veidolu, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas.