Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

Lai muzeji varētu atgriezties pirmskrīzes stāvoklī, būs nepieciešami vairāki gadi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.

Viņasprāt, muzeji Covid-19 ierobežojumu laikā ir pierādījuši sevi kā relatīvi drošu vietu, tāpēc tiem vairs nevajadzētu realizēt darbības pilotprojektus. Lāce akcentēja, ka nelielu sarūgtinājumu rada apstāklis, ka ar kultūras vietu atvēršanu nav bijis tik lielas steigas kā ar hokeja jautājumu.

Domājot, kā varētu pakāpeniski atjaunot muzeja darbu, Lāce pauda, ka LNMM labprāt mēģinātu iztikt bez iepriekšējās reģistrācijas apmeklējumam, taču, ja tiks secināts, ka kustība ir pārāk blīva, varētu pāriet uz reģistrācijas principu.

Lāces ieskatā būs nepieciešami vairāki gadi, lai muzeja darbība un stāvoklis varētu atgriezties pirmskrīzes līmenī. Tas saistīts ar tūrisma līmeņa atgūšanās tempiem, jo liela daļa muzeju apmeklētāju ir tieši tūristi, kuru patlaban muzejā nav. Pašlaik muzejs orientējas uz vietējiem iedzīvotājiem.

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Pēc rekonstrukcijas "Laima" šokolādes muzejs atsāk apmeklētāju uzņemšanu, informē "Orkla Latvija".

Kopumā uzņēmums "Orkla Latvija" "Laimas" šokolādes muzeja attīstībā un ekspozīciju pilnveidē investējis 40 000 eiro.

"Aizvadītā gada nogalē, ņemot vērā pastāvošo situāciju, nolēmām izmantot laiku lietderīgi un ieguldīt "Laimas" šokolādes muzeja attīstībā. Mūsu muzeja komanda ir pilnveidojusi gan muzeju telpas, atjaunojusi ekspozīcijas, kā arī uzlabojusi sniegto pakalpojumu klāstu, padarot muzeju vēl pieejamāku, saistošāku un interesantāku. Kā ierasts – "Laimas" šokolādes muzejs turpinās priecēt gan lielos, gan mazos saldummīļus, piedāvājot iepazīt šokolādes un "Laimas" vēstures līkločus ar visām maņām – ieraugot, sagaršojot, sadzirdot un sajūtot. Tai pat laikā rūpīgi sekosim līdzi apmeklētāju drošībai, ievērojot virkni piesardzības pasākumu," uzsver "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

COVID-19 pandēmija pēdējos mēnešos smagi ietekmējusi kultūras institūcijas, tostarp muzejus, no kuriem lielākā daļa pandēmijas laikā tika slēgti. Saskaņā ar Starptautiskās muzeju padomes datiem (ICOM) pastāv risks, ka vairāk nekā 10% no tiem var neatjaunot savu darbību.

UNESCO publiskojis ziņojumu par muzejiem COVID-19 krīzes laikā, secinot, ka šobrīd pasaulē ir apmēram 95 tūkstoši muzeju, kas ir par 60% vairāk nekā 2012.gadā, informē UNESCO LNK komunikācijas konsultante Kitija Balcare. Tomēr to izplatība ir nevienmērīga, lielākoties tie atrodas Ziemeļamerikā un Rietumeiropā. Tāpat tikai 27 pasaules valstīm ir muzeju tīkls, kurā uz katriem miljons iedzīvotājiem ir vairāk nekā 50 muzeju. Latvija ir šo valstu vidū (78,4 muzeji uz 1 milj. iedz.).

Saskaroties ar krīzi, muzeju reakcija ir bijusi ātra, nodrošinot savu klātbūtni internetā. Piemēram, muzeji izmanto jau esošās digitalizētās kolekcijas un virtuālās tūres, koncertus un lekcijas rīko tiešsaistes režīmā, plašāk un aktīvāk lieto sociālos medijus, skatītājiem atklāj muzeju darbības ikdienā neredzamo daļu, muzeju organizācijas rīko tiešsaistes konferences nozares ekspertiem u.tml. Vienlaikus tas atklāj arvien aktuālo digitālo plaisu, kas pastāv starp Āfriku un mazo salu jaunattīstības valstīm un pārējo pasauli, jo tikai 5% šo valstu spēj piedāvāt tiešsaistes saturu.

Aizvien skaidrākās aprisēs iezīmējas noslēgums vienam no pēdējā desmitgadē iespaidīgākajiem atjaunošanas darbiem Latvijas mērogā - Rīgas pils kastelas atjaunošanas projektam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

No būvniecības darbiem uz šo brīdi jau pabeigti 96% darbu.

No būvdarbu saraksta šobrīd jau paveikta lielākā daļa darbu. Pabeigti grīdu un sienu apdares darbi vēsturiskajā remtera zālē, inženierkomunikāciju iestrāde, logu un virsmu restaurācija, metāla konstrukciju montāža, kāpņu montāža un atjaunošana, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, durvju montāža kastelas dienvidu korpusa telpās. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 100 strādnieki, to vidū augsti kvalificēti restauratori.

Rīgas Pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Dr. habil. art. Ojārs Spārītis: “Pēc dažiem mēnešiem noslēgsies Rīgas pils konventa ēkas (kastelas) restaurācijas un remontdarbu otrā kārta un daudzkārt pārbūvētā rezidence kā varas simbols visiem laikiem pārtaps Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ar visplašāko jelkad iespējamo mūsu zemes vēstures liecībām veltīto ekspozīciju. Lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un kosmētisku atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vitrīnām, eksponātiem un izstādēm. Īpaši izceļamas ir divas telpu grupas, par kurām karsti diskutēja gan arhitekti, restauratori, gan kultūras mantojuma speciālisti un darbu veicēji, meklējot iespējami labāko veidu viduslaiku substances izcēlumam un daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu retušēšanai, kas ļautu nepārprotamā veidā eksponēt un uztvert telpu sākotnējo tēlu, celtniecības materiāla, konstrukciju un apdares unikālo raksturu. Tas ir izdevies viduslaiku pagrabstāvā un divās galvenajās pils telpās - kapelā un svētku ēdamzālē jeb remterī. Šajās telpās ikviens varēs pārliecināties par seno celtniecības paņēmienu izmantojumu sarežģītu konstrukciju radīšanai, kā arī par mūsdienu restauratoru veikumu atgūstot vienotu priekšstatu par viduslaiku arhitektūras telpisko un stilistisko cildenumu.”

Durvis vēris Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejs – izglītojoša, neparasta kultūrtelpa ar vēsturisku kolekciju un mūsdienīgu pieeju.

Muzeja pamatā ir pirmā anatomijas mācību kolekcija Latvijā, kas izveidota anatomikumā 20. gadsimta 20.-30. gados un līdz šim kalpojusi topošo mediķu skološanai. Jaunais muzejs šo ekspozīciju atver ikvienam, piedāvājot iepazīt ķermeņu dažādību un ieskatīties tajā, ko parasti redz tikai anatoms vai ķirurgs.

Muzeja kolekcija sastāv no vairākiem tūkstošiem anatomisku preparātu – orgāniem, ķermeņa daļām un pat veseliem ķermeņiem, kas, pateicoties prasmīgam anatomu darbam, saglabājušies nemainīgi jau 100 gadus un kļuvuši par medicīnas vēstures materiālu mantojumu, iekļaujoties Nacionālajā muzeju krājumā. Šobrīd vēsturiskā kolekcija ieguvusi jaunu elpu – renovētu ēku, laikmetīgu interpretāciju un mūsdienīgu digitālu ietvaru, ļaujot ikvienam padziļināti izzināt cilvēka ķermeni.

Tiks lemts par ēkas Brīvības ielā 61, Rīgā - Tetera nama - pārdošanu ar nosacījumu, ka jāsaglabā muzeja darbība, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

Vēsturiskais Tetera nams ir valstiskas nozīmes īpašums. Nelielu daļu - nepilnus 700 m2 ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto Latvijas Okupācijas muzejs. Savukārt 8000 m2 plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām.

"Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, nepieļaujot tās degradāciju, tāpēc meklējām valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus. Tā kā īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams un privātajiem attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nešķita saimnieciski pievilcīga, VNĪ virzīs īpašumu pārdošanai, saglabājot vietu muzejam, iegūto naudu ieguldot valstij nepieciešamo objektu attīstībā," norāda A. Vārna.

Jāsāk ar darba grupu, vietas izvēli, atraktīvu koncepciju

Tādi secinājumi izriet no Latvijas Aviācijas muzeja tapšanā ieinteresēto pušu paustā pirms un pēc Igaunijas Jūrniecības muzeja (IJM) apmeklējuma, kura laikā tā direktors Urmass Dresens dalījās pieredzē ar to, kā īstenot šādus kultūras projektus.

Ja vien iespējams, tādus lielus projektus kā muzejs labāk īstenot vienā piegājienā, taču realitātē process notiek soli pa solim, kā tas noticis arī IJM vēsturiskajā Tallinas hidroplānu angārā izvietotās ekspozīcijas izveidē. 1990. gadu sākumā, «kad viss bija iespējams», privatizēto militāro objektu valstij izdevies pilnībā atgūt tikai 2000. gadu vidū. IJM, protams, bijis jāpārliecina Kultūras ministrija par jaunu telpu nepieciešamību, lai varētu izlikt apskatei tādus eksponātus kā zemūdene Lembi vai XVI gs. kuģa vraks. Cenšoties pārliecināt birokrātus, par finansēm atbildīgos un politiķus, jārēķinās, ka sākumā pozitīvas reakcijas nebūs, bet pēc kāda laika kāds ieklausīsies un atzīs, ka tā ir laba ideja, smaidot saka IJM direktors. Projekta īstenošanai muzejam izdevies piesaistīt arī ES līdzfinansējumu. Rezultātā 2012. gadā hidroplānu ostā atvērtā izstāde piesaista ap 200 tūkst. apmeklētāju gadā. Ap 30% ienākumu šim objektam nodrošina biļešu tirdzniecība, ap 20% kafejnīca, veikals u.c., bet otru pusi finansē valdība. Kaut arī gadu no gada valsts atbalsta lielums var mainīties atkarībā no ekonomiskā stāvokļa valstī, U. Dresens to neredz kā draudu muzeja ilgtspējai.

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Ministru kabinets 9.jūnijā lēma palielināt apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var piedalīties kultūras pasākumos, nosakot, ka laika posmā no 10. līdz 30.jūnijam iekštelpās notiekošā kultūras pasākumā kopējais apmeklētāju skaits nedrīkst pārsniegt 100 personas, savukārt ārā - 300 personu skaitu, informē Kultūras ministrija.

Kā obligāts nosacījums gan kultūras pasākumu norisē, gan kultūras iestāžu un izstāžu zāļu darbībā arī turpmāk noteikta 2 metru distances ievērošana starp personām jeb 4 m² platības uz vienu personu nodrošināšana (nepārsniedzot 50% no telpas ietilpības), biļešu iegāde tiešsaistē, izmantojot internetu (ja šāda iespēja ir nodrošināta), kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība roku un virsmu higiēnas nodrošināšanai pasākuma norises vietās un kultūras iestādēs, izstāžu zālēs.

Līdz ar Veselības ministrijas virzīto, 9.jūnijā valdības sēdē apstiprināto Ministru kabineta noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" stāšanos spēkā darbību pārtrauc ar kultūras ministra rīkojumu izdotie t.s. sanitārie protokoli jeb kārtība, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumi norises vietu dezinficēšanas prasības. Tomēr KM aicina kultūras iestādes un kultūras norišu vietas arī turpmāk izmantot tos kā vadlīnijas pasākumu un darba organizēšanai.

Naktī uz pirmdienu, 3.aprīli Latvijas Okupācijas muzeja ēkai Vecrīgā, Latviešu strēlnieku laukumā 1 ir noticis uzbrukums - muzeja fasādei bojātas stikla daļas aptuveni 17 kvadrātmetru apmērā, informē muzejs.

Par notikušo ir informēta Valsts policija, kas ir uzsākusi apstākļu noskaidrošanu.

Muzeja ēka pēc vairākus gadus ilgušas renovācijas tika nodota ekspluatācijai 2021.gada augustā. Ēkas renovācijas projekta autors ir pazīstamais latviešu izcelsmes ASV arhitekts Gunārs Birkerts. 2022.gada 1.jūnijā ēkā tika atklāta muzeja jaunā ekspozīcija.

Latvijas Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, kas dibināts 1993.gadā. To uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija Latvijas Okupācijas muzeja biedrība. Muzeja misija ir izglītot un atgādināt par Latvijas okupācijām 20.gs.

Latvijas Banka 16.aprīlī izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Pāri laikiem", kas veltīta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja 100.gadadienai un tā darbībai, informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpuses jeb aversa centrā ir attēlota sieviete, kura ar menti maisa mīklu abrā. Virs attēla ir attēlots vērpjamā ratiņa rats jeb ritenītis, kamēr attēla abās pusēs ir redzami seni darbarīki un sadzīves priekšmeti - miltu liekšķere, karošu koks ar karotēm, zivju nesamais grozs, vangale, lize un linu lāpstiņa jeb sprēslīca. Monētas aversa augšpusē puslokā ir uzraksts Latvijas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.

Savukārt monētas aizmugures jeb reversa centrā ir attēlots vīrietis, kurš ar cērti jeb siļu kapli gatavo sili. Virs attēla ir attēloti saku koki, bet abās pusēs attēlam redzami darbarīki - šļute (slīperu cirvis jeb platasmens cirvis), līcenis jeb slīmests, urbis, vienroce, vienroces grābeklītis un graudu lāpsta jeb liekšķere.

Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaitā Strēlnieku laukumā 1, Rīgā muzejs ieguvis jaunu ārējo veidolu, saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm, veidojot stāstu "no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei". Norit pēdējie darbi, lai sagatavotu vides objektu – memoriālu padomju okupācijas upuru piemiņai "Vēstures taktīla" nodošanai ekspluatācijā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vides objekts – padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls "Vēstures taktīla" 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju.

Piemiņas memoriāls tiks atvērts plašākai sabiedrībai līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves darbu pabeigšanu. Pēc kompleksa atvēršanas sabiedrībai memoriāls tiks aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus un iekļausies Rīgas pilsētas vidē.

Okupācijas muzeja kompleksa būvniecības darbi nonākuši finiša taisnē. Pabeigta ēkas ārējā apdare - esošajai ēkai saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, bet jaunā piebūve "Nākotnes nams" veidota gaiša, simbolizējot tagadni, kas Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni. Šobrīd pilnā sparā turpinās Okupācijas muzeja pārbūve iekštelpās. Nama priekšpagalmā uz Daugavas pusi pēc kompleksa darbu pabeigšanas paredzēti bērzu stādījumi, atspoguļot ideju par bērzu birzi, kas raksturo latvisko ainavu, kā arī īpašs apgaismojums. Atjaunotu Okupācijas muzeja kompleksu plānots nodot ekspluatācijā tuvāko mēnešu laikā, ja darbu izpildes procesā izmaiņas neradīsies COVID-19 pandēmijas un tās radīto ierobežojumu dēļ.

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Lai gan līdz šim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) attīstībā ieguldīti vairāk nekā četri miljoni eiro mecenātu privāto līdzekļu, muzeja nākotne joprojām ir neskaidra, jo reāla būvniecība arvien nav uzsākta.

LLMM projektā ieguldītie līdzekļi uzskatāmi par apjomīgāko mecenātisma piemēru kultūras infrastruktūrā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, atzīmē Elīna Vikmane, muzeja fonda valdes locekle. Viņa norāda, ka faktiski muzejs ir gatavs būvniecībai – ir saņemta būvatļauja un šobrīd būtu nepieciešams izsludināt būvnieku konkursu, taču tas trīs gadus kavējas. Kultūras ministrija (KM), kas 2021.gadā pat izveidojusi darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus par muzeja būvniecības ieceres realizācijas iespējām, gala ziņojumu nav sagatavojusi un nekādus komentārus par LLMM nākotni DB nesniedz, savukārt Rīgas domē (RD) norāda, ka šobrīd šim projektam vienkārši trūkst līdzekļu. Tajā pašā laikā nupat Valsts Kontrole (VK) atklājusi, ka valsts piešķīrusi 41 miljonu eiro Ekonomikas ministrijai (EM) lielo infrastruktūras projektu aizdevumiem, taču līdzekļi stāv kontā neizmantoti jau gadu.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir noslēdzies jaunā Anatomijas muzeja izveides projekts, kas ilga piecus gadus. Muzeja iecere tapa 2015. gadā, savukārt šogad tika pabeigti būvdarbi un iekārtota ekspozīcija.

2015. gadā RSU tapa ideja atjaunot Anatomikuma teritorijā esošo vēsturisko staļļa ēku, izvietojot tajā Anatomijas muzeju. 2016. gadā tika izstrādāti ēkas meti, kuru autors ir arhitekts Arvīds Līkops. Savukārt no 2016. līdz 2017. gadam notika būvdarbu projekta izstrāde, ko veica SIA “Delta Construction” un arhitektu birojs “Nams”.

No 2018. līdz 2020. gadam ēka tika pārbūvēta un pielāgota muzeja vajadzībām. Būvdarbus veica SIA “Velve”, bet būvuzraugs bija SIA “Celtniecības Kvalitātes aģentūra”.

Ēka celta 19. gadsimtā un iekļauta Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kas paredz īpašas prasības tās pārbūvei. Ēka laika gaitā kalpojusi par stalli, mācību telpām un pat par noliktavu. Salīdzinoši nelielās ēkas pārbūve par muzeja ēku bija komplekss un sarežģīts projekts – ēkā tika izbūvēts pagrabstāvs, tā rakšanu veicot no ēkas iekšpuses. Tāpat ēkai tika pārbūvēts jumts un izveidotas divas jaunas piebūves. Šobrīd ēka atbilst visām mūsdienu prasībām par vides pieejamību. Tās iekštelpās ir izbūvēts lifts, kas savieno abus ēkas stāvus virszemē un pagrabstāvu. Ēkas kopējā platība vēsturiski bija 408,7 m2, savukārt pēc pārbūves tā ir 618,3 m2. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 2,7 miljoni eiro, kas segti no RSU pašu pelnītajiem līdzekļiem.

Noslēgušies atjaunošanas darbi jaunajā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) ekspozīcijas mājvietā – Vecrīgas namā Mārstaļu ielā 6, Rīgā.

Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja veiktās objekta apsekošanas 26. jūlijā ēka pieņemta ekspluatācijā. Oficiālais ēkas nodošanas pasākums plānots augusta beigās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atjaunotais muzejs apmeklētājiem durvis vērs nākamgad, piedāvājot apmeklētājiem interaktīvu ekspozīciju “Prokastinācija un radīšana”. 2025. gads būs īpašs muzejam, jo tiks svinēta arī RMM simtgade.

“Ēkā viscaur jūtama vēstures elpa – sākot ar grezno rokoko stila ieeju un beidzot ar mansardu, kuru rotā milzīgas koka konstrukcijas, kuru izcelsme meklējama ap 16. gadsimtu. Iekštelpās rūpīgi piestrādāts pie vairāku atklāto sienu gleznojumu atjaunošanas, bet ēkas iekšpagalmā restaurēti kādreizējie Helēnas Heinrihsones gleznojumi,” atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Jūrmalas dome no restaurētas ēkas Dubultos, Pils ielā 1, liek izvākties nesen izveidotajam «Zaļās atmodas» muzejam, lai gan ēkas restaurēšanai pašvaldība saņēma valsts budžeta naudu pret solījumu tajā veidot kultūrvides centru, vēstīja raidījums «TV3 Ziņas».

Zaļās atmodas muzeja un vides izglītības centra ēkā patlaban ierīkotas ekspozīcijas, kas atgādina, ka Atmoda sākās vēl pirms Tautas frontes veidošanās - organizējot talkas izdemolētās baznīcās, parkos un kapsētās un sākot runāt par dabas aizsardzību.

Kā norāda muzeja vadītāja, rakstniece Lelde Stumbre, bez pastāvīgās ekspozīcijas telpās notiek izglītojušas stundas skolēniem, darbnīcas, semināri, izstādes. Muzejs durvis vēra tikai pirms nepilna gada, tādēļ šoks esot bijis milzīgs, jūlija beigās saņemot vēstuli no Jūrmalas domes, ar paziņojumu, ka līgums par ēkas apsaimniekošanu nu tiek lauzts. Neizpratni vairojis fakts, ka tieši no Jūrmalas domes savulaik nāca iniciatīva šādu muzeju vecajā ēkā ierīkot.

Ventspils Muzejs un Ventspils Komunālā pārvalde ir veiksmīgi parakstījuši būvniecības līgumu ar būvfirmu SIA “Warss+” par Piejūras brīvdabas muzeja daudzfunkcionālās ēkas 2. posma būvniecības turpināšanu Riņķa ielā 2, Ventspilī.

Pēc sākotnējā līguma laušanas ar SIA “Ostas celtnieks” tika izsludināts jauns publiskais iepirkums, kas ir sekmīgi noslēdzies ar minēto būvfirmu SIA “Warss+”.

Pēc būvniecības līguma parakstīšanas ir uzsākti sagatavošanās darbi, lai tuvāko 2 nedēļu laikā atsāktu Piejūras brīvdabas muzeja daudzfunkcionālās ēkas 2. posma būvniecību. Būvniecības 1. posmā tika daļēji izbūvētas ēkas nesošās konstrukcijas, savukārt 2. posmā SIA “Warss+” pabeigs dzelzsbetona konstrukcijas izbūvi un ēkas iekštelpu un fasādes apdares darbus, kā arī tiks veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Būvdarbu izpildes termiņš ir 2023.gada decembris.

Jaunajā muzeja ēkā plānota jauna, pastāvīgā ekspozīcija “Pie jūras un zemēs: Ziemeļkurzemes tradicionālais dzīvesveids 19.-20. gadsimtā”, ko veido Ventspils muzejs sadarbībā SIA “Dd Studio”, kas ir izstrādājuši ekspozīcijas māksliniecisko koncepciju un to realizēs.

Ir noslēdzies sešus gadus ilgais process - Piejūras brīvdabas muzeja jaunā ēka ir gatava un nodota ekspluatācijā, informē Ventspils muzejs.

2018.gada 17.janvārī tika parakstīts līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta "Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana, eksponēšana un tūrisma piedāvājuma attīstība" īstenošanu.

Šī projekta ietvaros Ventspils muzejs kopā ar Ventspils komunālo pārvaldi īstenoja divas aktivitātes - infrastruktūra Ventspilī, dienvidrietumu rajonā, Pelēkās kāpas sasniedzamībai un saglabāšanai un Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja apbūve.

Jaunās laipas uz jūru un stāvlaukums Ventspils Dienvidrietumu rajonā pieejams jau no 2018.gada septembra.

Darbi, kas saistīti ar muzeja jauno ēku - projektēšana, būvniecība, ekspozīcijas izveide, aprīkojuma sagāde un uzstādīšana arī beidzot ir noslēgušies. Pēc SIA "Balts un Melns" izstrādātā būvprojekta būvdarbus 2021.gada jūnijā uzsāka SIA "Ostas celtnieks". Diemžēl, uzņēmums nespēja pildīt savas saistības, un līgums 2022.gada septembrī tika pārtraukts, norāda muzejs.

Rītiņu ģimene Tukumā ir ienācēji, kas nu jau deviņus gadus pastāvīgi uzņem viesus Salmu darbnīcā un muzejā.

«Mūsdienu cilvēki arvien vairāk attālinās no laukiem un lauku vides. Cilvēki vairs nezina, kas ir salmi, ka tie nāk no labības,» secina Kristīne Zihmane-Rītiņa, kas kopā ar vīru Juri no salmiem un siena gatavo skulptūras.

Šobrīd «Salmu darbnīca» ir Rītiņu pāra pilna laika nodarbošanās, lai gan abiem ir citas profesijas: Juris iepriekš vairāk nekā 25 gadus pavadījis, strādājot televīzijā, bet Kristīne ir zinātniece. Viņa stāsta, ka arī salmu lietu izveide ir vesela zinātne. Tēlu izveide ir radošs process, bet par tehnisko pusi vienmēr ir jādomā līdz: «Kā tu salmus paņemsi, ar kuru galu sāksi. Katras figūras izveidei ir sava tehnoloģiskā puse. Ja mēs veidojam kolekcijas vienā eksemplārā mūsu muzeja papildināšanai, tad var variēt, izmantot arī sarežģītākus paņēmienus. Tām figūrām, ko veidojam vairumā, ir ļoti svarīgi saprast, kādā veidā to darīt. Tiek veikta laika uzskaite, cik minūtēs ko var izdarīt. Protams, tas ir roku darbs un mums tas ir ļoti svarīgi - ekonomēt laiku un darbu padarīt pēc iespējas tehniski vienkāršāku, jo jābūt ir arī rezultātam». Visus izmantotos materiālus meistari ievāc paši savās pļavās un laukos. Nopirkt labu, kvalitatīvu materiālu ir grūti, tam ir jābūt pareizi uzglabātam, smaržīgam, bez piejaukuma.

Bijušā kinoteātra "Liesma" telpās iluzionisti Dace un Enriko Pecolli plāno atvērt Brīnumu Muzeju un Burvju triku teātri, kurā plānots uzstāties ar savām izrādēm, kā arī nākotnē viesosies citi pasaulē atzīti iluzionisti.

Lai realizētu ieceri, mākslinieki ir uzsākuši pūļa finansējuma kampaņu, aicinot ikvienu, kam tuva ir šī iecere, sniegt savu atbalstu. Vienlaikus mākslinieki uzsver, ka interesenti tiks gaidīti arī uz palīgdarbiem un teātra atjaunošanu. Mērķis ir radīt teātri, kurā ne tikai atdzīvotos labākās iluzionisma tradīcijas, bet vienlaikus radīt kultūras un mākslas telpu, kuru katrs Latvijas iedzīvotājs uztvertu kā "savu".

Šobrīd pasaulē darbojas vairāki burvju mākslai veltīti muzeji, no kuriem nemainīgi par prestižāko un slavenāko tiek uzskatīts Holivudā esošais "Magic Castle". Lai arī Latvijā ir spēcīgas iluzionisma tradīcijas, šāda tipa teātris un muzejs nav pieejams ne tikai Baltijā, bet visā Austrumeiropā, norāda D. un E. Pecolli.

Itālijā pirmdien lielākajā daļā reģionu atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, atļaujot lielāku ceļošanas brīvību un atverot bārus un restorānus dienas stundās.

Itālija par ierobežojumu atvieglošanu paziņoja jau piektdien, lai gan Pasaules veselības organizācija (PVO) un citi eksperti brīdināja, ka šāds solis var izrādīties pārsteidzīgs.

16 Itālijas reģioni tagad atrodas dzeltenajā kategorijā, kas nozīmē zemāku inficēšanās risku, bet pieci reģioni - Sicīlija, Sardīnija, Apūlija, Umbrija un Bolcāno province - joprojām atrodas oranžajā kategorijā, kas nozīmē augstāku inficēšanās risku.

Romā, kas atrodas dzeltenajā kategorijā, darbu atsācis Kolizejs, Panteons un citas tūristu iecienītas vietas.

Ierobežojumi atviegloti arī Vatikānā, kur apmeklētājus atkal uzņem Vatikāna muzejs un Siksta kapela, kas bija slēgta 88 dienas.