Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) piecas struktūrvienības 2019. gadā apmeklētas 508 230 reižu, aptuveni 70% bija izstāžu apmeklējumi.

Visvairāk mākslas cienītājus pērn pulcēja izstāde "Gaismas metafizika. Ivana Aivazovska (1817–1900) glezniecība", kas Mākslas muzejā "Rīgas Birža" tika apmeklēta 39 369 reizes.

LNMM galvenajā ēkā populārākās izstādes 2019. gadā bija "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" (22 764 apmeklētāji), "Purvīša balvas 2019" kandidātu darbu izstāde (21 723) un "Aleksandra Beļcova. Gleznas. Grafika. "Baltara" porcelāns", kuru skatīja 19 046 reizes.

LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" lielajā zālē pērn visvairāk skatītāju uzrunāja retrospektīvā izstāde "Lidija Auza. Glezniecība" (11 261 apmeklējumi), otro vietu ieņēma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde "Academia".

Latvijas valsts simtgade nav būtiski ietekmējusi muzeju un izstāžu zāļu apmeklējumu 2018. gadā; iepriekšējie rekordi nav pārspēti.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) 2018. gadā organizējis 47 izstādes, 19 no tām tika rīkotas valsts simtgades programmas ietvaros. Kopumā visās tā struktūrvienībās notikušos pasākumus apmeklējuši vairāk nekā 480 tūkstoši cilvēku, visvairāk apmeklēta LNMM galvenā ēka, tajā pērn paviesojušies vairāk nekā 207 tūkstoši cilvēku. Viskuplāko skatītāju skaitu pulcējusi izstāde Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme, to apmeklējuši vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku. Jāpiebilst, ka tā vēl līdz 24. februārim norisinās trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē Arsenāls un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Savukārt Londonas Dizaina biennāles 2018 žūrijas balvu ieguvusī Artūra Analta interaktīvā instalācijas Matter to Matter izstāde 11 dienās pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 8,7 tūkstošus cilvēku, pēdējā dienā darbu apskatīja 2,3 tūkstoši.

Lai muzeji varētu atgriezties pirmskrīzes stāvoklī, būs nepieciešami vairāki gadi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.

Viņasprāt, muzeji Covid-19 ierobežojumu laikā ir pierādījuši sevi kā relatīvi drošu vietu, tāpēc tiem vairs nevajadzētu realizēt darbības pilotprojektus. Lāce akcentēja, ka nelielu sarūgtinājumu rada apstāklis, ka ar kultūras vietu atvēršanu nav bijis tik lielas steigas kā ar hokeja jautājumu.

Domājot, kā varētu pakāpeniski atjaunot muzeja darbu, Lāce pauda, ka LNMM labprāt mēģinātu iztikt bez iepriekšējās reģistrācijas apmeklējumam, taču, ja tiks secināts, ka kustība ir pārāk blīva, varētu pāriet uz reģistrācijas principu.

Lāces ieskatā būs nepieciešami vairāki gadi, lai muzeja darbība un stāvoklis varētu atgriezties pirmskrīzes līmenī. Tas saistīts ar tūrisma līmeņa atgūšanās tempiem, jo liela daļa muzeju apmeklētāju ir tieši tūristi, kuru patlaban muzejā nav. Pašlaik muzejs orientējas uz vietējiem iedzīvotājiem.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) šodien mediju pārstāvjiem deva iespēju aplūkot glezniecības un tēlniecības kolekciju glabātuvju telpas, kas atrodas LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS (Torņa ielā 1, Vecrīgā).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce skaidro: «LNMM ar lielām cerībām raugās uz Muzeju krātuvju kompleksa būvniecības uzsākšanu Pulka ielā, jo kā nacionālas nozīmes būve tā ir nepieciešama Latvijas kultūras mantojuma pārdomātai un jēgpilnai tālākai saglabāšanai. No LNMM pārraudzītā mākslas darbu krājuma uz Pulka ielu pēc 2018.gada «pārceļos» Ārzemju mākslas kolekcija, ko steidzamības kārtā pēc traģiskā Rīgas pils ugunsgrēka 2013.gadā nācās pārvietot uz pagaidu glabātuvēm (kopskaitā nedaudz vairāk par 22 tūkstošiem vienību), kā arī Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekcija, kas šobrīd aizņem ievērojamu telpu daļu izstāžu zālē ARSENĀLS (kopskaitā nedaudz vairāk par 28 tūkstošiem vienību - gleznas, grafikas darbi, tēlniecība un objekti). Tas savukārt ļautu pārvērst pašlaik esošās noliktavu telpas par publiski pieejamām, nodrošinot tur izstāžu un ekspozīciju darbību.»

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), gatavojoties nākamgad plānotajai Vilhelma Purvīša 150 gadu jubilejas izstādei, nesen ar īpašu Latvijas uzņēmuma Groglass ražotu anti-reflektīvu un nodilumizturīgu akrilu tika ierāmēta mākslinieka glezna Ziema.

Foto galerijā redzams, kā Latvijas mākslas šedevra ierāmēšanu rūpīgi un precīzi veic LNMM noformēšanas darbu speciālists Arvils Vilkaušs.

“Ziema”, kas radīta ap 1910. gadu un ir iekļauta Latvijas kultūras kanona vērtību sarakstā, ir viens no klasiķa populārākajiem meistardarbiem. Ainava kādreiz piederēja Latvijas preses magnātu Benjamiņu ģimenei, bet kopš 1954. gada tā atrodas tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. 1998. gadā mantiniece Johanna Benjamiņa gleznu savā un vīra Jura Benjamiņa vārdā uzdāvināja muzejam.

Jūgendstila laikmeta garā stilizētā ziemeļnieciskā ainava izceļas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ar glezniecisko eleganci un 19.–20. gadsimta mijas mākslai zīmīgo neoromantisko noskaņu. Tā ir bijusi eksponēta Purvīša retrospekcijās Rīgā un Maskavā, izstādē “Eiropas mākslas meistardarbi: 27 Eiropas Savienības dalībvalstis svin Romas līguma 50. gadadienu” Itālijas prezidenta pilī (2007), vairākās Latvijas un Baltijas simbolisma mākslas skatēs Rīgā un ārzemēs, tostarp Orsē muzejā Parīzē (2018), un citās.

Latviešu izcilo mākslinieku darbus Rīgā vēl ilgāk nekā gadu varēs aplūkot vienīgi reprodukcijās, kas uzdrukātas uz žoga ap Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM). Kamēr oriģināldarbi ceļo pa izstādēm citos muzejos Latvijā un Eiropā, to mājvietas Kr. Valdemāra ielā remonts arvien sadārdzinās – vispirms par miljonu, bet pirms dažām dienām par vēl 208 tūkstošiem eiro bez PVN. Muzeja tā dēvētajām gadsimta pārvērtībām atvēlēti nu jau 36,2 miljoni eiro, taču arī šī summa neesot galējā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Kad Rīgas domes (RD) Īpašumu departamenta (ĪD) pārstāvji parakstīja līgumu ar būvniekiem – SIA RE&RE – par muzeja rekonstrukciju, restaurāciju un divstāvu pazemes jaunbūves celtniecību, tika apgalvots, ka izmaksu griesti esot 34 miljoni eiro. Nu izrādās, ka griesti ir staipīgi un, lai gan uz kopējā fona 1,2 miljoni var nešķist dramatiski daudz, LNMM rekonstrukcijā iezagusies lieliem projektiem raksturīgā tendence iepriekš it kā neparedzētu papildu darbu veidolā, kas vairo būvnieku ieņēmumus. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka par papildu naudu tiks veikta «galvenās ieejas ārējo kāpņu augšējā laukuma demontēšana un jaunas pārseguma konstrukcijas izbūve», tāpat vēsturiskajā ēkā konstrukciju balstu vietās esot nepieciešams jauns sienas mūrējums, papildus jānostiprina iekārtie griesti, kuru attīrīšanas laikā atklājušies defekti.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) restaurētā ēka šodien oficiāli nodota ekspluatācijā.

Kā apliecināja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte, parakstīts restaurētās ēkas ekspluatācijā nodošanas-pieņemšanas akts.

Muzeja ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves projekta pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments, būvprojekta autors ir Lietuvas arhitektu birojs Processoffice, savukārt būvniecības un restaurācijas darbus veica būvfirma Re&Re. Līgums par LNMM rekonstrukciju, restaurāciju un paplašināšanu starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un SIA Re&Re tika parakstīts 2013.gada 22.janvārī.

LNMM ēkā tika veikta rekonstrukcija un restaurācija, kuras gaitā līdzās muzejam izbūvēts divstāvu pazemes apjoms ar restaurācijas darbnīcām, noliktavām un trim jaunām izstāžu zālēm.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēku Rīgas dome apdrošinājusi par 35 miljoniem eiro.

Departamenta pārstāve Baiba Gailīte pastāstīja, ka pašvaldība katru gadu atjauno apdrošināšanas līgumu. Šogad samaksātā apdrošināšanas prēmija bijusi 40 500 eiro un apdrošināšanu nodrošina «ERGO Insurance SE Latvijas filiāle», bet pērn tika samaksāti 34 025 eiro un apdrošināšanu nodrošināja AAS «BTA Baltic Insurance Company».

Noslēgtais līgums paredz izmaksāt kompensāciju gadījumos, ja ēku bojājis ugunsgrēks, tajā iespēris zibens, notikuši plūdi vai applūšana, tai uzkrituši koki, ja tā apzagta, kā arī citos gadījumos.

Kā ziņots, LNMM restaurētā ēka tika nodota ekspluatācijā 2015.gada decembrī. Namam veikta rekonstrukcija un restaurācija, kuras gaitā līdzās muzejam izbūvēts divstāvu pazemes apjoms ar restaurācijas darbnīcām, noliktavām un trim jaunām izstāžu zālēm.

Paralēli vērienīgajiem rekonstrukcijas darbiem, Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (LNNM) ieguvis arī jaunu vizuālo identitāti un maina zīmolu, informē muzejs.

Jaunās vizuālās identitātes centrā ir izgaismošanās process – kārtu pa kārtai muzejs tiks atklāts un izgaismots sabiedrībai. Tas sāksies Atvērto durvju dienu laikā ar muzeja galvenās ēkas Rīgā, K. Valdemāra ielā 10a jaunatklāšanos un turpināsies ar izgaismotiem stāstiem un atklājamiem noslēpumiem par Latvijas un pasaules mākslu. Tiks izcelts tas, kas līdz šim ir bijis aizsegts, savukārt senais un piemirstais tiks pasniegts citā gaismā.

«Jaunā grafiskā zīme ir veidota, tajā ietverot zīmola pamatideju – izgaismošanos un atklāšanos. Vizuāli tas izpaužas MM burtu kodā, kas šo domu vislabāk atspoguļo tieši lietojumā uz tumša fona, radot gaismas iemirdzēšanās sajūtu. Zīme demonstrē reizē gan muzeja smalkumu, gan stabilitāti, mūsdienīgai pieejai spēlējoties ar klasisku burtu tēlu. Savukārt identitātē iekļautais grafisko zīmju raksts ilustrē muzeja dinamiku,» LNMM logotipa tapšanas procesu atklāj grafikas dizainere Maija Rozenfelde.

Nezināmi vandaļi sabojājuši LED reklāmas ekrānu pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkas, aģentūrai LETA pastāstīja LNMM Saimniecības darba departamenta vadītājs Bruno Millers.

Izskatās, ka ekrānam ir vai nu iesists, vai iešauts no garām braucošas mašīnas. Iespējams, kāds ir kaut ko redzējis, taču maz ticams, ka notikušajam ir liecinieki, skeptiski sacīja Millers.

Muzeja darbinieki notikušo konstatējuši šorīt, ierodoties darbā. Viņi ar iesniegumu vērsušies Rīgas Centra rajona policijas iecirknī.

Tāpat aprēķinātas aptuvenās bojājuma izmaksas, kas patlaban tiek lēstas ap 2500 eiro.

Patlaban LNMM darbinieki darīs visu nepieciešamo, lai saņemtu kompensāciju un atjaunotu ekrānu, sacīja Millers, norādot, ka tas bijis apdrošināts. Ekrāna īpašnieks ir Rīgas domes Īpašuma departaments.

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls top līdz šim vērienīgākā un apjomīgākā Vācijas mūsdienu vizuālās mākslas izstāde Latvijā, informē izstādes pārstāvji.

Izstādes kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne) ir pasaulē pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators. Laikmetīgās mākslas izstāde Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts būs skatāma no 17. jūnija.

Izstāde, kurā tiks eksponēti 53 dažādu autoru darbi , kopumā 77 mākslas darbi, kas radīti periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām, ir tapusi, apkopojot darbus no 45 dažādām kolekcijām: no Vācijas izstāžu zālēm un muzejiem, kā arī no vairāku mākslas kolekcionāru privātajām krājumiem Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī izvēlēto mākslas darbu vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro.

Noslēgusies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles “Arsenāls” būvdarbu iepirkuma rezultātu izvērtēšana un projektēšanas un būvdarbu līgumu paredzēts noslēgt ar PS "P un S Būvniecība", informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Arsenāls ir ne tikai ievērojams kultūras centrs, bet arī vēsturiska ēka, kas bagātīgi atspoguļo Latvijas mākslas un arhitektūras mantojumu. Šī projekta mērķis ir veiksmīgi apvienot pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, modernizējot telpas, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānotā atjaunošana ietver arī Arsenāla unikālo arhitektonisko elementu, piemēram, senatnīgo koka kāpņu atjaunošanu. Turklāt tiks uzstādītas modernas energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, kas nodrošinās komfortu apmeklētājiem un darbiniekiem. Būvdarbus plānots uzsākt šī gada nogalē un projekta noslēgums paredzēts 2028. gadā,” informē J. Gavrilova.

Verot durvis pēc rekonstrukcijas, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs mēneša laikā piesaistījis rekordlielu apmeklētāju skaitu; ar jaunu spēku pievilkt cilvēkus gatavi arī citi muzeji, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gandrīz 65 tūkstoši apmeklētāju – tik daudz cilvēku mēneša laikā pabijuši Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), kurš pēc trīs gadus ilgas teju 30 miljonu eiro vērtas rekonstrukcijas un restaurācijas svinīgi tika atklāts 4. maijā. Pēdējā pilnajā darbības gadā pirms rekonstrukcijas uzsākšanas – 2012. gadā – tā apmeklējums bija nepilni 100 tūkstoši.

Lai arī LNMM atklāšana pēc rekonstrukcijas tiek dēvēta par vērienīgāko muzeju dzīves notikumu šogad, tas ne tuvu nav vienīgais. 2. jūlijā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas paredzēta Rīgas Motormuzeja atklāšana.

Strādājot pie jaunām ekspozīcijām, muzeji piesaista dizaina un tehnoloģiju speciālistus.

No 1. līdz 12.augustam tiks novērsti skeitbordista radītie bojājumi atjaunotajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja stiklotajā ātrijā, informē Rīgas dome.

Lai veiktu minētos darbus, stiklotajā ātrijā tiks uzstādīta telts un tā pieejamība apmeklētājiem būs ierobežota. Darbi tiks veikti apmēram desmit dienas, jo tiks mainīta viena stikla konstrukcija, kas sastāv no sešiem rūdītiem stikliem.

Neskatoties uz to, ka stiklu konstrukciju nestspēju nodrošina stikla paketes apakšējie slāņi un to varēja lietot ekspluatācijā, bojājums rada vizuālu defektu, tāpēc ir pieņemts lēmums par to nomaiņu. Lai netraucētu LNMM apmeklētājus, stikla nomaiņa tika veikta vienlaicīgi ar ekspozīcijas maiņu.

Lai turpmāk atturētu jauniešus no braukāšanas pa LNMM stikloto ātriju, ir plānots izvietot brīdinājuma zīmes. Radītais stikla bojājums ir pieteikts apdrošināšanas kompānijai kā apdrošināšanas gadījums. Pašvaldības izdevumi par radīto bojājumu novēršanu tiks pieprasīti no apdrošināšanas kompānijas.

Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvji lemj par pretenziju izteikšanu arhitektu birojam ProcessOffice saistībā ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) darbu dīkstāvi pērn. Pašvaldība arī apsver iespēju zaudējumus no arhitektu biroja piedzīt tiesas ceļā, atklāja Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Viņš sacīja, ka pašlaik nav vēl aprēķināta konkrēta summa, kādu pašvaldība varētu pieprasīt Lietuvas arhitektu birojam ProcessOffice. Notiekot konsultācijas ar advokātiem, lai izvērtētu, cik ilga varētu būt tiesāšanās, kādas varētu būt tiesas izmaksas un cik liela varētu būt summa, kas paliktu pāri pēc visiem izdevumiem.

«Varu vien teikt, ka summa, kuru izdotos piedzīt, nebūs liela, salīdzinot ar pārējām rekonstrukcijas izmaksām,» pauda Burovs.

Remontdarbu gaitā pērn un 2013.gada beigās LNMM pazemes apjoma būvdarbus apgrūtinājis iepriekš neparedzēts gruntsūdeņu daudzums un spiediens, tādēļ bijuši nepieciešami jauni tehnoloģiskie risinājumi, kas prasījuši papildu līdzekļus. Papildu izmaksas radušās arī tehnikas dīkstāves dēļ.

Rīgā par 25,7 miljoniem eiro top vērienīgs muzeju krātuvju komplekss

Tajā nākotnē būs «mājvieta» nacionālajām vērtībām, kuras koncentrētas četros muzejos, tostarp tiks uzglabāti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), Kino muzeja dārgumi, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) darbi.

Projektu Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība īsteno valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei ietvaros. Kopējā valsts dotācija ir 25,7 miljoni eiro. Paralēli būvdarbiem notiek iepirkums par 1,6 miljoniem eiro kustamā aprīkojuma sagādei topošajam kompleksam.

Tā infrastruktūra nodrošinās muzeju priekšmetu glabāšanu, dokumentēšanu un restaurāciju, kā arī krājuma izmantošanu gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kompleksā ir plānota arī atsevišķu kolekciju eksponēšana. Tā apkārtējo teritoriju paredzēts labiekārtot, veidojot pārdomātu gājēju celiņu un nodrošinot vides pieejamības prasības. Būvapjoms veido vienotu arhitektonisko veidolu, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas.

Jauns ietvars nacionālās mākslas meistardarbiem, ugunsliesmas pārdzīvojis valsts simbols, modernas studentu pilsētas aizsākums – no statnēm šogad galvaspilsētā atbrīvojas daudz vērienīgu namu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1929. gadā toreizējas Latvijas Mākslas muzeja direktors Vilhelms Purvītis rakstīja Rīgas domei, ka muzejam ļoti nepieciešama paplašināšana, 1937. gadā viņš rakstīja vēlreiz, norādot, ka nu jau katastrofāli nepieciešams paplašināt telpas. 1938. gadā pilsētas vadība lēma, ka projekts ir pārāk sarežģīts, tādēļ tam neķersies klāt, labāk būvēs jaunu muzeju. Pienāca 2010. gads un Īpašuma departaments izsludināja metu konkursu, un tagad esam atgriezušies mājās, pēc rekonstrukcijas ieejot Latvijas Nacionālā mākslas muzejā (LNMM), saka tā vadītāja Māra Lāce. Būvkompānijas Re&Re rekonstruētā un restaurētā LNMM ēka ir viens no sarežģītākajiem, dārgākajiem un nozīmīgākajiem objektiem, kas šogad pabeigts galvaspilsētā. Kopējās izmaksas pārsniedz 29,8 milj. eiro (bez PVN) – tuvu 16,8 milj. eiro ir pašvaldības, bet nedaudz virs 13 milj. eiro – ES līdzfinansējums.

Ar tēlnieka Teodora Zaļkalna granītā kalto darbu Cūka Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) no šodienas sāk eksponātu pārvešanu uz restaurēto muzeja ēku.

Trīs gadus Cūka līdz ar citiem darbiem pavadīja mākslas darbu glabātuvē, bet šodien, piedaloties sešiem spēcīgiem vīriešiem, Zaļkalna darbs kā pirmais eksponāts tika novietots atjaunotās muzeja ēkas trešajā stāvā, kur turpmāk atradīsies ekspozīcija, kas veltīta Latvijas mākslai no 19.gadsimta otrās puses līdz 20.gadsimta pirmajai pusei.

Muzeja direktore Māra Lāce akcentēja, ka muzejā tagad sāksies ļoti intensīvs darbs pie eksponātu izvietošanas, jo līdz rekonstruētā muzeja atklāšanai ir palicis ļoti maz laika.

Pēc rekonstrukcijas LNMM ir septiņi stāvi. Pieci stāvi ir virs zemes, bet divi - zem zemes.

Atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) parka pusē izvietotajā stikla grīdā skeitbordisti saplēsuši vienu stiklu, aģentūrai LETA apstiprināja LNMM Saimnieciskā departamenta vadītājs Bruno Millers.

Millers atzīmēja, ka stikls sastāv no sešiem slāņiem un ieplaisājusi ir tikai pirmā no sešām stikla grīdas kārtām, tādēļ nav pamata bažām, ka mazinājusies stikla grīdas kopējā izturība. Millers arī piebilda, ka muzejs ir apdrošināts un stikla grīdu paredzēts atjaunot.

Par minēto sociālajā tīklā Facebook raksta arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (S), kurš publicējis arī vairākas fotogrāfijas no notikuma vietas, piebilstot, ka nekādus drošības apdraudējumus bojājums nerada, bet «izskatās neakurāti» un skeitbordistus «nāksies dzenāt».

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls atklāta līdz šim plašākā un apjomīgākā Vācijas laikmetīgās mākslas izstāde Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts, informē izstādes organizatori.

Izstādīto darbu vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro.

Rīgas iedzīvotāji un viesi LNMM izstāžu zālē Arsenāls izstādi varēs apmeklēt no 17. jūnija līdz 21. augustam. Izstādi veido 53 autoru 77 darbi - gleznas, zīmējumi, skulptūras, fotogrāfijas, videoinstalācijas un daži konceptuālās mākslas paraugi, kas tapuši laikposmā no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz mūsdienām.

Ar šo projektu tiek iezīmēts jauns posms Latvijas un Vācijas kultūras sakaru dinamikā, jo jūlijā izstādi apmeklēs Vācijas kultūras un mediju lietu ministre (Staatsministerin für Kultur und Medien / Federal Government Commissioner for Culture and the Media Germany) Prof. Monika Gritersa (Monika Grütters).

No 1. līdz 12.augustam tiek novērsti skeitbordista radītie bojājumi atjaunotajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja stiklotajā ātrijā.

Stiklotajā ātrijā uzstādīta telts un pieejamība apmeklētājiem ierobežota.

Darbi tiks veikti apmēram desmit dienas, jo tiks mainīta viena stikla konstrukcija, kas sastāv no sešiem rūdītiem stikliem.

Neskatoties uz to, ka stiklu konstrukciju nestspēju nodrošina stikla paketes apakšējie slāņi un to varēja lietot ekspluatācijā, bojājums rada vizuālu defektu, tāpēc ir pieņemts lēmums par to nomaiņu.

Lai turpmāk atturētu jauniešus no braukāšanas pa LNMM stikloto ātriju, ir plānots izvietot brīdinājuma zīmes. Radītais stikla bojājums ir pieteikts apdrošināšanas kompānijai kā apdrošināšanas gadījums.

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2017 šogad iesniegti kopumā 36 pieteikumi, to skaitā vairāki Latvijas arhitektu radīti darbi citās valstīs.

Šogad pieteikumu vidū ir divi darbi, kurus latviešu arhitekti veidojuši ārvalstīs. Tie ir tirdzniecības centra Ulemiste rekonstrukcija Tallinā, Igaunijā un Šaoliņas lidojošo mūku teātra jaunbūve, kas atrodas SongShan kalnā, Henanas provincē, Ķīnā.

«Žūrijai šogad izaicinājumu netrūks, jo būs jāvērtē ne tikai objektu kvalitāte, bet arī jāatbild uz jautājumu - kas tad ir Latvijas arhitektūra? Pagājušajā gadā zelta ananass nokļuva lietuviešu arhitektu rokās par izcilo LNMM projektu. Turpretī šogad žūrijai būs jāvērtē Latvijas arhitektu darbi, kas radīti kopā, vai atrodas ārpus valsts robežām, un tas noteikti būs interesants uzdevums,» stāsta Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevusi ekspluatācijā muzeju krātuvi Pulka ielā 8, Rīgā.

"Vairāk nekā 30 tūkstošu kvadrātmetru lielā krātuve glabās apjomīgāko Latvijas vēstures liecību un mākslas priekšmetu kolekciju vienuviet - aptuveni divus miljonus Latvijas muzeju kolekciju vienību, kam pievienosies aizvien jauni krājumi," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Krātuve nodrošinās četru valsts muzeju - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), LKA Rīgas Kino muzeja - specifiskās vajadzības Latvijas nacionālo dārgumu glabāšanai XXI gs. atbilstošos apstākļos.

Ēkas ārpusei ir vienots arhitektonisks risinājums, vizuāli nenodalot atsevišķus muzejus, tomēr tehniski tā ir sadalīta muzeju blokos ar atsevišķu, visiem vienotu publisko daļu. Katra muzeja telpas funkcionē neatkarīgi no pārējās ēkas. Vienlaikus visas inženiersistēmas ir integrētas kopējā mājas inženierkomunikāciju tīklā, to monitoringu un pārvaldību nodrošina ēkas vadības un automatizācijas sistēma. Katram muzejam tiks nodrošinātas atsevišķas, no citiem muzejiem neatkarīgas telpas – muzeju krātuves, biroja telpas, restaurācijas darbnīcas, noliktavu telpas, koplietošanas, apmeklētāju un atpūtas telpas. Savukārt kopīgajā ieejas zonā, kompleksa centrā, muzeju krātuves darbiniekiem un apmeklētājiem paredzēta plaša ieejas zāle ar reģistrācijas galdu, izstāžu zāles, lasītavas un citas apmeklētāju telpas.

Pārdaugavā, Pulka ielā 8 atklāta Muzeju krātuve, kurā tiks uzglabāti, dokumentēti, restaurēti un eksponēti vairāk nekā divi miljoni Nacionālā muzeja krājuma vienību.

Teju 31 tūkstoti kvadrātmetru lielajā krātuvē vienuviet glabāsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) un LKA Rīgas Kino muzeja krājumi. Tā ir apjomīgākā Latvijas vēstures liecību, mākslas, rakstniecības, mūzikas un kino priekšmetu kolekcija.

Muzeju krātuves arhitektoniskais risinājums tika uzticēts "Arhitektu birojam Krasts" (arhitekte Renāte Truševska), kompleksa būvniecības darbus veica būvuzņēmējs "RERE MEISTARI 1".

Kopumā projektā investēti 28,7 miljoni eiro.

Projektējot muzeju krātuvi, arhitekti iedvesmu guvuši no būvteritorijā esošajām divām vēsturiskajām kazarmu ēkām. Arhitektu birojs šauros divstāvīgos apjomus, kuri viens aiz otra savas fasādes vērsa paralēli Pulka ielai, izvirzījis par kompleksa pamatkompozīcijas elementu.