Pakalpojumi

Intervija ar Coffee Inn līdzīpašnieku: Biznesu ievelk kosmopolītisms

Didzis Meļķis,27.07.2015

Jaunākais izdevums

Rīga kā reģionālā metropole izceļas ar radošākiem ļaudīm un atvērtību jaunajam

Kafejnīcu ķēdes Coffee Inn līdzīpašnieks Nids Kuberis (Nidas Kiuberis) par sava biznesa pamatu uzskata kafijas un urbānās kultūras maisījumu.

Jūs iepriekš teicāt, ka bieži esat Rīgā ne tikai savu kafejnīcu dēļ, bet arī lai tiktos ar plašāku «kafijas kopienu». Kas tā ir?

Fakts ir tāds, ka, jo vairāk tu zini, jo patiesībā mazāk tu zini. Ar katru nākamo soli atklājas, ka ceļš uz kafijas un kafijas kultūras saprašanu ir daudz garāks un bagātāks, nekā tikko šķita. Un es esmu ļoti dedzīgi noskaņots uzzināt vēl vairāk. Svarīgākais šai ziņā ir saprast, ka kafija – tie ir cilvēki. Cilvēki, kas gatavo kafiju un kam kafija ir kaislība. Tie, kas grauzdē kafiju, importē to, brūvē un arī dzer. Man kopš bērnības patīk sarunāties ar cilvēkiem, tāpēc ir dabiski, ka arī mūsu četru čaļu kafijas kompānijā esmu atbildīgais gan par komunikāciju, gan pašu kafiju. Es sāku pamatīgāk iepazīties ar Rīgu, šķiet, pirms sešiem gadiem. Mans biznesa partneris pusgadu dzīvoja Rīgā, lai saprastu šo pilsētu un tajā tiešām ieietu.

Vai arī lietuviešiem ir šeit kādu laiku jāpadzīvo, lai saprastu, kas notiek?

Jā, noteikti. Jo Coffee Inn koncepts ir, ka tā ir ķēde, tomēr vienlaikus arī nē, jo tā ir savstarpēji atšķirīgu vietējo kafejnīcu ķēde. Atšķiras interjers un pieeja, kā katrs veikals ir veidots. Varbūt tā ēka ir kaut kādā ziņā īpaša? Brīvības ielā bija zivju tirgus, tāpēc mēs saglabājām kaut ko no tā, un tualete tur ir tāds kā sava veida akvārijs.

Mēs vienmēr mēģinām būt lokāli, un tas ir liels darbs, ko attālināti no Viļņas izdarīt nav iespējams. Ko cilvēki šeit dara ceturtdienas vakarā? Un svētdienas rītā? Un cikos tieši brīvdienās viņi dodas vēlajās brokastīs? Kur cilvēki tiekas un čupojas? Kuras vietas patīk māksliniekiem? Un eko- lietu mīlētājiem? Ja tu gribi radīt vietējo kafejnīcu radošiem jauniem pilsētniekiem, kas sākumā bija mūsu koncepts Viļņā, un tagad arī Rīgā un Tallinā tev ir jābūt šeit. Tāpēc mēs mēģinām dzīvot šeit, aiziet uz populārākajām izklaižu vietām un iepazīties ar cilvēkiem.

Jūs esat uzņēmējs pēc izglītības, vai ne?

Jā, bet trijiem no mūsu kompānijas četrotnes, ieskaitot mani, saknes ir reklāmā – kompānijā Not Perfect, kas darbojas arī Latvijā. Pirms kaut ko iesākam šeit, mēs parunājāmies ar Not Perfect puišiem no Latvijas un ar vēl dažiem slaveniem Latvijas reklāmistiem un palūdzām viņus aiziet uz populārām Rīgas saviesīgajām vietām. Pirms sešiem gadiem tāda bija Piens, arī bārs Taka u.c. Vajadzēja saprast, kas tieši cilvēkiem tur patīk, jo arī Coffee Inn nav plānota tikai kā kafijas uzpildes stacija, lai no rīta dabūtu acis vaļā, bet kā tikšanās vieta radošai apmaiņai un interesantām lietām. Tāpēc mēs uzreiz sazinājāmies arī ar Intu Teterovski un iesaistījāmies pilsētas nozīmīgākajos kultūras pasākumos – Baltajā naktī, maratonā un arī mūzikas notikumos. Tā ir mūsu biznesa izpratne – kafijas un urbānās kultūras maisījums, un tas ir iespējams tikai tad, ja tu pats esi šeit uz vietas.

Kā rīdzinieku paradumi un priekšrokas atšķiras no citām vietām Baltijā?

Tā man ir ļoti interesanta tēma, jo man sākumā šķita, ka latvieši būs līdzīgi lietuviešiem. Tas bija tas, ko es sagaidīju, un tas izrādījās drusku maldīgi. Izrādījās, ka latvieši ir radošāki par lietuviešiem, atvērtāki radošiem eksperimentiem, jaunam stilam, jauniem zīmoliem, un tas bija viens no mūsu veiksmes stūrakmeņiem Rīgā, jo ļoti daudzi jaunieši šo mūsu ideju par Coffee Inn kā jauno modes lietu ļoti ātri uzķēra un labprāt pieņēma. Latviešu radošums izpaužas arī tā, ka jūs kaut kādas lietas darāt pēc sava prāta. Piemēram, mēs sakām saviem darbiniekiem, ka kaut kas ir jādara tā, un viņi to arī dara, tikai reizēm viņi to dara pēc saviem ieskatiem, jo viņiem par to ir viedoklis. Es to uzskatu par radošumu, un tas ir labs.

Varbūt viņiem nepielec?

Nē, es domāju, ka viņi saprot gan, un tā ir radoša pieeja. Tā kā cilvēku radošums ir atšķirība, bet, ja runājam jau tieši par kafijas baudīšanas paradumiem, tad tur ievērojamu atšķirību nav. Mums ir ļoti skaidra ēdienu un dzērienu karte. Mēs variējam klasiskos kafijas piedāvājumus – kapučīno, espresso u.c. – ar šo to jaunu. Piemēram, vēsi pikantu garšu, ko iegūstam ar Kajennas pipariem kombinācijā ar dubulto espresso, pienu un ledu. Es teiktu, ka tā ir kosmopolītiska garša, lielpilsētas garša, kurā sajaucas daudzas tradīcijas. Tāda arī bija ideja – radīt galvaspilsētas kafejnīcu. Sākām, protams, ar Viļņu, un vēlāk atvērām kafejnīcas arī mazākās Lietuvas pilsētās. Latvijā Rīgas specifikas dēļ paliekam tikai šeit, jo šī ir unikāla pilsēta un plašāka reģiona centrs. Tāpēc savā piecu gadu jubilejā pie jau esošajām 11 kafejnīcām Rīgā šogad pievienojam vēl četras.

Daudz.

Jā, tikpat, cik Viļņā. Kas tālāk? – Skatīsimies kādus interesantus risinājumus. Tā Viļņā mums bija nestandarta risinājums uz veseliem trijiem gadiem, kad viena no kafejnīcām atradās pārbūvētā kuģa konteinerā. Tas bija risinājums autostāvvietai, ko mums pasūtīja pilsētas dome. Uztaisījām to konteineru hidrauliski atveramu un vēl visādas interesantas lietas.

Izklausās Viļņas iepriekšējā mēra Artūra Zuokas stilā.

Jā, tā bija mēra A. Zuokas ideja, bet nu viņš ir prom, un konteinera kafejnīca tāpat. Mums beidzās līgums par to pasākumu, un pilsētas jaunā valdība tur jau gribēja jauku retro stila kiosku. Vispār jau tās atšķirības nav tik lielas ne Latvijā, ne Igaunijā. Katrā pilsētā ir jāskatās, kas tajā ir īpašs un kā tajā ierakstīties.

Kurā ielas pusē taisīt kafejnīcu?

Jā, tieši tas. Tas ir ļoti svarīgi.

Bet kas tas ir – tomēr samērā maza tirgus lāsts, ka nepareizajā ielas pusē tev būs problēmas? Ir dzirdēti komentāri, ka rietumvalstu metropolēs tomēr var atvērt veikalu daudz mierīgāk un rēķināties, ka bizness ies.

Mēs ļoti sekojam cilvēku plūsmai, lai pārliecinātos, ka tur tiešām ir cilvēki, ka viņi tur iet.

Cilvēku plūsma pilsētā ir mūsu sarunu tēma droši vien katru nedēļu. Viļņā man ir vienkāršāk, jo tur es uzreiz uztveru, vai ideja par jaunu vietu ir laba, cerīga vai bezcerīga. Bet šeit pat Vecrīgā man jābūt jau uzmanīgākam. Lūk, mums kaimiņos Grēcinieku ielā bija ļoti omulīga, jauka lietuviešu kompānijas vietiņa – Džiugas. It kā uz pareizās ielas, bet nu viņi ir ciet.

Bet ko tas nozīmē? Ka šie mūsu tirgi arī pilsētās tomēr ir bīstami mazi?

Es teiktu, ka šis tirgus aug visai strauji tāpat kā Viļņā.

Kā ar konkurenci? Rīgā ienāk jaunas lielās ķēdes, arī Pizza Hut, ko esat konsultējis Lietuvā.

Rīgā es par to jūtos ļoti komfortabli. Viss ir labi un būs labi. Viļņā gan mums ir neprātīga, vienkārši traka konkurence. Nesena tendence ir visām kafejnīcu ķēdēm vērt vaļā jaunas vietas tādā ātrumā, it kā censtos ielēkt aizejošā vilcienā. Riska kapitāla kompānija Gemini Grupė pamatīgi investē savā Caif Cafe zīmolā, kas ir arī Latvijā. Tomēr šeit nav tik daudz kafejnīcu ķēžu kā Viļņā, kur ir tādas vietējās ķēdes kā Vero, Caif, Šviežia Kava, Kavos bankas un arī pāris ārzemju ķēžu franšīzes. Protams, ir arī indie – neatkarīgās kafejnīcas.

Es domāju, ka Rīgā attīstība notiks tieši indie kafejnīcu segmentā, jo tas vienkārši ir jums raksturīgi. Tam droši vien atkal jau ir saistība ar jūsu radošumu – darīt visu ko, bet pēc sava prāta. Labi, mēs esam ķēde, bet es domāju, ka tieši šīs jūsu īpašības dēļ mēs šeit lieliski iederamies, jo, kā jau teicu, mēs reizē arī neesam tipiska ķēde. Pieeja tomēr ir mākslinieciska, kas nav viegli un prasa daudz enerģijas. Vienkāršāk būtu to nedarīt – zīmols ir zīmols, un miers: visur tās pašas mēbeles un viss. Bet man tas nešķiet interesanti, un Rīga arī prasa kaut ko citu.

Plašāk lasiet intervijā Mēģinām būt lokāli pirmdienas, 27. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Coffee Inn kafejnīcu tīkls Baltijā darbojas ar 28 kafejnīcām Lietuvā, 11 Latvijā un trīs kafejnīcām Igaunijā, kopumā Baltijas valstīs nodarbinot ap 200 darbinieku. Kafejnīcu tīkla Coffee Inn paplašināšanā šogad, atverot trīs līdz četras jaunas kafejnīcas Rīgā, plānots investēt ap 300 000 eiro, stāsta Coffee Inn līdzīpašnieks Nids Kiuberis.

Tāpat viņš norāda, ka Coffee Inn turpina meklēt iespējas kafejnīcu tīkla paplašināšanai arī ārpus Rīgas, taču, visticamāk, šogad jaunas kafejnīcas ārpus Rīgas vēl netiks atvērtas.

Coffee Inn Latvijā ienāca pirms pieciem gadiem, turpinot 2007.gadā sākto darbību Lietuvā, kur Coffee Inn izveidoja četri kafijas entuziasti. Kopumā Baltijā Coffee Inn tīklā patlaban ir 42 kafejnīcas. Latvijā atrodas 11 kafejnīcas, kurās strādā 65 darbinieki.

Kā liecina Firmas.lv informācija, Coffee Inn 2014.gadā apgrozīja 1,61 miljonu eiro, kas ir par 52% vairāk nekā 2013.gadā, kad uzņēmums apgrozīja 1,06 miljonus eiro. 2014.gadā uzņēmums samazināja zaudējumus - no 183 250 eiro 2013.gadā līdz 107 435 eiro 2014.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcu tīkls Coffee Inn plāno būtiski paplašināt darbību ne tikai Latvijā, bet arī iziet ārpus Baltijas valstīm. Šogad Coffee Inn atvērs četras jaunas kafejnīcas Rīgā, investīciju kopējam apjomam piecu gadu laikā Latvijā sasniedzot ap 1 miljonu eiro.

Coffee Inn līdzīpašnieks Nidas Kiuberis skaidro: «Pirms pieciem gadiem, atverot pirmo Coffee Inn Latvijā, mēs kļuvām par vienu no jaunas kafijas kultūras aizsācējiem Rīgā ar jaunu kafejnīcu konceptu, kas specializējas uz «takeaway coffee» jeb kvalitatīvu kafiju līdzņemšanai. Pateicoties atšķirīgajam konceptam, Coffee Inn kafejnīcas Rīgā ir kļuvušas par daļu no pilsētas sociālās un kultūras dzīves.»

«Šogad Rīgā durvis vērs četras jaunas Coffee Inn. Tāpat mēs plānojam šogad būtiski paplašināt savu darbību, izvēršot kafejnīcu tīklu ārpus Baltijas valstīm,» saka N.Kiuberis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Coffee Inn kafejnīcu ķēde svin pirmo desmitgadi Baltijas valstīs - 2007. gada 27. martā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā tika atvērta pirmā Coffee Inn kafejnīca. Tagad visos noietu tirgos tiek ieviests jauns zīmols - turpmāk Coffee Inn darbosies kā Caffeine Roasters.

Visām Coffee Inn kafejnicām, tostarp arī Latvijā, tiks nomainīts nosaukums, un rebrendingu tiek plānots pabeigt trīs mēnešu laikā. Tas nozīmē, ka vasaras vidū Rīgā visas vietas darbosies ar jauno nosaukumu.

Līdzīpašnieks Vigantas Maksele norāda: «Atjaunojot mūsu zīmolu un pārejot uz vienotu Caffeine Roasters zīmolu visos tirgos, tostarp arī Latvijā, mēs vēl vairāk izceļam savu būtību un uzņēmuma politiku. Līdz ar zīmola maiņu efektīvāka kļūs arī mārketinga un komunikācijas politika.»

Latvijā pirmā Coffee Inn kafejnīca tika atvērta 2010. gada 1. jūlijā Audēju ielā 15, Rīgā, un darbojas vēl joprojām.

Šobrīd Coffee Inn ir 60 kafejnīcas Baltijas valstīs. Kafejnīcu ķēde ir uzsākusi darbību arī pāri Atlantijas okeānam, verot pirmo kafejnīcu ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcu ķēde Coffee Inn atvērusi pirmo kafejnīcu Amerikas Savienotajās Valstīs. Pirmā Coffee Inn ASV durvis vērusi Floridas štata pilsētā Tampā.

«Savu pirmo kafejnīcu Floridā atvērām tikai pirms dažām dienām, un jau šobrīd esam ļoti apmierināti ar rezultātiem. Amerikāņi mūs ir uzņēmuši ārkārtīgi pozitīvi, un saņēmām ļoti daudz lielisku atsauksmju. Interesanti, ka tieši šeit, ASV, 2005.gadā dzima ideja izveidot Lietuvā kafejnīcu ķēdi, kas piedāvā kafiju līdzņemšanai. Pēc vairāk nekā 10 gadiem, uzkrājuši vērtīgu pieredzi, mēs atgriežamies ASV,» stāsta Coffee Inn līdzdibinātājs Nidas Kiuberis.

Coffee Inn ASV piedāvājums izstrādāts pēc rūpīgas vietējā tirgus izpētes un iedzīvotāju kafijas patēriņa ieradumu apzināšanas.

«Tampa bija mērķtiecīga izvēle, plānojot, kur atvērt pirmo Coffee Inn kafejnīcu otrpus Atlantijas okeānam. Pirmkārt, tā ir ļoti strauji augoša ASV pilsēta. Otrkārt, kafijas piedāvājums un tirgus Tampā vēl nav pārlieku piesātināts, kas mums paver daudzsološas izaugsmes iespējas,» uzsver N. Kiuberis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Atļauj Narvesen īpašniekiem iegādāties kafejnīcu ķēdi ar preču zīmi Caffeine

Laura Mazbērziņa,12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Narvesen Baltija un SIA Preses Serviss īpašnieks A/S Reitan Convenience iegūst izšķirošu ietekmi pār UAB Keturi Kambariai, kurai pieder SIA Coffee Inn. KP nekonstatēja iespējamu kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

Reitan Convenience Latvijā ir izšķiroša ietekme pār SIA Narvesen Baltija, kas darbojas mazumtirdzniecības kioskos un citos nelielos veikalos, un netieša ietekme pār SIA Preses serviss, kura nodarbojas ar preses izdevumu vairumtirdzniecību. Savukārt UAB Keturi Kambariai piederošā SIA Coffee Inn veic darbību ātrās apkalpošanas kafejnīcu/restorānu tirgū Rīgas pilsētas teritorijā.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence un neradīsies un nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kur darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts reorganizācijas process, kurā kompānijai SIA «Narvesen Baltija» pievienos kompāniju SIA «Coffee Inn», kurai pieder kafejnīcu tīkls «Caffeine Roasters» («Caffeine»), liecina pirmdien publicētais paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Kreditori prasījumus var pieteikt mēneša laikā no publikācijas.

Konkurences padome 2018.gada decembrī atļāva «Narvesen Baltija» īpašniekam Nīderlandes «Reitan Convenience» iegādāties «Coffee Inn».

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju, Konkurences padome secināja, ka apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence un neradīsies un nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kur darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

«Reitan Conveniece» kafejnīcu ķēdi «Caffeine Roasters» iegādājās no investīciju kompānijas «BaltCap» investīciju fonda «Lithuania SME Fund», kam piederēja 70,5% «Caffeine Roasters» akciju, kā arī no Lietuvas «Keturi kambariai», kurai piederēja atlikušie 29,5% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki ir izslāpuši pēc labas kafijas – ja uzņēmums atrod labu veidu un nišu, kā sevi prezentēt, var izveidot veiksmīgu biznesu

Tā uzskata lietuviešu kafejnīcu ķēdes Caffeine līdzīpašnieks Nids Ķuberis (Nidas Kiuberis). Šā gada beigās Baltijas lielākajā kafijas ķēdē būs 63 kafejnīcas, bet līdz 2022. vai 2023. gadam uzņēmuma mērķis ir to paplašināt līdz 100 kafejnīcām. Līdz šim uzņēmums attīstījies ar stratēģiskā investora BaltCap palīdzību, bet šobrīd meklē jaunu partneri, lai uzmirdzētu arī ārpus Baltijas. Pašlaik Caffeine ir divas kafejnīcas ASV, ko N. Ķuberis sauc par pilotkafejnīcām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Agrāk ražojāt reklāmas, tagad – kafiju. Kā jūs no reklāmas nonācāt kafijas industrijā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Narvesen Baltija” 2020. gadā strādājis ar 61 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš, un 2,4 miljonu eiro zaudējumiem.

Vienlaikus, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, ir veiktas investīcijas tirdzniecības tīkla un infrastruktūras attīstībā vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā.

“Aizvadītais gads “Narvesen” ir bijis pilns izaicinājumu, kas saistīti gan ar tirdzniecības telpu maksimālā apmeklētāju daudzuma ierobežojumu un aizliegumu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus tirdzniecības vietu telpās, gan būtisko ienākošo un izejošo tūristu plūsmas samazinājumu. Visi šie apstākļi ievērojami samazināja uzņēmuma iespēju pilnvērtīgi strādāt, tāpēc, salīdzinot ar 2019. gadu, kad darbojāmies normālos apstākļos, arī vērojams apgrozījuma un peļņas samazinājums. Mūsu prioritāte pandēmijas sākumā bija nodrošināt drošus darba apstākļus franšīzes ņēmējiem un darbiniekiem un drošu iepirkšanos mūsu klientiem. Pandēmija nav mazinājusi mūsu ticību biznesa izaugsmes potenciālam, kā rezultātā 2020. gadā “Narvesen” un “Caffeine” tirdzniecības tīkla attīstībā investējām 1,3 miljonus eiro,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas Citadele meitas uzņēmums Lietuvā kopā ar kafejnīcu tīklu Coffee Inn Viļņā atklājis jaunu filiāli. Bankas pakalpojumi tiks sniegti mājas atmosfērā kopā ar krūzīti kafijas.

Ideja radusies, bankai meklējot netradicionālus risinājumus klientu apkalpošanas jomā.

«Respektējot cilvēku steidzīgo dzīvesveidu, sapratām, ka arī banku darbības sfērā ir jāmaina ieradumi komunikācijā ar klientiem,» skaidro bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

«Jau agrāk grāmatnīcās ir iedzīvinātas idejas, piedāvājot apvienot grāmatu lasīšanu un kafijas baudīšanu. Turpinot īstenot netradicionālus integrētus risinājumus, radās doma par šādu neparastu telpu apvienošanu. Pieņemts uzskatīt, ka bankas filiāle un kafejnīca ir dažādas pasaules. Tomēr Citadeles piedāvātais princips – banka ar mierīgu mājas atmosfēru – mums šķita pievilcīgs un piemērots pirmajam kopīgajam projektam Lietuvā,» stāsta Coffee Inn līdzdibinātājs Nids Ķuberis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ne tikai prese, e-talons un loterijas

Anda Asere,21.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Dace Dovidena

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mazā formāta veikali ir aktuāli daudzviet, un šobrīd šī tendence Latvijā ir sasniegusi virsotni, norāda SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Pērn atvērtas astoņas jaunas "Narvesen" tirdzniecības vietas, un arī šogad paredzēts atvērt vēl astoņas.

Tendence skaidrojama ar to, ka cilvēki ātri pierod pie ērtībām un dzīves temps kļūst aizvien steidzīgāks – viņi vēlas nopirkt kafiju un lietošanai gatavu ēdienu pa ceļam, negaidot, kad to kāds pagatavos.

Vienlaikus aktualizējas jautājums par atkritumiem, tāpēc kompānija izmanto papīra krūzītes no pilnībā pārstrādājama papīra, strādā pie risinājuma, lai kafijas krūzīšu vāciņi būtu dabai draudzīgāki, kā arī aicina pircējus pēc kafijas ierasties ar saviem traukiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Narvesen: franšīzes sistēma kā biznesa modelis ir sevi apliecinājusi

Db.lv,27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu "Narvesen" pārvaldošais uzņēmums SIA "Narvesen Baltija" 2019. gadā strādājis ar 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 3,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Viens no lielākajiem notikumiem pērn bija kafejnīcu ķēdes "Caffeine" iegāde.

Šobrīd visas - kopumā 231 - "Narvesen" zīmola tirdzniecības vietas Latvijā vada neatkarīgi uzņēmēji uz franšīzes līgumu pamata. 2019. gadā atvērtas 10 jaunas tirdzniecības vietas un turpinājies darbs pie to kvalitātes uzlabošanas. Sadarbībā ar Latvijas ražotājiem "Narvesen" turpina izstrādāt jaunus produktus, nostiprinot "Narvesen" pozīcijas Latvijas tirgū ēdienu un dzērienu pa ceļam segmentā. Privātais zīmols "Fresh & Tasty" 2019. gadā veidoja 80% no ēdienu pa ceļam apgrozījuma.

"2019. gads "Narvesen" ir bijis veiksmīgs, mazumtirdzniecības apjomiem pieaugot par 6% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kas pārsniedza mūsu prognozes. Kā stabils un sevi attaisnojošs biznesa modelis sevi ir apliecinājusi franšīzes sistēma. Pērn investīcijas novirzītas ne tikai tīkla paplašināšanai un IT infrastruktūras attīstībai, bet arī jaunas tirdzniecības koncepcijas realizācijai, tādējādi atsvaidzinot gan tirdzniecības vietu fasādes, gan interjeru. Arī atbalsta birojs pārcēlies uz jaunām telpām biznesa centrā "Origo One"," komentē SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot “Caffeine” kafejnīcu tīklu, Siguldā atvērta pirmā “Caffeine” kafejnīca ārpus galvaspilsētas.

Kopumā šī ir jau 22. kafejnīca šajā tīklā, informē uzņēmums.

Rīgas lidostā atvērta vēl viena Caffeine kafejnīca 

Paplašinot "Caffeine" kafejnīcu tīklu, Rīgas lidostā darbu sākusi otrā "Caffeine" kafejnīca,...

“Uz “Caffeine” cilvēki nāk pēc izcilas kafijas un novērtē vidi, kur var patīkami pavadīt laiku, mācīties, strādāt vai būt kopā ar draugiem un domubiedriem. Šīs pašas vajadzības ir arī cilvēkiem ārpus galvaspilsētas, tāpēc ticam, ka “Caffeine” novērtēs arī siguldieši,” saka “Caffeine” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

2020.gada janvārī kafejnīcu tīkla "Caffeine" īpašniece SIA "Coffee Inn" tika pievienota mazumtirgotājam SIA "Narvesen Baltija". "Narvesen" iekļauts "Reitan" uzņēmumu grupā, kas pārstāvēta Ziemeļvalstīs un Baltijā arī ar tādiem zīmoliem kā "Narvesen", "Pressbyrån", "R-kiosk" un "7-Eleven".

Kafejnīcu tīkls "Caffeine" tika izveidots 2007.gadā Viļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BaltCap apstiprina jaunus partnerus

Žanete Hāka,14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rriska kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap apstiprinājis četrus jaunus partnerus – Kristians Kalda, Olivers Kullmans, Mārtiņš Jaunarājs un Kornelijus Celutka, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ilggadējo komandas biedru apstiprināšana partneru statusā ir daļa no BaltCap plāna paplašināt vadības komandu un stiprināt BaltCap ilgtermiņa pozīcijas Baltijas reģionā. Jaunie partneri ievērojami veicinās BaltCap turpmāko izaugsmi.

Kristians Kalda un Olivers Kullmans darbojas BaltCap birojā Tallinā, Igaunijā, un ir pieredzes bagāti BaltCap komandas biedri. Kristians ir atbildīgs par vairākiem veiksmīgiem ieguldījumiem reģionā, ieskaitot gāzes sadales un tirdzniecības uzņēmumu Energate, vēja parka attīstītāju Tuuleenergia, lidmašīnu tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzēju Magnetic MRO un finanšu procesu automatizācijas uzņēmumu Fitek.

Komentāri

Pievienot komentāru