Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.
Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.
Video skatāms zemāk rakstā!
Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.
Noderīgi arī bērniem
Šis ir Dobnīcas pilotgads. «Paši ikdienu pavadām birojā, un mums vajadzēja saprast, cik liels ir šis 50 kvadrātmetru dārziņš, kuru piedāvājam nomāt klientiem, ko tur var izaudzēt. Šis gads ir bijis veiksmīgs, jo mēs paši esam pārsteigti, cik daudz var izaugt - mūsu trīs cilvēku ģimene to visu pat nevar apēst. Tas ir interesants piedzīvojums. Tā ir interesanta pieredze. Šiem augiem ir pavisam cita garša un asumiņš. Protams, tas, ka paši varam braukt un darboties, manuprāt, ir vienkārši super, jo viens no mūsu mērķiem bija izglītot arī bērnus. Lai nav tā, ka bērni atbrauc pie mums meklēt zemenes, bet skrien kaimiņu kartupeļu laukā. Manuprāt, tas nav nekāds jaunums, un par to visi tagad runā, ka mūsdienu jaunatne nezina, kā tās lietas notiek. Arī mūsu meita, kad iemācījās staigāt, tad staigāja tikai pa bruģi un asfaltu, kā nolika zālē, tā nekustējās, vienkārši sastinga – pilsētas bērns, bet mēs sākām braukt uz šejieni, rādīt, ko nozīmē iesēt, stādīt, kas ir dobes, un mūsu divgadīgajai meitai jau šeit ir iepaticies, mūsuprāt, tas ir ļoti forši, ka ir balanss, ka cilvēki un bērni var būt nedaudz tuvāk zemei,» uzskata A.Vestmanis.
Klienti pat no Ukrainas
Šajā sezonā Dobnīcai ir četri klienti, taču interese par šo projektu bijusi pietiekami liela. Abi Dobnīcas radītāji ikdienā nav saistīti ar lauksaimniecību, tāpēc augu audzēšana veikta sadarbībā ar A.Vestmaņa vecākiem, kuri ir agronomi un konsultēja jaunos uzņēmējus soli pa solim. Starp klientiem ir tādi, kuriem kādreiz ir bijuši dārziņi, bet šobrīd vairs nav tādas iespējas. Dobnīcas saimnieki saka, ka pārsvarā tās ir dārza entuziastes, kuru kaislība ir dārzniecība. «Viena kliente mums ir no Ukrainas, kurai arī tur bija piemājas dārzs, tagad dzīvojot un strādājot Rīgā, viņa bija sajūsmā par šo ideju un vēlas turpināt dārza pieredzi. Noteikti visu nepieciešamo pārtiku dārziņā nevar izaudzēt, bet var izaudzēt daudz un dažādu veidu augu pārtiku. Mūsu klienti meklē ne tik daudz rezultātu, bet viņi vēlas procesu - atbraukt, būt dabā, pasauļoties, vienkārši izbaudīt zemes tuvību. Tas, vai tur izaugs vai neizaugs kartupelis, nav pats būtiskākais, protams, tie ir patīkami saldie augļi, ja arī kaut ko izdodas izaudzēt, un mēs redzam, ka tas izdodas,» stāsta I.Vestmane. Abi uzņēmēji uzskata, ka svarīga arī komunikācija ar klientu. «Piemēram, klientam no zemes izaudzis pirmais kartupelis un uzsēdusies pirmā kolorado vabole, tad rakstām: lūk, jūsu kartupelim ir pirmā kolorado vabole, vai arī jūsu kāpostu grauž jau kāpurs,» pasmejas A.Vestmanis.
Eksportspējīgs produkts
Vaicājot, vai šāds līdzīgs projekts jau veiksmīgi darbojas arī ārvalstīs, A.Vestmanis atbild: «Tieši šādā konceptā mēs neesam konstatējuši, bet ir koplietošanas dārzi, uz kuriem cilvēki brauc, darbojas un, ņemot vērā ieguldīto darbu, sadala produktus. Tādi ir ļoti populāri. Otra lieta ir mazdārziņu noma, bet, ja skatāmies uz Latviju, tad, ja zeme nav bijusi kādu laiku iznomāta, tad parasti tā ir diezgan sliktā stāvoklī. Cik mēs esam dzirdējuši un sapratuši, tad cilvēkiem ir ļoti daudz jāiegulda, lai šādu zemi vispirms sakoptu.» Pēc jauno uzņēmēju domām, ja pierādīsies, ka bizness ir rentabls Pierīgā un tiks izveidota Dobnīcas komunikācijas platforma, tad šāds pakalpojums būtu arī eksportējams uz franšīzes noteikumiem. Savukārt uz jautājumu, kāpēc cilvēkiem, lai iekārtotu savu mazdārziņu, doties ārpus Rīgas, A.Vestmanis skaidro: «Pirmkārt, pamēģiniet Rīgā nomāt dārziņu, jums noteikti rastos pieredze. Tur pat pietiek palasīt forumus, lai saprastu, cik tas patiesībā ir nereāli, ņemot vērā pieejamību un to, kādā stāvoklī tie atrodas. Otrkārt, šī lokācija ir tuvu Rīgai, tik lielu zemes platību Rīgas tuvumā nevar atrast. Šī vieta ir neapbūvēta tikai tāpēc, ka pretī atrodas Doles salas muiža un šī ir ar likumu aizsargāta teritorija, un šeit nedrīkst neko būvēt.» Viņuprāt, šie dārziņi ir paredzēti steidzīgajam pilsētniekam, kuram savu prioritāšu dēļ ne vienmēr pašam ir laiks apkopt dārzu. «Esam izveidojuši sešas dažādas pavasarī sējamās un stādāmās dārzeņu – garšaugu pakas, kuras var pasūtīt. Ņemot vērā laikapstākļus un nepieciešamību, tad mēs par to varam parūpēties un klientam varam sastādīt un sasēt pilnu dārzu,» skaidro A.Vestmanis. Šobrīd viena dārziņa noma 50 kvadrātmetru platībā maksā 90 eiro uz sezonu, kas ilgst no aprīļa līdz septembra beigām. Kā papildu pakalpojums tiek piedāvātas dārzeņu – garšaugu pakas. Katrā no tām ir 6-8 dažādi augi, un šāda paka vidēji izmaksā 50 eiro. Lai iekoptu pilnu dārziņu, ir vajadzīgas apmēram piecas līdz sešas pakas. Sēklas uzņēmēji iegādājas profesionālajos sēklu veikalos, bet stādus izaudzē paši. Pavasarī Dobnīcas mazdārziņā pirmie tika iesēti un iestādīti zaļumi - spināti, dilles, lociņi, rukola, vēlāk arī kolrābji, kāposti, puravi, sviesta pupas, kartupeļi, bietes un citi, kā arī tiek eksperimentēts ar eksotiskākiem augiem - melonēm, arbūziem, fizāļiem un čili pipariem.
Svarīga pieredze
Pēc uzņēmēju domām, dārziņu noma varētu kļūt par pelnošu biznesu, taču pagaidām vēl tiek eksperimentēts. «Sākotnēji mēs to darām idejas vārdā, lai saprastu, kāda ir situācija. Mums patīk ideja, ka var izrauties no pilsētas, atbraukt, pabūt pie dabas un izaudzēt sev produktus. Dabas pieejamība cilvēkiem paliek arvien ekskluzīvāka, tā ir tendence,» uzskata A.Vestmanis. Jaunajā sezonā pirmā lieta, kuru plāno risināt Dobnīca, ir papildu darbinieki, kuri palīdzētu veikt visus lauku darbus. «Šajā biznesā stāsts nav par produktu, bet par pieredzi. Izaudzētie produkti būs pirmā svaiguma un ar zināmu izcelsmi, jo ne visi zina labākos tirgotājus. Vienmēr, ja pats esi izaudzējis, tad esi 100% drošs par to. Es noteikti neteiktu, ka vajadzētu nonākt līdz situācijai, kad katrai ģimenei ir savs dārziņš. Bet klientu loku Rīgas un lielo pilsētu tuvumā var savākt,» pārliecināts A.Vestmanis. Nākamajā gadā Dobnīca savus dārziņus plāno pārcelt tuvāk Daugavai, kā arī vēlas ierīkot darbarīku glabātuves, ūdens padevi un komposta kaudzes.