Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā "Baltic Candles" Dobelē tiek izgatavotas sveces.

Sveces var būt ļoti atšķirīgas, izgatavotas gan no augu, gan dzīvnieku valsts izejvielām. Tās var saturēt vasku, eļļas, parafīnu, atšķirties savā starpā krāsu, formu un struktūras ziņā. Vispopulārākās Dobelē ražotās sveces ir pulverpresētās un videi draudzīgi sertificētās stearīna sveces.

Uzņēmuma direktore Zita Sāviča norāda, ka no visām sveču krāsām un formām, visvairāk tiek ražotas klasiskas, baltas sveces. "Tas, iespējams, tādēļ, ka dzīvojam laikā, kad dekorāciju netrūkst, un izvēloties sveces, pircēji pieturas pie klasikas," viņa norāda.

Uzņēmums "Baltic Candles" sveču ražošanu uzsāka 1996.gadā, tolaik visu produkciju ražojot tikai tādu, kā vēlējās pasūtītāji. Šobrīd puse no produkcijas tiek ražota vadoties pēc uzņēmuma idejām, otra puse top kā specializēti pasūtījumi. Taču pēdējos desmit gadus uzņēmums sveces pārdod arī Latvijā un ir attīstījis savu zīmolu "Dobeles Sveces".

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Cēsu uzņēmumā SIA AGC Group, kur top Laureta Candles zīmola sveces.

«Mūsu bizness sākās 2010.gadā ar sveču un ziepju izejmateriālu tirdzniecību,» stāsta Laureta Candles īpašnieks Ivars Cekuls. «Mēs abi ar sievu Lauru esam no Cēsīm, taču iepriekš studējām Rīgā – es būvniecību, bet viņa – reklāmu un sabiedriskās attiecības,» viņš stāsta. «Tad izdomāju, ka būvniecība nav īsti mans lauciņš, jo šo jomu izvēlējos toreiz, kad viss gāja uz augšu un izvēle bija likumsakarīga. Tad sāku domāt, ko Latvijā varētu ražot, un ienāca prātā - kādēļ tās nevarētu būt sveces,» uzsver I. Cekuls.

Tad viņš nonācis pie secinājuma, ka ASV ir lieli sveču un ziepju izejmateriālu veikali, bet Latvijā– cenas augstas, bet izvēle – ļoti maza. Pēc pusgada saņēmušies, viņi pasūtījuši pirmās izejmateriālu paletes no ASV. «Lēnā garā, tirgojot izejvielas - tolaik bija tieši krīzes laiks un arī daudzi citi cilvēki meklēja papildus peļņas iespējas -, lēnām paši sākām liet sveces,» norāda viņš.

Sveču biznesā strādājošie uzņēmēji norāda uz nepieciešamību arvien vairāk paplašināt sortimentu un attīstīt nišas produktus, lielākais izaicinājums viņiem ir jaunu noieta tirgu apgūšana, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākie sveču ražotāji Latvijā ir SIA Baltic Candles un SIA Diana sveces, kuru apgrozījums gadā veido aptuveni 24,2 miljonus eiro. Pēdējos gados sevi ir pieteikuši arī vairāki jauni tirgus dalībnieki, jo sveču bizness ir samērā vienkāršs, tas ir samērā viegli sākams un izejvielas ir brīvi pieejamas.

Sveču ražošana attīstās, neskatoties uz izejvielu cenu kāpumu. «It kā utopiski, jo pasaulē naftas cenas krītas, bet parafīna cena ceļas, kas izraisa arī dabiskas izcelsmes izejvielu cenu kāpumu. Attīstība ir bijusi iespējama, pateicoties situācijai Ķīnas tirgū, – dārgā dolāra dēļ sveces no šīs valsts maksā tikpat vai dārgāk nekā Eiropas ražojumi. Lai arī daudzas lielās Eiropas mazumtirdzniecības ķēdes pieraduma pēc vēl iepērkas Ķīnā, ir uzņēmumi, kas novērtē vietējo ražotāju priekšrocības – savstarpējās komunikācijas, piegāžu, paraugu izveidošanas ātrumu,» saka SIA Diana sveces direktora vietniece Agnese Olesena.

Ilze Gamorja izvēlējusies liet sveces ar reljefu, kurā izceltas baltu zīmes, rūnu formulas un Dzīvības zieds

Ar sveču liešanu SIA Alfa Jums līdzīpašniece Ilze Gamorja sāka nodarboties šī gada vasarā. Iepriekš viņa jau ilgāku laiku bija izgatavojusi dāvanu aploksnes un brošas, bet vēlējās papildināt savu sortimentu. Ilgi domājot par to, ko tieši viņa vēlētos piedāvāt, Ilze izvēlējās sveces.

Latvijā pašlaik ir plašs sojas vaska sveču piedāvājums ar dažādiem ziediem. Viņai pašai tās patīk, un sākotnēji radās doma izmēģināt roku šādu sveču izgatavošanā, tomēr jau no paša sākuma viņai bija skaidrs, ka jāpiedāvā kaut kas atšķirīgs no tā, kas ir citiem. Ilze lej sveces ar reljefām zīmēm. Kopumā viņas piedāvājumā ir desmit dažādas sveces.

Dabas iedvesmots, ģimenes uzņēmums SNAILLAT radījis - kā tas apgalvo - Latvijā un pasaulē vēl nebijušas sveces- SNAILY CANDLE.

Tās ir sveces vīngliemežu čaulā. SNAILY CANDLE sveces jau esot atradušas klientus gan Itālijā, gan Vācijā, gan arī Zviedrijā.

SNAILY CANDLE sveces ir Latvijā ražots produkts ar 100% dabīgām sastāvdaļām: Latvijas vīngliemeža čaula, kokvilnas dakts un ECOSoya vasks.

«SNAILLAT ir jauns ģimenes uzņēmums, kurā darbojas pamatā 2 cilvēki, kā arī - pie lielākiem pasūtījumiem - tiek piesaistīti pārējie ģimenes locekļi,» biznesa portālam db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāvis Normunds Tože. Galvenā SNAILY CANDLE sveču sastāvdaļa ir Latvijā lasītās vīngliemeža čaulas. «Pavasara vidū tiek uzpirkti pārsvarā Latgales reģionā salasītie vīngliemeži, kuri vēlāk tiek pārstrādāti. Sagatavotais vīngliemezis tiek eksportēts uz Franciju un Itāliju, bet atlikušās čaulas tiek sagatavotas oriģinālajam produktam - SNAILY CANDLE svecēm. Varam droši apgalvot, ka tāds risinājums, kuru piedāvā SNAILLAT komanda, ir pagaidām unikāls pasaulē,» skaidroja N. Tože.

Dienas laikā biedrības «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» dienas aprūpes centrā izgatavo dažus desmitus sveču

Biedrība «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» sniedz dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadību sasniegušiem cilvēkiem ar smagiem attīstības traucējumiem. Jau četrus gadus centrā ir sveču darbnīca, kas ir dienas aprūpes centrā integrēta nodarbinātības aktivitāte. «Sveču gatavošana ir ļoti piemērota centra apmeklētājiem, jo šo aktivitāti var sadalīt nelielos posmos, līdz ar to ir iespējams piemeklēt katram cilvēkam darbiņu, kuru viņš spēj veikt. Sveču gatavošanā mēs izmantojam īpašu tehnoloģiju, kas ietver arī terapeitisku efektu,» saka Inga Šķestere, biedrības «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» valdes priekšsēdētāja.

Viņas skatījumā sveču darbnīca ir lieliska aktivitāte cilvēkiem ar smagiem kustību traucējumiem, jo to iespējams sadalīt dažādos posmos, lai ikviens spētu darboties savu iespēju robežās. Apmeklējot darbnīcas, jaunieši piedalās dažādos sveču tapšanas procesos – lauž parafīna plāksnes, pilda sveču formas utt. «Jaunieši darba procesā strādā, lai sniegtu patīkamas emocijas sveču saņēmējiem. Katrs jaunietis rada unikālas sveces, kas sniedz mīlestību, neviltotu prieku un lepnumu par paveikto,» teic I. Šķestere.

Elektrības laikmetā sveces sākotnējā funkcija – dot gaismu – vairs nav tik nozīmīga, tāpēc šodien tā kalpo galvenokārt kā noskaņas radītāja

Tā uzskata ziedu sveču Lillin Flame autore Liene Apfelbauma–Petrova. Viņa pēc profesijas ir datordizainere un pirms bērnu piedzimšanas strādāja dizaina studijā. Vienam bērniņam sekoja otrs, Lienei kopā ar mazuļiem iznāca pavadīt ilgāku laiku – piecus gadus.

«Bija laiks padomāt, ko gribu darīt. Sapratu, ka negribu atgriezties datordizainā, jo darbs saistās ar diezgan lielu stresu un rutīnu. Taisīju reklāmas, bukletus, vizītkartes – man tas joprojām patīk, bet darīt to katru dienu ir stress – klientiem ir savas prasības, tāpēc bieži sanāk pielāgoties viņu gaumei, kas nereti atšķiras no manas. Sapratu, ka gribētu atrast tādu darbu, kur es kaut ko noteiktu no A līdz Z, un nebūtu neviena, kurš pārmestu, ka kaut kas nav izdevies,» stāsta Liene.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā audzis pieprasījums pēc nedaudz dārgākajām, bet no dabīgā bišu vaska veidotajām svecēm, Db.lv uzzināja, viesojoties Stopiņu novada uzņēmuma Deiva ražotnē, kurā bišu vaska sveces tiek ne vien lietas, bet arī mērcētas, lakotas un tītas.

Vairāk par ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galerijā augstāk!

Uzņēmums sveču ražošanā izmanto dabīgu bišu vasku, kas netiek atšķaidīts vai krāsots. Tiesa gan – sveces iegūst spilgtāku krāsu un aromātu, jo tiek noklātas ar dabīgu propolisa «laku». Lakošana un daži citi uzņēmuma Deiva sveču ražošanas noslēpumi fotokamerai netiek atklāti, jo konkurenti nesnauž un, pēc uzņēmuma pārstāvja Jāņa Malcenieka vārdiem, labprāt uzzinātu dažus Deivas ražošanas «knifus».

Uzņēmuma Deiva ar sveču ražošanu nodarbojas jau aptuveni divdesmit gadus. «Viss aizsākās vēl padomju laikos, kad pašreizējā uzņēmuma Deiva telpās atradās Latvijas galvenā biškopības pārvalde – te jau vēsturiski noritēja darbs ar vasku un bitēm,» Db.lv stāsta J. Malcenieks. Viņš skaidro, ka pievēršanās sveču ražošanai bijusi pašsaprotama, jo Deivā darbs notiek ar medu un vasku. Sākotnēji kāda izdeja noskatīta ārzemēs, cita izdomāta tepat, uz vietas Deivā.

Dobelē stabili attīstās ķīmijas nozare, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas tautsaimniecībā ķīmiskās rūpniecības nozarei jau izsenis ir bijusi būtiska loma – tā ir starp četrām lielākajām ražošanas nozarēm. Dobelē ir koncentrējušies vairāki šīs nozares uzņēmumi – SIA Tenachem, kas DB un Lursoft veidotajā uzņēmumu TOP 500 pērn bija trešais lielākais nozares uzņēmums pēc apgrozījuma, kā arī SIA Baltic Candles, kas ieņēma astoto vietu, un a/s Spodrība – 21. vietu.

SIA Baltic Candles gadā saražo aptuveni 5000 tonnas sveču, informē SIA Baltic Candles direktore Zita Sāviča. Uzņēmuma pircēji pārstāv dažādus tirdzniecības segmentus – no starptautisku interjera priekšmetu populāru zīmolu radītājiem, līdz lielveikalu tīkliem un vairumtirgotājiem, tāpēc tam ir liels izaicinājums rūpēties par plašu produktu klāstu. «Īpaši varam izcelt šīs sezonas aktualitāti – sveces, pildītas dažādos traukos, un sveces interesantās un ģeometriski askētiskās formās, kā arī sveces ar dažādu struktūru,» norāda Z. Sāviča. Pēc viņas stāstītā, šobrīd lielāka interese ir par aromātiskajām svecēm. Pat tik konservatīvajā Skandināvijas tirgū klienti biežāk izvēlas aromātus.

Latvijā nav pilnībā attīstītas restorānu un Ziemassvētku tirdziņu kultūras, tāpēc tie ir orientēti galvenokārt uz tūristiem

To intervijā DB atzīst restorānu Key to Riga (Rīgas atslēga) un Rockabilly House īpašnieks Raimonds Ungurs, kurš jau ceturto gadu pēc kārtas organizē Ziemassvētku tirdziņu Līvu laukumā, cenšoties Latvijā iedzīvināt Ziemassvētku tirdziņu kultūru un solot, ka pēc desmit gadiem šajā laukumā būs tādi pati atmosfēra kā Vācijas lielākajās pilsētās. Viņš glabā vēsturiskās Rīgas atslēgas un izveido pilsētā pirmo Ziemassvētku egli, ko rotā īstas sveces.

Kā jūs tikāt pie Rīgas atslēgas?

Rīga allaž bijusi kā skaista sieviete – daudzi to gribējuši iegūt. Kas zina, kam tiktu pilsētas atslēga, ja tālajā 17. gadsimtā Rīgas mūru aizstāvēšanai nebūtu cēlušies trīs drosmīgi vella kalpi... No šīs kinolentes radās ideja par restorānu. Restorānu Key to Riga es atvēru pagājušā gada pavasarī, bet no filmas Vella kalpi daiļās krogus meitas atveidotājas aktrises Baibas Indriksones rokām saņēmu leģendārās Rīgas atslēgas, kas bija filmas rekvizīts, un tās tagad glabājas seifā. Esam izveidojuši atslēgu dublikātu, kas ir novietots restorānā visiem redzamā vietā. Key to Riga ir latvisku tradīciju iedvesmots restorāns pašā Vecrīgas centrā, Doma laukumā, kuram Latvijā nav līdzīgu. Uzskatu, ka mums nav konkurentu, mums ir tikai kolēģi.

Jau otro gadu Ziemassvētku gaidīšanas laikā durvis vēris grāmatu un dizaina lietu pop-up veikals "Peipers", kuru radījuši papīrlietu entuziasti - "Droši un koši", "Piparmētra" un "Lotte's Papery", kā arī šogad tapšanā piedalījusies dekoratore - Baiba Prindule - Rence.

Veikalā iespējams iegādāties grāmatas, ādas izstrādājumus, ceļakrūzes un papīrlietas no veikala organizatoriem, kā arī tējas un uzkodas, porcelāna darinājumus svētku galdam un eglītes rotāšanai, sveces un citus galda aksesuārus.

Līdzās - iespēja atbalstīt sociālo projektu un iegādāties jauniešu ar smagiem attīstības traucējumiem veidotās sveces. Visi ienākumi no sveču pārdošanas tiks ziedoti biedrībai "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi".

Veikalā pieejami šādu ražotāju produkti: "Mood Lux", "Telma Botanic", "Munio Candela" sveces, "Concreets Betons" svečturi un paliktņi, "Herbarium Latvia" rāmīši ar herbāriju, "The Letter Tribe" rāmīši burtiņiem, "Tobesalted" koka kalendāri, "MarMore" koka dēlīši un servējamās paplātes, "Manas garšas" garšvielu mēģenes, trauki bērniem un pieaugušajiem no "Rotā", "Katrīnas keramika", "Oltes keramika" un egļu rotājumi no "Piebalgas porcelāna fabrikas".

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” jau devīto gadu turpina atbalstīt Lāčplēša dienas tradīciju – svecīšu iedegšanu un izvietošanu 11. novembra krastmalā uz Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra, īpaši šim notikumam uzstādot tērauda aizsargsietu un iekārtojot pils mūra apkārtni svecīšu izvietošanai.

Arī šogad daļa izdegušo sveču pārtaps par ierakumu svecēm Ukrainas brīvības cīnītāju atbalstam, informē VNĪ korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Aija Ikstena.

Katru gadu 11. novembrī, Lāčplēša dienā, iededzam sveces, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī un godinot Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu. Šajā dienā svecīšu iedegšana galvaspilsētā ir īpaši iecienīta uz Rīgas pils akmens mūra.

“Lāčplēša diena ir ne tikai mūsu brīvības cīnītāju piemiņas diena, bet arī saikne starp pagātni, tagadni un nākotni, kas mūs vieno un stiprina, nododot mantojumu un vairojot patriotisma jūtas mūsos un mūsu bērnos. Ar katru nolikto svecīti mēs ne tikai godinām mūsu valsti un tradīcijas, bet arī stāvam vienoti ar Ukrainas tautu, jo mūsu piemiņas svecīšu atlikumi pārtop atbalstā viņu cīņai par brīvību,” norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Aija Ikstena.

Munio Candela nāk klajā ar mājas aromātu un sveču zīmolu Anna Kilpe, kas iezīmē jaunu ceļu kompānijas attīstībā

«Vēlamies nest pasaulē vērtības, kas mums, latviešiem, ļoti patīk – dzintaru un jūras akmeņus. Sākumā, aplūkojot šo produktu, liela daļa vietējo bija samērā skeptiski, jo mums ir grūti uz to paskatīties no malas, bez domām par līmētajām dzintara glezniņām. Šim zīmolam jūtam pastiprinātu interesi no Āzijas reģiona valstīm, kur dzintars ir dārgakmeņa vērtībā,» stāsta Elīna Čīma, sveču zīmola Munio Candela (SIA Munio un Munio SPA) īpašniece.

Ideja par šādām svecēm radās pēc sarunas ar kādu sadarbības partneri no Ķīnas. Saruna ievirzījās par to, kā Ķīnas puse redz produktus, kādu pievienoto vērtību vēlas, kā rezultātā dzima ideja par sveču zīmolu Anna Kilpe. Zīmols nosaukts Elīnas vecvecvecmāmiņas vārdā un balstīts uz viņas personības iezīmēm. Tas labi saskan ar faktu, ka Munio ir ģimenes uzņēmums, kur Elīna darbojas kopā ar māsām. Ideja par jauno zīmolu radās pirms trim gadiem. Pērn sveces nonāca veikalu plauktos, tās bija iepakotas elegantās sudraba un zelta krāsas kastēs, tomēr viņa secinājusi, ka tas neatbilst viņas redzējumam par to, kādam ir jābūt šim zīmolam, tāpēc tagad sveces ar dzintariem tiek pasniegtas linu maisiņos, veidojot līdzsvaru starp vieglu smalkumu un raupju dabiskumu.

Agrāk SIA Diana Sveces (DS) produkcija eksportēta tikai uz Skandināviju, bet tagad arī uz Vāciju, Austriju, Šveici un Turciju. Vietējā tirgū paliek vien daži procenti no saražotā apjoma, 29. jūlijā rakstīja laikraksts Dienas Bizness.

«Visu laiku mēģinām piedāvāt klientiem kaut ko jaunu, lai būtu par trīs soļiem priekšā konkurentiem,» saka SIA DS izpilddirektors Larss Olesens, piebilstot, ka tādēļ noalgoti trīs vietējie dizaineri. DS izgatavo sveces arī citiem zīmoliem.

Biznesa darbības specifika ir tāda, ka vasarā tiek ražota un rudenī piegādāta produkcija Ziemassvētkiem, bet ziemā - pavasara un vasaras sezonai domātas sveces.

Noietam patraucējusi pērnā gada karstā vasara, taču šobrīd situācija nostabilizējusies un apgrozījums kāpj, saka izpilddierktora asistents Mārcis Zariņš. Izejvielas kompānija iepērk gan Krievijā (parafīnu no Lukoil), gan Vācijā (krāsas svecēm).

«Entuziasms, traka ideja, bet, ja runā nopietni, sākām ar to, ka braucām uz starptautiskajām dizaina izstādēm. Pirmā izstāde, kurp devāmies, notika 2009. gadā Japānā,» SIA MUNIO īpašniece Elīna Čīma atklāj intervijā laikrakstam Diena. Latvijas sveces tagad pazīst arī šajā valstī.

«Bijām Latvijas tirgū sapelnījuši pirmo naudu un aizbraucām uz Tokijas dizaina izstādi. Tobrīd pat īsti nesapratām, kas un kā šādā izstādē notiek,» viņa stāstījusi. «Tagad uzskatu, ka tas bija liels veiksmes faktors, ka tieši Japāna bija pirmā valsts, uz kuru aizbraucām. Pēc tam sekoja izstādes Parīzē, Ņujorkā, kā arī Vācijas izstādes,» turpinājusi uzņēmuma īpašniece.

«Tagad Japānā mūsu ražotās sveces ir apmēram 180 veikalos. Eksportējam arī uz Koreju, Taivānu un ļoti daudzām Eiropas valstīm, to vidū Vāciju, Franciju, Lielbritāniju, Poliju, Spāniju, Portugāli, kā arī uz Skandināvijas valstīm. Arī uz Krieviju, lai gan Krievija noteikti nav viegls tirgus,» laikrakstam atklājusi E. Čīma.

Sveču ražotājs SIA «Baltic Candles Ltd» aizvadītajā finanšu gadā no 2018. gada 1.maija līdz 2019. gada 30.aprīlim strādājis ar apgrozījumu 18,452 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa sasniedza 1,381 miljonu eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar finanšu gadu, kas noslēdzās 2018.gada 30.aprīlī, uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 9% jeb 1,525 miljoniem eiro, savukārt tā peļņa pieaugusi par 16,3% jeb 194 tūkstošiem eiro.

«Lursoft» multi atskaite liecina, ka uzņēmuma apgrozījums pieaudzis jau piekto gadu pēc kārtas, arī uzņēmuma peļņas rādītāji pēdējos četrus gadus pārsniedz vienu miljonu eiro.

SIA «Baltic Candles Ltd» pagājušajā finanšu gadā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm eksportējis sveces 15,204 miljonu eiro vērtībā, Latvijā realizēta produkcija 412 tūkstošu eiro vērtībā, bet uz citām valstīm eksportētas sveces 2,837 miljonu eiro vērtībā, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Pēc svecīšu aizdegšanas otrdien, Lāčplēša dienā, pie Rīgas pils mūra izcēlies neliels ugunsgrēks, aģentūru BNS informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Bija aizdegušies sveķi.

Glābēji izsaukumu uz 11.novembra krastmalu saņēma plkst. 1.17 naktī.

Rīgas pils mūra pakājē Lāčplēša dienas vakarā tika iedegtas tūkstošiem sveču, pieminot kritušos karavīrus brīvības cīņās, novēroja aģentūra BNS. Pašvaldība bija aicinājusi iedzīvotājus svecītes novietot zaļajā zonā un uz trotuāra nevis mūrī, kā bija ierasts agrāk, jo pils vēsturiskais apkārtmūris ir atjaunots. Aģentūra BNS novēroja, ka dažas sveces bija novietotas mūrī, taču vairums no tām - zālienā. Sveces noliktas un aizdegtas arī uz margām Daugavas krastā.

Piemiņas pasākumā Zolitūdes traģēdijas vietā, Priedaines ielā 20, piektdien bija sapulcējušies vairāki simti cilvēku, novērojusi aģentūra LETA.

Daudziem cilvēkiem rokās bija sveces un ziedi, kas vēlāk novietoti pie nožogojuma traģēdijas vietā.

Starp klātesošajiem plašā skaitā bija Rīgas domes pārstāvji - priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), viņa vietnieks Andris Ameriks (GKR), Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) un citas amatpersonas un deputāti.

Pieminēt traģēdijā bojāgājušos ieradās arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), tiesībsargājošo institūciju pārstāvji, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji. Tāpat upurus pieminēt ieradās Re&Re pārstāvji.

#Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu biznesa plašākai attīstīšanai.

Divos gados SIA Svenne radījusi vairākus tūkstošus sveču, nākotnē uzņēmums plāno nākt klajā ar jaunu sveču dizaina līniju un sākt to tirdzniecību ārvalstīs

SIA Svenne māksliniece Ieva Sīmansone stāsta, ka ideja par akmens formas svecēm radās, iedvesmojoties no apkārtējās vides – lauku viensētas Ziemeļvidzemē, kur akmeņi dabiski iekļāvušies gan pagalmā un dārzā, gan ģimenes biznesā.

Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Sveču liešana sākotnēji bijis tikai Ievas hobijs – iespēja izrauties no ierastās mājas dzīves. Biznesu sākt viņu iedrošināja vīrs, kurš, pārzinot metālliešanas tehnoloģijas, palīdzēja izveidot precīzu akmens formu svecēm. «Izveidojām formas, salējām sveces un intereses pēc aizbraucām uz tirdziņu Valmiermuižā, kur teju visas sveces arī pārdevām,» atzīmē Ieva. Negaidītā veiksme pirmajā tirdziņā arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Sveču ražotājs SIA «Baltic Candles Ltd» aizvadītajā finanšu gadā no 2017.gada 1.maija līdz 2018.gada 30.aprīlim palielinājis savu apgrozījumu līdz 16,928 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 1,187 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar finanšu gadu, kas noslēdzās 2017.gada 30.aprīlī, SIA «Baltic Candles Ltd» neto apgrozījums pērn pieauga par 13,4%, bet uzņēmuma peļņa saruka par 29%.

Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka pagājušajā finanšu gadā SIA «Baltic Candles Ltd» uz Eiropas Savienības dalībvalstīm eksportējis sveces 14,191 miljona eiro vērtībā, Latvijā realizēta produkcija 442 tūkstošu eiro apmērā, savukārt uz citām valstīm eksportētas sveces 2,295 miljonu eiro vērtībā.

SIA «Baltic Candles Ltd» pagājušā finanšu gada rezultāti uzņēmumu ierindo sestajā vietā starp Dobeles novada uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu. Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja vidēji 329 darbiniekus, kas bija par trim vairāk nekā gadu iepriekš.

Pieminot Latvijas Brīvības cīnītājus, šodien galvaspilsētā notiks dažādi pasākumi gan pilsētas centrā, gan apkaimēs, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

No plkst.9 iedzīvotāji aicināti apmeklēt svinīgo dievkalpojumu Rīgas Domā, bet līdz plkst.21 pie Latvijas Kara muzeja varēs aplūkot militārās tehnikas izstādi.

Tikmēr Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā no plkst.10 būs apskatāma Lāčplēša kara ordeņa izstāde un izstāde "Satversme 100+".

Šajā dienā plkst.15 Sudrabkalniņā - Imantas apkaimē - notiks piemiņas brīdis, kas veltīts Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai. Pasākumā uzstāsies vīru kopa "Vilki", folkloras kopa "Vilcenes" un pūtēju orķestris "Auseklītis".

Plkst.17 notiks pasākums "Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem". Pasākuma laikā Brāļu kapos tradicionāli iedegs piemiņas svecītes. Pēc tam gaidāms patriotisks lāpu gājiens līdz Brīvības piemineklim un 11.novembra krastmalai, kā arī uguns plosta palaišana Daugavā pie pieminekļa, kas veltīts Lielajam Kristapam.

Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding», interesē maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurga» («Liepājas metalurgs») darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra «Greybull Capital» partneris Daniels Goldsteins.

Viņš norādīja, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no «Liepājas metalurga» pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teica Goldsteins.

Ministru kabinets ceturtdien lēma līdz 7.februārim pagarināt līdz šim noteiktos ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 izplatību.

Virknei noteikto ierobežojumu beigu termiņš bija 25.janvāris, tomēr ar ceturtdienas valdības lēmumu visi ierobežojumi tiks turpināti līdz 7.februārim.

Tas nozīmē, ka nedēļas nogalēs turpināsies arī komandantstunda. Proti, no 29.janvāra līdz 31.janvārim un 5.februāra līdz 7.februārim būs aizliegta iedzīvotāju pārvietošanās naktī uz sestdienu un naktī uz svētdienu laikposmā no plkst.22 līdz 5. Komandantstundas laikā iedzīvotājiem būs pienākums uzturēties savā dzīvesvietā, tai skaitā samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem - neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs.

Aizliegums pārvietoties beidzas attiecīgi 31.janvāra plkst.5 un 7.februārī plkst.5.

Pagājušā gada novembrī, pēc padomju laika pieminekļa nojaukšanas, tika uzsākta Uzvaras parka projekta koncepcijas izstrāde, bet gadu vēlāk jau izbūvēta un labiekārtota Uzvaras parka pirmā kārta jeb ainaviskā daļa.

Šogad Uzvaras parka nosaukumam Rīgā aprit 100 gadi. 1923. gadā Pētera parku pārdēvēja par Uzvaras parku – piemiņas vietu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1936. gadā bija pieņemts pat īpašs likums par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, un no šī brīža tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu.

“Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Mēs plānojam turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, jo Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunas ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir viens no lielākajiem būtiskākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem šogad, turklāt darbi paveikti ļoti īsā laikā – mazāk nekā pusgada laikā. Parks būs atvērts ikvienam visu gadu – vasarā šeit varēs skrituļot, ziemā slēpot. Arī nākamgad turpināsim parka attīstību, veidojot aktīvās atpūtas zonu, par kurā iekļaujamajām aktivitātēm iedzīvotājiem jau pavisam drīz būs iespējams izteikt savu viedokli. Parka atklāšanu un tā simtgadi svinēsim pozitīvā atmosfērā, vienojoties latvju spēka dziesmā šā gada 11. novembrī. Es vēlos, lai šādu notikumu Rīgā būtu arvien vairāk. Kopējiem spēkiem esam nonākuši pie ļoti laba rezultāta un es ceru, ka tas iepriecinās arī pārējos,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.