Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā audzis pieprasījums pēc nedaudz dārgākajām, bet no dabīgā bišu vaska veidotajām svecēm, Db.lv uzzināja, viesojoties Stopiņu novada uzņēmuma Deiva ražotnē, kurā bišu vaska sveces tiek ne vien lietas, bet arī mērcētas, lakotas un tītas.
Vairāk par ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galerijā augstāk!
Uzņēmums sveču ražošanā izmanto dabīgu bišu vasku, kas netiek atšķaidīts vai krāsots. Tiesa gan – sveces iegūst spilgtāku krāsu un aromātu, jo tiek noklātas ar dabīgu propolisa «laku». Lakošana un daži citi uzņēmuma Deiva sveču ražošanas noslēpumi fotokamerai netiek atklāti, jo konkurenti nesnauž un, pēc uzņēmuma pārstāvja Jāņa Malcenieka vārdiem, labprāt uzzinātu dažus Deivas ražošanas «knifus».
Uzņēmuma Deiva ar sveču ražošanu nodarbojas jau aptuveni divdesmit gadus. «Viss aizsākās vēl padomju laikos, kad pašreizējā uzņēmuma Deiva telpās atradās Latvijas galvenā biškopības pārvalde – te jau vēsturiski noritēja darbs ar vasku un bitēm,» Db.lv stāsta J. Malcenieks. Viņš skaidro, ka pievēršanās sveču ražošanai bijusi pašsaprotama, jo Deivā darbs notiek ar medu un vasku. Sākotnēji kāda izdeja noskatīta ārzemēs, cita izdomāta tepat, uz vietas Deivā.
Sveces sevišķi populāras ir Vācijā, Latvijā, Polijā, Lietuvā. Salīdzinājumam Skandināvijā sveču dedzināšana nav tik iecienīta - J. Malcenieks stāsta, ka Latvijas iedzīvotājus var uzskatīt par lieliem sveču mīļotājiem. Tiesa gan, pieprasījums pēc bišu vaska svecēm, kas gan ir dabīgas, bet tādēļ arī – dārgākas, audzis pēdējos piecos gados, un ir vērojama tendence cilvēkiem aizvien vairāk iegādāties dabīgus produktus.
Lai arī sveču ražošanas «stāžs» Deivā ir mērāms daudzos gados, sveces aizvien testē laboratorijā, lai uzlabotu to degšanu un izskatu.
Sveču ražošana Deivā aizņem aptuveni 10%, turklāt aktīva to ražošana nenotiek visu gadu. Aktīvākā sveču pārdošana notiek tieši decembrī – pirms svētkiem.
#1/42
Bišu vaska sveces ir dabīgas, un to ražošanā netiek izmantota ne kripata krāsvielu. Tā vietā, lai iegūtu spilgtu dzeltenu toni un patīkamu smaržu, tiek izmantoti citi ražošanas noslēpumi. Db.lv piedāvā aplūkot fotostāstu par to, kā top dabīgās bišu vaska sveces Stopiņu novada ražotnē Deiva. Attēlā redzami sveču «radinieki» - eglīšu rotājumi, kas tapuši no tā paša vaska, no kura tiek ražotas arī sveces.
#2/42
Sveču ražošana sākas, iepērkot bišu vasku no vietējiem Latvijas biteniekiem vai to iemainot pret Deivā ražotām bišu šūnām. Latvijā ir aptuveni 5000 bitenieku, un vismaz puse no tiem pārkausētu bišu vasku nodod uzņēmumam Deiva, pretī saņemot bišu šūniņas, Db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāvis Jānis Malcenieks.
#3/42
Viens bišu vaska ritulis sver aptuveni desmit kilogramus, bet lielāko rituļu svars var sasniegt 15 kilogramus.
#4/42
«Medus bitēm uz vēdera ir četri pāri vaska dziedzeru, ko dēvē arī par vaska spogulīšiem. No tiem izdalās šķidrs vasks, kas, saskaroties ar gaisu, sacietē. Katra vaska plāksnīte, kas veidojas pie medus bites vēdera, sver aptuveni 1,1 miligramus. Tādējādi, lai radītu vienu kilogramu šūnu, bišu saimei jāsaražo ap 910 tūkstošus vaska plāksnīšu,» J. Malcenieks skaidroja, ka lai iegūtu vienu attēlā redzamu vaska rituli, bitēm ilgi jāstrādā.
#5/42
Vaska rituļi pirms kausēšanas tiek sacirsti mazākos gabalos, lai tie vieglāk kustu. Runājot par vasku un tā īpašībām. Vasks satur dabīgas ēteriskās eļļas, kas, svecei degot, izdalās un labi ietekmē elpošanas sistēmu.
#6/42
Bišu vasks, kas tiek izmantots sveču liešanā, netiek krāsots vai atšķaidīts. Spilgti dzelteno krāsu iegūst, atlasot svecēm krāsas ziņā piemērotāko vasku. Ne tika skaisti dzeltenais bišu vasks tiek izmantots bišu šūnu sagatavošanā.
#7/42
Deiva pārstāvis J. Malcenieks skaidroja, ka vasks saules un temperatūras svārstību iedarbībā maina krāsu, tāpat ar laiku mazinās aromāts. Lai arī tas nemazina vaska veselīgās īpašības, sveces Deivā šī iemesla pēc netiek ražotas lielu laika sprīdi uz priekšu pirms to pārdošanas - novērots, ka pircējiem tomēr labāk patīk spilgti dzeltenās sveces.
#8/42
Pēc tam, kad vaska rituļi saskaldīti, tie tiek kausēti speciālā kausējamā katlā. Lai ielietu vasku speciālās formās, ir jāsaglabā noteikta šķidruma konsistence, tādēļ tas tiek uzglabāts noteiktā temperatūrā. Dažkārt, atkarībā no vaska, tas tiek arī izfiltrēts. Pat sveču degšana dažādu vasku vienādas formas svecēm var atšķirties, jo dažādām vaskam ir dažāds ķīmiskais sastāvs, kas ietekmē arī sveču degšanu.
#9/42
Šeit tiek uzglabāts jau izkausēts bišu vasks, kas paredzēts drīzai ieliešanai speciālās sveču formās.
#10/42
Lai ielietu vasku formiņā un lai svece atdzistu, mazākām svecēm nepieciešamas desmit minūtes laika, bet lielākām - pusstunda laika.
#11/42
Vislabāk degot gludās formas sveces, tomēr pircēji decembrī visvairāk pērk eglīšu, čiekuru, ziedu un citu interesantu formu sveču. Kopumā Deivā ražo gandrīz simts dažādus sveču veidus.
#12/42
«Galvenais sveču ražošanā ir akurātums un piemērota vaska atlasīšana,» uzskata J. Malcenieks. Meistarei ir gan rūpīgi formiņās jāielej vasks, gan jārūpējas, lai dakts atrodas tieši sveces viducī, lai dakts svecē ielikta pareizajā virzienā. Deivā visas sveces tiek ražotas ar rokām.
#13/42
Sveču daktis Deiva pērk no vietējā Latvijas ražotāja, stāsta J. Malcenieks, sīkāk gan neatklājot, no kurš uzņēmums daktis piegādā. Daktis tiek arī speciāli apstrādātas, lai tās labāk degtu.
#14/42
Daudzas sveču formas, kurās tiek liets izkausētais vasks, tiek pirktas Vācijā, kas arī uzskatāma par valsti, kuras iedzīvotāji iecienījuši sveces. Ir arī tādas sveču formas, kas izgatavotas pašā uzņēmumā.
#15/42
Dienā var saražot aptuveni 17 mazākas svecītes vai 12 lielākas svecītes.
#16/42
Lai arī lielākā daļa sveču tiek pārdota decembrī, tiek ražotas arī tādas sveces, kuru iedvesma nav smelta ziemas tematikā. Tādas ir, piemēram, ziedu tematikas sveces, sirsniņu formas sveces vai Lieldienu olu formas sveces.
#17/42
Lai arī precīzi sveču ražošanas apjomi gadā netiek atklāti, gadā uzņēmuma Deiva ražotnē top «vairāk nekā pāris tūkstoši bišu vaska sveču», Db.lv stāsta J. Malcenieks.
#18/42
Pēc tam, kad sveces ir ielietas formās un atdzisušas, tās tiek novietotas tālākai atdzišanai, kas nu ilgst vairākas stundas. J. Malcenieks stāsta, ka pirms likšanas noliktavā tiek veikta vēl pēdējā darbība, kas svecēm piešķir spīdumu un aromātu - sveču noklāšana ar speciālu, no propolisa radītu šķīdumu. Sveču «lakošana» netiek rādīta, jo pašlaik šo tehnoloģiju Deiva izmanto vienīgie.
#19/42
Sveču «mazie brāļi» ir bišu vaska eglīšu rotājumi. Tie tiek izgatavoti, bišu vasku lejot speciālās formās.
#22/42
Bišu vaska īpašības nosaka, ka tumsā un siltumā virs divdesmit grādiem pēc Celsija skalas sveces var tikt uzglabātas trīs piecus gadus. Lai arī laika gaitā nemazinās vaska veselīgās īpašības, sveces zaudē krāsu un vairs nav tik aromātiskas. Lai ilgāk saglabātu aromātu, J. Malcenieks iesaka sveces ietīt plastikāta maisiņos vai uzglabāt kastītēs.
#25/42
Otra sveču izgatavošanas tehnoloģija ir mērcēšana. Šeit redzamās sveces ir vaskā iemērktas vairākus desmitus reižu. Ar katru mērcēšanas reizi, svecei klāt nākusi vaska kārtiņa, līdz sveces ieguvušas pašreizējās aprises. Sveču mērcētāja Db.lv stāstīja, ka, atkarībā no sveču izmēra, mērcēšanas process prasa no vienas līdz divām stundām.
#26/42
Trešā sveču izgatavošanas tehnika ir dakts ietīšana bišu šūniņu plāksnītēs. To dara gan uz vietas Deivā, gan pārdod bišu šūnu un dakts komplektus, lai sveces varētu taisīt paši mājās. Sevišķi komplektus iecienījuši bērni.
#27/42
Bišu vaska šūnas tiek ražotas no bišu vaska pašā uzņēmumā. Tās tiek dotas biteniekiem maiņai pret bišu vaska rituļiem, pārdotas komplektiņos ar dakti, lai sveces mājās varētu radīt bērni paši, kā arī no tām tin sveces Deivā.
#28/42
Deivas darbiniece rāda, ka jātin svece bišu šūniņu plāksnītē, lai sanāktu svece.
#29/42
Šīs sveces ir vieglākas nekā formās lejamās bišu vaska sveces, un tās arī izdeg ātrāk.
#32/42
Daktī tinamā šūniņu svece ir gatava! Tās izgatavošana aizņem dažas sekundes laika.
#33/42
Attēlā redzamās sveces radītas, izmantojot minēto ietīšanas tehniku.