Sveču ražotājs SIA «Baltic Candles Ltd» aizvadītajā finanšu gadā no 2017.gada 1.maija līdz 2018.gada 30.aprīlim palielinājis savu apgrozījumu līdz 16,928 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 1,187 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar finanšu gadu, kas noslēdzās 2017.gada 30.aprīlī, SIA «Baltic Candles Ltd» neto apgrozījums pērn pieauga par 13,4%, bet uzņēmuma peļņa saruka par 29%.

Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka pagājušajā finanšu gadā SIA «Baltic Candles Ltd» uz Eiropas Savienības dalībvalstīm eksportējis sveces 14,191 miljona eiro vērtībā, Latvijā realizēta produkcija 442 tūkstošu eiro apmērā, savukārt uz citām valstīm eksportētas sveces 2,295 miljonu eiro vērtībā.

SIA «Baltic Candles Ltd» pagājušā finanšu gada rezultāti uzņēmumu ierindo sestajā vietā starp Dobeles novada uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu. Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja vidēji 329 darbiniekus, kas bija par trim vairāk nekā gadu iepriekš.

Sveču ražotājs SIA «Baltic Candles Ltd» aizvadītajā finanšu gadā no 2018. gada 1.maija līdz 2019. gada 30.aprīlim strādājis ar apgrozījumu 18,452 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa sasniedza 1,381 miljonu eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar finanšu gadu, kas noslēdzās 2018.gada 30.aprīlī, uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 9% jeb 1,525 miljoniem eiro, savukārt tā peļņa pieaugusi par 16,3% jeb 194 tūkstošiem eiro.

«Lursoft» multi atskaite liecina, ka uzņēmuma apgrozījums pieaudzis jau piekto gadu pēc kārtas, arī uzņēmuma peļņas rādītāji pēdējos četrus gadus pārsniedz vienu miljonu eiro.

SIA «Baltic Candles Ltd» pagājušajā finanšu gadā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm eksportējis sveces 15,204 miljonu eiro vērtībā, Latvijā realizēta produkcija 412 tūkstošu eiro vērtībā, bet uz citām valstīm eksportētas sveces 2,837 miljonu eiro vērtībā, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Dobelē stabili attīstās ķīmijas nozare, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas tautsaimniecībā ķīmiskās rūpniecības nozarei jau izsenis ir bijusi būtiska loma – tā ir starp četrām lielākajām ražošanas nozarēm. Dobelē ir koncentrējušies vairāki šīs nozares uzņēmumi – SIA Tenachem, kas DB un Lursoft veidotajā uzņēmumu TOP 500 pērn bija trešais lielākais nozares uzņēmums pēc apgrozījuma, kā arī SIA Baltic Candles, kas ieņēma astoto vietu, un a/s Spodrība – 21. vietu.

SIA Baltic Candles gadā saražo aptuveni 5000 tonnas sveču, informē SIA Baltic Candles direktore Zita Sāviča. Uzņēmuma pircēji pārstāv dažādus tirdzniecības segmentus – no starptautisku interjera priekšmetu populāru zīmolu radītājiem, līdz lielveikalu tīkliem un vairumtirgotājiem, tāpēc tam ir liels izaicinājums rūpēties par plašu produktu klāstu. «Īpaši varam izcelt šīs sezonas aktualitāti – sveces, pildītas dažādos traukos, un sveces interesantās un ģeometriski askētiskās formās, kā arī sveces ar dažādu struktūru,» norāda Z. Sāviča. Pēc viņas stāstītā, šobrīd lielāka interese ir par aromātiskajām svecēm. Pat tik konservatīvajā Skandināvijas tirgū klienti biežāk izvēlas aromātus.

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā "Baltic Candles" Dobelē tiek izgatavotas sveces.

Sveces var būt ļoti atšķirīgas, izgatavotas gan no augu, gan dzīvnieku valsts izejvielām. Tās var saturēt vasku, eļļas, parafīnu, atšķirties savā starpā krāsu, formu un struktūras ziņā. Vispopulārākās Dobelē ražotās sveces ir pulverpresētās un videi draudzīgi sertificētās stearīna sveces.

Uzņēmuma direktore Zita Sāviča norāda, ka no visām sveču krāsām un formām, visvairāk tiek ražotas klasiskas, baltas sveces. "Tas, iespējams, tādēļ, ka dzīvojam laikā, kad dekorāciju netrūkst, un izvēloties sveces, pircēji pieturas pie klasikas," viņa norāda.

Uzņēmums "Baltic Candles" sveču ražošanu uzsāka 1996.gadā, tolaik visu produkciju ražojot tikai tādu, kā vēlējās pasūtītāji. Šobrīd puse no produkcijas tiek ražota vadoties pēc uzņēmuma idejām, otra puse top kā specializēti pasūtījumi. Taču pēdējos desmit gadus uzņēmums sveces pārdod arī Latvijā un ir attīstījis savu zīmolu "Dobeles Sveces".

«Kā zināms, 2018. gada 18. novembrī Latvija svinēs savu simto dzimšanas dienu. Šajā sakarā projekts Videoatmiņa sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu veido unikālu grāmatu, aprakstot par 100 Latvijas uzņēmumiem/uzņēmējiem. Piedāvājam arī Jūsu uzņēmumam atrasties šajā grāmatā. Dalības izmaksas ir 300.00 EUR,» šādu aicinājumu, kas sūtīts no Inbox epasta, saņēmuši Latvijas uzņēmēji. Vēstules parakstījusi grāmatas Latvijas 100 uzņēmēji redakcija.

Vairāku dienu laikā konkrētas atbildes par šo projektu portālam db.lv nav izdevies iegūt.

Latvijas valsts simtgades biroja Mārketinga projekta vadītāja Inga Oliņa informēja, ka «konkrētā iniciatīva nekad nav saņēmusi finansējumu Valsts Kultūrkapitāla fondā, tāpat arī tās iniciators biedrība Videoatmiņa nav vērsusies vai jebkādi uzrunājusi Latvijas valsts simtgades biroju. Šī grāmata ir privāta iniciatīva. Pats ieceres veidotājs ir atbildīgs gan par finansējuma piesaisti, gan praktisko projekta realizāciju».

Viņa norāda, ka «Latvijas valsts simtgades zīmē notiks ļoti daudz norišu - gan simtgades nacionālajā plānā iekļautās, gan pašvaldībās iecerētās un nevalstiskajā un privātajā sektorā dzimušās. Latvijas valsts simtgades programma ir veidota, lai ikviens, tajā skaitā arī uzņēmēji, varētu piedalīties un radīt pievienoto vērtību Latvijai nākamajām simtgadēm».

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Agrāk SIA Diana Sveces (DS) produkcija eksportēta tikai uz Skandināviju, bet tagad arī uz Vāciju, Austriju, Šveici un Turciju. Vietējā tirgū paliek vien daži procenti no saražotā apjoma, 29. jūlijā rakstīja laikraksts Dienas Bizness.

«Visu laiku mēģinām piedāvāt klientiem kaut ko jaunu, lai būtu par trīs soļiem priekšā konkurentiem,» saka SIA DS izpilddirektors Larss Olesens, piebilstot, ka tādēļ noalgoti trīs vietējie dizaineri. DS izgatavo sveces arī citiem zīmoliem.

Biznesa darbības specifika ir tāda, ka vasarā tiek ražota un rudenī piegādāta produkcija Ziemassvētkiem, bet ziemā - pavasara un vasaras sezonai domātas sveces.

Noietam patraucējusi pērnā gada karstā vasara, taču šobrīd situācija nostabilizējusies un apgrozījums kāpj, saka izpilddierktora asistents Mārcis Zariņš. Izejvielas kompānija iepērk gan Krievijā (parafīnu no Lukoil), gan Vācijā (krāsas svecēm).

Šodien noskaidroti Zviedrijas Biznesa gada balvas 2016 ieguvēji.

Zviedrijas Biznesa gada balvu jau astoto gadu Latvijā rīko Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome Latvijā, lai akcentētu kopīgās vērtības un izceltu idejām bagātākos, inovatīvākos un ilgtspējīgākos Latvijas uzņēmumus.

Apbalvošanas ceremoniju atklāja Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padomes Latvijā vadītājs Ansis Mūrnieks. Zviedrijas Biznesa Gada balvas ceremonijas dalībniekus ar uzrunu sveica arī LR Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Zviedrijas Ārlietu ministrijas Tirdzniecības departamenta direktore Karina Nilsdottera (Karin Nilsdotter).

Kategorijā Ilgtspējīgas attīstības balva šogad žūrija izvirzījusi četrus pretendentus. Eksperti visaugstāk novērtēja un par labāko atzina Baltic Candles, kas ir lielākais sveču ražotājs Baltijā un viens no lielākajiem ražotājiem Eiropā. Šajā kategorijā goda rakstu saņēma arī mazumtirdzniecības uzņēmums Rimi Latvia par ilggadēju dalību Zviedrijas Biznesa gada balvā, kā arī par izciliem sasniegumiem un neatlaidību ilgtspējīgas attīstības un sociālās atbildības jomā.

Dobeles novadu raksturo stabila vide uzņēmējdarbībai, kas ļāvusi kompānijām pārdzīvot krīzes un attīstīties, bezdarba līmenis ir zemākais pēdējos piecos gados, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī gada rudenī Dobeles novadā darbību sāks divas jaunas rūpnīcas - SIA Tenapors un SIA Alfa Agro zāles miltu un granulu jeb lucernas pārstrādes rūpnīca. Dobeles novadā ir labvēlīga vide uzņēmējdarbībai, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji.

Bezdarbs rūk

Bezdarba līmenis Dobeles novadā šobrīd ir 7,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas, salīdzinot ar 2014. gada nogali, ir samazinājies par 1,2%. Doveles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns teic: «Būtu labi, ja uzņēmēji un pašvaldība varētu šādu bezdarba līmeni noturēt, tas ļautu iedzīvotājiem nebēgt projām no Dobeles novada.» Viņš piebilst, ka no Dobeles novada darbā uz ārvalstīm ir aizbraukuši daudz mazāk iedzīvotāju, nekā no citiem Latvijas nostūriem.

Savā pirmajā izdevumā pēc transformēšanās no avīzes par žurnālu "Dienas Bizness" ziņoja par ASV un Ķīnas tirdzniecības kara atslābumu. Ir pagājušas sešas nedēļas – Ķīna un ASV ir vienojušās par tirdzniecības karā noteikto tarifu atcelšanu. Šis tirdzniecības karš beidzas, bet Latvijā sākas ostu revolūcija.

Pēc tās Ventspils draud pārvērsties par rēgu pilsētu, un atkal toni revolūcijā nosaka ASV. Pārējā Latvija tajā noraugās no malas, varbūt pat ar atvieglojumu, ka tas viņus neskar, jo izaicinājumu jeb, runājot bez politkorektuma, problēmu mums netrūkst.

Jau nākamajā gadā Eiropas Savienības klimata mērķi draud ieviest korekcijas Latvijai tradicionālās nozarēs. "Dienas Bizness" šajā numurā ir uzsācis rakstu sēriju par klimata pārmaiņām. Tēmu turpināsim attīstīt, gan stāstot par nozarēm, gan izsijājot no klimata pārmaiņu groza īstās un neīstās zaļās idejas.

17. decembra numurā:

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Talsu Radošās Sētas darbnīcā "StoneHill" tiek izgatavotas dabiskas ādas jostas.

"StoneHill" dibinātāji ir Diāna un Miķelis Šteinbergi, kurzemnieki, kas ar ādu strādā jau sešus gadus un šādas prasmes apguvuši pašmācības ceļā. Šobrīd D.Šteinberga vairāk laika velta atvases audzināšanai un saimniekošanu darbnīcā ir pārņēmis vīrs.

Viņš darbnīcā strādā katru dienu. Vairums pircēju to apmeklē tieši gada siltajā laikā, no maija līdz septembrim, taču pasūtījumu veikšana iespējama arī meistaru mājaslapā internetā un darba netrūkst. Tūristu vidū visbiežāk esot vācieši, dāņi un zviedri, uzskaita meistars.

Amatnieks izgatavo ādas jostas, dažāda izmēra maciņus, rotas, kā arī izpilda individuālus pasūtījumus. Viņa darbnīcā ir iespējams redzēt gan darba procesu, gan piedalīties tajā.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Ventspils augsto tehnoloģiju parkā tiek atvērtas jaunas rūpnīcas; ražošana attīstās arī citviet, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar tranzītkravu apjomu samazinājumu arvien lielāku lomu Ventspils pilsētas un brīvostas darbībā spēlē tur izvietotie ražošanas uzņēmumi. Piemēram, jaunajā 4473,1 m2 lielajā Ventspils Elektronikas centra ēkā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. No Ventspils brīvostas pārvaldes (VBP) ēku nomās HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika (EF), SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA EuroLCDs. DB jau ziņoja, ka centra kopējās būvniecības izmaksas bija teju 3,2 milj. eiro, no kuriem apmēram 40% segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aizdevumu tā būvniecībai izsniegusi Pohjola Bank plc filiāle Latvijā. Otras ES līdzfinansētās ražošanas ēkas – Tehnoloģiju centra būvniecība – vēl turpinās. To plānots pabeigt līdz šā gada beigām. Tehnoloģiju centram ir jau iegūts viens nomnieks, bet divi citi tiek meklēti, stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs.

Sveču ražošanas uzņēmums SIA Diana Sveces izsludinājis iepirkumu jaunas sveču ražotnes būvniecībai, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 1,92 miljoni eiro, un pretendentiem piedāvājumi jāiesniedz līdz šā gada 24.maijam. Paredzams, ka būvniecība jāpabeidz līdz 2020.gada 24.novembrim.

Paredzēts, ka projekts tiks īstenots sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa «Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs» 3.1.1.5. pasākuma «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai» 2.kārtā.