Celtniecības materiālu ražotāju SIA «Tenapors» plānots reorganizēt, nodalot daļu no tā mantas un izveidojot jaunu uzņēmuma SIA «Tenax Panel», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lēmumu par reorganizāciju pieņēmis vienīgais SIA «Tenapors» dalībnieks - SIA «Tenax». Plānots, ka jaundibināmā SIA «Tenax Panel» juridiskā adrese būs tā pati, kas SIA «Tenapors» un citiem SIA «Tenax» grupas uzņēmumiem - Dobelē, Spodrības ielā 1. Pagaidām SIA «Tenax Panel» vēl nav reģistrēts komercreģistrā.

Pēc reorganizācijas SIA «Tenapors» turpinās pastāvēt.

Kreditori var pieteikt savus prasījumus viena mēneša laikā no 16.augusta, kad paziņojums par SIA «Tenapors» reorganizāciju publicēts oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».

SIA «Tenapors» reģistrēts 2007.gadā, un tas nodarbojas ar siltumizolācijas materiālu, sendvičtipa paneļu un nenoņemamo veidņu sistēmas «Dobeles panelis» ražošanu. Uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Nikolajs Kurma.

Siltumizolācijas materiālu ražotājas SIA «Tenax» meitasuzņēmuma SIA «Tenapors» reorganizācijas ceļā, nodalot daļu mantas, izveidota meitassabiedrība SIA «Tenax Panel», liecina paziņojums par reorganizāciju.

«Tenax Panel» Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 20.decembrī ar 1 537 144 eiro pamatkapitālu.

«Tenapors» vienīgais dalībnieks - SIA «Tenax» - 2018.gada 17.septembrī ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju. Reorganizācijas veids - sadalīšana, nodalīšanas ceļā nodalot daļu no «Tenapors» mantas, izveidojot jaunu SIA «Tenax Panel».

Pēc reorganizācijas uzņēmums «Tenapors» turpinās pastāvēt.

«Tenapors» 2017.gadā strādāja ar 16,448 miljonu eiro apgrozījumu un guva 978 193 eiro peļņu. «Tenax» 2017.gadā strādāja ar 829 543 eiro apgrozījumu un guva 458 695 eiro peļņu.

«Tenapors», tāpat kā būvķīmijas ražotājs «Tenachem», tika izveidots 2008.gadā, atdalot uzņēmumus no «Tenax». «Tenax» ir «Tenapora» un «Tenax Panel» vienīgais īpašnieks.

Komercreģistrā ierakstītas izmaiņas celtniecības materiālu ražotāja SIA «Tenapors» valdē, kuru atstājis līdzšinējais valdes loceklis Arvis Ozoliņš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arvis Ozoliņš uzņēmuma valdei pievienojās 2017.gada novembrī un viņam bija tiesības pārstāvēt SIA «Tenapors» atsevišķi.

SIA «Tenapors» valdē šobrīd bez izmaiņām turpina darboties valdes priekšsēdētājs Nikolajs Kurma, kā arī valdes locekļi Roberts Kurma, Kristīna Kurma un Marats Ņeverovskis.

SIA «Tenapors» reģistrēts 2007.gadā, un tas nodarbojas ar siltumizolācijas materiālu, sendvičtipa paneļu un nenoņemamo veidņu sistēmas «Dobeles panelis» ražošanu. Uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir tā valdes priekšsēdētājs Nikolajs Kurma.

2017.gadā SIA «Tenapors» strādāja ar apgrozījumu 16,448 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 978 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 120 darbiniekus, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 2,077 miljoni eiro.

Dobeles novada uzņēmumam SIA Tenapors pērn izdevās noturēt esošās pozīcijas tirgū, saglabājot tirgus daļas 2013. gada līmenī, liecina Lursoft informācija.

Galvenie Tenapors tirgi ir Baltijas un Skandināvijas valstis, kā arī Kaļiņingradas apgabals. Salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu pērn uzņēmuma neto apgrozījums pieauga līdz 12,840 miljoniem eiro. Jānorāda, ka ražošanas uzņēmums 2014. gadu aizvadīja ar 1,001 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, savukārt 2013. gadā tas guva 659,369 tūkstošu eiro peļņu.

Tenapors ir dibināts 2007. gada augustā, un tā pamatdarbības veidi ir siltumizolācijas materiālu, sendvičpaneļu, nenoņemamo veidņu sistēmas Dobeles panelis, iepakojuma no EPS, kā arī dekoratīvo elementu ražošana un pārdošana. Jāatzīmē, ka uzņēmums pērn vidēji nodarbināja 91 darbinieku.

Celtniecības materiālu ražotāja SIA «Tenax» un SIA «Tenapors» īpašnieks Nikolajs Kurma kopā ar SIA «Tenax» un SIA «Tenapors» valdes locekli Robertu Kurmu nodbinājuši jaunu uzņēmumu SIA «Tenax Install», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums ierakstīts komercreģistrā 14.jūnijā. Tā pamatkapitāls ir 200 000 eiro, un SIA «Tenax Install» ir lielākais pagājušajā nedēļā reģistrētais uzņēmums, liecina «Lursoft» statistika.

«Lursoft» izziņa liecina, ka lielākas dalībnieks jaunajā uzņēmumā ir Roberts Kurma, viņam pieder 51% pamatkapitāla daļu, bet Nikolajs Kurma ir īpašnieks atlikušajiem 49% daļu.

Uzņēmuma valde sastāv no diviem valdes locekļiem ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu kopā ar vēl vienu citu valdes locekli. Par jaunā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelts Roberts Kurma, bet Nikolajs Kurma iecelts par valdes locekli.

SIA «Tenax», kura meitas uzņēmums ir SIA «Tenapors», dibināts 1991.gadā. Uzņēmuma koncerns nodarbojas ar siltumizolācijas materiālu, sendvičtipa paneļu un nenoņemamo veidņu sistēmas «Dobeles panelis» ražošanu. Koncerna patiesā labuma guvējs ir Nikolajs Kurma. 2017.gadā SIA «Tenax» konsolidētais neto apgrozījums bija 12,831 miljons eiro un tā pārskata gada peļņa bija 855 tūkstoši eiro.

Beļģijas hermētiķu, poliuretāna putu un līmju ražotājs Soudal pilnībā iegādājies Dobeles būvķīmijas izstrādājumu ražotāju SIA Tenachem, liecina informācija Soudal mājaslapā.

Ar šo pirkumu Soudal grupas produktu portfelim ir pievienoti jauni produkti un jaunas tehnoloģijas, teikts Soudal mājaslapā. Tenachem patlaban ir 73 darbinieki un uzņēmums pašlaik eksportē 95% produkcijas uz aptuveni 40 valstīm visā pasaulē.

Darījuma summu Soudal neatklāj.

Soudal norāda, ka Tenachem tika izveidota pirms 20 gadiem un kopš tā laika ir kļuvusi par vienu no vadošajiem stikla rūpniecības hermētiķu ražotājiem Austrumeiropā. Tenachem piegādā savu produkciju vairākiem lieliem, starptautiskiem stikla pārstrādes uzņēmumiem.

Soudal norāda, ka arī turpmāk Tenachem turpinās darboties ar tās pašreizējo nosaukumu kā viens no Soudal grupas meitasuzņēmumiem. Esošā Tenachem vadības komanda paliks pie uzņēmuma vadības stūres.

Swedbank ir piešķīrusi 7,7 miljonu eiro lielu finansējumu uzņēmumu grupai Tenax jaunas sendvičpaneļu ražotnes izveidei, no kuriem 3 miljoni eiro tiks ieguldīti ražošanas ēkas būvniecībā, kamēr 4,7 miljoni eiro paredzēti ražošanas iekārtu iegādei.

Kopējās Tenax grupas uzņēmumu investīcijas šajā projektā plānotas vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā.

SIA “Tenax Panel”, kas ir viens no lielākajiem sendvičpaneļu ražotājiem Baltijā, jauno uzņēmuma ražotni veido līdzās jau esošajai ražotnei Dobelē. Uzņēmums ir daļa no Tenax grupas, kurā vēl ietilpst tādi uzņēmumi, kā SIA ”Tenax’, SIA “Tenax Panel”, SIA “Tenapors”, SIA “Tenax Install”.

“Tenax mērķis ir būt līderim ne tikai savā uzņēmējdarbības jomā, bet arī pārmaiņu nesējam būvniecības nozarē kopumā. Esam ieviesuši Environmental Product Declaration sertifikātu, kas ļauj mums ražot sendvičpaneļus atbilstoši augstākajiem ilgtspējas standartiem. Tāpēc arī mūsu klienti augstu novērtē to, ka ražotā produkcija ļauj būvēt ēkas, kas atbilst ne tikai augstākajām būvniecības, bet arī ilgtspējas prasībām,” saka uzņēmuma valdes loceklis Roberts Kurma.

Noslēdzies SIA Alfa agro izsludinātais iepirkums par lucernas granulu uzglabāšanas kompleksa izveidi, liecina paizņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma priekšmets ir lucernas granulu uzglabāšanas torņi ar uzlādes un izlādes norijām un transportieriem. Transportiera ražīgumam jābūt vismaz 80 tonnām stundā.

Konkursā tika saņemti trīs pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju atzīts SIA Mītavas celtnieks piedāvājums. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 1,138 miljoni eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka martā noslēdzās SIA Alfa agro izsludinātais iepirkums par lucernas granulu uzglabāšanas torņu un ar tiem saistītā aprīkojuma iegādi. Konkursā uzvarēja SIA Investa, kuras piedāvātā līgumcena ir 715,8 tūkstoši eiro.

SIA Alfa Agro ir 100% LPKS Agrario meitas uzņēmums. Kompānija ir dibināta 2013. gadā ar mērķi atgriezt augu sekā tauriņziežus kā trešo kultūru, un patlaban galvenais uzsvars tiek likts uz lucernas audzēšanu un pārstrādi. Lai saražoto varētu eksportēt un piedāvāt augstas kvalitātes produkciju, uzņēmums izveidojis zāles miltu un granulu rūpnīcu, kas sāka ražošanu šā gada jūlijā ar plānoto lucernas pārstrādes jaudu 12 tūkstoši tonnu gadā. 2015.gada plānotā pārstrādes jauda 4000-5000 tonnu gatavās produkcijas.

Aicinot cilvēkus aizdomāties par mediķu lomu sabiedrībā, otrdien pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Rīgā atklāta tēlnieka Aigara Bikšes izgatavota vērienīga skulptūra "Mediķi pasaulei".

Sešus metrus augstajā skulptūrā attēlota mediķe, kura izgājusi no procedūru telpas un aizvērtām acīm mazliet izstaipās, sagatavojoties nākamajam darba cēlienam. Objekts novietots tā, lai interesenti varētu pienākt pie skulptūras un, pastiepjoties uz augšu, pieskarties mediķes rokai. Tādējādi pieaugušie varēs uz mirkli sajusties kā mazi bērni, kad tie skatās uz saviem vecākiem - aprūpētājiem un dzīvības sargātājiem.

"Pandēmijas varoņi ir veselības aprūpes speciālisti, kuri riskēja ar savu dzīvību, rūpējoties par cilvēces veselību. Lai sabiedrība būtu vesela, nepieciešama kopīga, atbildīga rīcība. Tas nozīmē, ka cilvēki ievēro ārstu norādījumus - ietur distanci un mazgā rokas, un mediķi ārstē saslimušos. Man ir prieks, ka Latvijas sabiedrība apzinās šo atbildību un esmu patiesi gandarīta, ka cilvēki novērtējuši mūsu darbu," par skulptūras izveidošanu priecājas Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.

Eksporta atbalsta iniciatīva The Red Jackets nosaukusi 20 izcilākos un veiksmīgākos Latvijas eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Pasākumā svinīgi atklāta arī Latvijas eksporta izcilnieku digitālā platforma, kas interaktīvā veidā stāstīs par 100 veiksmīgiem eksporta uzņēmumiem, to klātbūtni un sasniegumiem pasaules tirgos.

Red Jackets titulu šogad saņēma 20 eksporta izcilnieki, kas nes Latvijas vārdu pasaulē: Biznesa augstskola «Turība», D8 Corporation, EKJU, Elko Grupa, Krassky, Kreiss, LATRAPS koop.sabiedrība, Latvijas Piens, Latvijas Universitāte, Nordtext, Peruza, Pharmidea, Printful, Skonto Prefab, Tenapors, TestDevLab, Troll Smiltene, Twino, X Infotech, Z-Light. Sarkanās žaketes saņēma arī četri no iepriekšējos gados Rising Stars titulu ieguvušajiem uzņēmumiem, kuri dažu gadu laikā ir strauji auguši, pārsniedzot 1 miljona eiro eksporta apgrozījuma slieksni: Pure Chocolate, Vizulo, Brain Games un Infogr.am. Rising Stars tituls un simboliskās sarkanās vestītes tika pasniegtas desmit uzlecošajām eksporta zvaigznēm un daudzsološiem uzņēmumiem: Anatomy Next, Art Fairs Service, CakeHR, Edurio, Ette-Tete, Mintos, Nordigen, One Wolf, PlayGineering Systems un Sonarworks. Zīmīgi, ka 8 no 10 titulētajiem uzņēmumiem darbojas IT nozarē.

SIA "Tenax" no pašvaldības par 180 400 eiro pirks zemi un ēku Dobelē, blakus jau esošajai ražotnes ēkai.

Dobeles novada domes deputāti apstiprinājuši pašvaldībai piederošā zemesgabala Lauku ielā 25b un būves Gaurata ielā 20 izsoles rezultātus. Zemesgabala platība ir 7,6 hektāri.

Pašvaldība pārdos "Tenax" īpašumu par nosolīto cenu 180 400 eiro, tai skaitā zemei 180 390 eiro un būvei 10 eiro, nosakot pirkuma maksas samaksas termiņu 2022.gada 31.augusts.

Siltumizolācijas materiālu un sendvičpaneļu ražotāja mājaslapā norādīts, ka blakus pašvaldības īpašumam, Lauku ielā 23, atrodas sendvičpaneļu ražotne. Bet polistirola izstrādājumi un sendvičpaneļi tiek ražoti Spodrības ielā 1.

"Tenax" pilnībā pieder divi uzņēmumi - SIA "Tenax Panel" un SIA "Tenapors". "Tenax" apgrozījums 2020.gadā bijis 1 694 616 eiro, bet peļņa - 394 514 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Dati par pērno gadu vēl nav pieejami.

Latvijas Darba devēju konfederācija šodien jau ceturto gadu godinās labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauks Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem. 2016.gadā LDDK Gada balvas finālā tika izvirzīti 22 spēcīgākie kandidāti. Šogad nominācijām tika izvirzīti 32 darba devēji.LDDK Gada balvai izvirzītie uzņēmumi izvēlēti sadarbībā ar Lursoft, izvērtējot uzņēmumu apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita pieaugumu vairāku gadu dinamikā, kā arī ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas (VDI) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pieredzi sadarbībā ar konkrētajiem uzņēmumiem.

Tāpat tika ņemta vērā uzņēmumu pašu sniegtā informācija par savu izaugsmi, attīstības plāniem, darba vides organizāciju un sociāli atbildīgajām aktivitātēm savā reģionā. Savukārt pašvaldību institūciju kategorijās balvas nominantus izvirzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).Gada tautsaimnieka balvu šovakar pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. LDDK uzsver, ka šīs balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas un dod pienesumu tautsaimniecībā. Jāatgādina, ka Gada tautsaimnieka balvu 2016. gadā saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Martins Talijs un valdes loceklis Arnis Riekstiņš, 2015. gadā industriālā koncerna UPB holdings padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, savukārt 2014. gadā tradīciju iesāka ilggadējais AS Latvijas Finieris vadītājs Juris Biķis.

Investējot 13 miljonus eiro, SIA Tenax Panel izveidojis jaunu sendvičpaneļu ražotni, ka ļauj paaugstināt konkurētspēju un dubultot produkcijas realizācijas apjomus ārzemēs.

„Pašlaik ir īstenojusies iecere, kura radās 2016. gadā, un tās realizācijā kopumā ieguldīti apmēram 18 miljoni eiro, šim mērķim (atdalot no SIA Tenapors) arī tika izveidots atsevišķs uzņēmums — SIA Tenax Panel - pašā 2018. gada nogalē,” skaidro Tenax uzņēmumu grupas īpašnieks, SIA Tenax Panel valdes priekšsēdētājs Nikolajs Kurma. Viņš norāda, ka sākotnēji tika radīts projekts par tajā laikā esošās ražotnes rekonstrukciju. Jaunās ražotnes ieceres īstenošanai izmantota gan pašu nopelnītā nauda (apmēram 25%), gan Swedbank kredīts, gan arī piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. „Tas ir būtisks, taču vienlīdz smags jautājums, bet ceru, ka atpelnīt ieguldīto spēsim septiņu gadu laikā,” uz jautājumu, cik ilgā termiņā iecerēts atgūt ražotnē investēto, atbild N. Kurma. Viņš gan piemetina, ka refinansēšanas likmes pieaugums tikai par vienu procentu uzņēmumam nozīmē par 80 000 eiro lielākus procentu maksājumus vienā gadā. „Tā kā šī likme ir pieaugusi par vairāk nekā 4%, tad varat izrēķināt, ka mūsu izmaksas tikai uz šī fakta rēķina gadā palielinājušās par 320 000 eiro,” uz lūgumu minēt kopējo sadārdzinājuma apmēru, kas noticis uz procentlikmju pieauguma rēķina, atbild N. Kurma.

Svinīgā ceremonijā Melngalvju namā trešdien, 16. novembrī, pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada Balvas, godināti reģionu un visas Latvijas labākie darba devēji, kā arī jau trešo gadu par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegta gada tautsaimnieka balva.

Gada tautsaimnieka balvu šogad saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Mārtins Talijs (John Martin Tully) un valdes loceklis Arnis Riekstiņš.

«Gada tautsaimnieka balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā sadarbībā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas, dod pienesumu tautsaimniecībā un vienlaikus rod iespēju ieguldīt inovācijās, zinātnes attīstībā un palīdzēt arī tiem, kam atbalsts nepieciešams visvairāk. Mikrotīkls vadītāji ar savu rīcību veido mūsdienīga un atbildīga uzņēmēja kodu,» par balvas saņēmējiem pauž LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Pēc ievērojamas modernizācijas šīs nedēļas beigās durvis vērs Kesko Senukai Latvia pirmais jaunā koncepta veikals, kas atradīsies Lucavsalā (bijušā K-rauta veikala vietā). Ir uzsākta sadarbība ar lielu skaitu vietējo piegādātāju.

Veikala, kas turpmāk darbosies ar nosaukumu K Senukai, modernizācijā Kesko Senukai ieguldīja 3,3 milj. eiro.

Veikala plauktos būs atrodamas daudzu vietējo piegādātāju preces, tai skaitā, tādu zīmolu kā LODE, SAKRET, RILAK, Spodrība, TENAPORS, TENAX, VITO, Brikers, Žogu fabrika, Valmieras stikla šķiedra, Latvijas Finieris, Brabantiа.

Veikalā tiks nodrošināts Drive-in pakalpojums – iespēja veikala ārtelpu teritorijā iebraukt ar auto un preces lielā apjomā uzreiz novietot savā automašīnā.

Kesko Senukai šā gada aprīlī no Skandināvijas akcionāra Kesko Group pārņēma astoņu K-rauta veikalu Latvijā un astoņu Igaunijas veikalu tīkla pārvaldi. Uzņēmumi turpmāk Baltijas valstīs darbosies ar vienotu juridisko nosaukumu - bijušais Rautakesko Latvijā ir pārdēvēts par Kesko Senukai Latvia, Igaunijas kompānija kļuvusi par Kesko Senukai Estonia, bet Lietuvā darbojas Kesko Senukai Lithuania.

No 9. līdz 12. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiek 31. starptautiskā būvniecības industrijas izstāde Māja I 2017, kurā tiek prezentēti nozares jaunumi, inovatīvas tehnoloģijas, kā arī aktuāli celtniecības un remonta risinājumi, informē izstādes organizētāji rīkotājsabiedrība BT1.

Ik gadu izstādē piedalās vismaz 350 būvniecības nozares uzņēmumu gan no Austrumeiropas, gan no Rietumeiropas, gan arī no Āzijas. To vidū ir tādas kompānijas kā Tenapors, Reaton, Pata kokmateriāli, Ripo International, LEBENS, SB, Husqvarna, AKB būve, Iļģuciems, Aeroc, Paroc, Preiss Būve, MONIER u. c. Šajā gadā izstādē piedalās 384 uzņēmumi no 11 valstīm.

Ieskicējot šī brīža aktualitātes būvniecībā, Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) priekšsēdētājs Mārtiņš Straume norāda, ka arvien aktuālāka kļūst trīsdimensiju projektēšana: «Latvijā aug pieprasījums gan pēc profesionāla darbaspēka, gan tehnoloģijām, kas spētu nodrošināt šādu pakalpojumu.»

Putnu gaļas ražotājai AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) piešķirs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā, šodien nolēma valdība.

Kā norādīts Ekonomikas ministrijas skaidrojumā, Ķekavas plānoto investīciju apjoms ir 14,97 miljoni eiro, tādējādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrībai pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3,69 miljonu apmērā. Investīciju projekta īstenošanas ilgums ir 36 mēneši, sākot projektu 2015.gada jūnijā.

Tāpat norādīts, ka, ņemot vērā sabiedrības prognozēto apgrozījuma un nomaksājamo nodokļu pieaugumu, papildus valsts budžetā iemaksātie nodokļi pārsniegs atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā jau pēc projekta pabeigšanas jeb 2019.gadā.

Kā ziņots, normatīvie akti paredz piemērot atlaidi 25% apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz desmit miljonus eiro, nodokļu maksātājiem, kuri veikuši ieguldījumus pamatlīdzekļos, lai palielinātu ražošanas vai pakalpojumu jaudu, sāktu jaunas produkcijas ražošanu vai būtiski mainītu ražošanas procesu.

Lai izvērstu lucernas audzēšanu un pārstrādi vietējam un eksporta tirgum, Dobelē darbu sāks jaunbūvēta lucernas granulu rūpnīca, informēja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Agrario pārstāve Iveta Savdona.

Viņa norādīja, ka pirms diviem gadiem kooperatīvs nodibināja meitasuzņēmumu SIA Alfa Agro ar mērķi izveidot zāles miltu un granulu rūpnīcu ar kooperatīva biedru, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu.

Rūpnīcā investēti 4,5 miljoni eiro, pārstrādes jauda būs 12 000 tonnu lucernas sezonā, savukārt ziemas mēnešos tiks granulēts siens un salmi lopbarībai un pakaišiem. Izejviela būs vietējā, turklāt tā tiks papildus apstrādāta ar karsto gaisu, tādējādi pilnībā izslēdzot bakterioloģisko piesārņojumu.

«Patlaban sākts ražošanas process, pie pircējiem ir nonākusi pirmā partija ar saražotajām granulām. Lucerna tiek izmantota lopbarībā, to var izēdināt gandrīz visām mājdzīvnieku sugām - gan liellopiem, zirgiem, aitām, kazām, vistām, trušiem, gan arī kamieļiem un ēzeļiem, » sacīja Savdona.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 96 komercķīlas, bet 57 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 204,1 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 140,2 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 63,9 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA Vita mārkets un Imants Rendenieks – 6 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka. Tāpat uzņēmums devis komercķīlu trīs miljonu eiro apmērā.

Aizvadītajā nedēļā uzņēmums SIA Alfa Agro reģistrējis 5,33 miljonu eiro vērtu komercķīlu, un to ņēmusi AS DNB banka.

Savukārt komercķīlu 420 tūkstošu eiro apmērā devusi SIA CrossChem. To ņēmusi AS Swedbank.

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.