Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding», interesē maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurga» («Liepājas metalurgs») darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra «Greybull Capital» partneris Daniels Goldsteins.
Viņš norādīja, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no «Liepājas metalurga» pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teica Goldsteins.
Viņš gan atzina, ka pagaidām vēl nav skaidrs rīcības plāns saistībā ar jau izsolītajiem «Liepājas metalurga» aktīviem, tostarp Austrijas uzņēmuma «Smart Stahl GmbH» iegādātajām metalurga velmētavas ceha iekārtām.Komentējot, kāpēc konsorcijs pats nav iesaistījies metalurga aktīvu izsolēs, Goldsteins uzsvēra, ka atsevišķas biznesa daļas viņus neinteresē. «Analoģijās runājot - autokapsētā ir veca mašīna, tu zini, kā atjaunot mašīnas un vēlies to darīt, bet tur priekšā ir kāds, kurš nevis pārdod visu mašīnu, bet mēģina atsevišķi notirgot aizdedzes sveces. Mēs varam runāt par visu biznesu kopumā un ieinteresēto pušu iesaistīšanos, bet mani neinteresē tikai aizdedzes sveces. Mēs [pagājušā gada vasaras beigās] centāmies būt pilnīgi skaidri, ka šāda veida process mūs neinteresē, un novēlējām veiksmi. Tagad esam atpakaļ pie sarunu galda, » viņš sacīja.
Pēc «Greybull Capital» partnera teiktā, amatpersonas patlaban šķietot ieinteresētākas sarunās ar konsorciju. «Viņi ir ieinteresēti tikties un runāt ar mums. Bet tas, kur, tā teikt, gumija saskarsies ar ceļu, būs jautājumos par detaļām, » sacīja Goldsteins. Viņš arī norādīja, ka, ņemot vērā «Liepājas metalurga» neveiksmes pēdējo 10 gadu laikā, ir skaidras cilvēku šaubas par to, kādu maģiju britu konsorcijs var piedāvāt, kas iepriekšējiem neizdevās.Tāpat viņš vairākkārt uzsvēra, ka konsorcija nodomi attiecībā uz «Liepājas metalurga» darbības atjaunošanu ir ļoti nopietni. «Mēs saprotam metālapstrādes nozari, mums ir pieredze kompāniju darbību veiksmīgā atjaunošanā. Esam šeit, lai tiktos ar iesaistītajām pusēm un virzītos uz priekšu. Skaidrs, ka šis Latvijā ir vēlēšanu gads un visi tam ir koncentrējušies. Mēs esam gatavi strādāt ar visiem. Nedomāju, ka ir kāds, kurš būtu pret šī biznesa dzīvotspējas atjaunošanu,» klāstīja «Greybull Capital» partneris.
Goldsteins arī atzīmēja, lai gan paši sev nekādus termiņus nav nosprauduši sarunu vešanai, konsorcijs ir gatavs gaidīt, ja procesā būtu jūtams progress. «Ir teiciens, ka laiks nogalina visus darījumus. Jo ilgāk darījuma slēgšana notiek, jo tuvāk ir punkts, kad darījums vienkārši nenotiks. Mēs esam gatavi ieguldīt tik daudz laika, cik nepieciešams, ja jutīsim, ka ir progress un būs taustāmi rezultāti. Piemēram, British Steel iegāde no kompānijas Tata Steel UK bija ļoti sarežģīts darījums dažādu iemeslu dēļ. Tas bija process 18 mēnešu garumā. Tik ilgs laiks bija nepieciešams, lai saskaņotu visu iesaistīto un ieinteresēto pušu viedokļus un vēlmes. Mēs jutīsim, ja būs progress. Neplānojam pavadīt 18 mēnešus, paspiežot cilvēkiem rokas un saņemot papliķēšanu pa plecu,» skaidroja «Greybull Capital» partneris.
Pieņemot, ka britu konsorcijam izdodas panākt vienošanos ar valsti par «Liepājas metalurga» iegādi, ražotnē laika gaitā tiktu veikti iespaidīgi ieguldījumi. «Mēs patlaban skatāmies uz dažādiem biznesa plāniem. Kā minimums, ražotnē būtu jāuzstāda jauna velmētava, lai būtu gan moderna elektriskā tēraudkausēšanas krāsns, gan moderna velmētava, tādējādi nodrošinot konkurētspēju. Minimālais ieguldījums jaunas velmētavas izveidē ir ap 52 miljoniem eiro, bet mēs pētām citas iespējas, lai varētu ražot produktus ar pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību. Tas attiecīgi maksātu vairāk, taču, ja līdz ar to arī peļņas marža ir augstāka, tas atmaksātos,» klāstīja Goldsteins.Britu konsorcijs skatoties arī uz citiem aktīviem reģionā, kuri tam varētu būt nozīmīgi, lai palielinātu ražošanas apjomus. «Piemēram, tās varētu būt telpas, kuras ražošanai varētu izmantot kā British Steel, tā citas tērauda ražošanas kompānijas Eiropā. Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir ļoti labs, un ir iespējas to stratēģiski izmantot šādiem nolūkiem. Mēs šeit redzam labu iespēju,» sacīja «Greybull Capital» partneris.
Viņš arī pauda pārliecību, ka līdz laikam, kad uzņēmums varētu atsākt darboties, nebūtu problēmu ne ar izejmateriālu pieejamību, ne elektrības cenu. «Galvenais izejmateriāls ir metāllūžņi, un šobrīd no Baltijas metāllūžņi tiek eksportēti uz Turciju. Ja ir ekonomiski izdevīgi vest metāllūžņus uz Turciju, vajadzētu būt arī ekonomiski izdevīgi pārstrādāt šeit uz vietas metāllūžņus no visas Baltijas. No šīs perspektīvas raugoties, uzskatām, ka izejvielas būs pieejamas un ar valdības atbalstu arī elektrības cena būs konkurētspējīga. Šie ir divi ļoti svarīgi jautājumi ražotnes veiksmīgai darbībai, un no mūsu perspektīvas ar tiem nebūs problēmu, » norādīja Goldsteins.Tāpat viņš uzteica valdības lēmumu uzturēt elektriskās tēraudkausēšanas krāsni darba kārtībā, kā arī ražotnē paturēt dažus «atslēgas cilvēkus», kuru zināšanas par šīs krāsns darbību ir ļoti svarīgas.
Savukārt, pieņemot, ka darījums ar valsti tiktu noslēgts, plašāka darbaspēka piesaiste vērtējama gan kā izaicinājums, gan iespējas. «Jā, šobrīd tur nav darbinieku, kuri ir gatavi nākamajā dienā sākt darbu, bet, no otras puses, mēs varam palīdzēt radīt 2000 labi apmaksātu darba vietu reģionā. Cik saprotu, šādu darba iespēju šajā reģionā nemaz nav daudz. Cilvēki šeit ir izglītoti, un tērauda ražošanas tradīcijas ir bagātīgas. Esmu pārliecināts, ka ir daudz cilvēku, kuri, lai gan šobrīd ir atraduši jaunas darba vietas gan tepat Latvijā, gan citās valstīs, labprāt gribētu atgriezties veiksmīgi strādājošā Liepājas metalurgā. Tā būs daļa no mūsu plāna - atgriezt atpakaļ daļu bijušo darbinieku un piesaistīt jaunus,» uzsvēra Goldsteins.
Vienlaikus viņš norādīja, ka darījuma noslēgšana vēl nenozīmētu veiksmes stāsta sākumu. «Tas nozīmē, ka esi trases sākumā un sacensības var sākties. Viss, ko šobrīd darām, ir tikai, lai nonāktu līdz starta pozīcijai, no kuras varēsim šajā ražotnē iedvest jaunu dzīvību. Kad tiksim līdz starta līnijai, mums priekšā būs daudzi gadi. Jāsaprot, ka tērauda ražošanas industrijā nepieciešamās investīcijas ir milzīgas, bet to atpelnīšanas periods ir ļoti ilgs. Taču, ja tas tiek darīts pareizi, tas var būt ļoti stabils bizness, » teica «Greybull Capital» partneris.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas uzņēmuma «British Steel» vadītais konsorcijs, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding» 17.aprīlī vēstulē «KVV Liepājas metalurga» administratorei Vitai Dikai, Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmuma «FeLM» valdes loceklim Jānim Rībenam un bankai «Citadele» apliecinājis savu ieinteresētību iegādāties visus maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus kopumā.
Vēstulē teikts, ka «British Steel» konsorcijs ir gatavs parakstīt nodomu protokolu ar pašreizējiem «KVV Liepājas metalurga» īpašniekiem par uzņēmuma aktīvu iegādi.Londonā bāzētā investīciju kompānija «Greybull Capital» dibināta 2008.gadā un nodarbojas ar ilgtermiņa investīcijām privātās kompānijās.
«Greybull Capital» specializējas tā dēvētajos «glābšanas darījumos» un kompānijas investīciju portfelī ietilpst enerģijas, tehnoloģiju, mazumtirdzniecības, rūpniecības un ražošanas daļas.
«Greybull Capital» iegādājās kompānijas «Tata Steel UK» tērauda rūpnīcu Skantorpā un divas rūpnīcas Tīsaidā. Skantorpas ražotne, kas iepriekš bija «Tata Long Products Europe» nodaļa, tika pārdēvēta par «British Steel».«KVV Liepājas metalurgs» par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.
