No lietotām alus un citu dzērienu muciņām Mārtiņš Eiduks izgatavo traukus un interjera priekšmetus; jaunākais produkts ir Adventes svečturis Ziemassvētku laikam.

Zīmola Muca izstrādāto dizaina priekšmetu galvenais izejmateriāls ir lietotas mucas, kas savu laiku nokalpojušas, piemēram, vīna, alus, viskija. «Dodam tām otro dzīvi,» saka Mārtiņš Eiduks, Mucas koka trauku un svečturu idejas autors.

Ideja no ceļojuma

Ideja par dizaina priekšmetiem, kas izgatavoti no mucām, Mārtiņam radās ceļojuma laikā. Viņš trīs gadus ceļoja un vairāk nekā gadu pavadīja Jaunzēlandē. Tur viņam iznāca pastrādāt vīna dārzos un vīna darītavās, kur radās pirmie iedīgļi idejai par lietotu mucu izmantošanu. Pirms Jaunzēlandes Mārtiņam nebija nekādas saskares ar koku, tik vien, cik mājās bija redzējis, kā tētis ar to darbojas. «Kad esi viens pats, ceļo, visu redzi citādi. Tomēr ir forši kaut ko darīt savām rokām,» viņš saka.

Otrdien Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa dalību svinīgi atklāta AS Olainfarm jaunā gatavo zāļu ražotne. Tā sastāv no nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkņa, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkņa un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorijas, informē AS Olainfarm sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Lapsiņa.

«Olainfarm vienmēr ir bijusi izcilākā Latvijas ķīmiskās rūpniecības lokomotīve, kas šodien, atverot jaunas ražošanas jaudas, dubulto mūsu ekonomiskās spējas. Uzņēmums, pateicoties prasmīgai tā vadīšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, veiksmīgi ir spējis rast produkcijas noietu jaunos un tālos pasaules tirgos,» sacīja Bērziņš.

Jaunā gatavo zāļu ražotne ir izveidota, pārbūvējot iepriekš neizmantotu ēku, tās kopējā platība ir 2112 kvadrātmetri. Ēkai ir divi stāvi, tā ir savienota ar Olainfarm gatavo zāļu ražotni. Pirmajā stāvā atrodas gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirknis un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorija, otrajā - nitrofurānu zāļu ražošanas iecirknis un tam pakārtotā analītiskā laboratorija, kurā tiks nodrošināta kvalitātes kontrole ražošanas procesā.

If Apdrošināšanā saņemts pieteikums no kāda Rīgas centrā Tērbatas ielā esoša biroja, kurā adventes vainagā atstāta svecīte izraisījusi ugunsgrēku, nodarot zaudējumus aptuveni 20 000 eiro vērtībā, informē If Apdrošināšana komunikāciju vadītāja Daiga Bluķe.

Ugunsdrošības signalizācija birojā iedarbojās plkst.6 no rīta. Pēc ugunsnelaimes likvidēšanas konstatēts, ka, visticamākais tās izcelšanās iemesls ir pa nakti birojā atstāta svecīte adventes vainagā. Ugunsgrēka rezultātā uzņēmumam nodarīti prāvi zaudējumi, jo bojāta biroja datortehnika un mēbeles, nokvēpušas sienas gan telpā, kurā izcēlās ugunsgrēks, gan blakus esošajās telpās. Tāpat bojāti arī biroja logi un durvis.

Apdrošināšanas kompānijā norāda, ka nu jau tradicionāli decembra beigas un janvāris ir laiks, kad visvairāk tiek reģistrētas ar svētku eglītēm saistītas ugunsnelaimes. Visbiežāk ugunsgrēkus šajā laikā izraisa bez uzraudzības eglītēs un uz galdiem atstātas sveces, kā arī svētku uguņošanas laikā uz māju jumtiem nokritušas degošas raķetes.

Viss sākās ar iemīlēšanos. Dūdās. Tā savas gadus astoņus ilgās attiecības ar dūdām un to gatavošanu skaidro meistars Mārtiņš Tiltnieks.

Jau pats dūdu izskats ir fascinējošs – gaisa maisi melna un sarkana samta ietērpā, greznas koka stabules, brīnišķas skaņas. Kā satverta bruņinieku, troļļu un teiksmu laiku liecība tās guļ uz folkkluba Ala masīvā koka galda, kur DB tiekas ar dūdu meistaru Mārtiņu Tiltnieku. Arī viņš pats gluži kā no seniem laikiem – gariem matiem, tumši tērpts. Vizuālais tēls – dūdas un spēlētājs – ir vienots, kad tiek sniegti koncerti.

Spēle pāraug amatā

«Kā jau daudzi jaunieši izmēģināju dažādus instrumentus, paspēlēju šo to un tad es ieraudzīju dūdas!» Mārtiņš nav varējis pretoties šim valdzinājumam un, pašmācības ceļā sācis apgūt instrumenta spēli un pašu instrumentu, sapratis, ka tas ir viņa aicinājums. Lai varētu instrumentu pārvaldīt pilnībā, nolēmis, ka jāapgūst arī tā gatavošana. Ķēries tik klāt. Virpojis un darbojies ilgi, līdz iznācis kaut kas instrumenta cienīgs. Nu jau piecus gadus par saviem darinājumiem Mārtiņš nekaunas.

Ir skaisti strādāt svētkos, kad cilvēkiem esot pozitīvas emocijas un vēlme izpušķoties ar jāņuzālēm, atzīst jāņuzāļu pārdevēji Centrāltirgū.

Dienā pirms lielās – Jāņu dienas Centrāltirgus līgozāļu tirgotājiem iet viskarstāk. Te var iegādāties jāņuzāles, margrietiņu un rudzupuķu pušķus, lielākus un mazākus Jāņu vainagus. Tirgotāji ir dažādi – daži ozolu vainagos iepin klāt izlaidumu sezonā neizpārdotās rozes, bet citi – pašu vārdiem dienas un naktis ir pavadījuši pļavās, lai savāktu puķes. Jāņu vainagus daži pārdevēji pin turpat uz vietas, bet kopumā, lai nopītu kārtīgu ozollapu vainagu ir vajadzīgas divdesmit minūtes laika.

Rīgas Centrāltirgū Līgo svētku noskaņa jūtama jau vairākas dienas - ļaudis drūzmējas ne vien pie zemeņu un ķiršu tirgotājiem, bet arī pie Jāņu zāļu pārdevējiem. Lielais pieprasījums esot sācies nedēļas sākumā, līdz ar to lēnām pieaudzis arī tirgotāju skaits, raksta laikraksts Diena.

«Šogad ir īpaši daudz pircēju,» pinot ozollapu vainagu, Dienai atklājusi Anna no Vecumniekiem. Pārdevēja to tirgošot par sešiem septiņiem latiem. Viņa stāstījusi, ka, pinot vainagus un lasot Jāņu zāles, nav gulējusi jau četras naktis: «Šonakt gulēju tikai divas stundas, no rīta ar grūtībām atvēru acis, bet bija jābrauc un jātirgo.»

Konkurence esot liela, taču pieprasījums arī. Šogad vairāk nekā jebkad iepriekš modē esot zaļumi - cilvēki pērk smilgu buntītes, papardes un rudzu vālītes, jau gatavus pušķus izvēlas mazāk. «Izskatās, ka šogad pircējiem pašiem nav laika bradāt pa mežiem un pļavām,» secinājusi pārdevēja, kura Rīgas Centrāltirgū vainagus pin jau piecpadsmito gadu. Nedēļas sākumā visvairāk esot pirkti tieši bērnu vainagi, visticamāk, tāpēc, ka svētki Līgo noskaņās bija arī bērnudārzos.

Uzlieku labu mūziku, izkārtoju priekšā papīrus, un iedvesma nāk, tā sākas atklātnīšu mākslinieces Unas Austrumas darba diena. Darbošanos šajā jomā pavisam nopietni Una sākusi šovasar jūnijā.

Pāraug hobiju

Viņa gatavo dažādas apsveikuma kartītes, ielūgumus, galda kartes u.c., tostarp ir gan tādas, kas ir individuāls roku darbs, gan drukātas, gan tikai kā dizaina paraugi pārdošanai elektroniskā formātā.

Ar atklātnīšu gatavošanu viņa aizrāvusies jau agrāk, ar dažādu dizainu izstrādi reklāmas aģentūrā saistīts bijis arī viņas iepriekšējais darbs. Pamazām viņa sapratusi, ka šajā radošajā jomā jūtas vislabāk, visbrīvāk. Tas esot no darba veidojies hobijs, kas pārvērties par darbu.

Tiklīdz māksliniece pievēršas saviem papīra darbiem, viss izdodas, veicas. Turklāt gatavošanas process viņai sagādā lielu prieku.

Sākot no pirmās Adventes, sākas Ziemassvētku vecīšu uzņēmējdarbības laiks

No vienas puses, sirmo kundziņu sārtā, mīkstā ietērpā var uztvert kā mārketinga triku vai āķi, kas pirmssvētku laikā mudina iegriezties tirdzniecības centros vai citās publiskās vietās un pasākumos, bet, no otras puses, šis darbinieks sniedz prieku un rada svētku sajūtu it visiem – kā lieliem, tā maziem.

Vecīšu birojs

Pirms četriem gadiem biedrība Reāls piedzīvojums līdzās citiem pakalpojumiem, kas cieši saistīti ar dažādu tematisko svētku, sporta spēļu un komandas saliedēšanas pasākumu veidošanu, sāka piedāvāt arī vecīša pakalpojumu.

«Mans vīrs jau 23 gadus ir profesionāls vecītis. Viņš visbiežāk devās ciemos pie bērniem uz mājām. Tad no draugiem, paziņām un uzņēmumiem, kuriem rīkojām sporta spēles, bija lūgums izpalīdzēt ar Ziemassvētku vecīti. Tas mums padevās ļoti labi, visi bija priecīgi un apmierināti. Pasūtījumu skaits kopš pirmā gada, kad sākām piedāvāt šo pakalpojumu, ir gandrīz pieckāršojies. Pie mums stādā jau 15 vecīši. Vēl mums ir jautri rūķi un jaukas sniegbaltītes,» stāsta viena no biedrības dibinātājām Velita Krastiņa. Vecīši sāk apciemot lielos un mazos jau no pirmās Adventes līdz pat janvāra beigām gan latviešu, krievu un angliski runājošo ģimenēs, gan bērnudārzos un uzņēmumos. «Mūsu vecīši strādā arī gadatirdziņos, mazākos veikalos, tirdzniecības centros. Dažu vecīšu pasūtījumiem nepieciešamas alpīnista iemaņas, piemēram, lai ierāptos pa septītā stāva logu. To viņi, protams, arī dara, jo vecītis taču dara brīnumus,» atzīst V. Krastiņa. Savlaicīgi, sākot no augusta, Ziemassvētku vecīša rezervāciju veic lielie uzņēmumi, bet privātiem pasākumiem labi ir, ja rezervācija tiek veikta vismaz nedēļu pirms svinībām.

Līdz šīs nedēļas nogalei Liepājā uzstādīs visus paredzētos Ziemassvētku rotājumus. Tie iemirdzēsies šīs nedēļas nogalē, taču viss krāšņums kļūs redzams pakāpeniski, nākošās nedēļas laikā, atsaucoties uz Liepājas pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Tas publicējis foto no rotājumu uzstādīšanas procesa ceturtdien Liepājas centrā.

Tā kā Ziemassvētku egli liepājnieki iedegs šo svētdien, 30. novembrī, tā Rožu laukumā pilnībā sliesies dienu iepriekš, informējis Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Nedēļas nogalē, šā gada Adventes priekšvakarā, izbrauks arī viens no Ziemassvētku vēstnešiem – tramvajs – ar jaunu svētku noformējumu; savukārt Rožu laukumā iedegsies pirmā Adventes svece.

Svētku rotājumi jau ir izvietoti un nostiprināti skvērā pie Liepājas Universitātes, uz tiltiem pāri Tirdzniecības kanāliem un citviet pilsētā.

To varētu saukt par Adventes kalendāra tikai pieaugušajiem domāto versiju. Tā radīta nopietniem viskija mīļotājiem, vēsta euronews.com.

Šokolādes, kas apslēpta kalendārā, vietā Viskija Adventes kalendāra īpašnieki atradīs divdesmitčetrus dažādus 30 ml viskija paraugus, ieskaitot arī vienu 50 gadus sena skotu viskija paraugu. Šāda viskija pudele maksā ap 440 eiro.

Tas, kas ir pārējos paraugos, tiek turēts noslēpumā - pārsteigumam.

Kalendāra pārdošanas cena ir 188 eiro un tas pieejams tikai tiešsaistē.

Veikalos līdzās šokolādes adventes kalendāriem atrodami arī dažādi citi risinājumi, kā interesantā veidā skaitīt dienas, kas palikušas līdz Ziemassvētkiem, piemēram, kalendārs kā koka mājiņa, kurai katru dienu var atvērt lodziņu, ielūkoties, kāds pārsteigums tajā atrodams, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Savu redzējumu par šiem kalendāriem šogad piedāvā arī divas pašmāju rokdarbnieces, kas uzšuvušas kalendārus. Idejukrelles.lv īpašnieces Lauras Liepas kalendāru veido eglīte, 24 kabatiņas, kurām ar roku ir izšūts attiecīgais dienas skaitlis un tikpat daudz tamborētu eglīšu rotājumu. Ideja – bērns katru dienu atver vienu kabatiņu un tajā esošo eglīšu rotājumu pakarina eglītē, un Ziemassvētku vakarā tā būs pilnībā izrotāta.

Personalizētu adventes kalendāru, kuru rotā izšūts tā īpašnieka vārds, šajā gadā izveidojusi arī Mazais ābols īpašniece Evita Ābola. Viņa jau piecus gadus ikdienā šuj apģērbu un cepures bērniem, somas, siltos cimdus ratiem u.c. preces. Viņas kalendārs tapis no kokvilnas un lina. Tam ir 24 kabatiņas, kurās līdz Ziemassvētkiem var ievietot saldumus vai zīmīti ar veicamajiem uzdevumiem.

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā brīvdienās apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku, pirmssvētku nedēļas darba dienās – ap tūkstoti

Parasti vislielākais cilvēku pieplūdums ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem un pēc tam, sākot no 27. decembra līdz 7. janvārim, kad ir brīvdienas pareizticīgajiem. Brīvdienās tirdziņu apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku dienā, darba dienās – mazāk. «Ziemassvētku nedēļā arī darba dienās tirdziņā mēdz iegriezties ap vienu tūkstoti apmeklētāju,» stāsta Ingūna Vucena, SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore. Vaicāta, kā tirdziņa darbību ietekmē sniega trūkums, viņa teic, ka tam neesot lielas nozīmes, turklāt atklāšanas dienā sniegs ir bijis.

Pircēju aktivitāte šogad esot ievērojami lielāka, nekā citus gadus. Tas saistīts ar ieguldījumiem reklāmā, komunikāciju sociālajos tīklos, kā arī investīcijām jaunos objektos. «Šogad kopā esam radījuši jaunus projektus – Dod 5 labdarības projekts šogad norisināsies Vecrīgas tirdziņā, esam atjaunojuši tirdziņa objektus Kariete, Piparkūku namiņš un Pasta māja. Jau trešo gadu norisinās Tubu festivāls un jau desmito gadu – Ziemassvētku vecīšu skrējiens,» saka I. Vucena.

Nākamnedēļ farmācijas kompānija AS Olainfarm atklās jauno gatavo zāļu formu ražotni, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā gatavo zāļu formu ražotne ietver nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkni, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkni un gatavo zāļu formu izstrādes laboratoriju. Tā izveidota projektā Augstas pievienotās vērtības investīcijas nitrofurānu zāļu ražošanā, par kuru 2012.gada 15.augustā AS Olainfarm noslēdza līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

AS Olainfarm jaunās gatavo zāļu formu ražotnes izveide ir lielākais finansiālais ieguldījums farmācijas ražošanas attīstībā Baltijas valstīs 2014.gadā.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro ir pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

Kāpēc Kuzņecovi, kas varēja iesist mietiņu savām fabrikām jebkur plašajā Krievijas impērijā, tomēr izvēlējās Rīgu?

Apzināti. Iztiksim bez ilūzijām — Kuzņecovi bija īsti kapitālisti un sava laika jaunie krievi ar pareizo sakodienu, kam bija skaidrs — Krievijas impērijas Rietumu vārti, ostas pilsēta Rīga paver ērtu ceļu ne tikai trauslās produkcijas eksportam, bet arī izejvielu importam.

Līdzās nenoliedzamajam pragmatismam sava loma bija arī reliģiozitātei. Kuzņecovi bija dievbijīgi ļaudis, turklāt piederēja pievecticībnieku kopienas, kas impērijā bija kritusi nežēlastībā jau 17. gadsimtā. Toties mūsu Rīgā pajumti bija radusi viena no lielākajām vecticībnieku kopienām.

Tomēr stāsts par Kuzņecovu panākumiem nav stāsts par modru, bet konstantu dreifēšanu zvaigžņu vidū, kaut gan sākās kā tiešām spējš raķetes lidojums debesu spīdekļu virzienā. Patiesībā vēstījumi ir divi. Tas pirmais — pompozs uzvaras gājiens Krievijas impērijas tirgū, nokožot konkurentus pa labi un pa kreisi. Otro sāka 1. pasaules karš, kam punktu uz i uzlika 1917. gada oktobra apvērsums Krievijā. Komunisti Kuzņecovus atstāja pie sasistas siles. Atgūties pašu spēkiem viņi nespēja un galu galā palīgos aicināja kādu latviešu uzņēmēju. šo maz zināmo lappusi Kuzņecovu fabrikas vēsturē atklājis maskavietis, Kuzņecovu dzimtas pētnieks V. Štrauss nepublicētā manuskriptā, ko viņš ir nodevis Rīgas porcelāna muzeja rīcībā. Bet — par visu pēc kārtas!

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir sagatavojusi statistiskas datus, kas saistīti ar Līgo tradīcijām.

Tradicionāli Līgo svētkos Jāņiem pin ozollapu vainagus, un svinību vietas rotā ar bērzu meijām. Latvijā 38,1 tūkstoti hektāru klāj ozoli un oši, kas teritorijas ziņā aptuveni atbilst Ērgļu novada platībai. Ozoli un oši aizņem 1,2% no kopējās mežaudzes platības Latvijā. Savukārt bērzi aizņem 902 tūkst. hektāru Latvijas teritorijas, kas varētu noklāt gandrīz visu Jēkabpils novadu. Bērzi veido 28,2% no kopējās mežaudzes platības Latvijā.

Miestiņu, ko ceļ galdā Līgo vakarā, tradicionāli gatavo no miežiem. 2014. gadā alus darītāji iegādājās 24,1 tūkstošus tonnu Latvijā audzēto alus miežu, kas ir gandrīz 5 reizes vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu – 5,2 tūkstoši tonnu. To ietekmēja rekordlielā miežu kopraža, kas bija gandrīz divas reizes lielāka salīdzinājumā ar 2013. gadu (2014. gadā – 409,5 tūkst. t, 2013. gadā – 222,3 tūkst. t). Tas ir lielākais miežu kopražas rādītājs kopš 1994. gada (476,8 tūkst. t).

A/s Grindeks šā gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījusi 34,2 milj. Ls, kas ir par 1,5 milj. Ls jeb 4,6%vairāk nekā pērn. Savukārt uzņēmuma neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, sarukusi par 14% līdz 3,7 milj. Ls, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Apgrozījuma un peļņas rādītāju ir ietekmējis aktīvo farmaceitisko vielu bizness, kur daļa klientu ir pārskatījuši ražošanas plānu un pārcēluši piegādes uz gada otro pusi, norāda kompānijas pārstāvji. 2012. gada pirmajā pusgadā aktīvo farmaceitisko vielu pārdošanas apjoms sasniedza 2,4 milj. latu, kas ir par 2,5 milj. latu vai 51% mazāk nekā 2011. gada pirmajā pusgadā.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2012. gada pirmajā pusgadā bija 31,7 milj. latu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, tas ir pieaudzis par 3,9 milj. latu jeb 14%. Galvenie gatavo zāļu noieta tirgi šā gada pirmajā pusē bija Krievija un pārējās NVS valstis, Gruzija un Baltijas valstis. Krievijas, pārējo NVS valstu un Gruzijas pārdošanas apjomi 2012. gada pirmajā pusgadā sasniedza 27,3 milj. latu, kas ir par 3,6 milj. latu vai 15,2% vairāk nekā 2011. gada atbilstošajā periodā. Savukārt, gatavo zāļu formu pārdošanas apjoms Baltijas un citās Eiropas valstīs sasniedza 4,4 milj. latu, kas ir par 0,4 milj. latu jeb 10% pieaugums.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Rīgas Dzirnavnieks un modes dizainere Elita Patmalniece ir uzsākuši kopīgu projektu un pirmo reizi radījuši speciāla dizaina priekšautu kolekciju sievietēm un vīriešiem, aicinot sabiedrību atcerēties un ikdienā ieviest skaistu ēst gatavošanas kultūru.

AS Rīgas Dzirnavnieks un Mindshare veiktā aptauja liecina, ka tikai 8% Latvijas iedzīvotāju ikdienā uzliek priekšautu, gatavojot ēst. Turklāt gandrīz 60% priekšautu vispār nelieto, bet 33% to uzliek tikai dažreiz.

Uzņēmums akcentē, ka priekšauts vēl tikai pirms dažiem desmitiem gadu bija neatņemama ēdiena pagatavošanas kultūras sastāvdaļa katrā virtuvē. Tas tikai vēlreiz apliecinot, ka lielajā steigā un aizņemtībā sabiedrība arvien mazāk uzmanības velta pašam ēst gatavošanas un pasniegšanas procesam.

Elita Patmalniece norāda: «Ikviens, kurš gatavo ēst mājās, zina, ka gatavošanā svarīgas ir labas domas un garastāvoklis. Tāpēc, kas var būt labāks garastāvokļa uzmundrināšanai kā skaists priekšauts, kas ēst gatavošanu padara daudz patīkamāku, un iespējams tieši tas radīs papildus iedvesmu pagatavot kaut ko īpašu.»

Latvijas lielākā zāļu ražotāja Grindeks apgrozījums 2010. gadā bija 65,1 milj. Ls, kas ir par 11,5 milj. Ls jeb par 21,5% vairāk nekā 2009. gadā. Savukārt, koncerna neto peļņa bija 7,1 milj. Ls, kas ir par 3,5 milj. Ls vairāk nekā pirms gada, liecina Grindeks nerevidētais konsolidētais finanšu pārskats NASDAQ OMX Riga.

Grindeks bruto peļņas rentabilitāte 2010. gadā bija 53,9%, bet tīrās peļņas rentabilitāte – 10,9%.

Pārskata periodā Grindeks saražotā produkcija eksportēta uz 50 pasaules valstīm, kopumā par 61,7 milj. Ls, kas ir par 10,9 milj. Ls jeb 21,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2010. gadā bija 57,7 milj. Ls, kas, salīdzinot ar 2009. gadu, ir pieaudzis par 9,5 milj. Ls. Pērn Grindeks gatavo zāļu eksporta apjoms uz Krieviju, pārējām NVS valstīm un Gruziju bija 50,2 milj. Ls, kas ir par 8,3 milj. Ls vai 19,8% vairāk nekā 2009. gadā. Baltijas un citās Eiropas valstīs gatavo zāļu pārdošanas apjoms bija 7,5 milj. Ls, kas ir par 1,2 milj. Ls vai 19% vairāk nekā 2009. gadā. Savukārt aktīvo farmaceitisko vielu pārdošanas apjoms pērn sasniedza 7,4 milj. Ls.

Šā gada pirmajā ceturksnī farmācijas kompānija Grindeks spējusi nopelnīt 1,4 miljonus latu, kas ir par 16,7% vairāk nekā pirms gada, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga.

Savukārt apgrozījums pirmajā ceturksnī bija 13,45 miljoni latu, kas ir par 4,9% mazāk nekā 2009. gada pirmajā ceturksnī.

Gada sākumā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 39 pasaules valstīm, kopumā 12,6 miljonu latu vērtībā.

Grindeka gatavo zāļu pārdošanas apjoms pirmajā ceturksnī bija 12,28 miljoni latu, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturkšni, ir par 5,5% mazāk. Pirmajā ceturksnī Grindeka gatavo zāļu eksporta apjoms uz galvenajiem gatavo zāļu noieta tirgiem - Krieviju, pārējām NVS valstīm, kā arī Gruziju bija 10,55 miljoni latu, savukārt gatavo zāļu pārdošanas apjoms Baltijas un citās Eiropas valstīs sasniedza 1,73 miljonus latu.

No 4. līdz 6. februārim Latvijas prezidentūras ietvaros Rīgā norisinās starptautiska konference Jaunās kohēzijas politikas izaicinājumi 2014.-2020. gadam: akadēmiska un politiska debate. Tās laikā, 4. februārī, konferences dalībnieki apmeklē Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēto jauno AS Olainfarm gatavo zāļu formu ražotni, informē Finanšu ministrija.

Ražotnei paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 2,5 miljonu eiro apmērā.

Projektu vizītes laikā tiks apskatīta AS Olainfarm jaunā gatavo zāļu formu ražotne, kas ietver nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkni, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkni un gatavo zāļu formu izstrādes laboratoriju.

AS Olainfarm jaunās gatavo zāļu formu ražotnes izveide ir lielākais finansiālais ieguldījums farmācijas ražošanas attīstībā Baltijas valstīs 2014. gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro ir ERAF finansējums.

«Šo projektu lolojām gana ilgi, un Eiropas Savienības fonda finansējums ļāva to sākt un īstenot ātrāk, nekā mēs to būtu izdarījuši tikai saviem spēkiem. Tādas nozares kā farmācija ir jāturpina atbalstīt, jo tās ir zinātņietilpīgas un rada augstu pievienoto vērtību,» piebilst Salvis Lapiņš, AS Olainfarm valdes loceklis.

Zāļu ražošanā pircējiem 100% jāpaļaujas uz zāļu ražotāju - tiem, kam zāles nepieciešamas, nav iespējas iepriekš novērtēt un pārliecināties, vai nopirktās zāles ir drošas un vai tās sniegs gaidīto rezultātu. Tādēļ zāļu ražošanā atslēgvārds ir «reglaments» jeb receptes precīza ievērošana, sekošana iepriekš noteiktajam par zāļu aktīvo un palīgvielu sastāvu, higiēnas prasību, pareizas ventilācijas un darbinieku plūsmas ievērošana utt., Db.lv stāstīja Grindeks Gatavo zāļu formu ražošanas nodaļas vadītāja Inta Bērziņa.

Jebkura gatavā zāļu forma tiek veidota, izmantojot recepti, un noteiktie vielu daudzumi nosaka zāļu stabilitāti to derīguma termiņa laikā. Kopumā, piemēram, Grindeks pārdotākā produkta, Mildronāta, ražošanā varētu izdalīt astoņus posmus – izejvielu saņemšana, to kontrole, vielu svēršana, masas pagatavošana, kapsulēšana, produkta analīze, iepakošana, gatavā produkta analīze, Db.lv stāstīja Gatavo zāļu formu ražošanas direktore Baiba Galviņa.

Kopumā dienā var saražot aptuveni četrus miljonus 250 mg Mildronāta kapsulu jeb četras sērijas zāļu. Ražošanas process no izejvielu saņemšanas līdz gatavām zālēm – tādām, kas var droši ceļot uz veikalu plauktiem, ilgst aptuveni divas nedēļas, un viens no laikietilpīgākajiem posmiem ir gatavu produktu analīze. Vairāk par ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galeriju augstāk! Šoreiz Db.lv aplūkoja, kā tiek ražotas zāles – tabletes un kapsulas – Grindeks rūpnīcā.

Koksnes cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu, gaidāms cenu pieaugums, informē kokapstrādes uzņēmumā "Kronus".

"Kronus" pārstāvji norāda, ka, lai gan janvārī bija vērojams gatavo preču cenu kritums, lielākā daļa tirgus dalībnieku uzskatot, ka cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu. Pieprasījums tirgū ietekmēs cenu korekciju tempu un apjomu, bet uzņēmumā paredz, ka izejmateriālu cenas palielināsies.

Tāpat izejmateriālu cenu korekcijas var ietekmēt gatavo preču cenas līdz 2023.gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pašreizējo tirgu situāciju ietekmē inflācija, elektrības, kurināmā un citu enerģiju izmaksas, karš Ukrainā, kā arī zemākas prasības no tirgus.

"Kronus" eksperti skaidro, ka negaidīti siltās ziemas dēļ kurināmās koksnes cenas turpina samazināties. Savukārt, kamēr gatavo preču cenas joprojām ir pakļautas vājā pieprasījuma spiedienam, zāģmateriālu cenas ir sasniegušas zemāko punktu un vismaz dažiem sortimentiem atkal sāk pieaugt.

Farmācijas kompānijas Grindeks apgrozījums pirmajā pusgadā bija 40,7 miljoni eiro, kas ir par 13,9 miljoniem eiro jeb par 25,5% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, pirmajā pusgadā bija 2,8 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, ir samazinājusies par 3,1 milj eiro vai 52,5%. Bruto peļņas rentabilitāte pirmajā pusgadā bija 57%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 6,9%. Šā gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 56 pasaules valstīm, kopumā par 38,6 miljoniem eiro, kas ir par 13 miljoniem eiro jeb par 25,2% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā.

Vairumtirdzniecības noliktavu atlikumu optimizācija un nacionālo valūtu devalvācijas risku vadība iezīmējas kā būtiska tendence galvenajos Grindeks gatavo zāļu tirgos. Šie ir svarīgākie iemesli, kas ietekmējuši apgrozījuma rādītāja samazinājumu pirmajā pusgadā. Savukārt neto peļņas rādītāja samazinājums ir skaidrojams ar ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā divos stratēģiskajos projektos. Sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem sekmīgi pabeigti kardioprotektīvās vielas – GBB hidroksilāzes inhibitora ar oriģinālu struktūru – ķīmiskie un preklīniskie farmakoloģiskās efektivitātes pētījumi, kas ir nozīmīgs posms jauna medicīnas preparāta radīšanā. Otrs projekts ir medikamenta Mildronāts® reģistrācija Ķīnā, kur šobrīd tiek veikts preparāta 3. fāzes klīniskais pētījums.

Lizuma pagasta Taurēs atrodas tajā pusē viena no lielākajām krūmmelleņu plantācijām. Tās īpašnieki ir Lita un Jānis Gipšļi, kas nodibinājuši SIA Tauru oga. Pagaidām krūmmelleņu audzēšana gan ir tikai pašā sākumā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd, izmantojot saulaino laiku, Jānis krūmiem cītīgi veido vainagus, kā arī izgriež sausos zariņus. «Mazliet jau esmu paslinkojis, tagad jāsarauj. Lai savestu kārtībā tikai vienu krūmu rindu, paiet visa diena. Rēķiniet, ja kopumā ir 24 simts metrus garas rindas, tad ar vienu pavasari vien nepietiek, lai katram krūmam izveidotu pareizu vainagu,» skaidro saimnieks.

«Man bija zināmi cilvēki, kuri krūmmellenes audzē Kurzemē. Viņi stāstīja, ka, lai ierīkotu stādījumu, kā arī plēves tuneļus, iespējams pretendēt uz Eiropas naudu. Runājām arī par kopīgu sadarbību un tamlīdzīgi. Protams, ar ideju vien nepietika. Bija nepieciešama arī sava daļa naudas. Tapa arī projekts, kas guva Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Projekta kopējā summa bija aptuveni 150 000 latu. Te gan jāņem vērā, ka daļa projekta tika īstenota arī Tirzas pagastā. Šobrīd tik tālu nu esmu ticis. Godīgi sakot, es būtībā ielēcu nezināmajā,» stāsta Jānis Gipslis.