Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Latvijā kopumā šobrīd ir 49272 Jāņi, bet Līgas – 10443, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija. Jāņiem pieder 9301 uzņēmums, bet Līgām – 836, rāda "Lursoft" pērn apkopotā informācija.

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns Līgo svētkos visiem vēl atgriezties iepriekšējās sliedēs, kā arī ikvienam šos svētkus pavadīt kopā ar vistuvākajiem.

Ielīgojam svētkus: Jānis Maršāns 

Atskatoties uz to kā pagājis ārkārtas situācijas laiks, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness"...

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne raugās uz šo laiku kā iespēju apstāties. Viņa visiem vēl svinēt kārtīgi un, saullēktu sagaidot, ieraut savu mīļo papardēs!

Ielīgojam svētkus: Līga Uzkalne 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra "Ādažu privātslimnīca" vadītājs un plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uz pandēmijas laiku jeb krīzi raugās kā iespēju laiku. Svētkos viņš visiem vēl možu garu, labu veselību un nezaudēt ticību saviem spēkiem!

Ielīgojam svētkus: Jānis Zaržeckis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs un Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis aicina atbalstīt vienam otru, jo no tā ir atkarīgs, cik viegla vai smaga būs šī krīze. Svētkos viņš visiem vēl vairot iekšējo prieka sajūtu, būt priecīgiem un arī iepriecināt vēl kādu.

Ielīgojam svētkus: Jānis Jenzis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, kuriem liels fokuss ir uz to, kā investēt un nopelnīt, Latvijā bieži vien ir sajūta, ka vairāk ir fokuss uz to, kā skaisti iztērēt. Bet no kurienes tā nauda nāks, un kas par to maksās? Nozarē ir izteikts vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, kā arī veikts pārāk maz investīciju, kas tagad ir jāatgūst. Un tam ir tieša saistība ar to, kādos mājokļos cilvēki dzīvo, kādos birojos viņi strādā, kādas mums ir ražošanas un loģistikas platības.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Fragments no intervijas

Lai gan pieprasījums ir liels, mājokļu būvniecībā kā aktivitātē, tā cenās atpaliekam no Tallinas un Viļņas. Kas kavē straujāku jaunu mājokļu attīstību Latvijā?

Mājokļu tirgus ir atdzīvojies pēdējos divos, trīs gados. Būtu akadēmiskas intereses vērts jautājums, kāpēc bija tā, ka Lietuvā katru gadu uzbūvēja 5000 dzīvokļu, Rīgā - 1500. Arī tagad. Nupat izskatās, ka šogad Rīgā būs kādi 2000 dzīvokļu uzbūvēti. Nav vienas atbildes uz šo jautājumu. Ja parunā ar bankām, tad vēl nesen trešdaļa vai pat puse atteikumu kredītam bija tāpēc, ka cilvēki nespēj pierādīt ienākumu legālu izcelsmi. Kā jau minēju, arī vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, ko ārvalstu investori veiksmīgi aizpilda ar lietuviešiem un igauņiem līderībā. Bet tirgus pamazām atdzīvojas, uzņem apgriezienus.

Ziemas olimpiādē Sočos kā brīvprātīgā piedalās iecavniece Katrina Mertsa. Reģionālais medijs «Bauskas Dzīve» piedāvā jaunietes pirmos iespaidus.

Apritējusi nedēļa, kopš Katrina ieradusies Sočos, lai piedalītos Olimpisko spēļu organizēšanā kā brīvprātīgā. Mītnes vietā internets vēl nav pieslēgts, tomēr darbojas mobilais internets, un Katrina atsūtījusi arī portālam pirmo vēstījumu.

«Pirmajā dienā saņēmu savu akreditāciju un uniformu – tā tiešām ir brīnišķīga, lai gan var šķist raiba. Sākās pienākumu apguve – lai gan līdz spēlēm vēl ir laiciņš palicis, mums ir jāsagatavo objekti sportistu atbraukšanai. Strādāju kalnu ciematā «Derevnya», kurā dzīvos visi kalnu sporta veidu dalībnieki un nacionālās olimpiskās komitejas (NOK). Mana funkcija – «event services» (EVS) jeb pasākumu apkalpošana. Vērojam, lai cilvēki nokļūtu tur, kur viņiem jātiek, lai «pareizie» cilvēki ietu pareizā vietā un «nepareizie» neiekļūtu noteiktās teritorijās, kur ir slēgtā zona, lai sportisti varētu mierīgi dzīvot.»

Šodien tirdzniecības nozares Sociālā dialoga padome lēmusi par nepieciešamību likumos veikt grozījumus ar mērķi noteikt, ka veikali svētkos nestrādās. Perspektīvā paredzēts, ka ar laiku šis aizliegums tiktu paplašināts arī attiecībā uz darbu svētdienās, kā tas ir daudzās Eiropas Savienības valstīs, kur veikali ir slēgti arī svētdienās, teikts šodien izplatītā paziņojumā.

Galīgo lēmumu, kāds izskatīsies likumdevējam iesniedzamais priekšlikums par šo ierobežojumu, pieņems Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) konferencē 18. augustā un Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība (LTDA) savā padomē š.g. 13. septembrī.

Sociālais ieguvums – tirdzniecībā strādājošiem būtu iespēja svētkos veltīt laiku ģimenei, bērniem un atpūtai. Savukārt lielo darba devēju ieguvums būtu no tā, ka «augs darba ražīgums, jo atpūties cilvēks spēj strādāt ar lielāku atdevi».

«Uzskatu, ka nozares dominējošiem spēlētājiem darbs svētdienās peļņu nenes, jo ir mazāks apgrozījums, savukārt darba izmaksas ir divas reizes lielākas. Tomēr, lai nodrošinātu iespēju iegādāties pārtiku vai veikt citus nepieciešamos pirkumus tiem cilvēkiem, kas nav paspējuši to izdarīt vai kuru darba grafiki sakrīt ar veikalu darba laiku darbdienās, jāatļauj mazajiem veikaliem strādāt arī brīvdienās. Latvijas Tirgotāju asociācija uzskata un arī to pārrunājusi ar Ekonomikas ministriju, ka šādas izmaiņas veikalu darba laikā uzlabotu mazo tirgotāju konkurētspēju,» pauž LTA prezidents Henriks Danusēvičs

Nokrauti galdi ar biznesa dāvanu kastēm, uz kurām ir uzņēmuma logo, - tipisks skats decembra otrajā pusē daudzos uzņēmumos.

Uzņēmumi vēlas apsveikt svētkos savus klientus, partnerus un kolēģus. Tomēr pēdējā laikā tendences mainās, un gan pasaulē, gan Latvijā uzņēmumi arvien biežāk svētku dāvanām paredzētos līdzekļus ziedo un novirza projektiem, kas sniedz atbalstu visai sabiedrībai.

Lauzt stereotipus par korporatīvajām svētku dāvanām

Pasaulē korporatīvās dāvanas ir miljardiem eiro liels bizness (vairāki avoti min, ka globāli šī niša sasniedz pat vairāk nekā 100 miljardus eiro). Tomēr dāvanu tendences pasaulē mainās, tās kļūst videi draudzīgākas, vairāk tiek domāts par dāvanas kvalitāti, nevis kvantitāti. Latvijā ziedošanas kultūra katru gadu aug gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju vidū. Jau tradicionāla ir labdarības akcija "Eņģeļi pār Latviju", ik gadu tiek gaidīts Ziemassvētku labdarības maratons "Dod pieci!", ar dāvanām svētkos tiek iepriecināti vientuļie seniori.

Kandavas novada Kafijas un tējas svētkos 29. oktobrī piedalīties solījuši vairāki nozares uzņēmēji - svētku programmā solīts apmeklētājus iepazīstināt ar Kandavas ozolzīļu kafiju, Melno kafiju, Tukuma kafiju, Kafeju Alīda un Andrito Kafijas grauzdētavas studiju.

Svētku aktivitātēs iesaistījusies arī Tējas bode Kandavā un kafejnīca Kafijas pauze, kā arī bārmenis Ingus Reizenbergs, kurš gatavos kokteiļus atbilstoši svētku nosaukumam. Svētku ietvaros notiks arī latviešu un brazīliešu ēdienu un dzērienu degustācija, kā arī dažādi muzikāli un izklaidējoši sarīkojumi. Ieejas biļetes svētkos maksā 2,50 Ls, bērniem - viens lats. Sētkus Kandavas novada pašvaldība rīko jau otro gadu pēc kārtas, lai popularizētu Latvijā iecienītos dzērienus - kafiju un tēju. Īpaša vērība svētkos tiek pievērsta Latvijā audzētajiem un ražotajiem produktiem, informē Kandavas novada Kultūras pārvalde. Rīkotāju mērķis ir dot iespēju kafijas un tējas produkcijas audzētājiem, ražotājiem un izplatītājiem reklamēt savu piedāvājumu, paplašināt klientu loku, dalīties pieredzē, piedzīvot jaunas garšas un informācijas atklāsmes.

Importētais alus Latvijā pēdējos gados kļuvis populārāks, tomēr Jāņos Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku pašmāju ražojumam. Vispopulārākais Jāņu alus Tērvetes alus, kuru šogad svētkos baudīšot 17% iedzīvotāju.

To liecina alkohola atlaižu meklētāja iedzert.com aptauja. Aptaujā secināts, ka tikai 2% valsts iedzīvotāju Līgo svētkos izvēlēsies ārzemju alu.

Vispopulārākā izvēle starp alus ražotājiem aptaujas dalībnieku vidū bijusi Tērveres alus (to izvēlējušies 17% aptaujas dalībnieku), kuram seko Aldaris (12%) un Cēsu alus ar 11%.

Tālāk aptaujas dalībnieku vidū izvēle kritusi par labu Bauskas alum (9%), Užavas alus (8%), Lāčplēša alus (7%), Valmiermuižas alus (6%) un Piebalgas alus (3%). 7% aptaujātie norādīja uz kādu citu alus izvēles variantu. Savukārt 4% aptaujāto norādīja, ka Jāņos alu nedzeršot.

Mežaparka Lielās estrādes koristu tribīnēs vienlaikus var atrasties 7400 cilvēku, bet pie nosacījuma, ka viņi visi ir informēti par nepieciešamo rīcību ekstremālās situācijās, tā estrādes apsaimniekotāja Rīgas meži pasūtītajā ekspertīzē secinājis būvinženieris Aigars Ūdris, kurš bija eksperts arī Zolitūdē sagruvušā lielveikala traģēdijas izpētē.

Kā vēstīts, XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizācijas izvērtēšanas komisija gala ziņojumu apstiprinājusi bez pilna uzņēmuma Rīgas meži atzinuma par Mežaparka Lielās estrādes slodzes mērījumiem. Ziņojuma apstiprināšanas brīdī komisijai bija pieejams tikai daļējs atzinums. Komisijas vadītāja Evija Papule toreiz gan pārliecinoši norādīja, ka nākamajos svētkos vienlaicīgi uz estrādes neatradīsies tiks liels dalībnieku skaits, kā tas bijis līdz šim. Viņa skaidroja, ka tie varētu būt 6000-8000 dalībnieki vienlaikus. Šovasar notikušajos svētkos estrādē vienlaicīgi atradās vairāk nekā 12 000 dalībnieku.

Gadu no gada Līgo svētkos notiekošo negadījumu raksturs nemainās - nelaimes gadījumu skaits šajā laikā palielinās par 23%, pieaug arī pieteikumi par zādzībām, bet vienlaikus samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaits.

2010. gadā par negadījumiem svētkos auto apdrošināšanā (KASKO un OCTA) vidēji dienā tika iesniegti 24 pieteikumi, kas ir divreiz mazāk nekā saņemti atlīdzību pieteikumi par auto negadījumiem ikdienā, liecina apdrošinātāja BTA apkopotie dati. Tam iemesli varētu būt divi: sociālo kampaņu iespaids, kuras aicina autovadītāju nesēsties pie stūres dzērumā un būt īpaši uzmanīgiem uz ceļa, kā arī tas, ka cilvēki izbrauc no pilsētām uz laukiem, kur arī pavada praktiski visas brīvdienas, un, tikai svētkiem beidzoties, sēžas pie auto stūres, lai atgrieztos pilsētās.

BTA atklāj, ka mēneša griezumā, atskaitot četras svētku dienas, kompānijā 2010. gadā ik dienu saņēma vidēji 5,7 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par nelaimes gadījumiem. Svētku dienās to skaits pieauga līdz 7, uzrādot 23% pieaugumu. Trīs lielākās BTA izmaksātās atlīdzības bija saistītas ar kājas un potītes lūzumu, kā arī smadzeņu satricinājumu. Kopumā par svētku dienās pieteiktajām atlīdzībām BTA klientiem 2010. gadā izmaksāja 4150 Ls.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Valodu apguve apvienojumā ar jaunām prasmēm – tāda ir galvenā motivācija pusaudžiem un jauniešiem, brīvlaikā dodoties uz nometnēm ārvalstīs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tematisko nometņu piedāvājuma klāsts ir plašs – ir iespēja mācīties kinorežiju, kulināriju, dažādus sporta veidus, fotografēšanu, gleznošanu, dejošanu, dizainu un daudz ko citu.

Izglītības tūrisma aģentūra SIA Skaisti izglītojošas bērnu un jauniešu nometnes ārvalstīs piedāvā kopš 2014.gada. Tāpat kā citas aģentūras Skaisti ir vidutājs starp nometnes organizatoru un klientu, kas to vēlas apmeklēt. «Strādājam ar mācību iestādēm, kas akreditētas savās mītnes zemēs. Jaunus sadarbības partnerus izvēlamies starptautiskajās izglītības izstādēs ICEF (International Consultants for Education and Fairs),» stāsta SIA Skaisti valdes locekle Inga Ziemele.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

«Veikalu darba laiku kopumā nosaka pircējs, un mums, kā mazumtirgotājam, jābūt spējīgiem pielāgoties pircēju paradumiem un atbildēt uz viņu pieprasījumu un iespējām,» atbildot uz ierosinājumu noteikt, ka veikali svētkos nestrādās, norāda SIA Maxima Latvija operacionālā vadītāja Kristīne Āboltiņa.

Viņa skaidro, ka attiecīgi šis jautājums lielā mērā atkarīgs arī no kopējām tendencēm sabiedrībā un ekonomikā – darba režīmu, dzīvesstila paradumiem, brīvā laika pieejamību utt. Ņemot vērā arvien pieaugošo dzīves tempu, iedzīvotāji iepirkšanos bieži vien atliek uz brīvāku laiku, tostarp nedēļas nogali un svētku dienām, jo pa nedēļu tam neatliek laika. «Jau šobrīd svētku dienās saīsinām Maxima Latvija veikalu darba laiku, lai darbinieki vairāk laika varētu pavadīt kopā ar ģimenēm un arī turpmāk plānojam izvērtēt veikalu darba laiku svētkos,» atzīmē K. Āboltiņa.

Jāatgādina, ka Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) uzskata, ka nozares dominējošiem spēlētājiem darbs svētdienās peļņu nenes, jo ir mazāks apgrozījums, savukārt darba izmaksas ir divas reizes lielākas. LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzsver: «Lai nodrošinātu iespēju iegādāties pārtiku vai veikt citus nepieciešamos pirkumus tiem cilvēkiem, kas nav paspējuši to izdarīt vai kuru darba grafiki sakrīt ar veikalu darba laiku darbdienās, jāatļauj mazajiem veikaliem strādāt arī brīvdienās. LTA uzskata un arī to pārrunājusi ar Ekonomikas ministriju, ka šādas izmaiņas veikalu darba laikā uzlabotu mazo tirgotāju konkurētspēju.»

Neviens vasaras izklaides pasākums nav iedomājams bez vēderpriekiem; ēdinātājiem dalība festivālā ir kā ugunskristības – jāspēj strādāt ātri un paēdināt daudzus

«Tirgotājam ir jārada vislabākais cenas un kvalitātes piedāvājums un tas atraktīvi ir jāpiedāvā apmeklētājiem. Tā arī ir formula. Ir daudzi komersanti, kas jau vairākus gadus atgriežas festivālā, – acīmredzot viņiem pasākums ir rentabls,» saka Alise Pabērza, festivāla Summer Sound pārstāve. Festivāla Positivus komunikācijas vadītāja Elva Lorence norāda, ka pasākumos tirgotājam jābūt īpašām prasmēm un iemaņām, jāstrādā ātri un garas stundas, jābūt elastīgam piedāvājumam, kas piemērots laika apstākļiem, kā arī pievilcīgām cenām un laipnai apkalpošanai. Tas nav viegls darbs un ne visiem uzņēmējiem ir piemērots. Tajā pašā laikā piedalīšanās lielā, interesantā pasākumā prasmīgiem uzņēmējiem ne vien ļauj nopelnīt, bet arī parādīt savu kompāniju un tās piedāvājumu jauniem klientiem, kā arī motivēt darbiniekus, kuri, iespējams, brīvajā laikā apmeklē festivāla koncertus.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās, ievērojot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus un jānodrošina visas nepieciešamās drošības prasības darba vietā tiem darbiniekiem, kas nevarēja strādāt attālināti.

Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka. Douglas ir parfimērijas un kosmētikas mazumtirgotājs, kam pieder 1200 veikali 19 valstīs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs skaistumkopšanas nozarē nav bijusi mana mērķtiecīga izvēle, bet, pateicoties veiksmīgu nejaušību virknei, esmu nonākusi līdz skaistumkopšanas nozarei un mazumtirdzniecībai Esmu apmierināta, ka tā ir sanācis. Šī ir ļoti patīkama un sievišķīga nozare!

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

Ilggadējo tirdzniecības kompleksa Spice vadītāju Ivetu Lāci izpilddirektores amatā nomaina Kadrija Pudova. Jaunās vadītājas uzdevums būs turpināt audzēt tirdzniecības kompleksa apgrozījumu un strādāt pie jauniem attīstības projektiem, lai stiprinātu Spices pozīcijas Rīgas tirdzniecības centru vidū.

«Iveta vadījusi tirdzniecības kompleksu Spice kopš tā pirmsākumiem, izveidojusi Spice Home un veikusi vairākas kompleksa paplašināšanas kārtas. Esam ļoti pateicīgi par viņas veikumu Spices attīstīšanā kopš 2002.gada,» komentē tirdzniecības kompleksa Spice Padomes priekšsēdētājs, uzņēmuma vairākuma daļu īpašnieks un Kapitel valdes priekšsēdētājs Tāvi Ojala.

«Mums ir izdevies izveidot no citiem atšķirīgu, unikālu piedāvājumu, piesaistot daudzus zīmolus, kuru nav citos Latvijas tirdzniecības centros. Domāju, Spice ir savā līdz šim augstākajā attīstības punktā, un ir radīti visi priekšnosacījumi veiksmīgai izaugsmei nākotnē. Spicē darbojas stabila augstākā līmeņa vadības komanda, un tādēļ šis ir piemērots brīdis, lai es nodotu Spices vadības stafeti savai pēctecei, dodoties pretī jauniem personiskiem un karjeras izaicinājumiem,» vadības maiņu komentē Iveta Lāce.

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.