Noslēgusies Mežaparka Lielās estrādes būvniecības B posma pirmā kārta, informē Rīgas dome.

Būvniecības valsts kontroles birojs 21.maijā pieņēma ekspluatācijā Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmās kārtas būvniecības darbus, kuru rezultātā ir izbūvēta jaunā estrādes ēka un kupols, kā arī tai pieguļošā infrastruktūra – apsardzes objekts, inženiertehniskās sistēmas, apkārtesošo ceļu izbūve un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Mežaparka Lielā estrāde šobrīd ir ieguvusi tās autoru arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša iecerētās "Sidraba birzs" dziesmu kalna veidolu. Sazaroto "koku rakstu" un pārējās metāla konstrukcijas, kas veidota no 1766,4 tonnas metāla konstrukcijas. Unikālā konstrukcija ir veidota no kolonām un kopnēm un iestiepjas debesīs 35,8 metru augstumā. Metāla kopnēs ir iekārti 510 akustiskie vairogi. Tādējādi šis objekts Eiropas mērogā atzīstams kā unikāls un sarežģīts, kuram ir individuāls akustiskais risinājums.

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Kontroltāmē noteiktā summa šim projektam ir 19 401 698 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un 23 476 055 eiro ar PVN.

Īpašuma departaments konkursā saņēma trīs pieteikumus un vakar tie tika atvērti. Visi trīs pretendenti ir personu apvienības.

Personu apvienības "Lemminkainen", kas sastāv no SIA "Lemminkainen Latvija" un Lemminkainen Eesti", piedāvājums paredz pārbūvi veikt par 24 584 553 eiro bez PVN un 29 747 309 eiro ar PVN.

Personu apvienība LNK, RERE, kas sastāv no SIA Re&Re un AS LNK Industries, piedāvā darbus veikt par 26 743 104 eiro bez PVN un 32 359 156 eiro ar PVN.

Savukārt personu apvienība Monum un Litana, kas sastāv no SIA monum un UAB Litana ir Ko, piedāvā veikt būvdarbus par 27 521 570 eiro bez PVN un 33 301 100 eiro ar PVN.

Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

Mežaparka Lielās estrādes infrastruktūra nespēj nodrošināt dalībnieku veselībai drošu un organisma fizioloģiskās uzbūves normālai funkcionēšanai atbilstošu vairāk kā 10 000 dalībnieku vienlaicīgu atrašanos tajā, secinājusi XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisija.

Komisija gala ziņojumā norāda, ka estrāde nevar nodrošināt drošu ļoti masveidīga kolektīva atrašanos tajā, neskatoties uz to, ka koru un deju kolektīvu dalībnieku vēlme piedalīties svētkos ir ļoti liela, kā arī tas ir stimuls iesaistīt skolēnus tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

Šis secinājums saskan ar Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), kā arī tiesībsarga paustajām bažām par to, ka bērni jutušies slikti pārspīlētās programmas un pārmēru lielā dalībnieku skaita dēļ, kas radīja pārlieku nogurumu.

LĀB vasarā norādīja, ka nepietiekama vieta uz skatuves bērniem var rezultēties stresā. Komisija secināja, ka pārsniegtais pieļaujamo dalībnieku skaits var būt cēlonis ortostatiskajam stresam, izraisot ģībšanu un, iespējams, provocējot apkārtējiem panikas reakciju.

Celtniekiem, kuri strādātu pie Mežaparka otrās kārtas, bija plānots maksāt tikpat, cik Latvijā vidēji saņem būvniecības jomas vadītāji, secināts būvniecības tāmju eksperta Ēvalda Jasāna slēdzienā par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi, kuru viņam pasūtīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.

Trešdien, 6.oktobrī, notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā deputātus detalizēti iepazīstinās ar Jasāna slēdzienu par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Slēdzienā teikts, ka eksperts neatbalsta tāmju autora izvēlēto darba patēriņa novērtēšanas praksi pēc vienas vidējās darba samaksas likmes - 17,50 eiro stundā. Viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka minētā darba samaksas likme ir nepamatoti augsta.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē 2021.gada 1.ceturksnī bija 1170 eiro mēnesī, savukārt tāmē būvniekiem bija paredzēts atalgojums 2492 eiro apmērā, kas nozīmē, ka tāmē paredzētā darba samaksa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu Latvijā būvniecības nozarē.

Piektdien, 6.jūnijā, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tiks atvērts «Live Rīga Dziesmusvētku restorāns», kas darbosies trīs dienas. Tajā piedalīsies desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri.

«Live Rīga Dziesmusvētku restorānā» piedalīsies un līdzās viens otram zem klajas debess trīs dienu garumā apmeklētājus priecēs restorāni - «Entresol», «Ferma», Vīna bārs «Garage», «International», «Kaļķu vārti», «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «MUUSU», «Osta», «Rocket Bean Roastery», «Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā».

Paralēli visas dienas garumā uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, «Dziesmu un Deju svētku» vēstnešu stāsti, translācijas no LTV «Dziesmu un Deju svētku» studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma «Māras zeme» un noslēguma koncerta «Zvaigžņu ceļā» no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki ir 6. jūlijā no plkst. 13:00 līdz 22:00, 7.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:00.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 5.augustā Mežaparka Lielajā estrādē atklāja pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss 2021”.

“Ik gadu redzam, kā konkursa laureāti no biznesa idejas nonāk līdz dzīvotspējīgam biznesam un pilnvērtīgam produktam. Šogad esam palielinājuši gan balvu fondu, gan finālistu skaitu, lai no pandēmijas posma izietu vēl spēcīgāki. Turklāt pētījumā par uzņēmējdarbības uzsākšanu secinājām, ka aptuveni katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam savs bizness ir sapnis, kamēr nerealizēta biznesa ideja kopumā – 39% cilvēku,” akcentē LIAA Tehnoloģiju departamenta direktore Lauma Muižniece.

LIAA inovatīvo biznesa ideju konkursu “Ideju kauss”, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 gadiem ir aicināts piedalīties, organizē 13. reizi. Ņemot vērā šī gada konkursa konceptu “Domā skaļi!”, par atklāšanas pasākuma norises vietu simboliski tika izvēlēta Mežaparka Lielā estrāde, iedrošinot sabiedrību aktīvi ģenerēt savas biznesa idejas un izteikt tās skaļi.

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Lai pabeigtu nozīmīgus projektus laikā, valsts ķeras klāt pie nacionālo interešu objekta statusa salmiņa, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī laika paliek arvien mazāk, valsts joprojām turas pie apņemšanās Latvijas simtgadi 2018. gadā svinēt vērienīgos un sakoptos objektos; iecerēts, ka vismaz daļēji būs rekonstruēta Mežaparka Lielā estrāde un Daugavas stadions, pabeigti Okupācijas muzeja memoriāla kompleksa būvniecības darbi. Tā kā ceļš uz šo mērķu sasniegšanu līdz šim bijis visai lēns, savukārt projektu saskaņošanas un iepirkumu process – ilgs un sarežģīts, pastāv bažas par spēju iekļauties noteiktajos termiņos. Iesaistītās puses – valsts un Rīgas pašvaldība – gan ir optimistiski noskaņotas, taču vienlaikus plāno visiem trim šiem objektiem piešķirt nacionālo interešu objekta statusu. Uz DB jautājumu, kādi būs ieguvumi projektiem no šī statusa un, iespējams, arī riski, skaidru atbildi neviens nespēj sniegt, arī no normatīviem aktiem tas netop skaidrs, tomēr netieši saprotams – statuss palīdzēs projektiem noritēt bez aizķeršanās.

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Jau atkal nacionālo interešu objekta statuss piešķirts vērienīgam projektam – Rail Baltica –, lai, iespējams, to varētu pabeigt laikus un bez draudiem

Valdība ir atbalstījusi nacionālā interešu statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica. Satiksmes ministrija skaidro, ka statuss tiek noteikts, pamatojoties uz projekta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā saņemtā paredzētās darbības akcepta nosacījumiem, tajā skaitā vietas izvēles pamatojumu, norādītajiem ietekmes uz vidi samazinošajiem pasākumiem un citām prasībām. Jāatgādina, ka projekta gaitā izteiktas asas iebildes pret atsevišķiem piedāvātajiem trases posmu novietojumiem.

DB jau vairākkārt rakstījis: lai pabeigtu nozīmīgus projektus laikus, valsts šogad īpaši aktīvi ķērusies pie nacionālo interešu objekta statusa salmiņa. Šobrīd nacionālo interešu objekta statuss ir noteikts energoapgādes infrastruktūras projektam Kurzemes loks, Starptautiskajai lidostai Rīga, Jaunajam Liepājas cietumam, Latvijas Republikas valsts robežas joslai gar ārējo valsts sauszemes robežu, Gaujas upes lejteces pretplūdu aizsardzības infrastruktūras būvēm un topošajam ārzemnieku izmitināšanas centram Mucenieki. Savukārt procesā uz nacionālā interešu objekta statusu ir radioaktīvo atkritumu glabātuve Radons, Okupācijas muzejs, Mežaparka Lielā estrāde un Daugavas stadions. Pēdējos trīs no tiem iecerēts pilnībā vai daļēji sakārtot un modernizēt līdz Latvijas simtgadei 2018. gadā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotā remigrācijas pilotprojekta laikā tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, saimnieciskās darbības īstenošanai vai sākšanai kopumā tiks piešķirti 180 000 eiro, informē VARAM pārstāvis Kaspars Rūklis.

Tas nozīmē, ka katram plānošanas reģionam atvēlēs 36 000 eiro un maksimālais atbalsta apmērs vienam projektam būs 9000 eiro.

Kā atgādina VARAM pārstāvis, līdzīgi kā atsevišķos Eiropas Savienības fondu finansētos projektos, arī šajā aktivitātē liela nozīme būs remigranta personiskajam ieguldījumam saimnieciskās darbības īstenošanā vai sākšanā. Proti, būs nepieciešamas arī piesaistītās investīcijas un trīs gadu periodā pēc projekta būs jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa un Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumi saņemtā granta apmērā. Šobrīd Ministru kabineta noteikumi par granta piešķiršanu vēl ir saskaņošanas procesā.

Kā stāsta Rūklis, četru mēnešu laikā kopš ministrijas reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla izveides jau 587 ģimenes ir sazinājušās ar kādu no pieciem koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas. Kopējais cilvēku skaits šajā ģimenēs ir 1436 cilvēki un 601 personai ir sagatavots personalizēts informācijas piedāvājums.