Mazais bizness

Sākam biznesu: No izlietotām alus muciņām izgatavo traukus un svečturus

Anda Asere,12.12.2013

Jaunākais izdevums

No lietotām alus un citu dzērienu muciņām Mārtiņš Eiduks izgatavo traukus un interjera priekšmetus; jaunākais produkts ir Adventes svečturis Ziemassvētku laikam.

Zīmola Muca izstrādāto dizaina priekšmetu galvenais izejmateriāls ir lietotas mucas, kas savu laiku nokalpojušas, piemēram, vīna, alus, viskija. «Dodam tām otro dzīvi,» saka Mārtiņš Eiduks, Mucas koka trauku un svečturu idejas autors.

Ideja no ceļojuma

Ideja par dizaina priekšmetiem, kas izgatavoti no mucām, Mārtiņam radās ceļojuma laikā. Viņš trīs gadus ceļoja un vairāk nekā gadu pavadīja Jaunzēlandē. Tur viņam iznāca pastrādāt vīna dārzos un vīna darītavās, kur radās pirmie iedīgļi idejai par lietotu mucu izmantošanu. Pirms Jaunzēlandes Mārtiņam nebija nekādas saskares ar koku, tik vien, cik mājās bija redzējis, kā tētis ar to darbojas. «Kad esi viens pats, ceļo, visu redzi citādi. Tomēr ir forši kaut ko darīt savām rokām,» viņš saka.

Atgriežoties Mārtiņš runāja ar tēti, kurš ieminējās, ka mājās ir alus muciņas – varbūt no tām kaut ko var pamēģināt uztaisīt? Ķērušies klāt! Tagad abiem ar tēvu, kam, pēc Mārtiņa teiktā, ir zelta rokas, Tukumā ir izveidota neliela darbnīciņa. Sākotnēji trauku gatavošana no mucām bija Mārtiņa hobijs, bet šobrīd tā veidojas par biznesu. Sākumā trauki nonākuši pie draugiem, taču reiz Mārtiņš pievienojies sievai Agatai Zariņai-Eidukai, kurai pieder Marmelādes darbnīca (tās paspārnē arī top Mucas trauki), un devies uz Kalnciema ielas tirdziņu. Viņš bija paņēmis līdzi trīs traukus un pusstundas laikā visi bija pārdoti. Šī tirdzniecības pieredze deva apziņu, ka no trauku gatavošanas var iznākt kas vairāk par hobiju. Mārtiņam esot arī citas idejas, kas varētu tapt no koka, par kurām pagaidām viņš nav gatavs stāstīt.

Palīdz draugi

Mucas trauki nopērkami dažādos Latvijas preču veikalos, kur bieži vien iegriežas tūristi, un, lai arī viņiem šie trauki patīk, to pievilcību mazina lielais izmērs un visai sarežģītā transportēšana.

Tāpēc Mārtiņš domāja par mazāka izmēra dizaina priekšmetiem, un rezultātā tapa svečturis. Sākotnēji tam bija piecas sveču vietas, bet pēc draugu ieteikuma Mārtiņš izveidoja svečturi ar četrām svecēm. «Šis ar četrām svecēm tieši Adventei,» saka Mārtiņš. Viņa sieva Agata teic, ka tā ir dāvana cilvēkam, kam viss ir, kam nevajag praktiskas dāvanas un kas novērtē dabīgo materiālu – koku. «Ir Adventes vainagi, ko izmantot vienu reizi un kas maksā aptuveni tikpat, cik mūsu svečturis – 30 latu. Redzēju pat Adventes vainagu par 45 latiem. Vainagu pēc svētkiem izmet ārā, bet šo svečturi varēs izmantot vēl gadiem ilgi,» viņa uzskata.

Mārtiņš un Agata teic, ka gan veikalos, gan sociālajos tīklos cilvēkiem ir interese par šiem svečturiem, turklāt tos pērkot vairāk nekā traukus, kas ir lielāki un dārgāki.

Tikai vecās

Mucas trauku izgatavošanā galvenais ir izejmateriāls – mucas. «Latvijā ar tām ir švaki. Mums vajag lietotas, vecas mucas, kas vairs netiek nekam citam izmantotas. Kā nu kurš tās ir taupījis. Piemēram, ja ticis klāt slapjums vai kas cits, tad izejmateriāls vairs nav tik labs un nevar visu muciņu izmantot,» saka Mārtiņš. Cilvēki brīnoties, kāpēc kādam vajag vecas alus mucas, jo īpaši pārsteigti viņi ir tad, kad Mārtiņš mucas izjauc un liek mašīnā.

Agata piebilst, ka apsprieduši variantu pasūtīt jaunas mucas vai speciāli stīpot materiālu, taču secinājuši, ka izmantot lietotas mucas esot pavisam cita lieta – materiāls ir autentisks, ar pievienoto vērtību un stāstu. «Traukam uzreiz ir cita aura,» viņa uzskata.

Ko tad, ja mucas izbeigsies? «Neizbeigsies. Meklējam arī citās valstīs – Lietuvā, Polijā,» saka Mārtiņš. Jau iepriekš viņš bija apsvēris domu lūkoties pēc mucām ārpus Latvijas un Londonā tika pie viskija mucām. Kamēr tās attīra, mucas mazliet smaržojot pēc viskija. Ņemot vērā, ka viskija mucas tiek īpaši apstrādātas un to iekšpuse ir apdedzināta, tā jānotīra. Vietējām alus muciņām šādas kārtas nav, taču arī tās jātīra un jāapstrādā un darba tāpat ir diezgan daudz.

Ražos vairāk

Nesen uzņēmums ieguva atbalstu no Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas Radošo industriju pilotprojektu konkurss. «Bija jāuzraksta biznesa plāns, jāiesniedz tāme. Fonds dod finansējumu līdz pieciem tūkstošiem latu, mēs dabūjām pusīti,» saka Agata. Ņemot vērā, ka mucas dēlīšiem ir izliekta forma, īpaši svarīgs ir līmēšanas process. Piemēram, lielie trauki tiek līmēti no vairākiem dēlīšiem. Salīmēšanai un nostiprināšanai, lai dēlīši precīzi salīp, tika radīta speciāla ierīce, kas ļaus palielināt trauku izgatavošanas daudzumu. Iecerēts šo projektu realizēt līdz šī gada beigām, lai Jauno gadu sāktu ar jaunu sparu.

Agata ir piedalījusies LIAA rīkotajā Eksporta forumā par Ķīnu. «Biju dzirdējusi, ka viņiem ekolietas ir lielā cieņā un ka varētu būt noiets. Ķīnas pārstāvji apliecināja, ka tā ir, bet mums vēl jāizdara savs mājasdarbs,» viņa saka.

Muca piedalījās arī Mazā biznesa dienā. «Bija daudz papildu «like» mūsu lapai Facebook, bet īpašo piedāvājumu pasūtīt svečturi lētāk izmantoja tikai daži. Ja mums būtu internetveikals vai īsts veikals, būtu bijis lielāks labums,» spriež Agata.

Vajag savu lapu

Jaunie uzņēmēji visbiežāk par pirmo saziņas platformu ar klientiem izvēlas profilu sociālajos tīklos, piemēram, draugiem.lv vai Facebook. Tāpat – arī Muca, bet Agata un Mārtiņš uzskata, ka vajag arī «parasto» mājaslapu. Neskatoties, ka arī Facebook rakstīts, kur nopirkt šos dizaina priekšmetus, cilvēki tik un tā to jautā, turpretī mājaslapā viss ir labi pārskatāms – cena, tirdzniecības vietas, kontakti. «Katrs var uztaisīt savu lapu Facebook. Ja tev ir sava mājaslapa, tas ir mazliet nopietnāk – esi padomājis solīti uz priekšu, samaksājis par domēnu, izdomājis, kā lapa izskatīsies,» uzsver Mārtiņš. Agata piebilst, ka daudzi šodien uzskata – ja tev nav mājaslapas, tevis nav vispār. «Ja ir mājaslapa, tad uzreiz uz tevi skatās citādi – neesi nekāds kaktu kantoris,» viņa saka. Tāpēc drīzumā arī Mucai būs sava mājaslapa.

Kad būs gatava mājaslapa, viņiem parādīsies lielas cerības uz tirdzniecību internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki man bieži vaicā, kāds ir izcila konjaka radīšanas noslēpums, ciemojoties Latvijā sacīja konjaka nama Camus prezidents Sirils Kamī (Cyril Camus).

«Uz šo jautājumu man neizsīkstoši patīk atbildēt, citējot manu tēvu Žanu Polu Kamī (Jean Paul Camus), kurš reiz teica: Radīt izcilu konjaku ir ļoti vienkārši. Viss, kas Jums ir nepieciešams ir izcils vectēvs, dižens tēvs, kuri ir radījuši konjaku ilgi pirms jums un, kuri ir ziedojuši tam visu savu dzīvi,» viņš smej.

«Mēs nākam no vienkāršas vīndaru ģimenes un mans vecvecvectēvam bija vīna dārzi, un viņš sākotnēji ieguva vīnu, pēc tam – konjaku. 1863.gadā viņš izlēma, ka vēlas piedāvāt konjaku, kas pilnībā atbilstu viņa priekšstatam, kas ir labs konjaks,» stāsta konjaka nama īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Pirmā svītra zem nodokļu reformas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore,14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc garām diskusijām valdība savu vārdu ir teikusi un Latvijas nodokļu reforma ir nodota tālākai vētīšanai Saeimai.

Lai arī, atceroties folklorizējušos anekdotes teicienu par to, ka «šitie ir jāsit, kamēr maziņi», DB cītīgi ir analizējis un arī paudis savu viedokli par daudzām šīs nodokļu reformas virāžām, tomēr pirmais brīdis, kad var sākt izdarīt kaut kādus konkrētus secinājumus par gaidāmajām izmaiņām, ir tikai tagad. Apzināti rakstu – pirmais brīdis, jo, ejot cauri Saeimas dzirnavām, jau sazin kas vēl var notikt.

Taču runājot par šo nodokļu reformas dokumentu kā tādu, izdarāmās atzīmes zem pirmās svītras varētu būt sekojošas. UIN 0% likme reinvestētajai peļņai būs. Daļa uzņēmēju par šo faktu ir laimīgi. Citādāk, iespējams, jūtas tie, kas savus ieguldījumus tuvākajā laikā bija vēlējušies atpelnīt. Nevar izslēgt, ka viņiem iepriekšējā Latvijas UIN sistēma būtu bijusi izdevīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, kad mēs meklējam lietās ne tikai funkcionalitāti, bet arī dizainu un personiskumu, galda lampas var kļūt par izteiksmīgu interjera elementu. Neatkarīgi no tā, vai galda lampa vajadzīga rakstīšanai, lasīšanai vai vienkārši omulīgas atmosfēras radīšanai, tās ir pieejamas dažādiem dzīves gadījumiem.

https://220.lv/lv/mebeles-un-interjers/apgaismojums/galda-lampas

Galda lampas ir būtisks elements, kas var uzlabot mājokļa funkcionalitāti. Izvēlētā apgaismojuma veids var ievērojami atvieglot ikdienas darbības, piemēram, lasīšanu vai darbu pie datora.

Efektīvi novietota galda lampa nodrošina pietiekamu gaismu, neizraisot acu nogurumu. Tās arī ļauj viegli mainīt apgaismojuma intensitāti atkarībā no konkrētās aktivitātes vajadzībām. Papildus funkcionalitātei, galda lampas piedāvā arī estētisku pievienoto vērtību, ļaujot radīt mājoklī siltu un mājīgu atmosfēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena.

Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izlēmusi, ka dažādos kriminālprocesos ierautā, Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietā jau notiesātā, bet vēl aizvien ietekmīgā Māra Martinsona vaina nodokļu shēmošanā, kas valstij nodarījusi liela apmēra zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā, tomēr nav līdz galam pierādīta, tādēļ šis no reiz skaļās "būvnieku lietas" izdalītais kriminālprocess daļā pret M. Martinsonu nevis sūtāms uz tiesu, bet klusi izbeidzams, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Netipisks lēmums

Avots, kurš ir pazīstams ar lietas materiāliem un Ģenerālprokuratūras juridisko argumentāciju, sarunā Dienai dalījās ar iespaidu, ka tā esot netipiska un vairāk izklausoties pēc M. Martinsona juridisko aizstāvju, ne prokuratūras argumentācijas. Avots lietoja skarbāku formulējumu, paužot aizdomas, ka lēmuma juridiskais pamatojums varētu būt tapis ārpus prokuratūras sienām. Piemēram, prokuratūra, pieņemot lēmumu, balstījusies uz M. Martinsonam labvēlīgām liecībām, kuras snieguši viņa bijušie ilggadējie biznesa partneri un algotie padotie, tātad no viņa vismaz iepriekš atkarīgas personas, kā arī uz paša M. Martinsona liecībām. Tāpat prokuratūra izrādījusi satraukumu, ka kopš noziedzīgo darbību izdarīšanas apritējuši 10 gadi un aizdomās turamajam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tālais un tuvais tūrisms jebkādā izpausmē saistās ar ēšanu un gulēšanu ārpus mājas

Abas šīs dzīvībai svarīgās funkcijas vēlams šad un tad bagātināt ar jaunām izjūtām, ko sniedz gan kulinārijas dažādošana, gan netipiskas naktsmītnes.

Ne tikai Sinopes Diogēns saskaņā ar dabu dzīvoja mucā, arī Melnsila kempings Rojā piedāvā šādu iespēju pie jūras par 26–65 eiro par mucu. Galvenā naktsmītņu un kempinga vērtība ir vide – vieta, ainava un ekoloģija.

Uz Melnsila kempingu brauc tie, kam patīk daba, klusums un miers. Pieczvaigžņu līmeņa pieradinātajiem vērts atgādināt, ka šī atpūtas vieta nav sterila, šeit valda stihijas – saule, jūra, vējš, smiltis, lietus. Ideja radās apmēram pirms 15 gadiem, kad kempinga šī brīža saimnieki Andis un viņa brālis Māris Lagzdiņš katrs ar savu ģimeni apmetās uz dzīvi Melnsilā. Šobrīd kempinga ikdienas darbos piepalīdz arī bērni. Viņiem tika piedāvāta iespēja uzņemties rūpes par līdzšinējo primitīvo pļavā ierīkoto kempingu, iezīmējot attīstības virzienus, nodrošinot servisu, bet jūras krasts ierobežoja jebkādu celtniecību – situāciju atrisināja mucu mājiņas, kuras vēlāk, kā atzīst Andis Lagzdiņš, izrādījās trāpījums mērķī. Aptuvenais kempinga atpūtnieku skaits, pēc saimnieku aplēsēm, sezonā ir ap 7000. Katru nedēļas nogali viesu grāmatā tiek daudzkārt ierakstīts: Paldies par klusumu un mieru! Pašu uzņēmēju uzstādījums savukārt ir kvalitāte un sakārtota vide, saskaņa ar dabu un vienkāršas dabā pieļaujamas izklaides. Bez mucām nakšņošana iespējama autentiskā, bet mūsdienīgi iekārtotā zvejnieku mājā, bet saviesīgi pasākumi – tikpat autentiskā zvejas tīklu šķūnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas grāmatizdevējiem piedalīšanās pasaules lielākajā grāmatu mesē Frankfurtē bijusi samērā veiksmīga, bet mūsu valsts tēls šai respektablajā pasākumā piedzīvoja pamatīgu izgāšanos, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Aculiecinieki esot secinājuši – labi vien ir, ka Latvijas vārds uz nepamanāmā nacionālā stenda bija vēl nepamanāmāks. Skats bijis nožēlojams. Ne velti kolēģi no citām valstīm vilkuši latviešus uz zoba vai izteikuši līdzjūtību. Izdevniecības Zvaigzne ABC vadītāja Vija Kilbloka Latvijas nacionālo stendu nosaukusi par darvas pilienu medus mucā. Lietuvieši apcēlušies, ka tas ir bēdīgākais starp visu valstu stendiem, un uz Frankfurti no 9. līdz 13. oktobrim bija devušās patiešām visas pasaules valstis, kas raksta, iespiež un tulko grāmatas, norāda laikraksts.

Frankfurtes mese ir pasaulē nozīmīgākais grāmatnieku salidojums. Tāpēc arī Latvija tajā piedalās jau gadiem ilgi, un ne bez panākumiem. Taču šoreiz par sasniegumiem valsts tēla un mūsu grāmatniecības popularizēšanā organizatori klusē. Neviena preses relīze, neviens paziņojums, neviena fotogrāfija. Tas tādēļ, ka arī Latvijas Literatūras centrs lieliski saprot – notikusi pilnīga izgāšanās, skaidro Neatkarīgā. Kultūras ministrijai savukārt esot ērti distancēties no notikušā, jo Latvijas pārstāvēšana deleģēta sabiedriskai organizācijai – Latvijas Literatūras centram. Tas izdarīts, jau sākoties ekonomikas krīzei. Valdība tolaik centās tikt vaļā no visiem iespējamiem izdevumiem, arī grāmatniecībā – pienākumu deleģēja, bet naudu ne, un šogad Frankfurtē bija aplūkojamas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akciju tirgi gatavi svinēt Ziemassvētkus un ar mērenu optimismu sagaidīt 2024. gadu

Voldemārs Strupka, Signet Bank investīciju eksperts,21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembris iesāka nedaudz priekšlaicīgo “Santa Klausa ralliju”, kurš nu jau pārvēršas par diezgan nekontrolētu ballīti – akciju tirgiem gandrīz katru dienu noslēdzot “zaļajā krāsā”.

Negaidītā optimisma pamatā ir trīs galvenie faktori: procentu likmju kāpuma cikla noslēgums (par ko tirgus ir pārliecināts un ko tam teju apsolīja Džeroms Pauels), pasaules ekonomikas “mīkstās piezemēšanās” kārts izspēle (tirgus dalībnieku (šaubīgā) vērtējumā vislabvēlīgākais scenārijs) un labi uzņēmumu peļņas ziņojumi – 3. ceturksnī S&P 500 kompānijas uzrādīja 4,7% ieņēmumu pieaugumu, kas bija pirmais pozitīvais ceturksnis kopš pagājušā rudens. Kā rezultātā S&P 500 pievienoja 16% savai vērtībai kopš oktobra beigām (25% no gada sākuma), savukārt Nasdaq 100 pieauga par 19% (+55% no gada sākuma). Kopumā 452 S&P 500 indeksa uzņēmumu akciju cenas novembrī pieauga, bet 53 uzņēmumiem cenas samazinājās. Tajā pašā laikā “vilcēju” top-10 lielākoties nemainījās: “lieliskais septiņnieks” plus JP Morgan, Salesforce un Berkshire Hathaway. Jāsaka, ka tirgus atkarība no šīm “gorillām” joprojām paliek neatrisināta problēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: No klēpja ar dēļiem līdz uzņēmumam

Linda Zalāne,30.07.2018

SIA Barocca īpašnieks Uldis Stieģelis priecājas ikdienā strādāt plecu pie pleca ar dēlu Robertu.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netālu no Kuldīgas esošajā Upīškalnā Uldis Stieģelis ražo pārvietojamas pirts mucas, kublus, kā arī dažāda veida dārza mēbeles – galdus, krēslus, šūpoles, koka laukumus bērniem, kā arī suņu būdas

Uldis ir ugunsdzēsējs ar vairāk nekā 20 gadu stāžu. «Pagaidām abus darbus apvienoju, bet pēc aptuveni trīs gadiem aktīvās ugunsdzēsēja gaitas būs jābeidz. Ar koku sāku strādāt nejauši, intereses vadīts, pirms aptuveni astoņiem vai deviņiem gadiem,» teic Uldis, kurš atminas, ka pirmo viņš uztaisīja mazu muciņu, bet pēc tam nodomāja, ka būtu iespējams izveidot arī kublu un apaļu mucveida pirti, kuru viegli pārvietot.

Eksporta potenciāls

Taujāts, vai viņam bija iepriekšējas zināšanas par kokapstrādi, Uldis atklāj, ka ne. Bija tikai vēlme un degsme kaut ko pašam izveidot. Pirmā apaļā pirts muca tika uzbūvēta kaimiņam. «Grāmatās informācijas par šāda veida pirts izgatavošanu tolaik nebija. Smēlos informāciju google, kā arī mācījos pats no savām kļūdām. Vajadzēja ar kaut ko sākt, bet nebija naudas materiāliem. Piedāvāju kaimiņam uzbūvēt pirti no viņa materiāliem. Viņš piekrita. Tā lēnām apguvu zināšanas, un arī pasūtījumi pulcējās viens pie otra,» stāsta Uldis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abavas vīna darītava ar lepnumu vēsta, ka tās Latvijā audzētu vīnogu sarkanvīns Rondo 2021 Reserve ir kļuvis par pirmo vīnu Baltijā, kas ieguvis prestižo Decanter World Wine Awards (DWWA) bronzas godalgu.

Šis izcilais panākums ir rūpīgas vīnogu šķirņu atlases un tehnoloģiju pilnveidošanas, nepārtrauktas izaugsmes rezultāts 15 gadu garumā, radot pasaules līmeņa vīnus un tieši Rondo ir viena no šīm šķirnēm, kas ir pamats augstās kvalitātes Rondo 2021 Reserve vīna radīšanā.

Šāds pasaules līmeņa novērtējums apliecina Abavas vīna darītavas neatlaidību un augsto meistarību, radot vīnogu vīnu, kas spēj konkurēt ar labākajiem pasaules vīniem.

Decanter World Wine Awards (DWWA) ir pasaules vadošais un visplašāk atzītais vīna konkurss, kas dibināts 2004. gadā. To organizē žurnāls "Decanter", viens no ietekmīgākajiem izdevumiem vīna industrijā. Šī balva izceļas ar savu stingro vērtēšanas procesu un augstajiem kvalitātes standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā jaunais uzņēmējs Kristaps Fišers ražo ābolu brendiju Fisher's Brandy.

Ideja par brendija ražošanu radās pirms aptuveni pieciem gadiem. «Tā kā ģimenē nodarbojamies ar augļu dārzu audzēšanu un kopšanu, ābolu ir gana daudz, tad sāku domāt, kā ābolus pārstrādāt. Konsultējos ar cilvēkiem, kam jau ir pieredze stipro alkoholisko dzērienu ražošanā Latvijā. Sapratu, ka arī es varu radīt ko kvalitatīvu un interesantu. Aprunājos ar dizaineri, secinājām, ka mans uzvārds ir diezgan internacionāls un dzēriens varētu būt interesants, saprotams arī ārzemju publikai. Brendija ražošanu esam uzsākuši pavisam nesen, bet ticam, ka rūpīgā attieksme pret to, ko darām, palīdzēs tam kļūt par vienu no labākajiem brendijiem Latvijā,» teic K. Fišers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auditējot Latvijas nodokļu sistēmu, ne tikai jāatrod tās vājās vietas, bet arī jāpadara tā labvēlīga nodokļus maksāt gribošajiem uzņēmējiem

To intervijā DB stāsta Latvijas Kvalitātes biedrības valdes priekšsēdētājs un SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņaprāt, nav jēgas kritizēt nodokļu administrāciju par nodokļu iekasēšanas kultūru, jo tā ir melnā darba darītāja, bet mūziku šajā jomā pasūta valdību veidojošie politiķi. Ierēdņi un politiķi tā vietā, lai paaugstinātu iedzīvotāju ienākumus, nevis palielina ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu, bet gan ceļ minimālo algu, kas ļauj ierēdņiem bez jebkāda pamatojuma palielināt algas, savukārt uzņēmējiem kāpina izmaksas un mazina konkurētspēju, it īpaši, ja minimālo algu nepaaugstina konkurentvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

140 miljonu latu biznesa plāns paredz kodolsintēzi Salaspilī

Dienas Bizness,25.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspilī ar kodolsintēzes reaktoru vecā kodolreaktora vietā fiziķi cer ražot siltumu un elektrību – tā būtu «kodolenerģētika jaunās skaņās» jeb elektrības ieguves veids, kas neatstāj radioaktīvos atkritumus. Fiziķiem ir biznesa plāns, kura īstenošanai nepieciešami 140 miljoni latu. Ar to piesaisti pagaidām neveicas, taču, ja laikus neizdosies piesaistīt finansējumu, tehnoloģiju var patentēt kāds cits, vēsta Diena.

«Īsumā – Latvija tiks pie kodolenerģētikas jaunās skaņās – nebūs radioaktīvo atkritumu, jo mēs no vienas gāzes radīsim otru un pāri paliks enerģija. Ar to varēsim iesākt, ko vien vēlamies – sildīt Salaspili, ražot elektrību,» skaidrojot, kas ir «saule mucā», ko fiziķi cer uzstādīt Salaspilī vecā kodolreaktora vietā, stāsta SIA EK sistēmas tehniskais direktors Alnis Kaļāns.

SIA EK sistēmas biznesa plāns paredz, pirmkārt, ražot tīru enerģiju, izmantojot pirmo uzbūvēto iekārtu; otrkārt – ražot un tirgot iekārtas, kas katra svērs aptuveni 50 tonnas, skaidro A. Kaļāns. Ar minētajām iekārtām varēs ne vien ražot enerģiju, bet arī vākt radioaktīvos atkritumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

DB HUB seminārā kliedē neskaidrības par datu aizsardzības regulu

Monta Glumane,11.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodalīt konkrētas nozares, kuras Vispārējā datu aizsardzības regula skars visvairāk, nav iespējams. Tas ir viens no mītiem, ka tā, piemēram, visvairāk skars informāciju tehnoloģiju nozari, tā DB HUB rīkotajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25.maijam norādīja sertificēta fizisko personu datu aizsardzības speciāliste, CIPP/E, Sertificēto datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes līdzpriekšsēdētāja Agnese Boboviča.

Eksperte uzsver, ka regula nav par aizliegumu, tā ir par saimniecības sakārtošanu. «Līdz ar to, tā kā mēs strādājām šodien, tā mēs strādāsim arī turpmāk. Tikai šim jautājumam pieiesim jēgpilnāk. Pamata principi nav mainījušies. Viens panikas viļņa iemesls ir sodi, ar kuriem tiek biedēts. Otrs reālais risks ir datu subjekts. Regula tika pieņemta, lai būtu kontroles iespēja pār datiem, lai mēs zinātu – kas, kāpēc, cik ilgi apstrādā datus. Runa ir par monētas divām pusēm - ja vienai pusei ir tiesības, tad otrai pusei ir pienākumi. Lai izpildītu datu subjekta tiesības, mums ir jāsaprot viņa tiesības un tad ir jāsaprot, kā mēs savā organizācijā to sakārtosim,» skaidro A.Boboviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar nedēļas sākuma vētru un lietavām apdrošinātāji līdz šim ir saņēmuši atlīdzību pieteikumus aptuveni septiņu miljonu eiro apmērā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Viņš norādīja, ka līdz otrdienas, 30.jūlija, vakaram apdrošinātāji saistībā ar nedēļas sākuma vētru un lietavām bija saņēmuši gandrīz 3500 pieteikumu, tostarp lielākai skaits pieteikumu saņemti īpašuma apdrošināšanā - gandrīz 2700, seko sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā saņemti gandrīz 600 pieteikumu, un sējumu apdrošināšana ar apmēram 150 pieteikumiem.

"Summas pagaidām vēl ir relatīvi nelielas, taču kopējā zaudējumu pieteikumu summa tuvojas septiņiem miljoniem, bet noteikti tas vēl ir tikai sākums un vētra apdrošinātājiem turpināsies vēl labi ilgi," sacīja Abāšins, atzīmējot, ka vētra un lietavas, kas nedēļas sākumā skāra daļu Latvijas, varētu būt viena no lielākajām pēdējo gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Sventājā tūristu piesaistei plāno atjaunot «akustisko bāku» - nautofonu

LETA--BNS,05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas ziemeļrietumos, Sventājā, kas atrodas netālu no Latvijas robežas, kā vienu no tūristu piesaistes objektiem iecerēts atjaunot nautofonu - elektroakustisku ierīci, kas savulaik palīdzējusi kuģiem pēc skaņas orientēties biezā miglā, kad bākas gaisma jūrā nav saskatāma.

Kā atgādina laikraksts «Lietuvos žinios», nautofons Sventājā darbojies no 1959. līdz 1979.gadam un 12 metrus augstais tornis tur joprojām saglabājies. Tolaik visā Lietuvas piekrastē bijušas ierīkotas kopumā četras šādas «akustiskās bākas». Vēl divas atradušās Nidā - pie Baltijas jūras un pie Kuršu jomas - un viena Klaipēdā pie ziemeļu mola, bet neviens no pārējiem trim torņiem nav saglabājies.

Sventājas tūrisma asociācijas vadītājs Ķēstutis Oginsks avīzei pastāstījis, ka vispirms jānostiprina pats tornis un tad jāsaved kārtībā četri nautofona skaļruņi. Pēc viņa teiktā, šis darbs būs visai sarežģīts un laikietilpīgs.

Sventājieši cer, ka atjaunotais nautofons varētu labi papildināt izziņas tūrisma maršrutu, kas ietvers arī Sventājas ostu, kuru iecerēts atjaunot un pielāgot piekrastes zvejnieku vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Baltijas uzņēmumi - lēti, ar labiem finanšu rādītājiem un vāju likviditāti

Žanete Hāka,29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēti, ar labākiem finanšu rādītājiem, un lielākoties ar vāju tirgus likviditāti – šīs ir pamatpazīmes, kuras raksturo Baltijas biržas Oficiālā saraksta uzņēmumus, kas to atšķir no citiem Austrumeiropas un Rietumeiropas uzņēmumiem, liecina jaunākais finanšu pētniecības centra CE Services pētījums.

Tajā secināts, ka Baltijas kompānijas ir ar zemāk novērtētām (zemi P/E, P/B, P/CF koeficenti), tās turklāt sniedz saviem akcionāriem augstu dividenžu ienesīgumu (OMX Baltic Benchmark indeksam, kurā ietilpst 27 Baltijas biržas uzņēmumi, tas ir 5,63%, bet Baltijas Top 10 kompānijām - pat 6,52%), padarot ieguldījumus Baltijas biržas kompānijās kā ļoti saistošu iespēju pašeizējo zemo banku procentu likmju apstākļos. Šis salīdzinoši augstais dividenžu ienesīgums rada nenoteiktību par uzņēmuma spēju to saglabāt tālāk nākotnē, uzņēmuma spēju ieguldīt līdzekļus savā attīstība, kā arī par to vai dividenžu izmaksa ir labākā metode, lai atalgotu uzņēmuma akcionārus (akciju atpirkšana kā alternatīva dividenžu izmaksai, kuru neietekmē Kapitāla pieauguma nodoklis).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minizoo sezona ir sākusies. Lai arī to skaits strauji aug, rūdītākie «buki» vērtē, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies - vieni maina koncepciju, pilnveido dzīvnieku kolekciju un iekopj ainavu, bet citi smagajam rūpalam atmet ar roku un durvis slēdz.

Atšķirībā no Nacionālā zooloģiskā dārza, minizoo specifika ir elastīgāka, personiskāka pieeja apmeklētājam, taču, protams, arī mazāki mērogi un pieticīgāka dzīvnieku kolekcija. Tomēr, īpaši bērniem, ar to arī pietiek, tāpēc dažnedažādu minizoo kļūst aizvien vairāk, neskatoties uz to, ka saimniekiem tas ir smags darbs.

Rūpals prasa lielus ieguldījumus, jo dzīvnieki jāpabaro arī lietus laikā un gada aukstajos mēnešos, kad apmeklētāju tikpat kā nav. To daži lauku uzņēmēji pēdējā laikā nav izturējuši. Te jāuzsver arī Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja Jēkaba Dzeņa teiktais, ka pēdējos piecos gados ir likvidēti divi no pieciem Latvijā reģistrētajiem zooloģiskajiem dārziem. Kā viens no galvenajiem iemesliem tam bijuši lielie finansiālie ieguldījumi, kas nepieciešami dzīvnieku uzturēšanai un legālas izcelsmes zvēru iegādei. No palikušajiem trim zooloģiskajiem dārziem bez pašvaldības atbalsta darbojas tikai viens.Sākumā minētais attiecas uz minizoo nosaukuma cienīgām saimniecībām, kaut gan, kā norāda to īpašnieki, netrūkst arī tādu, kas kropļo tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solītā peļņas nodokļa reforma neparedz stimulus ieguldījumiem tehnoloģijās, pētniecībā un būtiski paaugstina šī nodokļa likmi ne tikai līdz 20%, bet pat līdz 25% izmaksām, kuras pašlaik ar šo nodokli vispār netiek apliktas, to intervijā Dienas Biznesam stāsta nodokļu eksperts Egons Liepiņš.

Viņaprāt, piedāvātie nodokļu reformas risinājumi rada nevajadzīgu satraukumu, kura rezultātā daļa uzņēmēju nogaidīs neuzsākot lielus projektus, un pat ņems naudu laukā no uzņēmumiem, kas tautsaimniecībai ir vissliktākais scenārijs.

Fragments no intervijas

Kas ir tas, kas piedāvātajā UIN reformā biedē?

Šobrīd publiski skan slavas dziesmas iecerētajai reinvestētās peļņas neaplikšanai ar UIN, taču netiek runāts par daudzām būtiskām detaļām, kas tēlaini ir kā darvas karotes medus mucā. Atbalstu reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, bet mulsinoši, ka šim nodoklim vairs netiek pateikta likme, kaut gan publiski min 20% no sadalītās pelņas. Dokumentos likmes vietā ir ierakstīta formula 20/80. Kāpēc jālieto formula, ja var pateikt kāda tieši būs likme? Lietojot formulu un aprēķinot peļņas nodokļa likmi, tā ir 25% — tikpat, cik liela tā bija līdz 2000. gadam. Tātad nevis 20% , bet gan 25%. Varbūt šī UIN likme tiks attiecināta tikai uz dāvanām, reprezentācijas izdevumiem un tml.? Varbūt būs divas UIN likmes - 20% pie dividenžu izmaksas un 25% pie citām izmaksām? Kā pie tā nonāk? Piemēram, ja uzņēmums pasniedz 100 eiro vērtu dāvanu klientam, kura tiek uzskatīta par nesaistītu ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro – tātad UIN likme ir 25%. Pašlaik nav skaidrs, cik plašs vai šaurs būs to izmaksu saraksts, kas apliksies ar 25% nodokli un kāda būs katru tādu izmaksu, piemēram, reprezentācijas izmaksu, definīcija. Tas tikai vēl vairāk palielina bažas par to, ka uzņēmumi gaidītās uzelpas vietā varēs sākt maksāt vairāk šo nodokli nekā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nākotne, ja tāda vispār gaidāma, slēpjas inovatīvā uzņēmējdarbībā ar augstu pievienoto vērtību – to jums katrs bērns pateiks. Ko nozīmē inovatīvs uzņēmums un kā dabūt to augsto vērtību, tas gan ir dažās aprindās strīdīgs temats.

Daži, īpaši tie, kam dīvainu sakritību rezultātā gadījies strādāt Ekonomikas ministrijā, par labāko augsto vērtību uzskata augstu nodokli. Citi, piemēram, Ģirts Rungainis, kurš nesenā inovācijas konferencē sevi iedēvējis par latviešu seru Brensonu, praksē vismaz pagaidām turas pie konservatīvām vērtībām – valdības konsultāciju līguma.Varbūt nav baisi inovatīvi, bet toties peļņa faktiski bez ieguldījiem. Un bez problēmām, kas varētu nomocīt citus uzņēmējus, teiksim, konkurences vai vajadzības pēc kaut kādiem tur rezultātiem. «Es esmu lauva,» saka Ģirts Rungainis nu jau pieminētajā konferencē (viņa runu varat noskatīties šeit) Un ar to dažiem pietiek. Arī tas ir savā ziņā inovatīvi, to nu neviens nenoliegs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta jomā šogad viss notiek. Ostās un dzelzceļā kravu vairāk, tāpat autopārvadājumos, lai gan tie īsāki, vilcienos un autobusos pasažieru vairāk vai vismaz to skaits nesamazinās, bet gaisa pārvadājumi vispār rullē.

Uz priekšu virzās vērienīgi projekti gan esošās (elektrifikācija), gan topošās (Rail Baltica) dzelzceļa infrastruktūras jomā. Jau pavisam drīz vajadzētu noslēgt līgumu par jaunu elektrovilcienu iegādi, bet nākamgad tikt skaidrībā par to, kā no 2021. gada izskatīsies reģionālie pārvadājumi ar autobusiem. Ik pa brīdim atklāj kādu jaunu loģistikas centru, un arī pēdējā šī plānošanas perioda Eiropas fondu nauda tiek ieguldīta ceļos. Ja nebūtu korupcijas skandālu Rīgas satiksmes vai citos iepirkumos, tad teju vai nebūtu neviena darvas piliena transporta jomas medus mucā. Tieši tā šī nozare var izskatīties no malas, ja nav laika vai vēlmes notiekošajā iedziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neretas novada Zalves pagasts ir viena no daudzajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kur akās ūdens nokrities līdz zemākajam līmenim. Šogad ieilgušais sausais rudens samazinājis gan gruntsūdens, gan upju ūdens līmeni, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Mikāru mājas saimniece Ilze Sviščeva no rīta, kamēr ūdens nav saduļķots, no akas varot iesmelt spaini. Vislielāko ūdens trūkumu izjūt pēdējās divas nedēļas.

Kūtī lopiem atvēlēta 200 litru muca. Kad tā gandrīz iztukšota, saimniece rīko talku, lai to savestu pilnu.

Visu rakstu lasiet Staburaga 5. novembra numurā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Mēs sitīsim tos nabagos, pēc tam tos stipri bagātos

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors,12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grābstoties ap kadastrālo vērtību un spēlējoties ar nekustamā īpašuma likmi, valsts un vietvaras neapdomīgi izdara spiedienu uz visu iedzīvotāju rocību

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) salāgošana ar iedzīvotāju labklājības līmeni praksē nenotiek, tāpēc, kadastrālo vērtību pietuvinot tirgus cenu līmenim, belzienus saņem ne tikai tie, kuriem tas varbūt pienāktos par mitināšanos ekskluzīvos mitekļos, bet arī tie, kuri vēsturiski iegadījušies kaimiņos un kuru īpašuma vērtība stihiski pieaugusi, piemēram, kopā ar jaunajiem privātmāju ciematiem līdzās. Pa vidu arī nekustamo īpašumu bizness, kura dalībnieki par nepārdotiem īpašumiem NĪN nomaksā baltu naudu un, izdzirdot par plāniem NĪN uzšaut debesīs, ievērojami skeptiskāk skatās uz projektiem nākotnē. Tāpat mūsu NĪN politika var no Rīgas un Latvijas atgrūst ārvalstu investorus, kuri, apostījuši gaisu, nobāzēsies kaimiņzemēs.

Komentāri

Pievienot komentāru